06.10.2014.: Atmiņas par valodnieci Rasmu Grīsli – stāsta Gizela Vilcāne

Posted: 05.10.2014. in grāmatas, izruna, nozaŗu terminoloģija, raksti, Rasma Grīsle, sabiedrība un polītika, valodas kļūdas, valodnieki

2014. gada 6. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā (Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā) piedāvājam Gizelas Vilcānes stāstījumu “Atmiņas par valodnieci Rasmu Grīsli”.

Jau drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rasma Grīsle enerģiski aicināja: nav jāturpina lietot pareizrakstību ar dažādiem padomju okupācijas laika pārveidojumiem, kas bija izsludināti 1946., 1957. gadā. “Padomju papildinājumiem” bija divi iemesli – savdabīga, disharmoniska jaunrade (ne valodas dziļākās likumībās balstīta, bet sociālistisku virspusību vadīta), kuŗai pievērsās tā daļa valodnieku, kas nespēja vai negribēja saprast klasiskās latviešu pareizrakstības labās īpašības, un polītiska nozākāšana un nereti pat vajāšana, kuŗu vērsa pret visu, kas radīts, kopts un mīlēts pirms padomju “atbrīvotāju” ienākšanas. Diemžēl šo abu parādību kopīgais produkts eksistē joprojām.

Lai aicinātu tam pretoties, Rasma Grīsle atklātā vēstulē PBLA valdes priekšsēdei Vairai Paeglei (Laiks, Nr. 10, 08.03.1997.) raksta, ka padomjlaiku mutanta vietā būtu atkal jālieto “ortografija, ko jau šā [divdesmitā] gadsimta sākumā pamatprincipos izveidoja mūsu valodniecības klasiķi Mīlenbachs un Endzelīns un kas Latvijas brīvvalsts laikā Endzelīna vadībā izkopta un sīkumos nemitīgi pilnīgota”. Citiem vārdiem sakot, – vai tas nav absurds, ka vēstures mācībgrāmatas, kas tapa ārpus okupētās Latvijas resp. trimdā un gan formas, gan satura ziņā bija pretstats sovjetizācijai, pēc valsts neatkarības atgūšanas (!) kļūst par to pašu padomisko pārveidojumu objektu?

Vēl viena R. Grīsles iemīļota darba joma bija latvisku vārdu izcelšana, skaidrošana un ieteikšana, lasītāju ieinteresēšana par valodnieka Jāņa Endzelīna atziņām. Dažkārt Grīsles norādes par atsevišķu vārdu svešo, nelatvisko izcelsmi ir izbrīnījušas lasītājus, tomēr ideju bagātība viņas rakstu krājumos “Spēkildze” piesaista ne vienu vien saturīgu recenziju. (Eduards Silkalns: “Vai bungu vietā runāsim par paupenēm?”, Laiks, Nr. 15, 08.04.2006.)

Ir iespējami divi ceļi: mēģināt vairot klasiskās pareizrakstības lietotāju skaitu bez valstiskiem rīkojumiem, paļauties tikai uz ideālisku tieksmi pēc zinībām un pēc attīrīšanās no padomju putrojumiem. Vai arī, kā rosina E. Silkalns, “vispirms lemt par grozījumiem valsts līmenī, un tikai tad skolām būs solids pamats pārkārtoties. Pirms skolēniem sāk mācīt Endzelīna rakstību, uz šādu rakstību jāpāriet viņu mācību grāmatām,”– Kuŗš būs iedarbīgāks?

Mūža nogalē Rasma Grīsle pabeidza daudzu gadu gaitā rūpīgi izstrādātu darbu akcentoloģijā: “Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi”, ko 2008. gadā izdeva apgāds “Zinātne”. Tā uzdevums ir palīdzēt nejaukt latviešu valodas zilbju intonācijas (piem., [luôgs], [luõks], [lùoks] – trīs atšķirīgi vārdi). Jauks šā sējuma apskats publicēts “Jaunajā Gaitā” Nr. 260 (“Nozīmīgs intonāciju pētījums”, recenzente Lalita Muižniece).

Gizela Vilcāne, skolotāja. Par valodnieci Rasmu Grīsli.Gizela Vilcāne (foto) ir Rasmas Grīsles māsas meita, strādā par fizikas un ķīmijas skolotāju Ogres vidusskolā. LVAK koordinātore Maija Sinka par Gizelas Vilcānes paveikto un vēl tagad turpināmo darbu: “Ar patiesu sirsnību un cieņu dzīvoja līdzi valodnieces Grīsles kundzes rūpēm par mūsu valodas problēmām un nākotni. Tādējādi bija arī palīdzīga Grīsles kundzes pēdējās grāmatas izdošanā, proti, Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kursa pierakstu publicēšanā. Pēc Rasmas Grīsles nāves 2013. gada maijā šķiro Grīsles daudzos materiālus, piemēram, ilgu gadu saraksti ar citiem valodniekiem visā pasaulē, un nozīmīgākos nodod Misiņa bibliotēkas krājumos.”.

Gizela Vilcāne runās LVAK sanāksmē jau otro reizi. Pirmais stāstījums RLB namā notika 2014. g. 2. jūnijā, tā ierakstu varat noklausīties arī mūsu vietnē:

LVAK.wordpress.com/2014/06/10/rudolfs-hofmanis-1921-2014-rasma-grisle-1922-2013-audioieraksts-no-latviesu-valodas-attistibas-kopas-pieminas-sanaksmes/

RLB latviešu valodas attīstības kopas tematiskās sanāksmes ir pieejamas ikvienam interesentam. Tās notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā plkst. 18:00, Rīgā, Merķeļa ielā 13 (izņemot jūliju un augustu).

LVAK.wordpress.com

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org (RLB LVAK referāti: latviešu valoda - problēmas, kļūdas, vēsture, lingvistika, vārdnīcas, jaunvārdi)

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s