Archive for the ‘filoloģija’ Category

RLB Latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz tematisku vakaru pirmdien, 2020. gada 3. februārī pulksten 18:00.

Šīs reizes runātāja — Mg. philol. Ilona Miezīte.

«Arturs Ozols darbā un laikabiedru atmiņās.
Artura Ozola kollekcija
rakstniecības un mūzikas mūzejā.»

 

Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens. Aptaujas rīkotāja - latviešu valodas attīstības kopa.Norises vieta — Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13.

LVAK tematiskie vakari notiek kopš 2001. gada, tos var brīvi apmeklēt ikviens interesents.

27. janvārī LVAK paziņoja, kas ir 2019. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

 


 

Pirmdien, 2020. gada 6. janvārī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Latviešu tēls japāņu tviterī».

 

Par šo temu referēs Uģis Nastevičs, japāņu valodas pratējs, pašlaik folkloristikas zinību doktorants.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

Latvieši un japāņi biedrojas 2013. gada dziesmusvētkos — Vecrīgā.


 

Pirmdien, 2019. gada 2. decembrī pulksten 18:00 noritēs tikšanās ar šogad iznākušas grāmatas «Vēstule ar pielikumu» autori vēsturnieci Inesi Dreimani.

Romāna darbība risinās Latvijā XX gadsimta 30. gadu beigās, tiek parādīta dažādu kārtu ļaužu dzīve un liktenīgi vēsturiski pavērsieni.

RLB namā, Merķeļa ielā 13, Kluba zāle. Ieeja brīva.

Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 

2017. gada 4. septembrī pulksten 18:00 aicinām jūs uz mājīgo un eleganto Rīgas Latviešu biedrības nama
Kluba zāli, kur norisināsies tikšanās ar Ievu Kolmani! Savam stāstījumam viņa devusi filosofisku nosaukumu:
«Kā domāt valodu?».
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Kolmane pazīstama ne tikai kā tulkotāja, kuŗas tulkoto prōzas darbu autori ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Dž. K. Roulinga, Airisa Mērdoka, Semjuels Bekets (u. c.), bet arī kā latviešu valodas gada vārda, nevārda un teiciena akcijas žūrijas locekle. Literātūru un valodu vērtēdama, Ieva sevi pieteic kā literātūrfilosofi.

«Latvijas Avīzē» 2014. gada pavasarī viņa raksta:

«…dabā nav ne tādas žūrijas, ne ekspertu, kas literātūras laukā spētu nekļūdīgi atsijāt graudus no pelavām…»

Vai ko līdzīgu var teikt arī par valodu? Valoda vienlaikus ir gan materiālinās dabas daļa, gan cilvēka prāta un dvēseles instruments. „Valoda ir tikai saziņas līdzeklis“ — tāda doma šķiet nožēlojami prīmitīvizēta, bet arī tai netrūkst mīļotāju un aizstāvju.

Bet varbūt tas, kā un cik stipri cilvēks vēlas vai nevēlas rūpēties par mūsu valodas latviskumu un tīrību, liecina par viņa raksturu, sociālo piederību? Vai varam kopt to, kā nozīmi un būtību neesam skaidri sapratuši? — Tātad darbs sociolingvistiem, valodniekiem… patiesībā jau visiem, kas spēj (un grib) domāt sistēmiski!

«Filosofija izsenis interesējusies par jēdzieniem, proti, kā mēs ko domājam,» pauž Ieva Kolmane. «Jēdzienam daudzmaz klāt var tikt dažādos ceļos. ‘Valoda’, ko nevari ne sataustīt, ne saredzēt, pieder pie nojēgumiem, ko grūti definēt […] bet vari staigāt tam riņķī apkārt, un ik apriņķojums pasaka ko derīgu.»

2017. gada 4. septembŗa LVAK rīkotā tematiskā vakara referente piebilst: šoreiz priekšlasījums vai pat drīzāk — saruna būs mēģinājums tuvoties tam, kā valoda ir domājama, iztēlojama, izjūtama un saprotama.

Valters Feists


Savukārt 2017. gada 2. oktōbrī (arī 18:00) runās Egīls Skudra (valodnieks, vārdnīcu autors, bērnu valodas pētnieks un dažkārt dzejnieks). Stāstījuma tema būs «Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi». Egīlam ierosu devis tas, ka ar vienu burtu «o» mēdzam apzīmēt veselas trīs dažādas skaņas [uo], [ō] un [o]. — Gaidīsim jūs!

