No 27. decembŗa līdz 15. janvārim noritēja aptauja par 2012. gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu (sk. rezultātus). RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) šoreiz aptaujā bija papildus iekļāvusi eksperimentālu sadaļu “Jaunvārdu kalve”.
LVAK ir uzkrājusi pieredzi terminu pētīšanā, meklēšanā un jaunvārdu precīzēšanā, ko kopš 2010. gada risina arī šajā vietnē — diskusiju sadaļā “Jaunākie termini”, kā arī alfabētiski sakārtotajā lapā “Jaunvārdu vārdnīca“.
Pirmais uzdevums. Visus valodas lietotājus aicināja veidot un iesūtīt jaunus atvasinājumus ar šādām izskaņām:
-ietis (paraugi: iezemietis, lejputrietis, trojietis, vīrietis),
-nieks (paraugi: bagātnieks, saimnieks, smecernieks, starpnieks),
-snis (paraugi: apvārsnis, atvārsnis, ceturksnis, dzelksnis, gulsnis, slieksnis, sniegvilksnis, trejdeksnis, troksnis);
ar šo izskaņu sieviešu dzimtes versijām
-iete, -niece, -sne (paraugi: jauniete; vēsturniece; aploksne);
ar deminutīva versijām
-ietītis, -ietīte, -nieciņš, -niecīte, -snītis, -snīte (paraugi: sievietīte, jātnieciņš, atvārsnīte…).
Otrais uzdevums. Izdomāt latviskus sinonimus vienkāršrunas vārdam “forši” – trāpīgus, izteiksmīgus, bet arī patīkamus un stilistiski pieņemamus, bez barbarisma pieskaņas.
“Jaunvārdu kalve” tiek rīkota tāpēc, lai gada vārdu akcijā varētu izvērtēt ne tikai tādus vārdus, kas jau guvuši populāritāti, bet arī jaundarinājumus, kas atbilst latviešu valodas morfoloģiskajām (vārdu uzbūves) likumībām un kas ir piemēroti dažādu jēdzienu izteikšanai un mūsu valodas izteiksmīguma bagātināšanai.
Akcijas e-pasta adrese: gadavards@inbox.lv.
Varat izmantot arī parasto pastu:
RLB latviešu valodas attīstības kopai
Merķeļa ielā 13,
Rīga, LV 1050.
Skatīt arī –
• Gada vārda aptaujas vēsture, noteikumi un uzvarētāji kopš 2003. gada.
• 2012. gada jaunvārdi — darināti par godu Atim Kronvaldam.
• Latviešu jaunvārdi — jaunāko sinonimu vārdnīca — LVAK apkopojums.
- Latviešu valodas attīstības kopa - (RLB LVAK) 
Vareni, kolosāli (grieķisms), feini (vācisms), coini (vācisms), kruti (krievisms), prikolīgi (krievisms), superīgi (anglisms), stilīgi (anglisms).
Secinājumi? Daudz aizguvumu, maz latviskas cilmes vārdu ar kaut tuvu nozīmi. Tātad darbs valodniekiem un filologiem, jāsmeļas latvju apvidvārdu un aizmirsto vārdu pūrā un jāceļ tautai priekšā.
smēlos un iesmēlu – neesmu valodnieks nedz valodniece, tomēr – kā būtu: spridzīgi! Arī spridzīgs sarīkojums, spridzīga balle… M
Mīlenbacha un Endzelīna vārdnīcā.
spridzîgs, sprühend, blitzend; rasch, munter Peb., Serb., Trik. n. U., Naud.: spridzīgas acis Mar. spridzīgs zę̅ns, ein Knabe mit blitzenden Augen N.-Sessau n. U. spridzīgas skuķes Dęglavs Rīga II, 1, 67. sevišķi spridzīgas ir piecus līdz septiņus gadus vęcas meitenes MWM. IX, 549. spridzīgs putniņš D. Zu spridzêt.
sprigaîns, = sprigans: sprigainām. gudrām acīm MWM. VI, 721.
sprigans Wid., sprühend; frisch, munter, gewandt Bers.: acis bij varęn spriganas Krišs Laksts 62. ļuoti sprigans sievišķis Schibbenhof. māte vēl sprigana sieva Latv. saimniece kļuva daudz spriganāka Jauns. III, 75. kas par spriganu, atjautīgu, gudru… bę̅rnu! A. Brigader Daugava I, 700. tādai vajaga būt dzīvei: asai un spriganai kā rapieŗa asmenim A. v. J. 1904. S. 950.
sprigs, = sprigans: acis kļuva sprigas MWM. Vil, 573. Zu spridzēt.
Zemāk minētais “spridzīgs”, “spridzīgi” pēc noskaņas jau it kā tuvojas vārdā “forši” saklausāmajai sajūsmai. Bet tas tomēr jau ir aizņemts, kā liecina vārdnīca. Ko nu?
Jauki.
Manuprāt, “spridzīgi” nav jaunvārds.
Es uzskatu, ka vairāk jālieto tie vārdi, kas mums jau ir.
Krietni sarīkota balle. Varens izrīkojums. Tas brangi gan!
Tavu jaukumu!
Tik jauki, ka ne vārdos izteikt…
M. un E. vārdnīca, 1019. lpp.
– Ja vārds ir labā vārdnīcā, tad vismaz var ticēt, ka tas nav sārnis! 🙂
Kā tulkotājs varu teikt, ka nav labi, ja viena vārda nozīmes izteikšanai atkarībā no konteksta un situācijas aiz ausīm jāpievelk kādi no simt un vienas tuvākās nozīmes vārdi. Tas arī parasti spiež cilvēkus pieņemt valodā aizguvumu, kas savā nozīmē ir vispusīgāks un ērtāks lietošanai, piemēram, hendlings. Atkarībā no tā, ko „rocē”, dzīvu būtni, vai nē, un cik stilistiski pareizi tas rakstītājaprāt skan, var apstrādāt, apieties ar, rīkoties ar utt. Valodnieki situāciju mēģināja labot ar „rocēšanu”, kas, kā jau gandrīz visi jaunvārdi saņēma nievas un vidusmēra latvieša izsmieklu.
Pēc pieredzes un ar zināmu kripatiņu pesimisma var tikai iedomāties, kāds samazgu un žults vilnis gāzīsies pāri valodnieku galvām, tiem piedāvājot tik ļoti saziņā izplatīta, tautā aprasta un mūžseni valodā esoša īpašības vārda kā „foršs” aizstājēju. Ar šo „cieto riekstu” netika galā arī pirmās brīvvalsts latviskotāji, tāpēc, ja tāds jaunvārds tomēr galu galā tiek izdomāts un tautai piedāvāts, tam ir jābūt ideālam, tiešām ideālam, citādi LVAK un visu valodnieku-jaunvārdotāju prestižs un autoritāte tautas acīs turpinās tikai kristies.
P.S. Šajā gadījumā ar smelšanos latvju apvidvārdu un aizmirsto vārdu pūrā domāju līdzīgu praksi kā ar zīmoli, kas pārtapa par zīmolu, ko savukārt tauta par lielu brīnumu arī daudzmaz pieņēma, jo pēc situācijas noprotams, ka pagaidām „foršajam” latviešu valodā nav neviena ne tuvu cienīga konkurenta, tāpēc tādu neapšaubāmi var tikai darināt. Laimīgu jauno gadu! 🙂
Bija vēl otrs piedāvājums – “rīkāt”, “rīkāšana”, “rīkātājs”, “rīkājamība”.
Būtu visai pieņemami teikt “rocējamība”, runājot par to, cik kāds darbarīks ir ērts, viegli lietojams (turams, darbināms; arī pārvietojams, glabājams u. c.), efektīvs … jeb, kopā ņemot – rocējams.
Pie tam vārda “roka” sakne šai variācijā “roc-” jau ir ievalkāta – plaši zināms ir vārds “parocīgs”.
Sešzobu mizgrauzis, tā ir paliekoša vērtība.