Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2012. gada 4. jūnijā plkst. 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Stāstījumā tiks aplūkotas vairākas akcijas, kas vieno UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju) kā kultūras vērtības sargātāju un atbalstītāju ar latviešu valodas lietotājiem, kopējiem un kultūras darbiniekiem.

Viena no tām – Dzimtās valodas diena (21.02.2012), kuŗā ar daudzveidīgiem un atsaucīgi uzņemtiem sarīkojumiem tika uzrunāti tautieši gan Latvijā, gan ārzemēs. “Kad esam svešumā, dzimtā valoda reizēm ir vienīgais tilts, kas ved pie tuvajiem – ģimenes, radiem, draugiem – un vienmēr domās aizved mājās. [...] Dzimtā valoda veido saikni, kas vieno pagātni, tagadni un nākotni, uztur piederību savas tautas un valsts tradicijām,” gada sākumā vēstīja UNESCO LNK. “Uzsvērām, ka Latvijas valsts dzimtā valoda ir latviešu valoda” – piebilst B. Moļņika.

Latvijas dabas un kultūras vērtības ir palīdzējusi izcelt arī akcija “Pasaule t@vā bibliotēkā – UNESCO Pasaules mantojuma izzināšana” (atskats – vietnē http://www.stastubibliotekas.com/jaunumi/). Kā kommentē B. Moļņika – akcijas laikā ir radīta “lieliska izstāde – aptuveni 80 planšetes, kuŗās var iepazīt Latvijas skaistās vietas salīdzinājumā ar pasaules mantojuma vietām; [...] šī akcija sekmēja arī valodas attīstību, jo notika gan stāstu vakari, gan dzejas lasījumi u. tml.”. 92 Latvijas bibliotēku sadarbības partneres bija arī Latviešu valodas aģentūra (LVA), LNB, bibliotēkāru biedrība u. c. iestādes.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2012. gada 7. maijā plkst. 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Priekšlasījumā referents aplūkos vārdu «ragana», tā dažādos cilmes un sākotnējās nozīmes skaidrojumus sasaistē ar folkloru. Līdzās etimoloģijas izpētei tiks aplūkota vārda «ragana» izplatība Latvijas vietvārdos – šim materiālam ir pietiekami liela vērtība raganu tradicijas attīstības izpratnē, uzskata S. Laime.

Būdams LFMI darbinieks jau astoņus gadus, S. Laime savā pētniecībā sevišķi pievērsies senās un mūsdienu Latvijas svētvietām un to folklorai, zemākajai mītoloģijai un Latvijas klinšu rakstiem, kas sniedz ļoti daudzpusīgu kultūrvēsturisku informāciju.

Ekspedicijas Sandi Laimi vedušas pie Sibirijas latviešiem un latgaliešiem, kā arī uz visiem Latvijas novadiem, lai dokumentētu tradicionālās kultūras norišu izpausmes. Viņš piedalījies arī Janīnas Kursītes organizētajās ekspedicijās uz senajām prūšu un Kuršu kāpas kursenieku dzīvesvietām.

S. Laime (dz. 1982) ir pieredzējis referents – uzstājies ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Somijā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Vācijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Grieķijā un Indijā.

No 2006. līdz 2011. gadam Latvijas Universitātes Humānitāro zinātņu fakultātē tapis Sanža Laimes promocijas darbs filoloģijas doktora grada iegūšanai folkloristikas zinātnes nozarē, latviešu mītoloģijas apakšnozarē: «Raganu tradicija ziemeļaustrumu Latvijā» (PDF, 214 lpp.; darbs aizstāvēts LU 2012. g. janv.)

Promocijas darba tekstā atklājas raganas amata ciešās saiknes ar valodas lietojumu, leksikografiju un latviešu vēsturi kopumā – «ciema raganas jēdziens 16. gs. otrajā pusē Latvijā pilnībā jau ir izveidojies. Tajā saplūduši gan vietējie, gan no kristīgās daimonoloģijas ienākušie priekšstati. [..] Buŗamie vārdi un lāsti, spriežot pēc atsevišķām piezīmēm protokolos, 16. gs. beigās vēl pārstāvēja vietējo tradiciju, jo tajos nav vērojamas kabalistisko un kristīgo formulu ietekmes, kas pārņemtas vēlāku laiku buŗamvārdos.»

