Archive for the ‘publicistika’ Category

2017. gada 4. septembrī pulksten 18:00 aicinām jūs uz mājīgo un eleganto Rīgas Latviešu biedrības nama
Kluba zāli, kur norisināsies tikšanās ar Ievu Kolmani! Savam stāstījumam viņa devusi filosofisku nosaukumu:
«Kā domāt valodu?».
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Kolmane pazīstama ne tikai kā tulkotāja, kuŗas tulkoto prōzas darbu autori ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Dž. K. Roulinga, Airisa Mērdoka, Semjuels Bekets (u. c.), bet arī kā latviešu valodas gada vārda, nevārda un teiciena akcijas žūrijas locekle. Literātūru un valodu vērtēdama, Ieva sevi pieteic kā literātūrfilosofi.

«Latvijas Avīzē» 2014. gada pavasarī viņa raksta:

«…dabā nav ne tādas žūrijas, ne ekspertu, kas literātūras laukā spētu nekļūdīgi atsijāt graudus no pelavām…»

Vai ko līdzīgu var teikt arī par valodu? Valoda vienlaikus ir gan materiālinās dabas daļa, gan cilvēka prāta un dvēseles instruments. „Valoda ir tikai saziņas līdzeklis“ — tāda doma šķiet nožēlojami prīmitīvizēta, bet arī tai netrūkst mīļotāju un aizstāvju.

Bet varbūt tas, kā un cik stipri cilvēks vēlas vai nevēlas rūpēties par mūsu valodas latviskumu un tīrību, liecina par viņa raksturu, sociālo piederību? Vai varam kopt to, kā nozīmi un būtību neesam skaidri sapratuši? — Tātad darbs sociolingvistiem, valodniekiem… patiesībā jau visiem, kas spēj (un grib) domāt sistēmiski!

«Filosofija izsenis interesējusies par jēdzieniem, proti, kā mēs ko domājam,» pauž Ieva Kolmane. «Jēdzienam daudzmaz klāt var tikt dažādos ceļos. ‘Valoda’, ko nevari ne sataustīt, ne saredzēt, pieder pie nojēgumiem, ko grūti definēt […] bet vari staigāt tam riņķī apkārt, un ik apriņķojums pasaka ko derīgu.»

2017. gada 4. septembŗa LVAK rīkotā tematiskā vakara referente piebilst: šoreiz priekšlasījums vai pat drīzāk — saruna būs mēģinājums tuvoties tam, kā valoda ir domājama, iztēlojama, izjūtama un saprotama.

Valters Feists


Savukārt 2017. gada 2. oktōbrī (arī 18:00) runās Egīls Skudra (valodnieks, vārdnīcu autors, bērnu valodas pētnieks un dažkārt dzejnieks). Stāstījuma tema būs «Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi». Egīlam ierosu devis tas, ka ar vienu burtu «o» mēdzam apzīmēt veselas trīs dažādas skaņas [uo], [ō] un [o]. — Gaidīsim jūs!

Rīgas Latviešu biedrības namā 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 sāksies LVAK tematiskais vakars, kuŗā runās Ritvars Eglājs. Stāstījuma tema:

«Valoda, dēmografija un vēlēšanas — paša un Latvijas pieredze».

Šajā sanāksmē varēsit uzzināt par latviešu valodas stāvokli kopsakarībā ar tautību procesiem un vēlēšanu iznākumu skaitļiem. Ritvars Eglājs pastāstīs arī par paša personīgām attiecībām ar valodas lietošanu, pieredzējumiem un gūtām atziņām.

latviesu-tautas-domvezi-domvedis-viedoklu-lideris-termini-latviskak-ritvars-eglajs-rlb-lvak-valoda-etnodemografija-velesanas-statistika-likums5. decembŗa referents Ritvars Eglājs kopš 2003. gada strādā karšu apgādā «Jāņa sēta» par redaktoru. Ir bijis balsu skaitītājs Pilsoņu kongresa vēlēšanās 1990. gadā, vēlāk Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklis, bet kopš 2011. gada — Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Studējis Latvijas Ūniversitātes (LU) ģeografijas un zemes zinātņu fakultātē, Prāgas Kārļa Ūniversitātes Starptautiskajā dēmografijas vasaras skolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnaziju.

