Oktōbŗa pirmajā pirmdienā aicinām uz LVAK tematisko vakaru (pulksten 18:00), kuŗā runās Matīss Treimanis. Stāstījuma tema:

„Topošā somu–latviešu
divvalodu skaidrojošā vārdnīca“.

 

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti! (gadavards@inbox.lv) -- suomi-latvia latviaksi sanakirja lätti suomesta finnish latvian dictionary lexicography picture phrasebook; word of the year; zīmētāja, uzzīmēt māju, zīmēt cilvēkus dabā no dabas, jaunvārds, pieraksti, iesūtīt, latviešu valodas gada vārds 2016, 2017

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti!
              gadavards@inbox.lv

No idejas līdz padarītajam; no padarāmā – līdz secinājumiem par valodu atšķirībām, par valodu lietotāju vēlmēm, ērtībām, līdz nebeidzamiem jauninājumiem un jautājumiem. Valodniecības apakšnozare leksikografija – vārdu vākšana, aprakstīšana un atbilsmju veidošana daudzvalodīgās vārdnīcās (arī vārdnīcu nodošana visu vēlamo lietotāju un vērtētāju rokās) tikai šķietami ir vienkārša! Īstenībā tā ir joma, kuŗā sastopas un cita ar citu kontrastējas gan individuāla gaume, gan arī objektīva izziņa, gan lingvistiska un ekstralingvistiska kompetence, gan arī ekspresija.

Matīss Treimanis ir studējis Tartu*, beidzis Latvijas Universitāti. Latviski tulkojis vairāku prōzas autoru darbus no somu valodas – Arto Pāsilinnu, Sisko Istanmeki, Kauko Reihki, Kari Hotakainenu, arī vairākas somu filmas un dažādu jomu lietišķos tekstus. (* – jeb Tērbatā, Igaunijā.)

LVAK tematiskajā vakarā no M. Treimaņa uzzināsim par vārdnīcas uzbūvi, izmantotiem avotiem, varēsim iepazīt sastādītāja darba paņēmienus un personīgi pavaicāt, kādas atziņas gūtas šai laikā. Lielā ekrānā varēsim pat redzēt fragmentus no gandrīz gatavā manuskripta. Ja nu vien vārds „manuskripts“ (käsikirjoitus) jau nav novecojis? – burtiski tas nozīmē: ‚rokraksts‘ – vai XIX gadsimtā jāmaina izpratne par tā saturu vai jāveido kāds jaunvārds…?

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.


LVAK tematiskie vakari notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu).


 

brivibas-piemineklis-sapulce-valoda-par-valodu-latvietibas-saglabasana-latviesi-asv-trimda-domubiedri-referats-divvalodiba-sietlas-universities-latvianAicinām visus, kam svarīga latvietība un kas interesējas par latviešu kopīgo un individuālo likteni mūsdienu pasaules plašumos, 2016. gada 5. septembrī 18:00 noklausīties stāstījumu

«Runā ar mani latviski!».

 

Šo priekšlasījumu sagatavojusi Iveta Grīnberga, latviešu vieslektore Vašingtonas universitātes Skandinavu studiju departamentā Sietlā (ASV; sīkāk⇛).

«Latvieši, kas agrāk vai pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ pametuši Latviju, nav gatavi atteikties no savas identitātes. Tā kā valoda ir liela identitātes daļa, izceļotāji to cenšas saglabāt un mācīt saviem bērniem. Priekšlasījums būs veltīts latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguves aspektiem, ar ko sastopamies ārpus Latvijas.»

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 05.09.2016. pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.

Latviešu valodas mācīšana latviešu bērniem un jauniešiem — plaša un svarīga joma! Diemžēl tā gandrīz pamesta novārtā, jo daudz līdzekļu paņēmusi valodas mācīšana cittautiešiem, ārzemniekiem, pūliņi un mēģinājumi tos integrēt, kam neredz ne gala, ne malas.

Pēdējos gados dzimtās latviešu valodas mācību programmas Latvijas skolās dažos aspektos būtiski vājinātas un eksāmenu prasības atvieglinātas. LVAK uzsveŗ, ka latviešu jauniešu dzimtās valodas prasme tiek sistēmatiski pazemināta, lai skolas varētu beigt un eksāmenus nokārtot arī nelatvieši.