Ragana – «vārds iekļauts gandrīz visās nozīmīgākajās 17.–18. gs. vārdnīcās. [..] Vācu mācītāju uzdevums bija ne tikai kristīgo tikumu sludināšana zemniekiem, lai samierinātu tos ar sociāli smago un beztiesisko stāvokli, bet arī dažādu pirmskristietisko un sinkrētisko ticējumu un ieražu izskaušana. Šī iemesla dēļ jau pirmajās vārdnīcās iekļauta salīdzinoši bagātīga leksika, kas saistīta ar apkaŗojamām parādībām, piemēram, dažādu mītoloģisko būtņu un paražu nosaukumi.»

Vai vēlaties uzzināt par to vairāk, uzdot jautājumus, salīdzināt idejas?

Pēteris Vanags sniegs priekšlasījumu “Citvalodu ietekme latviešu agrīnajā kristīgajā leksikā” RLB LVAK 2012. gada 2. aprīļa sanāksmē. Kā jau katru mēnesi LVAK tematisko vakaru kalendārā – tā ir aprīļa pirmā pirmdiena. Priekšlasījuma sākums: plkst. 18:00; vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Pēteŗa Vanaga stāstījumā aplūkota tieši Baltijas somu, senkrievu, vācu valodas ietekme mūsu valodas vārdu krājumā. Gaidot 2. aprīļa sarīkojumu, latviešu valodas attīstības kopas koordinātore Maija Sinka kommentēja: “Tieši vēsturiskie fakti pievērš skatu arī mūsu pašu vērtībām”.

Tīmeklī jau rodams ieskats profesora darbā, piemēram:
(1)  Pēteris Vanags – “Erstlinge lettischen Drucks – Kristofora Fīrekera rakstība iespiestā veidā.”; PDF datne, pamatteksts 8 lpp.
(2) Tālrādes raidījums  “Latvija var” par Pēteri Vanagu (apm. 29 minūtes)

Papildu uzziņām:
(3) Baltijas somi;
(4) latviešu valodas seno tekstu korpuss;
(5) valodas korpusa koncepcija un iespējas.

2012. g. 5. martā RLB LVAK piedāvātais stāstījums – lingviste, tulkotāja Amanda Jātniece: par savu pieredzi latviešu valodas saglabāšanā ārzemēs.

A. Jātniece ir uzaugusi ASV un beigusi Minsteres Latviešu ģimnaziju Vācijā. Aktīvi iesaistīdamās kultūras norisēs, ne tikai piedalījusies “3×3″ nometnēs Gaŗezerā, bet arī dibinājusi un vadījusi folkloras ansambļus jeb kopas gan Amerikā, gan Latvijā.

Amanda Jātniece pauž – ”Ir irōniski, ka mums, trimdas latviešiem, kas ir pārcēlušies uz Latviju, tagad ir viss kārtībā ar latviešu valodas uzturēšanu mūsu bērnos /../ Dažiem aktīviem ārzemju latviešiem spiediens un pienākums uzturēt latviešu sabiedrību kļūst par lielu. Tieši tas spēlē lielu lomu izvēlē pārcelties uz Latviju – Latvijā cilvēkam nav vairs jācenšas, lai būtu latvietis. /../ Latvijā latvietis var beidzot dzīvot mierīgu dzīvi.“. (No dzīvesstāsta.)

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2012. gada 5. martā plkst. 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Rūta Karma tulko no igauņu valodas, kā arī igauniski. Publikācijas sākušās 1978. gadā. Šeit norādīti viņas darbi (avots: Latvijas Radošo savienību padomes profesionālo mākslinieku reģistrs).

R. Karmas stāstījums būs par diezgan plašu izdevumu klāstu Igaunijā - periodiku, vārdnīcām u. c., kam ir sakars ar valodu un tulkotājas darbu. Interesanta ir gan tieša kaimiņu tautas kultūras iepazīšana, ko palīdz veikt mūsdienu kultūras darbinieki, gan arī Rīgas Latviešu biedrības 144 gadus senā saikne ar igauņiem!

Sarīkojuma laiks: pirmdien, 2012. gada 6. februārī plkst. 18:00.
Vieta: RLB nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa.

– Jābalso pret grozījumiem, lai grozījumi neatņemtu
vienīgās valsts valodas statusu latviešu valodai. –

Latviešiem pieder sava telpa, bet telpa, laiks un resursi nav bezgalīgi. Visu telpu, it sevišķi garīgo, uzreiz atņemt nevarētu – miera laikā. Taču var atskaldīt, drupināt, putrot, vājināt, piedraņķēt un izpārdot – pamazām.

Ja telpa un citi resursi būtu bezgalīgi, tad jau tos varētu tāpat vien – mīkstmiesīgi, aizmāršīgi vai slinki atdāvināt. Bet tautas attīstība nerisinās kā datorā, kur rīcības brīvība ir šķietami bezgalīga – kādu mums neizdevīgu, atdāvinātu un jau Satversmē ierakstītu polītisku operāciju lēti atgriezt atpakaļ nevarēs!

Tautas dzīvi maina lēmumi, prasības, sabiedrības slāņu un grupējumu darbība. Domas un ieceres attīstās un izpaužas vārdos un darbos, kas veido mūsu telpu.

Vārdos – jau jūtama vienotība, dažādas organizācijas, polītiķi un notikumu kommentētāji presē skaidro un aicina, ka referendumā mums ir jāizsaka liels un daudzbalsīgs “pret”, lai latviešu valodas tiesības netiktu pasliktinātas ar piedāvātajiem Satversmes grozījumiem!

Darbos – kādi būs varianti? A vai B?

(A) Padošanās referendums? Daudzi nepiedalās (nebalso) vai arī balso “par” latviešu valodas statusa pasliktināšanu (grozījumi paredz tieši to!). Grozījumu varbūtējās sekas – 1) ikvienai personai varēs ne tikai komerciālu apsvērumu dēļ, bet jau arī likumiski prasīt runāt svešvalodā, it sevišķi, ja strādā klientu apkalpošanā, plašsaziņā, valsts iestādē; 2) latviešu valoda vairs obligāti jāprot nebūs, jo varēs prast kādu citu; 3) samazināts visas informācijas vides latviskums – krievināšana izglītībā, internetā, techniskos un juridiskos dokumentos, starptautiskos diplomātiskos sakaros. Valsts atgūst “interesantu” sovjetisku tēlu.

(B) Latvietības nostiprināšanas referendums. Balsotāji nepaliek vienaldzīgi – balso “pret” vienīgās valsts valodas statusa atņemšanu latviešu valodai. Tas veicina to, ka var turpināties darbs gan pie latviešu valodas lietošanas nodrošināšanas visās jomās, gan pie lingvistiskiem pētījumiem un praktiskās valodas kopšanas.

Skatīt arī:

· Pētījums par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā
(grāmatas autore un lektore – sociolingviste Vineta Poriņa).

· “Divvalodība”. Stāsta Baiba Kangere (2010).

· Dzintra Hirša (2008/2009) : starptautiskās iestādes un mūsu valodas polītika - “valsts valodas likums soli pa solim mīkstināts”.

· Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

2011. gada vārds – “staidzināt“;
2011. gada nevārds – “konsolidēt“;
2011. gada spārnotais teiciens – “Rīkojums Nr. 2“.

—-

2012. gada 9. janvārī jau ziņojām par 2011. gada vārda aptaujas starprezultātiem. Kopš akcijas izsludināšanas decembrī LVAK bija saņēmusi samērā interesantus priekšlikumus, kas kandidēja uz GADA VĀRDA godu (to vidū —  vairāki jaunvārdi):

- “dūgla” (“dūmi” + “migla” = jauns piedāvājums “smoga” jeb “smaceņa” latviskošanai);
- “tējotava“;
- “cenplēsis“;
- “staidzināt” (piemēram, suņus);
- “varējums“;
- “lielumkārt” (Juŗa Rubeņa lietots “pa lielam” aizstājējs).

Par GADA NEVĀRDU varētu kļūt kāds no svešvārdiem, ko līdzīgi kā 2005. gada nevārdu “centrs” lieto pārmērīgi bieži, tādējādi padarot valodu svešādu, pārspīlēti formālu vai arī noplicinot to —

- “perkusijas“;
- “komūnicēt” *;
- “šovs“;
- “atraktīvs“;
- “emōcijas” **;
- “funkcionēt“;
- “performance“;

tomēr īpašu satraukumu vai izbrīnu rada netulkotu angļu vārdu lietošana pat tad, ja tiem jau ir atrastas labas latviskas atbilsmes – vai tiešām tādi nozaŗu žargonismi būtu jālieto oficiālās runās? –

- “hinti” (ieteikumi, padomi);
- “kūkiji” (sīkdatnes);
- “onlainā” (tiešsaistē; šo aplam lieto arī draugiem.lv);
- “suplaičeini” (piegādes ķēdes);
- “jūzkeiss” (lietojuma piemērs, lietojuma gadījums);
- “vorkflou” (darbplūsma);
- “piekonektēties” (izveidot savienojumu, pieslēgties)…?

