2019. gada akcijas rezultāti — šeit!

Aptaujas noteikumi, iepriekšējo gadu rezultāti (kopš 2003. gada).

Aptauju katrā gadumijā rīko Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
2019. gadā — jau septiņpadsmitā reize.

Daži no saņemtajiem ierosinājumiem

1) Gada vārda kandidāti
«birokratiāts»,
«sliecinātājs» (influenceris),
«ieteksnis» (influenceris),
«ieskubinātājs» (influenceris),
«domvedis» (thought leader, dažkārt arī influenceris),
«pašgudrelis» (?),
«kūpekļošana», «garaiņošana» (abi — veipošana),
«tvaicīklis» (veipošanas ierīce),
«rīsulis» (rīsu ritulis jeb japāņu susis, suši),
«atģīmēšana» (nevārds: atbloķēšana ar seju),
«atģīmēt» (nevis: atbloķēt ar seju),
«spēkritenis» (elektrodivritenis, velosipeds ar papildu elektrodzinēju),
«elektrenis» (īsāks Alža Lauža minēts variants; gaŗāks VVC ierosinātais — «elektroskrejritenis»),
«jūsmāklis» (jūsmotājs + uzmākulis, angliski stalker + fan = stan),
«ģērbums» (~ outfit?),
«ietērpsme» (vēlamais vai obligātais ietērps kādā sarīkojumā, angl. dresscode, dreskods),
«tīkšķis» (angl.: like, patikšanas funkcija tīmekļa vietnēs; aizstāj laikošanu, laikus)
un tajā pašā terminu grupā— «tīkšķināt, tīkšķot»;
«tīkšķīgs» (tāds, ko gribas tīkšķināt),
«tīkšķojamā poga» (angl.: like button),
«izstāstījums» (angliski: narrativeveids, kā kaut kas tiek vēstīts, izstāstīts, arī piedzīvots, paturēts atmiņā, vēsturiskā un ļaudiskā uztverē),
«aplāde» (termins atzīts 2007. gadā; aizstāj anglicismu: podkāsti).

2) Nevārdi
«podkāsts», «cieta saruna», «episki», «jaudīgs» (nepiemērotā kontekstā), «heitot», «džadžot», «pabulijot», «bulingotājs», «bullijojamais individs», «pielādēta ziņa», «vaibs» (anglicismi), «līdztautietis» (domāts cittautietis, līdzpilsonis, kam cita tautība), «naratīvs», «izaicinājums» (kad nevis izaicina, provocē, bet vēlas paveikt ko lielisku), «komūnicēt» (kad domāts sarunāties, biedroties), «zemākā griba», «dekriminālizēt», «provalstisks».

3) Savārstījumi* (grūti lasāmas frazes, pārprotami teikumi, kancelejismi) —
● «Izglītības iestādes informēs par bērniem ar speciālajām vajadzībām atbalsta pasākumiem.»
● «Sīrija jāpamet visām valstīm, kuŗas nav uzaicinājusi valdība.»
● «Viņi atbrīvo visu no zobu gurniem līdz makaroniem.» (mašīntulkošana?)
● «Lāsti ir sagatavoti granulu, monolītu bloku, želeju un šķidrumu formā.» (mašīntulkošana?)
● «Dziesma veltīta manai bijušajai topošajai sievai.»
● «Uz lidmašīnas klāja.»
● «Eiropas „nākotnes sabiedrības pārstāvis“.» — irōniski raksta Otto Ozols «Jaunajā Gaitā».
● «20. maršruta autobusiem apstājusies kustība atjaunota.»
● «Zema oglekļa mazietilpīgas infrastruktūras investīcijas.» — nopietni vēstījusi ministrija (pdf).

* Savārstījuma katēgorijā īstenībā ir jāiesniedz sintakses kļūdas un neveikla sintakses lietojuma piemēri — bieži vien tas ir kāds sarežģīts teikums, vārdkopa vai grūtas tematikas dēļ tik pamatīgi samocīts paudums, ka to ir gandrīz neiespējami izlabot. Savārstījums, kā tas definēts gada vārda aptaujā, nav vienkārši aplams vai neglīts vārdu lietojums, pārprasta kāda atsevišķa vārda nozīme, nepiemērots stils. Šo materiālu ir interesanti un derīgi pētīt, lai izprastu mūsdienu latviešu valodas grūtumus un meklētu, kā tos risināt. (Gada vārda žūrijas atgādinājums.)


