Pirms vasaras pārtraukuma vēl iespējams noklausīties RLB latviešu valodas attīstības kopas rīkotu stāstījumu.
Pirmdien, 4. jūnijā pulksten 18:00 tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis runās par temu
Mūsdienu latviešu valodas teikuma tēls“.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
RLB adrese – Rīgā, Merķeļa ielā 13.
Aldis Lauzis referējis jau iepriekš. Aicinām iepazīties ar dažām publikācijām tepat LVAK vietnē.
LVAK ikmēneša sanāksmes atsāksies septembŗa pirmās pirmdienas vakarā.
Advertisements

Aicinām piedalīties valodai veltītā sarīkojumā!

Runās žurnāliste Ingrīda Stroda un apgāda “Zvaigzne ABC” projektu vadītāja Inese Auziņa.
Tema – latviešu valodas kvalitāte žurnālistikā un žurnālistikas loma jaunā mācību kvalitātes un satura veidošanā. Laiks un vieta: pirmdien, 2018. gada 7. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē.

Rīko latviešu valodas attīstības kopa.

2018. gada 5. martā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē varēs noklausīties RLB Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes un komisijas dibinātāja folklorista Ernesta Spīča stāstījumu. Tajā uzzināsit par Folkloras komisijas norisēm, kas veltītas valodai: A. Kronvalda piemiņas dienas; stāstnieku konkurss “Pulkā eimu, pulkā teku”, bērnu valodas attīstības veicināšana.

Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa.

Skatiet arī: Aša Kronvalda piemiņas sarīkojums: foto atskats un jaunvārdi (2012)!


 

 

2018. gada 8. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē varēs noklausīties Dr. hist. Ginta Apala priekšlasījumu “Latvijas vēsture un valodas vēsture (2. daļa): valstiskuma alternātīvas, un ko tās nozīmētu latviešu valodai“; sekos diskusija.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa.


 

29. janvārī uzzinājām 2017. gada vārda, nevārda, spārnota teiciena un savārstījuma aptaujas rezultātus!
Noteikumi, labākie vārdi un teicieni, kommentāri… skatiet:

Piesakiet arī 2018. gadā! E-pasta adrese – gadavards@inbox.lv.

Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zālē 2017. gada 4. decembrī pulksten 18:00 notiks kultūras socioloģes Dr. sc. soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas priekšlasījums «Latvijas vēsture un valodas vēsture kultūras socioloģijas skatījumā».

Rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa; ieeja brīva visiem interesentiem.

 

 


 

Latviešu valodas attīstības kopa aicina 6. novembrī plkst. 18:00 RLB nama 301. telpā noklausīties referātu par tematu «Latviešu valoda mazākumtautību izglītībā».

Referēs Aldona Treija — Rīgas Lietuviešu skolas dibinātāja, direktore no 1992. līdz 2017. gadam.

 

 

 

 


 

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena