[ Skatīt arī:
· Gada vārds, nevārds, teiciens 2003–2014 (vēsture) ;
· 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2014. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens ]


2011. gada 18. janvārī ar 2010. gada vārda aptaujas rezultātiem klajā nākusi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa – organizācija, kas izdod grāmatas, rūpējas par Jāņa Endzelīna valodniecisko atziņu saglabāšanu un lietošanu, kā arī reizi mēnesī RLB namā piedāvā brīvas populārzinātniskas lekcijas par valodu.

2010. gada vārds – “zibakcija
(to radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti)

2010. gada nevārds – “pa lielam“.

2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

Šos vārdus izvēlas pēc aptaujas, kas notiek gadumijā (šī ir jau astotā reize – kopš 2003. gada).

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus: gada vārds “mēstule” (2004), ko var labi atvasināt – “mēstuļot”, “mēstuļotājs”, “pretmēstuļu līdzekļi”.

NEVĀRDI

Par nevārdiem var pieteikt literārā valodā nevēlamus vārdus – piemēram, liekus svešvārdus. Iepriekšējos gados iesniegts, piemēram, “hendlings” (2006) – latviskāk vai nu “rocēšana” (par dažādām ar rokām veicamām darbībām ar priekšmetiem), vai “auklēšana” (par bērniem).

2010. gadā latviešiem, kas piedalījās aptaujā, nejauki ir likušies, piemēram:
reciklēšana“,
koučs“,
koučings“,
domofōns“,
outlets“/”autlets“,
slingošana“,
uzmest“,
izlejamais alus“.
Nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī daudzi citi vārdi — “simpatizēt“, “normāls“, “koncentrācija“, “kadrs“, “cipars“, “ietvaros“, “likumsakarīgi“.

Aptauja arī iezīmē atsevišķus spilgtus gada notikumus un aktuālas parādības latviešu tautā (2008. g. – “talkot”; 2006. g. – “draugoties”). 2010. gada vārds “zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās “flešmobs“, “flašmobs“. Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību; angļu valodā terminu “flashmob” ir pieņemts neattiecināt uz polītiskiem, reklāmiskiem un līdzīgiem profesionāli rīkotiem sarīkojumiem.

Gada spārnotais teiciens mēdz būt saistīts ar norisēm un interesantiem brīžiem polītikā un valsts pārvaldē – “zelta rokas” (ar jaunu, pārveidotu nozīmi, 2003), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (2009). Savukārt 2010. gadā līdzās jau minētajai Valža Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”.

Aptaujas žūrijā kopā ar LVAK darbojas arī Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji un citi filologi. Aptaujas e-pasta adrese (darbojas visu gadu, iesūtījumi tiek apkopoti) – gadavards@inbox.lv.

• Papildus – par gada aptaujas rezultātiem vēstīts “Ir.lv” rakstā “Kā rodas gada vārdi un nevārdi?” (20.01.2011.), kur pieminēti Ingmara Zemzaŗa, Rakstnieku savienības priekšsēdes Ievas Kolmanes, filologa Ojāra Buša un LVAK koordinātores architektes Maijas Sinkas viedokļi; LVAK iekļūst arī tālrādes “LNT” ziņās (18.01.2011.).

LVAK priecājas, ka šogad ir saņemts vairāk trāpīgu priekšlikumu ar pamatojumiem, jaunvārdu piedāvājumiem un latviešu valodas lietotāju apsvērumiem.

Latviešu valodas attīstības kopas jaunumi – LVAK.wordpress.com.
LVAK kanālis čivinātavā – twitter.com/LVAK_valoda.

Comments
  1. Nonsenss!!! says:

    Pareizu latgalīšu sacīni “pa lelam” čyuļu volūdā pīzeist par “navuordu”!!!
    A poši lykumūs roksta, ka latgalīšu volūda asūte “latviešu valodas paveids”! Tok dūdit regionaluos volūdys tīseibys i tūreiz taisit sovus navuordus, kai gribit! Koč zynoma logika irā i tān – “navuords” īt nu “navolūdys”!

  2. hmm says:

    Jūs rakstāt “paši”, tomēr novirzāties no temas – šī nevārdu aptauja taču ne pētī, kas īsti ir latgaliešu dialekts vai valoda, ne arī pauž tajā sakarā viedokli.

    • Nonsenss!!! says:

      Bet komisejai, kab jei varātu pamatuotai sprīst par latvīšu volūdu, juobyut i baļtistikys, i dialektologejis i sābru tautu volūdu zynuošonom.

  3. V•F•_ says:

    Lielākās valodnieciskās iestādes un organizācijas ir apkopotas grāmatas “Kas valda valodu, valda prātu – latviešu valoda okupāciju apstākļos” nodaļā “Kam rūp latviešu valoda mūsdienās”, 77. lpp. Iespējams, tur varat gūt kādas norādes par latgaliešu val./dial. statusa pētniecību… Par grāmatu – https://lvak.wordpress.com/2010/05/10/gramatas-par-valodu-valodniecibu-un-latvietibu-vardnicas/

  4. Erakstu Ainārs says:

    Nonsensam:

    draugs, no tā, ko kāds vāra pa latgaļu katliem, vismazāk labuma tiks pašiem latgaļiem…

    “Pa lelam” neatrodu Dr. phil. P. Stroda Pareizraksteibas võrdneicā. Tur ir gan “papylnam”.

    (Ja gribat, varat pārbaudīt, šeit:
    http://www.eraksti.lv/autori/peteris_strods.html )

  5. Mārcis says:

    1. LVAK vajadzētu latviešu valodas pareizrakstību apgūt – “polītisks”, “organs”, “kuŗa” (vai arī tā Īsti latviešu raksta?);

    2. Nesen gadījās lasīt kādā grāmatā interesantu ieskatu Latvijas vēsturē, no kura izrietēja, ka mūsdienu latviešu valoda ir gadsimtu gaitā ar citām tautām un valodām jaucoties mutējusi latgaļu valoda.

  6. lasītājs says:

    Pa lielam ir normāls vārds. Politiķi, tikuši pie vārda, lai paskaidrotu ko dara, parasti tā arī sāk – pa lielam. Agrāk vairāk to lietoja vecāki, prasot bērnam – pa lielo vai pa mazo. Politiķi parasti tautai liek virsū pa lielo.

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s