Iepriekšējos gadospar nevārdiem tika titulēti: «hendlings», «siera produkts», «uzrunāt (problēmu)», «aplikācija» (pareizi: «lietotne»), «uzstādījumi», «ekselence»;

par gada vārdiem: «talkot», «zibakcija», «staidzināt», «ziemotne», «ausīši», «atkraste», «jaunuzņēmums» u. c.

Pagājšgad — 2018. gada vārds bija «zibmaksājums», nevārds — «influenceris», spārnotais teiciens — «Izkāp no telefōna!».


 

Avots: LVAK.                                                          Rakstiet — gadavards@inbox.lv!

 


 

2019. gada aptaujā: gada vārds — «notumse», nevārds — «episki».

Šeit arī pārējie 2019. gadā pieteiktie vārdi (izlase).


Katrā gadumijā interesenti ieinteresējas par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.

Tā nu sanācis, ka 2018. gadā vienā no šīm nōminācijām pašā virsotnē ir ieinfluencējies no angļu valodas pārņemtais «influenceris». Jeb «influencers». Labi, ka ne «influencionētājs»… jo par gada nevārdu kļūt bija izredzes arī darbības vārdam «izporcionēt». Ievērojiet – ne «izproporcionēt»!

Darbības vārdus vispār vajagot cienīt. Tie teikumā esot galvenie. Citādi sanāk, ka ir tikai «darbības», kuŗas, ja paveicas, veic, un vēl «aktīvitātes», kuŗas reālizē. Vai tad nav dzirdēts par «veikšanas darbiem», «norišu virzīšanu», «apspriešanas uzsākšanas procedūras implementēšanu»? Neviena paša verba, skumji. Tikmēr viens no visvajadzīgākajiem darbības vārdiem atgrūsts līdz tāda kā piedēkļa statusam – «vaig», «vajg»? Pavisam statiska būšana. Nevārds.

Gada vārda žūrija, domādama par spilgtāko teicienu, it kā mēģinājusi izvērst savu uzmanību. Raudzījusies uz Rīgu – «Kr. Remonta iela», uz Latvijas polītiku (un kādu vecu terminoloģijas īpatnību) – «Deputāta kratīšana», uz kaunu – «Čekas maisiņš vajag?», bet beigās laikam taču izšķīrusies par labu godam. Pirms dažiem gadiem bija tāds kandidāts – «planšetvecāki». Šķiet, joprojām kādā sakarā ar viņiem… pamanīts it kā izsauciens, it kā mantra: «Izkāp no telefōna!» – laba apņemšanās arī turpmākam laikam un 2018. gada spārnotais teiciens.

Ja atceras, ka «darbība» nav darbības vārds, tad jau skaidrs, kāpēc «Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības tiks pārdēvētas par Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām» gada vārda žūriju nevis spārnoja uz sajūsmu, bet lika to iedalīt pie gada savārstījumu kandidātiem. Turpat nokļuva «valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem», «paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas», «eksperta palīga sertificēšanas institūcijā prakses vieta» un vēl «spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi». Taču galarezultāti 2018. gadā ir šādi…

Izkāp no telefōna! – gada spārnotais teiciens.[2018. gada nevārds (influenceris), 2018 g. vārds, spārnotais teiciens («Izkāp no telefona!»); jaunvārdi.]
zibmaksājumi – gada vārds.
influenceris – gada nevārds.
Darīsim visu, lai radītu valsti, kuŗā cilvēki gribētu piedzimt – savārstījums.

Katrs kaut ko grib, bet gribēt, pirms piedzimis, un tieši piedzimt gribēt (nevis ko citu padarīt) droši vien ir spēcīgākais arguments tās sapņu valsts (vēl kādas citas?) radīšanai – tikai tur neviens nedrīkstēšot vis darīt to, cik var vai ko vien spēj, bet vajadzēšot darīt tieši un pilnīgi visu. Absolūtisms, filosofiskas lamatas.

2018. gada vārds gan itin praktisks. «Zibmaksājums» diez vai jāskaidro. Taču lielākais valodnieciskais labums tāds, ka tas ļaus rasties vēl citiem noderīgiem – «zibpārdošana» (nevis „melnā piektdiena“, metaforas metafora), «zibsanāksme» (kuŗš gan grib sēēēēēdēt iiiiiilgi?). Protams, arī «zibgalerija» (nevis pop-up galerija), «zibkafejnīca» (nevis pop-up kafejnīca). «Mirkļizstāde» vai «zibistāde»? – Savu popapu taču neizstādīsi? Bet pirmsākumos bija «zibakcija».

Pieteikumos bija vēl daudz labu vārdu! Tagad varēsim «pietīkot», norādīt savu patiku internetā – jo laikot var tikai kurpes, apģērbu. Kopš 2019. gada šajā nozīmē lietojam arī vārdus «tīkšķināt», «tīkšķis», «tīkšķojamā poga» (like button). «Likumvide» varētu palīdzēt atvairīt seno, bet aizvien biežo kļūdu – likumdošanu, kur jābūt likumiem. «Jaunbārdis» ir hipsterīgāks hipsteris. Tas, ko veicam, ir «veikas», un šis vārds aizstāj aktīvitātes nevēlamā nozīmē. Tāpat kā «beigas» (kad beidzam) ir taču vieglāk nekā terminācija.

Viens no labākajiem – «lakstīgs» (no verba lakstīties, lakstoties). Atrasts senās vārdnīcās, bet skan daudz #latviskāk nekā koķets, seksīgs, foršs, kruts un kūls.

Labākie jaunvārdi un atradumi 2018. gadā.

•  radošu projektu vietā – «radīgsne».
•  otkata vietā – «atriekša».
•  bezgaršīgs, negaršīgs: papildu sinonims – «lēsans».
•  konservēt vietā – «aizglabāt».
•  tvītapa vietā – «čivsaiets».
•  čatbota vietā – «tērzis».
•  atbalsta mēchanisma vietā – «atbalstīklis».
•  līdzzinātāja vietā – «piestarpnieks».
•  kolektīvisma vietā – «kopniecība».
•  pašmācības ceļa paveids – «paškļūdības ceļš».
•  zemestrīces scēnārija vietā – «[zemestrīces] izrise».
•  blendeŗa vietā – «traikšķis» (blendēt – «traikšķīt»).
•  dižpārdokļa antonims (pretējas nozīmes vārds) – «vājpārdoklis».
•  … «ausbāznis» – trīsgadnieka izdomāts vārds.
•  fōnendoskopa (ārsta rīka) vietā – «paklausītis».
•  saundčeka vietā – «skaņbaude».
•  izņemt [bērnus no ģimenes] vietā – «aizpaņemt».
•  burvīgi un brīnišķīgi savienojums – «burvišķīgi».

Nevajadzīgākās dīvainības (nevārdi).

•  slepkavība pret sievieti.
•  
bārbers, bārberšops.
•  
eksportspējīgs gumijas segums.
•  sabalansēts process (saskaņota norise / līdzsvarots ritējums).
•  soctīklu admins.
•  teips, teipošana.
•  
drāma (kā mācību priekšmeta nosaukums).
•  propadomju – (sovjetisks; PSRS atbalstītājiem raksturīgs).
•  tas brīdis, kad (klišeja, liekvārdība, angļu valodas kalks).
•  komforta temperātūra (arī auksta, nepatīkama).
•  tolerēt.
•  
trigerēt (provocēt; izraisīt).
•  akselerātors (= daļiņu paātrinātājs; piedēvē jaunu nozīmi).
Dažādi citi sen apnikuši nevārdi un savienojumi:
•  (pasākums; gribošs; konstruktīvs; kovers; posts [datorikā, tīmeklī]; uzlabos gulēšanas pieredzi; mēru tīkls).

Valters Feists

Gada vārds un nevārds – kopš 2003. gada

 

2. februārī pulksten 11:00 preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā gada vārda akcijas rīkotāji – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija – paziņojuši 2014. gada rezultātus.

Par gada vārdu kļuvis bērna izteikts īsāks apzīmējums ausu sildītājiem — «ausīši».

Par gada nevārdu kļuvis apzīmējums «aplikācija», ko pārmērīgi bieži lieto latviskā termina «lietotne» jeb «lietojumprogramma» vietā. «Aplikācija» turklāt ir divdomīga, jo pazīstama jau senāk – kā darinājums no papīra vai auduma, tagad arī kā angļu vārda «app» jeb «application» tulkojums. Savukārt «lietotne» ir ērtāka, jo nozīmē tikai programmu, ko lieto viedtālrunī vai datorā – nav iespējams sajaukt.

Šogad piešķirta arī īpaša RLB balva par latviskāko vārdu vai teicienu. RLB vērtējumā par uzvarētāju kļuvis paudums jeb doma, kas 2014. gadā bijusi ļoti populāra un vēsturiski zīmīga «Cik tas ir latos?».

Par 2014. gada spārnoto teicienu žūrija izvēlējusies kombināciju no diviem akcijas respondentu pamanītiem pazīstamu cilvēku sacījumiem. «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?» – Tā kautrīgi apgalvojusi Inguna Sudraba un visnotaļ braši ievaicājies Artuss Kaimiņš (pirms vārda mainīšanas – Arturs Kaimiņš). Ekonomiste un aktieris tagad abi darbojas polītikā.