Rīgas Latviešu biedrības namā 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 sāksies LVAK tematiskais vakars, kuŗā runās Ritvars Eglājs. Stāstījuma tema:

«Valoda, dēmografija un vēlēšanas — paša un Latvijas pieredze».

Šajā sanāksmē varēsit uzzināt par latviešu valodas stāvokli kopsakarībā ar tautību procesiem un vēlēšanu iznākumu skaitļiem. Ritvars Eglājs pastāstīs arī par paša personīgām attiecībām ar valodas lietošanu, pieredzējumiem un gūtām atziņām.

latviesu-tautas-domvezi-domvedis-viedoklu-lideris-termini-latviskak-ritvars-eglajs-rlb-lvak-valoda-etnodemografija-velesanas-statistika-likums5. decembŗa referents Ritvars Eglājs kopš 2003. gada strādā karšu apgādā «Jāņa sēta» par redaktoru. Ir bijis balsu skaitītājs Pilsoņu kongresa vēlēšanās 1990. gadā, vēlāk Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklis, bet kopš 2011. gada — Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Studējis Latvijas Ūniversitātes (LU) ģeografijas un zemes zinātņu fakultātē, Prāgas Kārļa Ūniversitātes Starptautiskajā dēmografijas vasaras skolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnaziju.

R. Eglājs darbojies arī žurnālistikā un publicistikā. Personīgas domas izpauž vēstīs, ko publicē emuāru vietnē ritvars.wordpress.com, agrāk arī klab.lv/~ritvars/. Neciezdams padomju okupācijas laikā (1944–1991) ieviestos lingvistiski bezjēdzīgos, «komūnisma celtniecības azartā» tapinātos latviešu valodas pārgrozījumus, Ritvars vienmēr raksta klasiskajā latviešu pareizrakstībā, kas tika izkopta priekškaŗa neatkarīgajā Latvijā.

Ritvara emuāros sakrājies daudz rakstu; par piemēru, pirms pieciem gadiem publicēta precīza statistiska analize — par visu 10. Saeimas deputātu un frakciju balsojumiem: cik pretlatviski, vienaldzīgi vai latviski tie bijuši (skatīt grafiku).

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) rīko brīvi apmeklējumus priekšlasījumus par valodu, valodnieciskām, kultūrālām un tautiskām latviešu lietām, kas notiek RLB namā katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Sekojiet turpmākajiem jaunumiem tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com.


Decembŗa un janvāŗa aktuālitāte — piedalīšanās aptaujā par 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena izvēli. Aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/. Aptaujas rīkotāji pēta sarunvalodu, valodas kvalitāti savēstes līdzekļos, oficiālās un techniskās publikācijās, spēju veidot loģiski pareizus teikumus, bērnu valodisko jaunradi. Katrs latviešu valodas lietotājs var iesūtīt dažādus priekšlikumus un šāgada vērojumus par valodu, izmantojot adresi gadavards@inbox.lv!

Tiekamies 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 RLB namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13!

Valoda un okupācija; etnolingvodemografija; latvietība, latviešu tautas interešu aizstāvība; Endzelīna pareizrakstība (klasiskā latviešu pareizrakstība).Teksta un fotografiju autors: Valters Feists.


 

Latviešu valodas mācīšana latviešu bērniem un jauniešiem — plaša un svarīga joma! Diemžēl tā gandrīz pamesta novārtā, jo daudz līdzekļu paņēmusi valodas mācīšana cittautiešiem, ārzemniekiem, pūliņi un mēģinājumi tos integrēt, kam neredz ne gala, ne malas.

Pēdējos gados dzimtās latviešu valodas mācību programmas Latvijas skolās dažos aspektos būtiski vājinātas un eksāmenu prasības atvieglinātas. LVAK uzsveŗ, ka latviešu jauniešu dzimtās valodas prasme tiek sistēmatiski pazemināta, lai skolas varētu beigt un eksāmenus nokārtot arī nelatvieši.

Par latviešu valodu latviešu skolās jau iesākām LVAK priekšlasījumu seriju 2016. gada aprīlī un maijā, bet 6. jūnija vakarā sapulcēsimies atkal — laipni gaidīti visi interesenti!

Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu. Bieži vien vāja ir valodas kvalitāte presē, reklāmās, grāmatās, tulkojumos, uzrakstos un dokumentos. Vai kļūs vēl sliktāk?

Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, ko veica Padomju Savienība, nebija vis kāda pēkšņa steigšanās palīgā „apspiestām“ tautām, bet gan mērķtiecīga anektēšana, sabiedrības pārveidošana, pakļaušana, sodīšana un nežēlīga, neatgriezeniska pāraudzināšana. Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu.

«Latvijas un citu Baltijas valstu izglītības attīstības ceļš tika varmācīgi pārtraukts, uzspiežot citu pasaules redzējumu un mainot sabiedrības vērtību sistēmu.»
Tā raksta Normunds Dzintars, kuŗš 6. jūnijā pulksten 18:00 referēs Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā vakarā RLB namā (Merķeļa ielā 13, 301. telpā).

Priekšlasījuma tema: «Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem — mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām».

Normunds Dzintars, valoda, valodniecība, promōcijas darbs, latviešu valodas mācību programmas, izglītības saturs, referāti par valodu, citāti, domas, spārnotās atziņas.

Dr. philol. Normunds Dzintars ir Liepājas Valsts 1. ģimnazijas skolotājs, dzejnieks
un Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas loceklis.

Savā promōcijas darbā* N. Dzintars pauž: «Skola un īpaši valodas mācību jautājums vienmēr ir bijis spēcīgs polītisks ierocis. Latvijas izglītības sistēma (arī dzimtās valodas apguve) tika iekļauta vienotā centrālizētā sistēmā, kas kopīga visai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS).»
* – «Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts» (Liepājas Universitāte, 2013. g.; citāti kursīvēti).

Par ko bieži kritizē PSRS tipisko mācīšanas pieeju? — «Skolēniem bija mechaniski jāatceras liels teōrētiskā materiāla apjoms, kas bieži vien nav pat saistīts ar prasmi lietot valodas zināšanas praksē.»

«Pētījumi par dzimtās valodas mācības vēsturi Eiropā liecina, ka mācību satura atlasē ir izteiktas divas radikāli pretējas pamata tendences: komūnikātīvās kompetences dominance pār valodas sistēmu (gramatika valodas mācību procesā ir mazsvarīga); gramatiskās kompetences dominance pār komūnikātīvo kompetenci (gramatikas apguve ir valodas apguves mērķis). Latvijā tāpat kā bijušajā PSRS [diezgan ilgu laiku] tikusi ievērota otrā tendence.»

sinonimu-vardnica-tematiska-senvardu-senu-vardu-gramata-latviesu-valoda280

Tauta savā valodā varēja smelties spēku —
arī apspiestības laikos — izglītoties, lasīt, radīt…

Interesanti, ka Latvijā mācību saturs zināmu laiku palicis nemainīgs – kamdēļ? «Iespējams, ka latviešu valodas mācību saturā pārmaiņas nenotiek būtisku draudu – rusifikācijas – dēļ, tāpēc prīmāra šķitusi pamatīga latviešu valodas gramatikas apguve. To var uztvert arī kā cīņu par dzimtās valodas saglabāšanu, kuŗas pastāvēšana bijusi reāli apdraudēta. Otrā iespēja [… – tādu] tradiciju ievērošana dzimtās valodas apguvē, kas pazīstamas kopš latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta izveides sākotnes.»

Aicinot pētīt, kā latviešu valodu mācīja padomju okupācijas laikā, ir norādīts, ka daudzos (gandrīz visos) mācību priekšmetos un nozarēs tolaik bijusi pamatīga polītiska ietekme – ne tikai literātūrzinātnē, vēsturē, lingvistikā, bet pat arī, piemēram, mūzikā! Mūsu skolās izmantotā gramatika tradicionāli pētīta, izmantojot salīdzināšanu ar dažādām citām valodniecības ievirzēm.

«Latvijas brīvvalsts laikā – 20.–30. gados notiek skolēniem piemērota mācību satura meklējumi. Latviešu valodas mācību priekšmeta apguve saistīta ar nacionālās pašapziņas veidošanu. Par pamatskolas uzdevumu izvirzīts mērķis iemācīt skolēnam latviešu valodas pareizu lietojumu gan mutvārdos, gan rakstos, kā arī lietišķajos rakstos.» Kamēr vien okupācija 1940. gada vasarā nav izjaukusi un samaitājusi visus cildenākos latviskos centienus, brīvajā Latvijā turpina izstrādāt latviešu valodas mācību grāmatas. Šis darbs ir «cieši saistīts ar galveno mērķi izglītībā: veidot Latvijas pilsoni, kam svarīga tēvzemes mīlestība, cieņa pret savu valodu un valsti.»

