2017. gada 4. septembrī pulksten 18:00 aicinām jūs uz mājīgo un eleganto Rīgas Latviešu biedrības nama
Kluba zāli, kur norisināsies tikšanās ar Ievu Kolmani! Savam stāstījumam viņa devusi filosofisku nosaukumu:
«Kā domāt valodu?».
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Kolmane pazīstama ne tikai kā tulkotāja, kuŗas tulkoto prōzas darbu autori ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Dž. K. Roulinga, Airisa Mērdoka, Semjuels Bekets (u. c.), bet arī kā latviešu valodas gada vārda, nevārda un teiciena akcijas žūrijas locekle. Literātūru un valodu vērtēdama, Ieva sevi pieteic kā literātūrfilosofi.

«Latvijas Avīzē» 2014. gada pavasarī viņa raksta:

«…dabā nav ne tādas žūrijas, ne ekspertu, kas literātūras laukā spētu nekļūdīgi atsijāt graudus no pelavām…»

Vai ko līdzīgu var teikt arī par valodu? Valoda vienlaikus ir gan materiālinās dabas daļa, gan cilvēka prāta un dvēseles instruments. „Valoda ir tikai saziņas līdzeklis“ — tāda doma šķiet nožēlojami prīmitīvizēta, bet arī tai netrūkst mīļotāju un aizstāvju.

Bet varbūt tas, kā un cik stipri cilvēks vēlas vai nevēlas rūpēties par mūsu valodas latviskumu un tīrību, liecina par viņa raksturu, sociālo piederību? Vai varam kopt to, kā nozīmi un būtību neesam skaidri sapratuši? — Tātad darbs sociolingvistiem, valodniekiem… patiesībā jau visiem, kas spēj (un grib) domāt sistēmiski!

«Filosofija izsenis interesējusies par jēdzieniem, proti, kā mēs ko domājam,» pauž Ieva Kolmane. «Jēdzienam daudzmaz klāt var tikt dažādos ceļos. ‘Valoda’, ko nevari ne sataustīt, ne saredzēt, pieder pie nojēgumiem, ko grūti definēt […] bet vari staigāt tam riņķī apkārt, un ik apriņķojums pasaka ko derīgu.»

2017. gada 4. septembŗa LVAK rīkotā tematiskā vakara referente piebilst: šoreiz priekšlasījums vai pat drīzāk — saruna būs mēģinājums tuvoties tam, kā valoda ir domājama, iztēlojama, izjūtama un saprotama.

Valters Feists


Savukārt 2017. gada 2. oktōbrī (arī 18:00) runās Egīls Skudra (valodnieks, vārdnīcu autors, bērnu valodas pētnieks un dažkārt dzejnieks). Stāstījuma tema būs «Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi». Egīlam ierosu devis tas, ka ar vienu burtu «o» mēdzam apzīmēt veselas trīs dažādas skaņas [uo], [ō] un [o]. — Gaidīsim jūs!

Advertisements
Comments
  1. Sveiki!
    Protams tas viss ir svarigi, bet pec butibas diez ko nemaina..
    Piedavaju, ja “velkat” un vispar ir interese izrauties no rutinas loka, tiesam ko fenomenalu pat pasaules limeni, kas tiesa veida attiecas uz musu tautu, kura butiba ir pamatu pamats visai civilizacijai.
    Konkretizacijai piebildisu, ka par kuretiem kursus sauca pat lidz 16. gs. Lidz ar to…

    Kornēlijs Tacits (Kornelius Tacitus) „Vēsture” (Historiae)
    V.
    2.
    .. Ir teika, kurā teikts, ka jūdeji bēga no Krētas salas un apmetās Lībijas tālajās nomalēs vēl tajos laikos, kad Jupitera uzvarētais Saturns pameta savu valdību. Tam par pierādījumu uzskata pašu jūdu vārdu: Kiprā ( iespējams drukas kļūda, jo šajā pašā grāmatā skaidrojumos teikts, ka Idas kalns atrodas Krētas salas centrālajā daļā ) ir izslavētais kalns Ida, saka, ka tauta, kura dzīvojusi tam līdzās, bija nosaukta „ideji”, bet vēlāk barbaru mutēs tas pārvērtās par „jūdeji”. ..

    V.
    4.
    ..Atpūsties jūdeji mīl septītajā dienā; saka, ka tāpēc, ka to mokas beidzās septītajā dienā. Ar laiku bezdarbība tiem sāka likties arvien pievilcīgāka, un tagad tie pavada bezrūpībā katru septīto gadu. Daži gan uzskata, ka šo ierašu jūdeji ieviesa par slavu Saturnam, jo to ticība un tauta cēlusies no tiem jūdejiem, kuri devās bēgļu gaitās sekojot Saturnam…

    Strabons
    „Ģeogrāfija”

    VII grāmatas fragmenti
    49.
    Jasions un Dardans, divi brāļi, dzīvoja Samotraķijā. Pēc tam, kad Jasionu satrieca zibens spēriens par Dēmetras apvainojumu, Dardans aizbrauca no Samotraķijas un apmetās Idas kalna piekājē; ( tā dibināto pilsētu ) viņš nosauca par Dardaniju un iemācīja trojiešus samotraķiešu mistērijām. Agrākos laikos Samotraķija saucās par Samosu.
    50.
    Samotraķijā godātos dievus daudzi identificē ar Kabīriem, bet tomēr nespēj izskaidrot, kas ir paši Kabīri, Kirbanti un Koribanti; tieši tāpat Kurēti un Idejas Daktili identificējas ar viņiem.
    50a
    …Ģeogrāfs ziņo, ka Samotraķija agrākos laikos saucās par Melitu..