Par latviešu valodu latviešu skolās jau iesākām LVAK priekšlasījumu seriju 2016. gada aprīlī un maijā, bet 6. jūnija vakarā sapulcēsimies atkal — laipni gaidīti visi interesenti!

Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu. Bieži vien vāja ir valodas kvalitāte presē, reklāmās, grāmatās, tulkojumos, uzrakstos un dokumentos. Vai kļūs vēl sliktāk?

Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, ko veica Padomju Savienība, nebija vis kāda pēkšņa steigšanās palīgā „apspiestām“ tautām, bet gan mērķtiecīga anektēšana, sabiedrības pārveidošana, pakļaušana, sodīšana un nežēlīga, neatgriezeniska pāraudzināšana. Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu.

«Latvijas un citu Baltijas valstu izglītības attīstības ceļš tika varmācīgi pārtraukts, uzspiežot citu pasaules redzējumu un mainot sabiedrības vērtību sistēmu.»
Tā raksta Normunds Dzintars, kuŗš 6. jūnijā pulksten 18:00 referēs Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā vakarā RLB namā (Merķeļa ielā 13, 301. telpā).

Priekšlasījuma tema: «Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem — mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām».

Normunds Dzintars, valoda, valodniecība, promōcijas darbs, latviešu valodas mācību programmas, izglītības saturs, referāti par valodu, citāti, domas, spārnotās atziņas.

Dr. philol. Normunds Dzintars ir Liepājas Valsts 1. ģimnazijas skolotājs, dzejnieks
un Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas loceklis.

Savā promōcijas darbā* N. Dzintars pauž: «Skola un īpaši valodas mācību jautājums vienmēr ir bijis spēcīgs polītisks ierocis. Latvijas izglītības sistēma (arī dzimtās valodas apguve) tika iekļauta vienotā centrālizētā sistēmā, kas kopīga visai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS).»
* – «Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts» (Liepājas Universitāte, 2013. g.; citāti kursīvēti).

Par ko bieži kritizē PSRS tipisko mācīšanas pieeju? — «Skolēniem bija mechaniski jāatceras liels teōrētiskā materiāla apjoms, kas bieži vien nav pat saistīts ar prasmi lietot valodas zināšanas praksē.»

«Pētījumi par dzimtās valodas mācības vēsturi Eiropā liecina, ka mācību satura atlasē ir izteiktas divas radikāli pretējas pamata tendences: komūnikātīvās kompetences dominance pār valodas sistēmu (gramatika valodas mācību procesā ir mazsvarīga); gramatiskās kompetences dominance pār komūnikātīvo kompetenci (gramatikas apguve ir valodas apguves mērķis). Latvijā tāpat kā bijušajā PSRS [diezgan ilgu laiku] tikusi ievērota otrā tendence.»

sinonimu-vardnica-tematiska-senvardu-senu-vardu-gramata-latviesu-valoda280

Tauta savā valodā varēja smelties spēku —
arī apspiestības laikos — izglītoties, lasīt, radīt…

Interesanti, ka Latvijā mācību saturs zināmu laiku palicis nemainīgs – kamdēļ? «Iespējams, ka latviešu valodas mācību saturā pārmaiņas nenotiek būtisku draudu – rusifikācijas – dēļ, tāpēc prīmāra šķitusi pamatīga latviešu valodas gramatikas apguve. To var uztvert arī kā cīņu par dzimtās valodas saglabāšanu, kuŗas pastāvēšana bijusi reāli apdraudēta. Otrā iespēja [… – tādu] tradiciju ievērošana dzimtās valodas apguvē, kas pazīstamas kopš latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta izveides sākotnes.»

Aicinot pētīt, kā latviešu valodu mācīja padomju okupācijas laikā, ir norādīts, ka daudzos (gandrīz visos) mācību priekšmetos un nozarēs tolaik bijusi pamatīga polītiska ietekme – ne tikai literātūrzinātnē, vēsturē, lingvistikā, bet pat arī, piemēram, mūzikā! Mūsu skolās izmantotā gramatika tradicionāli pētīta, izmantojot salīdzināšanu ar dažādām citām valodniecības ievirzēm.