Kas bija novērojams pirmajā okupācijas gadā? – «Mainījās būtiski akcenti izglītības sistēmā – nacionālās audzināšanas vietā nāk „internacionālā audzināšana“, kas pakāpeniski ietekmē arī latviešu valodas mācību saturu (visspilgtāk tas redzams mācību programmu ievadā un mācību grāmatu uzdevumu tekstos). Pāreja uz „padomju skolu“ notiek viena gada laikā, lai gan arī šajā procesā vērojamas dažādas tendences: vadošā nōmenklātūra deklarē jaunus principus, kas visiem skolā jāievēro, bet ne visi skolotāji akli pakļaujas diktātam, strādā tāpat, kā to darījuši agrāk; par to liecina Latvijas Valsts archīva (LVA) dokumenti, kuŗos fiksētas nacionālisma izpausmes gan skolotāju, gan skolu direktoru darbā.»

To, vai mācību materiāli, grāmatas un to teksti atbilst padomju ideoloģijai, pārrauga jaunizveidotas komisijas; cenzori iegūst varu pār mācību grāmatu autoriem un apgādiem, kuŗi tādējādi vairs nevar darboties brīvi.

Tomēr pirmajā okupācijas gadā neko daudz pārmainīt nepagūst. – «Programmā gan mainīti mācību mērķi un uzdevumi, bet gramatikas viela ir tā pati, kas latviešu valodas mācību saturā bija iekļauta Latvijas brīvvalsts laikā. Skolotājiem tiek sniegtas norādes, kā jāstrādā jaunajos apstākļos, taču gada laikā ko būtiski mainīt neizdodas, jo skolotāji lielākoties ir tie paši, kas mācījuši Latvijas brīvvalsts laikā.»

Normunds Dzintars savos pētījumos aplūkojis arī mācību programmu mērķus un uzdevumus laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam. Jau drīz pēc neatkarības atgūšanas latviešu valodas mācību priekšmets iegūst jaunus standartus: 1992. gadā pamatskolā, bet 1993. gadā – vidusskolā.

Ar Normunda Dzintara referātu izskan LVAK 2016. gada pavasaŗa darba posms, taču latviešu valodas mācīšanu latviešu skolās apspriedīsim arī 5. septembrī, kad atsāksies ikmēneša pirmās pirmdienas tematiskie vakari par valodu.

Daudz vairāk par šajā rakstā minētām temām uzzināsit, ja atnāksit 2016. gada 6. jūnijā pulksten 18:00 uz Rīgas Latviešu biedrības namu.

LVAK.wordpress.com
Aprakstu sagatavoja Valters Feists.

rigas-latviesu-biedriba-sarikojumi-afisa-sarikojumi-valodnieki-valodas-politika-macisana-paidagogija-izglitiba-satura-attistiba

Valodas mācība agrā bērnībā sākas ar pareizrakstību, pieturzīmēm un piemērotu vārdu izvēli visvienkāršākajā līmenī. Viss sākas ar alfabētu. Starp citu, vārds «ābece» ir aizgūts un tiek lepni lietots arī citās nozarēs — dārzkopības ābece, modes un stila ābece, plašsaziņpratības ābece.

Latviešu valoda skolā, Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības un satura centrs, Kaspars Špūle. Metodika, materiāli, prasmes atestācija, eksāmeni.Ļoti drīz pēc valodas pamatlietām latviešu bērni sāk iegūt ko vairāk — prasmi, attieksmi un spējas, kas viņus pavadīs visu dzīvi. Katra cilvēka personīgā valoda vai «nevaloda» ietekmēs viņa panākumus karjerā, ļaus izvēlēties to vai citu amatu, paust savas jūtas priecīgos un grūtos brīžos, izvēlēties draugus, cīnīties, mīlēt, filosofēt.

Valodas prasme ir daļa personības.

2016. gada 4. aprīlī LVAK tematiskajā vakarā viesosies Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra darbinieks Kaspars Špūle — speciālists valsts pārbaudes darbu jautājumos.
Priekšlasījums sāksies pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā. Gaidīsim visus interesentus.