    8. grāmata
    III
    30. ( C355)
    .. Daži uzskata Heraklu, vienu no Idejas Daktiliem, par Olimpisko spēļu pamatlicēju…

    10. grāmata
    III
    1.( C463 )
    Kas attiecas uz kurētiem, tad vieni rakstnieki tos pieskaita pie akarniešiem, citi – pie etoliešiem; pēc vieniem, viņi izcēlušies no Krētas, bet pēc citiem – no Eibejas.
    2.
    …Pēc tam Efors piebilst, ka sākotnēji visa valsts piederēja kurētiem; pēc tam, kad no Elīdas ieradās Etols, Endimiona dēls, un pieveica tos ar karu, kurētiem nācās atkāpties uz tā saucamo tagad Akarnāniju; ..
    3.
    ..Etols, stāsta uzraksts,
    Slavēto kurētu zemi ar vareno sķēpu ieguva.
    6.
    Par kurētiem apritē vēl sekojoši stāsti, daļēji esot ciešā saistībā ar etoliešu un akarnaniešu vēsturi, daļēji vairāk attālinātu. Bet tieši tuvākās attiecības ar vēsturi ir tāda veida stāstiem, kā mais stāstītie iepriekš par to, ka valsti, kura tagad saucas Etolija, apdzīvoja kurēti un ka pēdējos izstūma uz Akarnāniju tur ar Etolu ieradušies etolieši. Tālāk, tādi stāsti, ka tajā laikā, kad kurēti dzīvoja Plevronijā ( tad sauktai par Kuretīdu ), etolieši iebruka šajā valstī un, sagrābuši to, izdzina iepriekšējos saimniekus. Pēc Eibeijas Arhemaha vārdiem, kurēti sākumā apmetās Halkidā, bet tā kā pastavīgo karu par Lelantas līdzenumu laikā ienaidnieki tos tvēra no priekšpuses aiz matiem un plēsa tos ārā, tad kurēti sāka ataudzēt matus aizmugurē, bet priekšā – cirpt. Tāpēc viņus sauca par „kurētiem” no vārda „griezums”(frizūra?) (kūra); viņi pārcēlās uz Etoliju un, pārņemot apgabalu pie Plevronas, nosauca pretējā Ahelojas krasta iedzīvotājus par akarniešiem, tāpēc ka tie staigāja ar necirptām galvām (akūrus). Citi, pilnīgi pretēji, apgalvo, ka abas ciltis dabūja savus vārdus no varoņa; citi – ka kurēti nosaukti Kurija kalna vārdā, kurš paceļas pār Plevronu, un ka tā bija viena no etoliešu ciltīm, kā ofii, argeji, eiritāni un dažas citas. ..
    7.
    Teikas, kurām ir tālāka attieksme pret šo priekšmetu (vēsturnieki vienādu nosaukumu dēļ tos savieno kopā), bet konkrēti teikas, kaut sauktas par „Kurētu vēsturi” un „Vēsturi par kurētiem” ( līdzīgi tam, kā tā būtu Etolijā, vai Akarnānijā dzīvojušo kurētu vēsture), ne tikai atšķiras no šīm vēsturēm, bet drīzāk līdzinās teiksmām par satīriem, silēniem, bakhiem un titīriem. Jo, pēc to rakstnieku vārdiem, kuri nodod stāstus no Krētas un Frīģijas vēstures, kurēti – ir dēmoniskas būtnes, līdzīgi tām, vai dievu kalpi; pie tam šīs teiksmas tiem savijas ar stāstiem par zināmiem (svjas4ennih obrjadah), daļēji mistiskiem, daļēji saistītiem ar Zeva mazuļa audzināšanu Krētas salā, vai ar orģijām par godu dievu Mātei, kuras svētīja Frīģijā un Trojas Idas apkārtnē. Šajās teikās novērojamas nenozīmīgas atšķirības: tā, pēc vienām teikām koribanti, kabīri, Idejas Daktili un telhini identificējas ar kurētiem, citām – šīs ciltis attēlotas kā radnieciskas ar dažām nenozīmīgām savstarpējām atšķirībām. Sakot īsi, viņus visus uzskata par dieva iedvesmotiem ļaudīm, kuri pārņemti ar bakhisku neprātu, kuri dievību kalpu tēlā, izpildot svētos rituālus, baida ļaudis ar kara deju pilnā bruņojumā pie kimbalu, timpānu un ieroču skaņām, fleitas un kliedzienu pavadījumā. Tāpēc šos svētos rituālus uzskata par zināmā attiecībā radniecīgiem rituāliem, kurus veic gan pie samotraķiešiem, Lemnosā, gan dažās citās vietās, tā kā dieva kalpotāji tur saucas vienā un tajā pašā vārdā. Cita starpā, katra tāda tipa izpēte attiecas pie dievu izpētes nodalījuma un nav sveša filozofa sapratnei.

    Pie visa pieliekot musu izcila, bet, diemzel totalo nejegu nesaprasta, E. Šēnberga atklajumu par musu valodas lidzibu ar semitu, loks likumsakarigi nosledzas.
    Ta ir nopietna tema, kurai ir ne tikai verts, bet vitali nepieciesams nopietni pieversties plasakam petnieku lokam, netstajot novarta dazu pie sajegas esosu fanatu zina.

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s