07.06.2010. priekšlasījums – filoloģe Rūta Augstkalne: jauni atvasinājumi!

Posted: 17.05.2010. in atvasinājumi, laikraksti, latviešu valoda, prese, pētniecība, Rūta Augstkalne, salikteņi, valodas kļūdas, valodas prakse, valodnieki, vārdnīcas

2010. gada 7. jūnijā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā redaktore filoloģe Rūta Augstkalne visiem pietiekami aktīvajiem interesentiem stāstīja par jauniem (vārdnīcās neiekļuvušiem) atvasinājumiem latviešu valodā.

Tikšanās ar Rūtu Augstkalni ir daļa no RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) rēgulārā sabiedriskā darba, ko tā veic kopš 2001. gada rudens.

Papildu uzziņai – Rūtas Augstkalnes raksts «Rēgulāri atvasinājumi mūsdienu latviešu valodā» , Latviešu valodas struktūras jautājumi. R., 1970.

Kā, novērodama bieži lietotus vārdus avīzēs un salīdzinādama tos ar vārdnīcām, spriež Augstkalnes kundze un kā klausītāji apsprieda pēc priekšlasījuma: latviešu valodas vispārlietojamā leksika ir tikpat bagātīga kā citās valodās, dažos morfoloģiskos aspektos – pat lokanāka, izteiksmes iespējās daudzveidīgāka. Kāpēc var šķist, ka citās valodās vārdu ir vairāk? – Lielākajās līdzšinējās latviešu valodas vārdnīcās neievieto visus atvasinājumus (gan iespējamos, gan itin plaši lietotos, sēmantiski patstāvīgos) – varbūt tāpēc, ka izdevēji un sastādītāji ir taupījuši vietu, un vienas vārdnīcas autoriem dažkārt ir bijusi atšķirīga attieksme pret iekļaujamiem un atsijājamiem vārdiem.
Vai tāpat kā LVAK diskutētāji arī jums ir zināmi kādi interesanti sēmantikas un morfoloģijas paradoksi, izņēmumi, atradumi, pazaudējumi, jaunvārdi? Kommentējiet!

Piemēram… §§§!

  • “Vārddarināšana” vai “vārdrade“?
  • “Pielūžņojums” vai vienkārši “lūžņi”?
  • Vai “piedēkļdarinājums” ir pārvarīgs?
  • Vai “pārvarīgs” ir piedēkļdarinājums?
  • Kāpēc “valodniecība” nav tas pats, kas ‘valodnieki’, savukārt “ierēdniecība” gan esot tas pats, kas ‘ierēdņi’!?
  • Kāda ir jūsu … “motīvētājvārdkopa”?
Comments
  1. Aldis Lauzis says:

    “Valodniecības vispārīgo terminu vārdnīcas” veidotājiem tiku ieteicis beidzot atbrīvoties no nepareizi darinātā termina “vārddarināšana” un pāriet uz “vārddare”. Taču šis ieteikums neizpelnījās ievērību. (Par šo jautājumu es sarunās ar valodniekiem esmu ieminējis daudzkārt.)

    “Vārddarināšana” pēc terminoloģijā jau sen iedibinātā modeļa ir ‘kaut kā darināšana’ ar vārdu palīdzību vai no vārdiem. Minēšu dažus analogus. Vārds “mašīnrakstīšana” nozīmē ‘rakstīšana ar mašīnu’; “mašīnražošana” ir ‘ražošana ar mašīnām’; saliktenis no “mašīnu būvēšana” ir nevis “mašīnbūvēšana”, bet gan “mašīnbūve”. Meža meliorācijas piemērs ir novadgrāvju rakšana, bet mežmeliorācijas piemērs – mežu stādīšana tīrumu aizsardzībai pret vēju.

    “Terminu radīšana” ir “terminrade”, nevis “terminradīšana”.

    • valodzinis says:

      Un “mašīnbūve” nevar būt ‘būvēšana ar mašīnu/mašīnām’?
      Vai aprakstītā sistēma/metodika ir tīri, skaidri un autentiski valodnieciska, vai tomēr radīta tikai kā konvencija (noruna, noteikumi) terminoloģijas veidošanas vajadzībām?

      • Aldis Lauzis says:

        Nē, ar “mašīnbūvi” mēs saprotam mašīnu būvēšanu, ar “kuģubūvi” saprotam kuģu būvēšanu utt. Es XX gs. 70. gados žurnālā “Zinātne un Tehnika” ieviesu vārdu “tautskaite” (= “tautas skaitīšana”). Tiesa gan, turpat esmu lietojis arī vārdus “kalnveide” (= “kalnu veidošanās”), “sugveide” (= “sugu veidošanās”) un vēl dažus tamlīdzīgus. Vienreiz esmu lietojis arī vārdu “pašvade” (= “pašam sevis vadīšana”), kas, skatos, joprojām tikpat kā netiek lietots (http://www.google.lv/search?hl=lv&lr=lang_lv&tbs=lr:lang_1lv&q=pa%C5%A1vades&aq=f&aqi=&aql=f&oq=&gs_rfai=).

        Ko nozīmē “skaidri valodnieciska”? Valodniecības klasiķu pamatota vai iedibināta? Terminoloģijā šis princips bijis pazīstams (lai gan ne vienmēr ticis ievērots) jau vismaz kopš XX gs. 70. gadiem.

    • valodzinis says:

      “Vārddare” (pēc analoģijas ar “namdari”) varētu būt ne tikai norise, bet arī sieviete, kas darina vārdus.

      • Aldis Lauzis says:

        Tāda gramatiskās homonīmijas iespējamība līdz šim ir pieciesta. No tās nav paglābta arī “vārdrade”: piem., vārdam “skaņrade” jau ir divas homonīmiskas nozīmes.

  2. Aldis Lauzis says:

    Pielūžņojums nav tas pats, kas lūžņi. Pielūžņojumu nevar sakraut ratos un aizvest.

    Vārds “pārvarīgs” ir no priedēkļdarinājuma “pārvarēt” veidots piedēkļdarinājums.

    Vārds “piedēkļdarinājums”, manuprāt, nav pārvarīgs, to var izstumt labs īsāks vārds, kad tāds atradīsies.

    “Ierēdniecība” nav tas pats, kas “ierēdņi”.

  3. Erakstu Ainārs says:

    Man šķiet, ka salikteņi tiek darināti par daudz.

    • V•F•_ says:

      Darina vai nedarina salikteņus kāds mākslīgi; patīk vai nepatīk vispārējās tendences un konkrēti leksikas vienumi; gribas vai negribas normu noteikšanu, preskripciju… Vajadzētu atbalstīt Matīsa T. domu, ka salikteņiem un plaši lietotām vārdkopām vārdnīcās ir jābūt. Jo ne vienmēr viss notiek stingri pēc likumiem un rēgulāritātes. Piemēram, ir “vistas gaļa”, “aitas gaļa”, bet saliktenī – “cūkgaļa”; “dzīvojamā istaba”, bet saliktenī “ēdamistaba”; “vārdkopa” un “vārdu kopa”, ja iedziļinās, nav viens un tas pats! Tātad… Vārdnīcām viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir palīdzēt tiem, kas grib praktiski, vienkārši un ātri uzzināt, kā ir pieņemts.

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s