«Latvijas brīvvalsts laikā – 20.–30. gados notiek skolēniem piemērota mācību satura meklējumi. Latviešu valodas mācību priekšmeta apguve saistīta ar nacionālās pašapziņas veidošanu. Par pamatskolas uzdevumu izvirzīts mērķis iemācīt skolēnam latviešu valodas pareizu lietojumu gan mutvārdos, gan rakstos, kā arī lietišķajos rakstos.» Kamēr vien okupācija 1940. gada vasarā nav izjaukusi un samaitājusi visus cildenākos latviskos centienus, brīvajā Latvijā turpina izstrādāt latviešu valodas mācību grāmatas. Šis darbs ir «cieši saistīts ar galveno mērķi izglītībā: veidot Latvijas pilsoni, kam svarīga tēvzemes mīlestība, cieņa pret savu valodu un valsti.»

Kas bija novērojams pirmajā okupācijas gadā? – «Mainījās būtiski akcenti izglītības sistēmā – nacionālās audzināšanas vietā nāk „internacionālā audzināšana“, kas pakāpeniski ietekmē arī latviešu valodas mācību saturu (visspilgtāk tas redzams mācību programmu ievadā un mācību grāmatu uzdevumu tekstos). Pāreja uz „padomju skolu“ notiek viena gada laikā, lai gan arī šajā procesā vērojamas dažādas tendences: vadošā nōmenklātūra deklarē jaunus principus, kas visiem skolā jāievēro, bet ne visi skolotāji akli pakļaujas diktātam, strādā tāpat, kā to darījuši agrāk; par to liecina Latvijas Valsts archīva (LVA) dokumenti, kuŗos fiksētas nacionālisma izpausmes gan skolotāju, gan skolu direktoru darbā.»

To, vai mācību materiāli, grāmatas un to teksti atbilst padomju ideoloģijai, pārrauga jaunizveidotas komisijas; cenzori iegūst varu pār mācību grāmatu autoriem un apgādiem, kuŗi tādējādi vairs nevar darboties brīvi.

Tomēr pirmajā okupācijas gadā neko daudz pārmainīt nepagūst. – «Programmā gan mainīti mācību mērķi un uzdevumi, bet gramatikas viela ir tā pati, kas latviešu valodas mācību saturā bija iekļauta Latvijas brīvvalsts laikā. Skolotājiem tiek sniegtas norādes, kā jāstrādā jaunajos apstākļos, taču gada laikā ko būtiski mainīt neizdodas, jo skolotāji lielākoties ir tie paši, kas mācījuši Latvijas brīvvalsts laikā.»

Normunds Dzintars savos pētījumos aplūkojis arī mācību programmu mērķus un uzdevumus laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam. Jau drīz pēc neatkarības atgūšanas latviešu valodas mācību priekšmets iegūst jaunus standartus: 1992. gadā pamatskolā, bet 1993. gadā – vidusskolā.

Ar Normunda Dzintara referātu izskan LVAK 2016. gada pavasaŗa darba posms, taču latviešu valodas mācīšanu latviešu skolās apspriedīsim arī 5. septembrī, kad atsāksies ikmēneša pirmās pirmdienas tematiskie vakari par valodu.

Daudz vairāk par šajā rakstā minētām temām uzzināsit, ja atnāksit 2016. gada 6. jūnijā pulksten 18:00 uz Rīgas Latviešu biedrības namu.

LVAK.wordpress.com
Aprakstu sagatavoja Valters Feists.

rigas-latviesu-biedriba-sarikojumi-afisa-sarikojumi-valodnieki-valodas-politika-macisana-paidagogija-izglitiba-satura-attistiba

Aicinām piedalīties skolu darbībai un latviešu valodas apguvei veltītā tematiskā vakarā, kas notiks
2016. gada 2. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā.

Referēs Bauskas Valsts ģimnazijas latviešu valodas un literātūras skolotāja Vija Cerusa. Tematiskais pieteikums: mācību priekšmets «Latviešu valoda» mūsdienīgā mācību procesā: veiksmes, problēmas un risinājumi.

Ielūdzam! - 02.05.2016.: Mūsdienīga latviešu valodas mācīšana, problēmas un risinājumi – stāsta Vija Cerusa.Priekšlasījumā uzzināsim par latviešu valodas mācību mērķiem un uzdevumiem, mācību līdzekļiem un metodēm. V. Cerusa ir Bauskas un Rundāles novada latviešu valodas un literātūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, kā arī biedre Latviešu valodas un literātūras skolotāju asociācijā.