R. Eglājs darbojies arī žurnālistikā un publicistikā. Personīgas domas izpauž vēstīs, ko publicē emuāru vietnē ritvars.wordpress.com, agrāk arī klab.lv/~ritvars/. Neciezdams padomju okupācijas laikā (1944–1991) ieviestos lingvistiski bezjēdzīgos, «komūnisma celtniecības azartā» tapinātos latviešu valodas pārgrozījumus, Ritvars vienmēr raksta klasiskajā latviešu pareizrakstībā, kas tika izkopta priekškaŗa neatkarīgajā Latvijā.

Ritvara emuāros sakrājies daudz rakstu; par piemēru, pirms pieciem gadiem publicēta precīza statistiska analize — par visu 10. Saeimas deputātu un frakciju balsojumiem: cik pretlatviski, vienaldzīgi vai latviski tie bijuši (skatīt grafiku).

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) rīko brīvi apmeklējumus priekšlasījumus par valodu, valodnieciskām, kultūrālām un tautiskām latviešu lietām, kas notiek RLB namā katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Sekojiet turpmākajiem jaunumiem tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com.


Decembŗa un janvāŗa aktuālitāte — piedalīšanās aptaujā par 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena izvēli. Aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/. Aptaujas rīkotāji pēta sarunvalodu, valodas kvalitāti savēstes līdzekļos, oficiālās un techniskās publikācijās, spēju veidot loģiski pareizus teikumus, bērnu valodisko jaunradi. Katrs latviešu valodas lietotājs var iesūtīt dažādus priekšlikumus un šāgada vērojumus par valodu, izmantojot adresi gadavards@inbox.lv!

Tiekamies 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 RLB namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13!

Valoda un okupācija; etnolingvodemografija; latvietība, latviešu tautas interešu aizstāvība; Endzelīna pareizrakstība (klasiskā latviešu pareizrakstība).Teksta un fotografiju autors: Valters Feists.


 

Spridzinātāji - Māŗa Ruka grāmata [Spridzinataji, Antava, Maris Ruks]Ceturtdien, 2011. gada 2. jūnijā pulksten 16:00 prezentēja rakstnieka un publicista Māŗa Ruka jaunāko grāmatu “Spridzinātāji”. Norises vieta – J. Rozes grāmatnīca Rīgā Krišjāņa Barona ielā.

Aktuālā M. Ruka grāmata piesaista ar diviem aspektiem.
Forma: izmantota klasiskā latviešu pareizrakstība, bez pārveidojumiem, kas latviešu valodu skāra pēc 1945. gada.  (*)
Saturs: pētījums par to, ka Rīgā, Uzvaras laukuma centrā diez vai ir jāatrodas padomju betona kompleksam, nez kādēļ vēl dēvētam par pieminekli Rīgas “atbrīvotājiem”.

Varbūt ir laiks atbrīvoties no 1945.–1990. g. perioda uzslāņojumiem valodas normās, kā arī vēstures apziņā? Gan to, ka Latvijā daudzi latvieši (vairākums) arī pašlaik pat nepamēģina rakstīt tā, kā rakstīja Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā – ar  ch, ŗ, ō, ar nesaīsīnātām vārdu izskaņām u.t.t., gan to, ka par okupācijas vēsturi “nav pieņemts” runāt tik tieši un atklāti, cik to prasa godīgums pret padomju agresijas upuŗiem… tieši šos abus kultūrfainomenus, padomju ideoloģijas atlikumus, jau atkal izaicina Māris Ruks.

gramata, prezentacija, latviešu rakstnieki, 2011. gada grāmatas

Māris Ruks stāsta par jauno grāmatu.

