05.01.2015. – Par latviešu lingvistisko diskrimināciju: Dr. philol. Vinetas Poriņas stāstījums RLB namā

Posted: 05.01.2015. in citāti, latviešu valoda, nacionālisms, publikācijas, pētniecība, sabiedrība un polītika, sociolingvistika, valodas prakse, Vineta Poriņa

RLB LVAK aicina 2015. gada 5. janvārī pulksten 18:00 noklausīties Dr. philol. Vinetas Poriņas stāstījumu

«Latviešu lingvistiskā diskriminācija Latvijā»,

kas notiks Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā. Ieeja brīva visiem interesentiem. Pēc stāstījuma – diskusija. Sarīkojuma ilgums – aptuveni pusotra stunda.

Valsts valodas funkcionēšanas izpētei Vineta Poriņa pievērsusies jau kopš 1995. gada, kad LU Latviešu valodas institūtā ritēja pētījums «Valodas situācija Latvijā»; 1996. gadā tapa viņas maģistra darbs «Latvijas nācionālo minoritāšu sociolingvistiskais raksturojums».

2003. gadā LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes rīkotā sēdē Vineta Poriņa aizstāvējusi promocijas darbu «Individuālā un sociālā bilingvisma korrelācija Latvijā» un ieguvusi filoloģijas doktora gradu.

«Aktīva piedalīšanās pētniecībā un projektu vadībā manu sākotnējo interesi par valsts valodu daudzvalodīgajā sabiedrībā ir pārvērtusi par manu dzīves uzdevumu.» – Tā V. Poriņa raksta priekšvārdos savai 2009. gadā izdotai grāmatai «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā».

Tajā arī pausts – «Latvijā … mazākumtautību individi ir apguvuši valsts valodu labā līmenī, bet bieži publiskajā telpā u. c. neizmanto savas latviešu valodas prasmes (ne produktīvās, ne receptīvās).» (55. lpp.); «Vismaz 91% mazākumtautību cilvēku ir lasītprasme un klausītiesprasme latviski, tomēr viņi valstī bez tās var iztikt.»; «Kā sākušas padomju polītiskās sistēmas laikā, mazākumtautības pēc inerces un arī polītisku grupējumu interesēs joprojām uzsveŗ krievu valodas prasmes nepieciešamību, tādējādi kopīgi ar līdzīgu uzskatu latviešiem veidojot stereotipus, kuŗus, kā apliecina teōrija, var mazināt, bet no tiem grūti atbrīvoties.» (13. lpp.); «Nelietojot latviešu valodu saziņā ar mazākumtautību cilvēkiem, latvieši joprojām parāda, ka vēl īsti neuztveŗ sevi par neatkarīgas valsts pamatnāciju. 21. gadsimta oikonomiskā situācija tikai pastiprina to, ka latvieši Latvijā nejūtas droši» (14. lpp.).

Vēl daži citāti no «Valsts valodas daudzvalodīgajā sabiedrībā…» – šeit.

Vai pēdējo sešu gadu laikā ir bijušas kādas pozitīvas pārmaiņas, un cik labi ar valsts valodas stiprināšanu ir veicies Latvijas Republikas likumdevējiem? – To vaicāsim 5. janvāŗa referentei.

Priekšlasījumu rīko Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).

VINETA PORIŅA, valodniece, sociolingviste, polītiķe. ULŽA MUZIKANTA fotografija.


Bermontiādes laikā (1919. g.) šai pašā ēkā Daugavas krastmalā vēl gozējies pavisam vācisks «Frisier-Salon», bet citi uzraksti aiztriepti ar baltu krāsu – sk. attēlu!

Kādas ir izkārtnes Rīgā XXI gadsimtā?

Lai saprastu, kas notiek galvaspilsētā, ir par maz būt «tikai bilingvālam», jo izkārtnēs redzami izteicieni arī angļu, latīņu valodā un nereti pat vēl dīvainākos valodu maisījumos.

Parādās tādi vārdi, kas sākotnēji lietoti vienā valodā, bet uzrakstīti jau pavisam citā dīvainā ortografijā – vai nu nejauši kļūdainā, vai tīši «uzlabotā».

Vienā vārdā var būt kā salātos sajauktas vairākas ortografijas, un pats vārds var būt izfantazēts. Pašizgudrotam vārdam vēl mēdz pieprasīt kādu īpašu izrunas veidu – [eirolains], [jusk], [īzī] – izdomājiet nu, kā tos lai raksta!?

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s