Skolotājas praktiskā pieredze, personīgie novērojumi un viedoklis par problēmām, kas traucē skolēniem apgūt pareizu literāro rakstu valodu, ļaus turpināt LVAK iesākto diskusiju par latviešu valodas apguvi. Tās moderātore – valodniece un publiciste, LVAK vadītāja Dr. philol. Vineta Poriņa.

Lasīt, klausīties, pierakstīt jeb konspektēt dzirdēto, izteikt un pamatot savas domas mutiski un rakstiski, rakstīt un izkārtot pašam savus mācību darbus – tādas ir skolēnam un studentam vēlamās valodiskās spējas un to izpausmes. Pēc vidusskolas beigšanas katram jaunietim būtu jāspēj lietot valodu tik veikli, lai dažādos veidos varētu arvien nopietnāk sākt iesaistīties norisēs, darbos un centienos, kas raksturīgi patstāvīgam individam, un lai droši ritētu viņa tapšana par harmoniskas un kultūrālas sabiedrības locekli. Lai mijiedarbība ar apkārtni cilvēku bagātinātu, jau agrīnās jaunības posmā būtu jāiegūst prasme – gan valodā, gan caur valodu – atšķirt graudus no pelavām: pētīt un aptvert, kas kur iederīgs, kā nosaucamas dažādas lietas un kā veidojams paudums (teksts, runa, saruna, pētījums u. t. jpr.) sadzīvē, profesionālās attiecībās. Tas paveŗ ceļu uz turpmāku pasaules izzināšanu, dzīves izpratni dažādos līmeņos un, līdzās citām zinībām un personības iezīmēm, ir pat uzskatāms par laimes, darbīguma un pašreālizācijas pamatu.

Gaidīsim visus interesentus 02.05.2016. vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā.


 

Latviešu valodas attīstības kopa ir dibināta 2001. gadā un katru gadu rīko desmit tematiskus vakarus par valodu. LVAK jaunumi, raksti un sarunas — vietnē LVAK.wordpress.com un čivinātavā twitter.com/LVAK_valoda.

LVAK publikācijās izmantojam klasisko latviešu pareizrakstību.

P1110550_bernu_laukums_kntr_520_valodas_macisana_skolas_skolotaji_gada_vards

«Mūžīga attīstība, mūžīga pārmaiņa ir valodas dzīvība.» — Kārlis Mīlenbachs

Tiksimies 05.09.2016.: «Runā ar mani latviski!» –
Ivetas Grīnbergas priekšlasījums RLB namā


Valodas mācība agrā bērnībā sākas ar pareizrakstību, pieturzīmēm un piemērotu vārdu izvēli visvienkāršākajā līmenī. Viss sākas ar alfabētu. Starp citu, vārds «ābece» ir aizgūts un tiek lepni lietots arī citās nozarēs — dārzkopības ābece, modes un stila ābece, plašsaziņpratības ābece.

Latviešu valoda skolā, Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības un satura centrs, Kaspars Špūle. Metodika, materiāli, prasmes atestācija, eksāmeni.Ļoti drīz pēc valodas pamatlietām latviešu bērni sāk iegūt ko vairāk — prasmi, attieksmi un spējas, kas viņus pavadīs visu dzīvi. Katra cilvēka personīgā valoda vai «nevaloda» ietekmēs viņa panākumus karjerā, ļaus izvēlēties to vai citu amatu, paust savas jūtas priecīgos un grūtos brīžos, izvēlēties draugus, cīnīties, mīlēt, filosofēt.

Valodas prasme ir daļa personības.

2016. gada 4. aprīlī LVAK tematiskajā vakarā viesosies Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra darbinieks Kaspars Špūle — speciālists valsts pārbaudes darbu jautājumos.
Priekšlasījums sāksies pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā. Gaidīsim visus interesentus.

Šā vakara tema — latviešu valodas apguves problēmas Latvijas skolās. IZM VISC speciālists Kaspars Špūle ir sagatavojis stāstījumu par saviem vērojumiem šādās jomās.

Lasām, runājam, brīnāmies…

  • Aizvien biežāk uzmanību veltām lasītprasmei. Ko lasām, cik lasām?
  • Ikdienā lietotā valoda – [čēesmit] grāmatas, [nēesmu] „ņēmis dalību“, [ananāss], „mēdijos kūltivēts“, „nobeigumā ludzu pa latviski“. — Vai kāds ko nesaprata? Bet vai vajag?