Šā vakara tema — latviešu valodas apguves problēmas Latvijas skolās. IZM VISC speciālists Kaspars Špūle ir sagatavojis stāstījumu par saviem vērojumiem šādās jomās.

Lasām, runājam, brīnāmies…

  • Aizvien biežāk uzmanību veltām lasītprasmei. Ko lasām, cik lasām?
  • Ikdienā lietotā valoda – [čēesmit] grāmatas, [nēesmu] „ņēmis dalību“, [ananāss], „mēdijos kūltivēts“, „nobeigumā ludzu pa latviski“. — Vai kāds ko nesaprata? Bet vai vajag?

Izteiksmes bagātība — bet kļūdiņas?

  • Kāda ir pareiza latviešu valoda? «Dabisks» vai/jeb «dabīgs», «nākošais tramvajs», «stādīt priekšā»…

Eksāmeni un to kārtotāji

  • Angļu valodas eksāmenā skolēniem augstāki rezultāti par latviešu valodas eksāmenā iegūtajiem. Valsts pārbaudes darbos latviešu valodā skolēnu vidējie sasniegumi jau vairākus gadus nedaudz pazeminās? Kāpēc?
  • Latviešu valodas apguvēji latviešu mācībvalodas skolās — latvieši (vietējie, repatriējušies), krievi, ķīnieši u. c.

Valoda kā vērtība

  • Valodas apguves motīvācija: prast savu valodu, pabeigt skolu, iestāties augstskolā, iegūt labi apmaksātu darbu?
  • Kas notiek? Vai tiešām latviešu valodu protam sliktāk nekā mūsu vecāki? Vai kāds ir pētījis pašreizējo latviešu valodas lietojuma kvalitāti?

Kaspars Špūle - 04.04.2016. referents LVAK sanāksmē RLB namā (18:00).Kaspars Špūle ir beidzis Liepupes vidusskolu un Latvijas Universitātes Paidagoģijas fakultāti. Jau studiju gados strādājis par latviešu valodas un literātūras skolotāju tagadējā Āgenskalna valstsģimnazijā. 1995. gadā sācis strādāt Izglītības satura un eksāminācijas centrā (tagad — Valsts izglītības satura centrs) par vecāko speciālistu vispārējās izglītības valsts pārbaudes darbu jautājumos. K. Špūle piedalās latviešu valodas atestācijas komisijā. Kopā ar latviešu valodas skolotājiem izstrādājis vairākus metodiskos materiālus par latviešu valodas valsts pārbaudes darbu rezultātiem. Ir tapuši arī metodiski ieteikumi, kā pilnveidot valodas prasmes. K. Špūle vada nodarbības latviešu valodas skolotājiem, kuŗās aplūko vērtēšanas aspektus.


RLB Latviešu valodas attīstības kopas priekšlasījumi notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00
(izņemot jūliju un augustu).

LVAK ziņas — vietnē LVAK.wordpress.com un čivinātavas kanālī twitter.com/LVAK_valoda.

 

Pēc nedēļas – 2014. g. 6. janvārī plkst. 18:00 piedāvājam noklausīties literātes – dzejnieces un atdzejotājas Astrīdes Ivaskas stāstījumu «Ramave – ilgi glabāts noslēpums».

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13 (otrā stāva 301. telpā).
Ilgums – aptuveni pusotra stunda, ieskaitot diskusiju.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Dziesmiņās, saulītē / Bārenīšu rāmavīte: / Dziesmiņās remdējās, / Saulītē kaltējās.

(Teksts pēc dainu skapja kartītes: 4379-1)

Ramaves darbības sākums ir 1929. gada marts, tās desmit dibinātāju vidū – Alvils Augstkalns, Jānis Bičolis, Kārlis Draviņš, Jānis Oskars Freimanis. Rudenī Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas studentu Ramave kļuva par oficiāli apstiprinātu studentu organizāciju, kuŗā aktīvi darbojas latviešu filologi un filozofi. Dibinātājuprāt, citas tā laika studentu biedrības ar līdzīgu ievirzi nebija pietiekami saliedētas. Pēc desmit darbības gadiem filoloģijas un filozofijas studentu Ramave jau atskatās uz 701 sarīkotu saietu, 275 nolasītiem referātiem (ne tikai par latviešu filoloģiju, bet arī par klasisko, ģermāņu, slavu kultūru…).