Grāmata iepazīstina ar pavisam citādām norisēm, kas pirms kaŗa notikušas Uzvaras laukumā (vai būtu varējušas  notikt – ja neiejauktos 1940. gada okupanti): ar latviešu dziesmusvētkiem un iecerēm par lielas dziesmusvētku skatuves un iespaidīga stadiona būvēšanu. Savukārt 1997. gada 6. jūnija naktī, cenšoties likvidēt 1985. gadā uzcelto komūnisma simboliku [pieminēto betona kompleksu], sprādzienā bojā gāja divi jaunieši.

“Spridzinātājus” (2011, 240 lpp., ISBN 9789984998473) izdevusi izdevniecība “Antava”. Līdzšinējās M. Ruka publikācijas – “Lielzirneklis K: Latvija Valērija Kargina tīklā” (2009. g.), “Īsvēsture: patiesā Vaira Vīķe–Freiberga” (2008. g.), “No zemes un debesīm Pērkons” (par rokgrupu, 2006. g.) u. c.

[ Skatīt arī:
· Gada vārds, nevārds, teiciens kopš 2003. gada (vēsture) ;
· 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2014. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens ]


2011. gada 18. janvārī ar 2010. gada vārda aptaujas rezultātiem klajā nākusi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa – organizācija, kas izdod grāmatas, rūpējas par Jāņa Endzelīna valodniecisko atziņu saglabāšanu un lietošanu, kā arī reizi mēnesī RLB namā piedāvā brīvas populārzinātniskas lekcijas par valodu.

zibakcija; «pa lielam»; krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā – Dombrovska teiciens.2010. gada vārds – “zibakcija
(to radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti).

2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

2010. gada nevārds – “pa lielam” (atkarībā no nozīmes tā vietā ieteicams: “lielumkārt, lielākoties, galvenokārtvailielos vilcienos, vispārīgi raugoties“).

Šos vārdus izvēlas pēc aptaujas, kas notiek gadumijā (šī bija jau astotā reize – kopš 2003. gada).

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus: gada vārds “mēstule” (2004), ko var labi atvasināt – “mēstuļot”, “mēstuļotājs”, “pretmēstuļu līdzekļi”.

NEVĀRDI

Par nevārdiem var pieteikt literārā valodā nevēlamus vārdus – piemēram, liekus svešvārdus. Iepriekšējos gados iesniegts, piemēram, “hendlings” (2006) – latviskāk vai nu “rocēšana” (par dažādām ar rokām veicamām darbībām ar priekšmetiem), vai “auklēšana” (par bērniem).

2010. gadā latviešiem, kas piedalījās aptaujā, nejauki ir likušies, piemēram:
reciklēšana“,
koučs”                    (latviskāk: spējraisis”),
koučings“,
domofōns“,
outlets“/”autlets”   (latviskāk: izpārdotava”, šo un citus vārdus skatīt nevārdu tabulā),
slingošana“,
uzmest“,
izlejamais alus“.
Nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī daudzi citi vārdi — “simpatizēt“, “normāls“, “koncentrācija“, “kadrs“, “cipars“, ietvaros, “likumsakarīgi“.

Aptauja arī iezīmē atsevišķus spilgtus gada notikumus un aktuālas parādības latviešu tautā (2008. g. – “talkot”; 2006. g. – “draugoties”). 2010. gada vārds “zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās flešmobs un “flašmobs“.

Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību. Angļu valodā terminu “flashmob” ir pieņemts neattiecināt uz polītiskiem, reklāmiskiem un līdzīgiem profesionāli rīkotiem sarīkojumiem.

Gada spārnotais teiciens mēdz būt saistīts ar norisēm un interesantiem brīžiem polītikā un valsts pārvaldē – “zelta rokas” (ar jaunu, pārveidotu nozīmi, 2003), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (2009). Savukārt 2010. gadā līdzās jau minētajai Valža Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”.

Aptaujas žūrijā kopā ar LVAK darbojas arī Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji un citi filologi. Aptaujas e-pasta adrese (darbojas visu gadu, iesūtījumi tiek apkopoti) — gadavards@inbox.lv.