Izteiksmes bagātība — bet kļūdiņas?

  • Kāda ir pareiza latviešu valoda? «Dabisks» vai/jeb «dabīgs», «nākošais tramvajs», «stādīt priekšā»…

Eksāmeni un to kārtotāji

  • Angļu valodas eksāmenā skolēniem augstāki rezultāti par latviešu valodas eksāmenā iegūtajiem. Valsts pārbaudes darbos latviešu valodā skolēnu vidējie sasniegumi jau vairākus gadus nedaudz pazeminās? Kāpēc?
  • Latviešu valodas apguvēji latviešu mācībvalodas skolās — latvieši (vietējie, repatriējušies), krievi, ķīnieši u. c.

Valoda kā vērtība

  • Valodas apguves motīvācija: prast savu valodu, pabeigt skolu, iestāties augstskolā, iegūt labi apmaksātu darbu?
  • Kas notiek? Vai tiešām latviešu valodu protam sliktāk nekā mūsu vecāki? Vai kāds ir pētījis pašreizējo latviešu valodas lietojuma kvalitāti?

Kaspars Špūle - 04.04.2016. referents LVAK sanāksmē RLB namā (18:00).Kaspars Špūle ir beidzis Liepupes vidusskolu un Latvijas Universitātes Paidagoģijas fakultāti. Jau studiju gados strādājis par latviešu valodas un literātūras skolotāju tagadējā Āgenskalna valstsģimnazijā. 1995. gadā sācis strādāt Izglītības satura un eksāminācijas centrā (tagad — Valsts izglītības satura centrs) par vecāko speciālistu vispārējās izglītības valsts pārbaudes darbu jautājumos. K. Špūle piedalās latviešu valodas atestācijas komisijā. Kopā ar latviešu valodas skolotājiem izstrādājis vairākus metodiskos materiālus par latviešu valodas valsts pārbaudes darbu rezultātiem. Ir tapuši arī metodiski ieteikumi, kā pilnveidot valodas prasmes. K. Špūle vada nodarbības latviešu valodas skolotājiem, kuŗās aplūko vērtēšanas aspektus.


RLB Latviešu valodas attīstības kopas priekšlasījumi notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00
(izņemot jūliju un augustu).

LVAK ziņas — vietnē LVAK.wordpress.com un čivinātavas kanālī twitter.com/LVAK_valoda.

 

RLB latviešu valodas attīstības kopa aicina visus 2016. gada 7. martā pulksten 18:00 noklausīties LU Latviešu valodas institūta vadošās pētnieces, valodnieces Dr. philol. Annas Stafeckas stāstījumu «Vai latviešu valodas dialekti mūsdienās ir dzīvi?». Sanāksmē notiks Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē.

A. Stafecka sevišķi pievērsusies leksikas, morfoloģijas un fōnētikas izpētei, vadījusi baltu valodu atlanta izmēģinājumprojektu.

Savu referātu Dr. philol. Anna Stafecka pieteic šādi.

«Latviešu valodu visos Latvijas novados, kā zināms, nerunā vienādi. Dažviet territoriālās atšķirības valodā ir nelielas, citviet to ir tik daudz, ka dažādu dialektu runātājiem savā starpā ir pat grūti saprasties. Dzīvā runātā tautas valoda dažādu iekšēju un ārēju apstākļu ietekmē arvien attīstās un pārveidojas. Arī izloksnes un dialekti pārveidojas, nivelējas, un daudzas valodas parādības zūd. Šīs pārmaiņas nav vienādas visā valodas lietojuma territorijā. Izloksnes cita no citas un no visai nācijai kopīgās jeb literārās valodas atšķiŗas ne tikai ar vārdu krājumu, bet arī ar fōnētiskām, morfoloģiskām īpatnībām un sintaktiskām konstrukcijām. Kas no tā ir saglabājies mūsdienās un vai latviešu valodā izloksnes un dialekti joprojām ir dzīvi – to mēģināsim noskaidrot priekšlasījumā, balstoties uz LZP projektā «Latviešu valodas dialekti XXI gadsimtā: sociolingvistisks aspekts» iegūtajiem rezultātiem.»