Ramave aktīvi sekoja aktuālitātēm latviešu rakstniecībā, jaunākajām grāmatām, rīkoja tikšanās ar rakstniekiem, tai skaitā – publiskas. Biedrības mērķi – draudzība un vienība filoloģijas un filozofijas darbinieku starpā, kas turpinās arī pēc studiju beigšanas, šo nozaŗu darbības sekmēšana, sabiedrības iepazīstināšana ar jaunumiem un sasniegto. Studijas beigušiem biedriem biedrības satversmē bija paredzēta īpaša veterānu katēgorija. Bija arī goda biedri, piemēram, profesors Jānis Endzelīns.

Biedrības nosaukums atrasts latvju dainās, iespējams – četrrindē, ko tautasdziesmu vācēji pierakstījuši Cēsu apriņķī.

Astrīde Ivaska. RLB LVAK (latviešu valodas attīstības kopa).

Astrīde Ivaska 2011. g. 4. aprīlī RLB namā – viena no runātājām LVAK 100. sanāksmē «Valodas vērtības un nākotnes izredzes», kas piesaistīja pilnu «Līgo» zāli klausītāju.

1939. gadā Ramaves bibliotēkā ir vairāk nekā 1300 vienumi, bet latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas darbā septiņos gados jau uzkrāts 12 000 lapiņu… Tas ir laiks, kad elektronisku krātuvju un globālu saziņas līdzekļu vēl nav – Ramaves iekšējā avīze iznāca rokrakstā, vienā eksemplārā, bet ar illustrācijām! Rēgulāri tiek iespiests arī rakstu krājums «Ceļi».

Kāpēc tik dedzīgs un ražens varēja būt ap 70 latviešu darbs pirmskaŗa Ramavē? – Varbūt tāpēc, ka laiks negaidīja, pār Eiropu jau savilkās polītiski un militāri draudi. Latviešu organizācijas, kuŗas vadīja saimnieki un kuŗām bija sava satversme, tika aizliegtas jau 1940. gada okupācijas sākumā, īpašumi atņemti, iestrādnes iznīcinātas.

Mūsdienās ir daudz vieglāk – ar datoriem visam var izveidot kōpijas, ātri elektroniski pārsūtīt ikvienu ideju uz jebkuŗu pasaules malu. Ja netiekat uz ikmēneša priekšlasījumiem, varat sazināties ar RLB latviešu valodas attīstības kopu rakstiski.

6. janvāŗa referente A. Ivaskas kundze darbojusies biedrības otrajā darba posmā – latviešu trimdā Rietumos, kad to jau dēvēja par „Akadēmisko organizāciju Ramavi“. «Ramaves locekļi tagad dzīvo daudzās zemēs,» 1979. gadā raksta «Jaunā Gaita» un nosauc arī aktīvākos biedrības darbības atjaunotājus – tie ir M. Zīverts, N. un H. Zālīši, V. Draviņa, J. Andrups, M. Rozentāle, K. Zvejnieks. Tai laikā tiek gatavots «Ceļu» 17. sējums. Biedru skaits tuvojies jau diviem simtiem; goda biedru vidū – arī valodniece Ēdite Hauzenberga-Šturma.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) 2013. g. oktōbŗa pirmajā pirmdienā piedāvās brīvi apmeklējamu priekšlasījumu – tikšanos ar dzejnieku, atdzejotāju, tulkotāju, dziesmu vārdu autoru Jāni Elsbergu. LVAK viesis ir izvēlējies runāt par temu «Valodas normas un valodas dabiskums».

Jānis Elsbergs (dz. 1969) līdzās literārai darbībai un prozas un dzejas tulkošanai no vairākām valodām strādājis arī par redaktoru dažādos periodiskos kultūras izdevumos, par skolotāju, literāro konsultantu, citu autoru darbu izlašu sastādītāju. J. Elsberga dzeja tulkota vairākās valodās.

Pirms gada iznākusi no lietuviešu valodas tulkota grāmata ar diviem nopietnu atzinību saņēmušiem rakstnieka Vītauta V. Landsberģa pasaku žanra darbiem – «Zirga Dominika mīlestība» («Arklio Dominyko meilė») un «Ābolu pasakas» («Obuolių pasakos»). Intervijā «Delfiem», apliecinādams lietuvieša Landsberģa valodisko veiklību un stāstnieka fantazijas bagātību, kas tulkotājam sagādājis daudz interesantu «rēbusu», J. Elsbergs atzīst arī, ka, spriežot pēc viņa iespaidiem jau bērnībā, «valodas un iztēles stīvumu mūsu [latviešu] rakstniekiem nevarēja pārmest».