Vārdu un teicienu vērtēšanas žūrijā bija astoņi cilvēki – tostarp augstskolu mācībspēki, literāti, tulkotāji, redaktori, terminologi, kā arī vairāki sabiedriski aktīva darba veicēji.

sirdsprojekts - gada vārds 2014 - kandidāti - gada nevārds, spārnotais teiciensGada vārda jeb trāpīgākā, latviskākā un īpaši bieži pamanītā vārda katēgorijā žūrijas uzmanību izpelnījās iesūtījumi, kas nosauc gan pozitīvas lietas («ausīši», «sirdsprojekts», «derīgot»), gan negātīvas («kremlini», «lamu pirksts»). Un vēl citi vērā ņemami jaunvārdi – «maiteklis» (anglicisma «spoileris» vietā, filmu un grāmatu kontekstā), «pīļlūpas» (tīksmiņu jeb pašiņu kontekstā), «lablikumība» (eunomija), «aprisinājums» (pagaidu apkārtceļš, kamēr nav īsta, stabila risinājuma), «segburts» (literātūrzinātnē; līdzība ar segvārdu), «kolorado lenteņi» un «apnakšņot».

Zīmējumi: briiC.lv / twitter.com/briiC

Gada nevārdu jeb nevēlamu vārdu katēgorijā par finālistiem tika izraudzīti: jau minētā «aplikācija», «Riga» (gaŗumzīmi noņēmusi Rīgas Dome!), «sieviešu aukstā gaļa» (veikalos pamanīts produkts), «stāvizrāde» (nepareizi darināts vārds – no verba tagadnes; bet kā turpmāk sauksim estrādes komēdiju, estrādes kōmiķus?), «veiksmes stāsts» (zaudējis savu tiešo, sākotnēji domāto nozīmi, tagad par to joko), «kā rezultātā» (nevajadzīga klišeja, kalks), «pigmeju punduŗezis» (piedāvāts zooveikalos – vai divkārt samazināts ezis?).

Gada spārnoto teicienu jomā iesūtīti, piemēram: «Artura Kaimiņa sivēnmāja» (raksts portālā TVnet), «atentāts pret lieldienu zaķi», «īsti vīrieši atkal valdīs», «jaunas sejas kluba vaibstos», «Lēti polītiķi maksā dārgi!» – gan saprātīgi domugraudi, gan tāpat kā citus gadus arī dažādas pārteikšanās, paradoksi un mulsuma brīžos izstostīti vārdu virknējumi. Daži atzīti par piesārņotas un lecīgas valodas piemēriem («Pilnīgs outlets! Nāc un baudi!»), bet citi – par valodas savārstījumiem («padarīt iespējamu …spēlfilmu pieejamību»).


Latviešu valodas attīstības kopa katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00 (izņemot jūliju, augustu) aicina noklausīties stāstījumus jeb referātus un piedalīties sarunās par valodu. Ieeja LVAK rīkotajās tematiskajās sanāksmēs RLB namā ir bez maksas visiem interesentiem. Tuvākais – 2. martā pulksten 18:00 «Par ģenitīveņiem latviešu valodā», referents – filologs Aldis Lauzis.

Vietne – LVAK.wordpress.com.
Tviterī – twitter.com/LVAK_valoda.
Vēsture – gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens: 2003–2018.

Latviešu valodas attīstības kopa lieto, pēta un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību (morfoloģiju – vārdu uzbūvi, svešvārdu atveides principus, vajadzīgajās vietās ch, ō un ŗ, gaŗumzīmes, arī izrunu), kas izkopta pirmajā Latvijas Republikas neatkarības periodā un ko plaši lieto trimdas latviešu izdevumi, kā arī vairāki apgādi un vietnes Latvijā.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Pirmdien, 2020. gada 2. martā pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Latviešu un lībiešu valodas mijiedarbība».

 

Referents — 2018. gadā nodibinātā Latvijas Ūniversitātes Lībiešu institūta vadītājs Dr. philol. Valts Ernštreits.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.


 

RLB Latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz tematisku vakaru pirmdien, 2020. gada 3. februārī pulksten 18:00.

Šīs reizes runātāja — Mg. philol. Ilona Miezīte.

«Arturs Ozols darbā un laikabiedru atmiņās.
Artura Ozola kollekcija
rakstniecības un mūzikas mūzejā.»