 

Senais … pret nenormāli moderno

Cik žēl, ka dialektus cenšas aizstumt kādā pagātnes plauktā! Atkal un atkal kāds izsaucas «novecojis!». Tikmēr virspusības un steidzības dēļ arvien biežāk pamanāms kļūst briesmonis – it kā «moderna», bet īstenībā kroplīga, piesārņota un lauzīta latviešu jaunvaloda.

Ko mums var dot dziļāki meklējumi pašu valodas vārdu krājumā, senos avotos, pētījumos?

Pirmkārt. – Cilvēces izziņas, mākslas un technisko jauninājumu apvāršņi arvien paplašinās, tāpēc lietojam arvien vairāk domu un jēdzienu, un to nosaukšanai ir vajadzīgi termini, kas sākumā šķiet jauni, bet gribot negribot ievijas arī ikdienas valodā. Otrkārt. – Vai sarunvalodu, kā arī sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos lietojamo lietišķo valodu gribam redzēt piebārstītu ar svešcilmes vārdiem, kuŗu vidū ir ne viens vien burtisks pārcēlums jeb kalks?

Iespējas ir, mēģinājumu pamaz
No lietutiņa bēga... gāzenī iekļuva! (Lietuviešu sakāmvārds.)

           «No lietutiņa bēga… gāzenī iekļuva!»
            (Lietuviešu sakāmvārds.)

Divus minētos apstākļus vērā ņemot, mums ir jāpēta, ko vēl varam atrast savas valodas bagātībās. Latviešu valodas vārdu krājumam nav jāsastingst tai stāvoklī, kādu «oficiāli atļāva» kāda viensējuma vai vairāksējumu vārdnīca, ko nodrukāja padomju okupācijas pēdējā posmā (pabeidza 1996. gadā).

«Jau pagājuši divi gadu desmiti, taču trūkst vienvalodīgas vārdnīcas, kur vienuviet sakopoti gan ikdienas vārdi, gan speciālizētie termini,» kommentē LVAK dalībnieks un vairākkārtējs referents Elvis Krumholcs. Vārdu meklēšanai puslīdz piemēroti ir arī terminu krājumi (glosāriji, piem., dažādās grāmatās), iestāžu vietnēs, konsultācijās pie speciālistiem. Tomēr cilvēki, kuŗu profesionālās darbības vai vaļasprieka lokā ir leksikoloģija vai terminoloģija, arī paši pamazām ir uzkrājuši pieredzi, jaunas atziņas un guvuši apjēgu par dažādiem vārdu avotiem. Tiek iemēģinātas arī jaunvārdu ieviešanas un senāku vārdu atgūšanas iespējas.

Latvietis drīkst nepieņemt  svešvārdus

2015. gadā mūsu gada vārda aptaujai tika atsūtīti nevārdi «kompartmentālizēts», «konceptuāli atbalstīt» (ne darbiem, ne vārdiem, tikai koncepcijām?), «konsolidēt» (ja domāts taupīt), «konsīleris», «koučinga trenere», «kulta ēdieni». Savukārt aizpērn pamanīti: «kanisterapija», «kontroversija», «kutikulēšana». Pavisam nesen saņēmām ierosinājumu, ka nebūtu jālieto «butiks», jo to pašu izsaka arī «antīku modes preču veikals».

Tautas valodā, dialektos (arī senāku laikmetu leksikā) varam atrast labus vārdus, turklāt gana skanīgus un īsus. LVAK valodniecības darba grupa ir izkopusi dažas metodes, kā meklēt derīgus vārdus Mīlenbacha vārdnīcā, kā arī senākos latviešu tekstos, agrīnās vārdnīcās.

Drosme, patstāvība… vai «aitība» un «avība»?