Jānis Elsbergs - tikšanās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā. Rīko latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Dzejoļi, pasakas, dzeja, prozas grāmatas, redaktora darbs...

Cik daudz valodā vajag iztēles, neatkarības un cik – dzelžainas kārtības? Vai rakstnieki un dzejnieki liks konservātīvākajiem valodniekiem nolaisties no mākoņiem? Un ja nu tieši otrādi? Iespējams, ka aizvien aktuālajā abu grupu diskusijā svarīgākais ir nevis palikt par spītīgāko «pēdējā vārda» teicēju, bet gan drosmīgi doties arvien dziļākos ūdeņos!

Jānis Elsbergs runās Merķeļa ielā 13, Rīgas Latviešu biedrības nama “Līgo zālē” pirmdien, 2013. gada 7. oktōbrī plkst. 18:00. Beigās – laiks jūsu jautājumiem, diskusija ar dzejnieku.

J. Elsberga «Dzejoļu kopu, kas tiek pieteikta kā pēdējie dzejoļi» var lejupielādēt no senākās latviešu elektronisko grāmatu izdevniecības «Eraksti» vietnes.

J. Elsbergs publicējies arī ar pseudonimu Jānis Ramba. Ieskatu viņa agrīnākā perioda darbos var gūt izdevuma «Jaunā Gaita» 182. numurā (1991. gada maijs).

***

LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā, izņemot jūliju un augustu.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Spridzinātāji - Māŗa Ruka grāmata [Spridzinataji, Antava, Maris Ruks]Ceturtdien, 2011. gada 2. jūnijā pulksten 16:00 prezentēja rakstnieka un publicista Māŗa Ruka jaunāko grāmatu “Spridzinātāji”. Norises vieta – J. Rozes grāmatnīca Rīgā Krišjāņa Barona ielā.

Aktuālā M. Ruka grāmata piesaista ar diviem aspektiem.
Forma: izmantota klasiskā latviešu pareizrakstība, bez pārveidojumiem, kas latviešu valodu skāra pēc 1945. gada.  (*)
Saturs: pētījums par to, ka Rīgā, Uzvaras laukuma centrā diez vai ir jāatrodas padomju betona kompleksam, nez kādēļ vēl dēvētam par pieminekli Rīgas “atbrīvotājiem”.

Varbūt ir laiks atbrīvoties no 1945.–1990. g. perioda uzslāņojumiem valodas normās, kā arī vēstures apziņā? Gan to, ka Latvijā daudzi latvieši (vairākums) arī pašlaik pat nepamēģina rakstīt tā, kā rakstīja Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā – ar  ch, ŗ, ō, ar nesaīsīnātām vārdu izskaņām u.t.t., gan to, ka par okupācijas vēsturi “nav pieņemts” runāt tik tieši un atklāti, cik to prasa godīgums pret padomju agresijas upuŗiem… tieši šos abus kultūrfainomenus, padomju ideoloģijas atlikumus, jau atkal izaicina Māris Ruks.

gramata, prezentacija, latviešu rakstnieki, 2011. gada grāmatas

Māris Ruks stāsta par jauno grāmatu.

Grāmata iepazīstina ar pavisam citādām norisēm, kas pirms kaŗa notikušas Uzvaras laukumā (vai būtu varējušas  notikt – ja neiejauktos 1940. gada okupanti): ar latviešu dziesmusvētkiem un iecerēm par lielas dziesmusvētku skatuves un iespaidīga stadiona būvēšanu. Savukārt 1997. gada 6. jūnija naktī, cenšoties likvidēt 1985. gadā uzcelto komūnisma simboliku [pieminēto betona kompleksu], sprādzienā bojā gāja divi jaunieši.

“Spridzinātājus” (2011, 240 lpp., ISBN 9789984998473) izdevusi izdevniecība “Antava”. Līdzšinējās M. Ruka publikācijas – “Lielzirneklis K: Latvija Valērija Kargina tīklā” (2009. g.), “Īsvēsture: patiesā Vaira Vīķe–Freiberga” (2008. g.), “No zemes un debesīm Pērkons” (par rokgrupu, 2006. g.) u. c.