Referendums – iespēja latviskuma nostiprināšanai

Posted: 18.01.2012. in latviešu valoda, sabiedrība un polītika, valodas prakse

[Sk.: balsošanas iecirkņi sestdien 18. februārī
– vietas un laiki, CVK informācija]

– Jābalso pret grozījumiem, lai grozījumi neatņemtu
vienīgās valsts valodas statusu latviešu valodai. –

Latviešiem pieder sava telpa, bet telpa, laiks un resursi nav bezgalīgi. Visu telpu, it sevišķi garīgo, uzreiz atņemt nevarētu – miera laikā. Taču var atskaldīt, drupināt, putrot, vājināt, piedraņķēt un izpārdot – pamazām.

Ja telpa un citi resursi būtu bezgalīgi, tad jau tos varētu tāpat vien – mīkstmiesīgi, aizmāršīgi vai slinki atdāvināt. Bet tautas attīstība nerisinās kā datorā, kur rīcības brīvība ir šķietami bezgalīga – kādu mums neizdevīgu, atdāvinātu un jau Satversmē ierakstītu polītisku operāciju lēti atgriezt atpakaļ nevarēs!

Tautas dzīvi maina lēmumi, prasības, sabiedrības slāņu un grupējumu darbība. Domas un ieceres attīstās un izpaužas vārdos un darbos, kas veido mūsu telpu.

Vārdos – jau jūtama vienotība, dažādas organizācijas, polītiķi un notikumu kommentētāji presē skaidro un aicina, ka referendumā mums ir jāizsaka liels un daudzbalsīgs “pret”, lai latviešu valodas tiesības netiktu pasliktinātas ar piedāvātajiem Satversmes grozījumiem!

Darbos – kādi būs varianti? A vai B?

(A) Padošanās referendums? Daudzi nepiedalās (nebalso) vai arī balso “par” latviešu valodas statusa pasliktināšanu (grozījumi paredz tieši to!). Grozījumu varbūtējās sekas – 1) ikvienai personai varēs ne tikai komerciālu apsvērumu dēļ, bet jau arī likumiski prasīt runāt svešvalodā, it sevišķi, ja strādā klientu apkalpošanā, plašsaziņā, valsts iestādē; 2) latviešu valoda vairs obligāti jāprot nebūs, jo varēs prast kādu citu; 3) samazināts visas informācijas vides latviskums – krievināšana izglītībā, internetā, techniskos un juridiskos dokumentos, starptautiskos diplomātiskos sakaros. Valsts atgūst “interesantu” sovjetisku tēlu.

(B) Latvietības nostiprināšanas referendums. Balsotāji nepaliek vienaldzīgi – balso “pret” vienīgās valsts valodas statusa atņemšanu latviešu valodai. Tas veicina to, ka var turpināties darbs gan pie latviešu valodas lietošanas nodrošināšanas visās jomās, gan pie lingvistiskiem pētījumiem un praktiskās valodas kopšanas.


Skatīt arī:

· Pētījums par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā
(grāmatas autore un lektore – sociolingviste Vineta Poriņa).

· “Divvalodība”. Stāsta Baiba Kangere (2010).

· Dzintra Hirša (2008/2009) : starptautiskās iestādes un mūsu valodas polītika – “valsts valodas likums soli pa solim mīkstināts”.

Rīgas Latviešu biedrības nams / valodas vērtības un kultūra

· Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s