2008. gada rakstu krājumā «Linguistica Lettica» ietverts plašs Brigitas Bušmanes apskats «Leksēmas aita un avs latviešu valodā». «Avs» lietošana esot gājusi mazumā jau XX gadsimta sākumā, bet vai tāpēc tas ir mazvērtīgs dialektisms? Izteicienos labi zināma gan «aita», gan «avs». Pārnestā nozīmē «aita» izsaka lēnīgumu un muļķību. Savukārt dialektālā vārda «avs» tēlainība atklājas frazeoloģismos: «noklīdusī avs», «šķirt avis no āžiem» un daļēji arī – «vilks avju drānās». Šo trāpīgo, «avs» un «aitas» atšķirīgo nozīmi būtu derīgi izmantot arī mūsdienās. Psīcholoģijas lietpratēji varētu salīdzināt divas parādības: «aitība» un «avība». Pirmais – vientiesība, intellekta trūkums, piekāpība; otrais – nepatstāvība domās un rīcībā, pūļa sindroms, pārmērīgs kollektīvisms. Interesanti arī, kā šajā jēdzienu grupā iekļautos tā dēvētā «asertīvitāte»? Vai asertīvitātes trūkums ir aitības un avības apvienojums? Vai tas, ko angļu valodā dēvē par «sheeple», latviski būtu «aviķi» vai «aitiķi»? – Tas vēl jāapspriež un jānoskaidro.

Valters Feists

Gaidīsim daudz klausītāju un zinātkāru cilvēku 7. marta priekšlasījumā pulksten. 18:00 RLB namā. Ieeja brīva.
Savus jautājumus par valodas lietām varat sūtīt uz adresi LVAK@inbox.lv.
Uzziņām – tālr. 26447286.
LVAK jaunumi katru mēnesi – vietnē LVAK.wordpress.com.

 

2016. gada 25. janvāŗa preses konferencē Latviešu valodas attīstības kopa izsludināja 2015. gada rezultātus — jau trīspadsmito reizi sabiedrība uzzināja gada spārnoto teicienu.

Zemāk publicējam plašāku aptaujai iesniegto teicienu klāstu.

salocita-salauzta-slotaskata-kriminallieta-kriminalprocess-lieta-2015-gada-teiciens-slotas-kats-dainis-rutenbergs-tiesa-tiesasana-spriedums-twitter-lvak-rlb-aptauja-gada-vārds-spārnotais-teiciens-nevārds-savārstījums-valoda-latviešu-valodas-attīstības-kopa

Slotaskāts ar sūdzību vērsies jau trešajā instancē…

Par 2015. gada spilgtāko teicienu kronēts presē un tautā izplatījies apzīmējums
«salauztā slotaskāta krimināllieta».

Aptaujas rīkotāju izvēstī presei sacīts, ka šis teiciens: «raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku, kuŗš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu.»

Šī lieta jau itin gaŗi un skandalōzi iztiesāta divās tiesu instancēs, kaut gan Dainis Rūtenbergs sabojājis tikai slotaskātu; pateicoties aizstāvības pūlēm un sabiedrības atbalstam Rūtenberga kungs divās tiesu instancēs attaisnots. Turklāt slotaskātu kāda cita persona tai brīdī lietojusi, publiskā vietā skaļā balsī aģitēdama par labu nelikumīgajai un vardarbīgajai Krimas anneksijai. Iebrukums Ukrainas territorijā līdzinās citām gan Krievijas, gan PSRS veiktām okupācijām un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem.

 

 

 

Teicienu dažādība

Jau 2014. gadā titulēto spārnoto teicienu varēja sastiķēt tikai no diviem dziļdomīgiem polītiķu izteikumiem: «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?».

2015. gadā latvieši nākuši klajā ar krietnu klāstu spārnotu domu. Tāpat kā citus gadus ir vērojama tendence – daļa spārnoto teicieni ir trāpīgi un prasmīgi veidoti, bet citi gluži pretēji – izrādījušies abpusgriezīgi, jo pateikti tādā kontekstā un veidā, ka irōniskā kārtā «iezāģējuši» pašam sacītājam vai rakstītājam.

Tāpēc piemērus no 2015. g. aptaujas vākuma sniedzam divās atšķirīgās grupās.

Veŗoties visu aptaujai iesūtīto teicienu, neteicienu, pateicienu, viedību un pašattaisnojumu klāstā, var iedomāties, kāda būtu saruna, ja intelliģences ļaudis sarunātos, izmantodami frazes, kas cita par citu daiļrunīgākas:

– «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.»
– «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!»
– «Ūūū! Ūūū! Ūūū!»

(skat. čivinātavā)

1. — Atklāsmes. Aicinājumi. Asprātības. Domugraudi.