 

Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens. Aptaujas rīkotāja - latviešu valodas attīstības kopa.Norises vieta — Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13.

LVAK tematiskie vakari notiek kopš 2001. gada, tos var brīvi apmeklēt ikviens interesents.

27. janvārī LVAK paziņoja, kas ir 2019. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

 


 

Gada vārds «notumse» nozīmē aptumšošanos, mijkrēsli, spuldžu izslēgšanos, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanos, ko pieredzam tad, kad izraisījusies kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā. Jau senāk — K. Mīlenbacha «Latviešu valodas vārdnīcā» (rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns) ir atrodamas lietvārda formas «notumsa», «notumse»; arī «notumsis» (papildsējumos). Angļu valodā tam atbilst viena no «blackout» nozīmēm*.

Gada nevārds «episki» ir svešvārds, kas sastopams žargoniskā izteiksmes veidā. Tā vietā ieteicams lietot latviskus vārdus — «vareni!», «izcili!», «neaizmirstami!», «pasakaini!»… Paust izbrīnu, ka kaut kas mūs ir satriecis, saviļņojis, mēs varam itin dažādi. Vai «episki» jau neskan mazliet novazāti, pliekani un apnicīgi?

Gada teiciens «Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!» ir izglītības ministres norāde. Turklāt Rīgas Latviešu biedrība (atsevišķi no LVAK un LRS deleģētās žūrijas) par savu gada spārnoto teicienu / savārstījumu atzinusi «Cik tev nav naudas?» (Līva Rotkale čivinātavā).

Pandora sengrieķu mītoloģijā ir pirmā mirstīgā sieviete, teiksmainajā laika ritējumā — laikabiedre Promētejam, kuŗš cilvēcei atnesis uguni; lāde Pandorai nepiederēja, tomēr viņa to ziņkārīgi atvēra; no lādes izsprukušas visas ļaunības, likstas un netikumi, ko vien var piedzīvot cilvēki.

Gada vārda akcijas noteikumi, kontaktinformācija un visu gadu rezultāti — šeit!

2019. gada žūrijā darbojās Ieva Kolmane, Aldis Lauzis, Uģis Nastevičs, Vineta Poriņa, Pēteris Pūrītis, Lita Silova, Andrejs Veisbergs, Egīls Zirnis. Šī bija septiņpadsmitā gada vārda meklēšanas akcija, ko rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.

Apskatiet 2019. gadā pieteikto vārdu un nevārdu kandidātu izlasi (starprezultāti).

Gada vārda akcijā piedalīties var ikviens — rakstiet visu gadu: gadavards@inbox.lv!
Akcijas vēsture un noteikumi.
Daži vērtīgāki un noslēpumaināki vārdi iekļauti LVAK jaunvārdu vārdnīcā.

* Angļu valodā vārdam «blackout» ir arī citas nozīmes.

LVAK.wordpress.com

notumse

Pirmdien, 2020. gada 6. janvārī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Latviešu tēls japāņu tviterī».

 

Par šo temu referēs Uģis Nastevičs, japāņu valodas pratējs, pašlaik folkloristikas zinību doktorants.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

Latvieši un japāņi biedrojas 2013. gada dziesmusvētkos — Vecrīgā.


 

Pirmdien, 2019. gada 2. decembrī pulksten 18:00 noritēs tikšanās ar šogad iznākušas grāmatas «Vēstule ar pielikumu» autori vēsturnieci Inesi Dreimani.

Romāna darbība risinās Latvijā XX gadsimta 30. gadu beigās, tiek parādīta dažādu kārtu ļaužu dzīve un liktenīgi vēsturiski pavērsieni.

RLB namā, Merķeļa ielā 13, Kluba zāle. Ieeja brīva.

Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 

Pirmdien, 2019. gada 4. novembrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Tematiskās vārdnīcas – īsa vēsture».

 

Referents — valodnieks, filologs Egīls Skudra.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13. Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt! — Egīls Skudra

 


 

Pirmdien, 2019. gada 7. oktōbrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Būt vai nebūt latviešu valodai diasporā?».

 

Šīs reizes referente — Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja
Anta Lazareva.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 


2019. gada 3. jūnijā RLB namā notika priekšlasījums «Kas būtu uzlabojams latviešu valodas mācīšanā skolā?».

Ko pastāstīja filologs, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis, — varat noskatīties un noklausīties šajā ierakstā.

 



 

Pirmdien, 2019. gada 6. maijā pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Mezglu raksti —
zudusī latviešu valodas rakstības sistēma».

 

Runās paidagoģijas maģistrs Uģis Nastevičs.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.