LVAK skatījumā daži no iesūtītajiem vārdiem pat nav ne gada vārdi, ne nevārdi, bet varētu būt aizsākums jaunai nōmināciju katēgorijai “VALODAS BRĪNUMS“:

- “brokasteri” (“Belvita” brokastu cepumi);
- “ekrānšāviņš” (LZA akadēmiskajā terminu datubazē – “ekrānuzņēmums”; angliski – screenshot);
- “palielināt par pusi” (pārveidots rusisms “palielināt uz pusi”).

2011. gada SPĀRNOTOS TEICIENUS apkopojot, redzama sabiedrības interese par Latvijas polītiku, financēm un publiskās runas kvalitāti vispār.

V. Zatlers – “rīkojums Nr. 2” un “tikai ar tankiem“;
J. Urbanovičs – “pašcieņas bruņinieki“;
N. Ušakovs, pārsacīdamies – par Latvijas atrašanos vienotā Krievijā kā gadsimta lielāko veiksmi;
A. Šlesers – ka viņam neesot jārunā “Raiņa stilā Aspazijas vārdiem“;

savukārt finanču pakalpojumu reklāmēšana ir likusi valodas lietotājiem pamanīt – jau ar irōniju, ka:

“ar mūsu banku viss ir kārtībā“;
“naudas pietiek, uztraukumam nav pamata“;
“bankrots nedraud“.

* PIP – “komunicēt”; sk. par KLP un PIP!
** PIP – “emocijas”; sk. par KLP un PIP!

Ieeja brīva visiem interesentiem; pēc priekšlasījuma – jautājumi un diskusija.

Laiks: pirmdien, 2012. gada 2. janvārī plkst. 18:00.
Vieta: RLB nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa.

Pagājušā gadā iznākusi D. Strelēvicas-Ošiņas grāmata ”Kāpēc mēs gribam, lai valoda ir pareiza? Ieskats preskriptīvisma vēsturē, teōrijā un praksē” (izd. LU Latviešu valodas institūts, 2011).

2011. gada 16. decembrī sākusies devītā RLB LVAK akcija “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”. Aptaujā saņemtie latviešu valodas lietotāju viedokļi sniedz ieskatu mūsdienu valodas kultūrā, jaunākajā leksikā, latviešu valodas izteiksmes bagātībā un dīvainībās.

Iesūtīšana: http://ej.uz/gadavards.
Arī gadavards@inbox.lv, un pa pastu:
RLB latviešu valodas attīstības kopai / Merķeļa ielā 13 / Rīgā, LV-1050.

Vērtētāji – Juris Baldunčiks, Austris Grasis, Ieva Kolmane, Aldis Lauzis, Vineta Poriņa, Jānis Rokpelnis, Valentīna Skujiņa, Dace Strelēvica-Ošiņa un Andrejs Veisbergs.

Iesūtījumiem pievienojiet savus kommentārus, it sevišķi – kur vārds tiek lietots, kāpēc tas ir vēlams vai nevēlams, kas ir teiciena autors, kad un kur izskanējis, kur publicēts!

Trīs aptaujas nōminācijas

* Gada vārds – trāpīgākais, latviešu valodā iederīgs vārds, kas populāritāti ieguvis 2011. gadā.
* Gada nevārds – 2011. gada nejēdzīgākais, nelatviskākais vārds.
* Gada spārnotais teiciens – spilgtākais, dīvainākais teiciens, īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2011. gadā.

• 2009. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.
• 2010. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

Šoreiz uzaicinātā lektore ir dzejniece un žurnāla «Latvju Teksti» redaktore Liāna Langa, kuŗa pievērsīsies dzejas un domu tematikai.

Liānas Langas darbība kultūrā ir bijusi un arvien ir visai plaša, publikācijas sākušās 1988. gadā. Līdzās jau minētajām jomām, vairākiem dzejoļu krājumiem (ir saņemtas divas Dzejas dienu balvas un Literatūras gada balva) L. Langa iesaistījusies arī klausāmgrāmatu izdošanā, tulkošanā no krievu un angļu valodas. Savulaik studējusi filosofiju un 20. gadsimta amerikāņu literātūru arī Ņujōrkā.

Dzejniece un kultūras darbiniece interesējas arī par vispārīgo latviešu valodas situāciju Latvijā, kam būtu jāveltī vairāk publikāciju. Sīkāk par to varēs uzzināt un apspriesties RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) diskusijā, kas sekos uzreiz pēc L. Langas priekšlasījuma. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Laiks – 2011. gada 5. decembris, plkst. 18:00.
Vieta – Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa.
Rīkotājs – RLB latviešu valodas attīstības kopa.

Uz tikšanos! – gan decembrī, gan arī kārtējā priekšlasījumā 2012. gada 2. janvārī.