☺ «Aisberga redzamo daļu latvieši sauc par klupšanas akmeni.» (prātojums)
☺ «Ar kājām — ielas sālītas, brauciens sabiedriskajā transportā — arī sālīts.» (prātojums)
☺ «Aug bārda, zeļ bizness.» (virsraksts «Dienas Biznesā»)
☺ «Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi.» (zvērināta advokāta Alža Allika aizstāvības runā tiesā)
☺ «Ērtāk kājām!» (apavu reklāma laikā, kad sabiedriskā transporta biļetes kļuva dārgākas)
☺ «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.» (atziņa)
☺ «Kaķu tantes dārgais sapnis.» (čivinātavā par Latvijas Bankas nodarbēm ar krāšņu monētiņu izlaišanu)
☺ «Kas ātrāk maļ, tas tālāk tiek.» (prātula)
☺ «Laikam no sākuma jāierauj!» (jāspēcinās pirms stāšanās valsts prezidenta amatā)
☺ «Multikultūrālisma Trojas zirgs.» (Raivis Zeltīts – par mononacionālu valstu «atšķaidīšanu» ar iebraucējiem)
☺ «Nopelniem bagātā Žagara kultūras un atpūtas nams.» (par mainīto Latvijas Nacionālās operas nosaukumu)
☺ «pelēcīša trejdeviņas nokrāsas» (asprātība – kā labāk latviskojamas «Greja piecdesmit nokrāsas»?)
☺ «sods par braukšanu sabiedriskajā transportā» (paradokss)
☺ «Šveiciešiem vienīgais pluss bija uz vēdera.» (par sportistiem)
☺ «Tautai jāzina savas varoņmašīnas!» (par šķietami vissociāldemokratiskākās partijas dārgajiem spēkratiem)
☺ «Vāveres ir lecīgas.» (bērna valodā – jauns, pareizs vārda «lecīgs» lietojums)

2. — Pārteikšanās. Paradoksi. Atrunas. Jēlības . . .

☹ «burvīgais staļinisma dialogs ar pēckaŗa mākslu» (Zaiga Gaile: kas viņasprāt vērtīgs Rīgas architektūrā, Rātslaukumā)
☹ «Es jums sekoju!…— tviterī!» (pēkšņa izskaidrošanās)
☹ «Es justos komfortablāk, ja šis pieaugums nebūtu tik liels.» (Laimdota Staujuma par ministru algu paaugstināšanu)
☹ «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.» (Einārs Graudiņš)
☹ «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!» (Didzis Melbiksis savā „kritikā“ pret profesoru Taivānu)
☹ «Iestādes bezdarbība kā faktiskās rīcības forma» (LU 73. konferencē nolasīts referāts)
☹ «Oficiālais twitter konts (nav paredzēts sarakstei ar domi)» (Pļaviņu novada dome)
☹ «Paukojam, š*maukojam» (bērniem domātas izrādes afišā – grafiska īpatnība )
☹ «Ražots Tālajos Austrumos (ĶTR)» (pusmelīga norāde pie preces)
☹ «Tajā laikā biju Ķīnā.» (Laimdota Straujuma)
☹ «Ūūūūūū! Ūūūūūū! Ūūūūūū!» (Solvita Āboltiņa – atbilde pensionāriem pavisam brīvā stilā)

Veicināšanas balva no RLB

Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost. @vladis_spare, Vladis Spāre, 2015, latviskākais spārnotais teiciens, RLB veicināšanas balva

Mareka Ruskula (@briiC) illustrācija.

Vienam no iesūtītajiem teicieniem atkal tikusi RLB īpašā veicināšanas balva par latviskāko gada teicienu vai vārdu (atsevišķi no žūrijas vērtētajām 4 galvenajām katēgroijām). Šai papildu katēgorijā apbalvots literāts Vladis Spāre par prātulu
«Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.».

Starp citu, teiciens sākotnēji pamanīts Vlaža Spāres čivinājumā 2015. gada 11. decembrī: https://twitter.com/vladis_spare/status/675410883166736384.

 

Aicinām arī 2016. gadā pamanīt spārnotus teicienus, gada vārda, nevārda un savārstījuma kandidātus un sūtīt tos uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv! Vērtēšana notiek katrā gadumijā. LVAK žūrijā iesaista arī Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvjus. LVAK arī uzkrāj datus par vārdu un teicienu autoriem un vietu jeb kontekstu, kur tie pamanīti.

Valters Feists