• Papildus — par gada aptaujas rezultātiem vēstīts “Ir.lv” rakstā “Kā rodas gada vārdi un nevārdi?” (20.01.2011.), kur pieminēti Ingmara Zemzaŗa, Rakstnieku savienības priekšsēdes Ievas Kolmanes, filologa Ojāra Buša un LVAK koordinātores architektes Maijas Sinkas viedokļi; LVAK iekļūst arī tālrādes “LNT” ziņās (18.01.2011.).

LVAK priecājas, ka šogad ir saņemts vairāk trāpīgu priekšlikumu ar pamatojumiem, jaunvārdu piedāvājumiem un latviešu valodas lietotāju apsvērumiem.

Latviešu valodas attīstības kopas jaunumi — LVAK.wordpress.com.
LVAK kanālis čivinātavā — twitter.com/LVAK_valoda.

Grāmatas par valodu, valodniecību un latvietību; vārdnīcas. «Kas valda valodu, valda prātu». Rasma Grīsle, «Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi». «Latviešu nācijas izredzes» (1990). Mīlenbachs, Endzelīns, ideju turpinājums, baltistika. Latviešu valodas attīstības kopai (LVAK) Rīgā ir grāmatu krājums, ko palīdzējušas sagādāt dažādas draudzīgas organizācijas un individuāli palīgi. Aicinām iepazīt, lietot šos izdevumus, diskutēt par tiem LVAK sanāksmēs (katra mēneša sākumā) vai sazināties ar kopu atsevišķi.

  1. Latviešu valodas vārdnīca” – vārdu pareizrakstība, izruna, formas, nozīme. Valerija Bērziņa–Baltiņa un Jānis Bičolis. Izd. Amerikas Latviešu apvienība (ALA) / American Latvian Association in the United States, Inc. “Pamatavots šim darbam … J. Endzelīna valodnieciskie darbi un Mǖlenbacha [un] Endzelīna Latviešu valodas vārdnīca, kā arī citas J. Endzelīna rediģētās vārdnīcas un valodnieciskie pētījumi. Vārdnīcas darbu Latviešu valodas komisijas ierosmē uzsāka ar 1972. gadu baltologs un literātūrvēsturnieks Jānis Bičolis.” Otrais iespiedums – ar Latvijas Brīvības fonda, ALA Latviešu institūta u. c. palīdzību un iesaistījumu. Valodnieka Jāņa Endzelīna piemiņai. 1993.
  2. Profesora J. Endzelīna atbildes” – Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. Pēteŗa Kļaviņa priekšvārdi un rādītāji. Manuskripta sagatavotāji Rūdolfs Hofmanis un Astra Moora. Izd. “Ramave”, ASV, 2001.
  3. Jānis Endzelīns, grāmata. Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss. Ingmara Zemzaŗa apgāds, Rīga, 2010.Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss” – Rasma Grīsle, redaktore Rūta Augstkalne. (Saturā: leišu, latviešu, prūšu valoda; latv. val. dialekti; svešu valodu patapinājumi; slavu, ģermāņu valodu ietekme; aizguvumi no somu, leišu, kuršu valodas; gaŗumzīmes; līdzskaņu gaŗums; akcents, intonācijas; gramatiskā terminoloģija; skaņu mācība; r mīkstināšana; salikteņi; piedēkļi; deklinācija, celmi; divskaitlis; adjektīvi; skaitleņi; vietniekvārdi; prepozicijas; adverbi; saikļi; dēbitīvs; atstāstāmā izteiksme; divdabji; perfektīvi un imperfektīvi verbi; refleksīvie verbi; noteiktās, nenoteiktās adjektīva formas; locījumu lietāšana; u. c.) Izd. “Ingmara Zemzaŗa apgāds” un Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, ar Amerikas latviešu apvienības kultūras fonda financiālu atbalstu. 142 lpp. 2010. (Skatīt arī – “Propaideutika”, 01.11.2010.)
  4. Spēkildze” (I sējums) – populārvalodniecisku rakstu izlase, autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Izd. “Antava”, atbalstītājs ALA Kultūras fonds, RLB Latviešu valodas attīstības kopas izdevums. 2005.
  5. Spēkildze” (II sējums) – populārzinātnisku un kultūrvēsturisku rakstu izlase, autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Izd. “Antava”, atbalstītājs Anglijas Latviešu izglītības fonds, RLB Latviešu valodas attīstības kopas izdevums. 2007.
  6. Angļu–latviešu pilsētvides terminu vārdnīca” / “English–Latvian Dictionary of the Urban Environment”. Autors Sigurds Grava, literārā konsultante Gundega Blumberga. Atbalstītājs Rīgas pilsētas architekta birojs. Izd. “Jāņa Rozes apgāds”. 2006.
  7. Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi”. Autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Atbalstītāji Valsts kultūrkapitāla fonds, valsts pētījumu programma “Letonika”, Sidnejas latvieši. Izd. apgāds “Zinātne”. 2008.
  8. Mūsu valoda II – padomi latviskas valodas cienītājiem”. Antoloģijas rakstu autors filoloģijas maģistrs Jānis Kušķis, zīmētājs – Māris Bišofs. Financiālie atbalstītāji Latviešu fonds, Pasaules brīvo latviešu apvienība. Kopā ar audiovideopielikumu diskā “Kas valda valodu, valda prātu” (zīmētāja Baiba Eichenberga, teksta ierunātājs Aidis Tomsons). Izd. biedrība “Latvietis”. 2009.
  9. Latviešu techniskās terminoloģijas vārdnīca” (latviski – angliski – vāciski). Pavisam 5 sējumos; krājumā pagaidām ir četri. Izd. Latviešu inženieŗu apvienība ārzemēs (Association of Latvian Engineers Abroad). Galvenais redaktors E. V. Dravnieks. Terminu apkopotāji – 150 attiecīgo nozaŗu lietpratēji; terminu pārbaudītāji un labotāji – septiņi ārzemēs dzīvojoši latviešu valodnieki. 1972.
  10. Latviešu personvārdu vārdnīca”. Autors Klāvs Siliņš. Izd. “Zinātne” (Zinātņu akadēmija; Valodas un literātūras institūts). Recenzenti A. Vanags, O. Bušs. (“Pēdējos 50 gados ir savākts un kartotēkā sakārtots vairāk nekā pusmiljona vienību, to skaitā apmēram 10 000 atsevišķu personvārdu. … Vārdnīcā… ievietots ap 8000 vārdu.” Vārdu izcelsme, nozīme, varianti, pirmās parādīšanās gads.) 1990.
  11. Ērģemes izloksnes vārdnīca” trijos sējumos. Autores Elga Kagaine (1.-3. sēj.), Silvija Raģe (1.-2. sēj.). Izd. “Zinātne”, ZA valodas un literātūras institūts. (“Pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kuŗā ietverta gan specifiski dialektālā leksika, gan izloksnē un latviešu literārajā valodā kopīgie vārdi”; “Ērģemes izloksne … pieder pie vidus dialekta Vidzemes izlokšņu grupas … Valkas rajona ziemeļdaļā”.) 536 lpp. + 591 lpp. + 800 lpp. 1977; 1978; 1983.
  12. Kas valda valodu, valda prātu – latviešu valoda okupāciju apstākļos”. 2007. gada 14. aprīļa valodas konferences referātu materiāli. Publicēto referātu autori Rasma Grīsle, Jānis Priedkalns, Jānis Kušķis, Dzintra Hirša, Ieva Zuicena, Māris Ruks, Antra Mieze u. c. (“Trīspadsmit referentu Barikāžu mūzejā runāja par latviešu valodas deformācijām okupāciju apstākļos. Referēja ne vien augsti diplomēti filologi, bet arī citu nozaŗu pārstāvji.”) Financiāls atbalsts projektam (konferencei, izstādei, grāmatai) no Latviešu fonda; mērķa ziedojums Pēteŗa un Zelmas Strautnieku piemiņai. Izd. Latvijas Okupācijas mūzeja biedrība. 2007.
  13. Latvijas Okupācijas mūzeja gadagrāmata – 2007”. Divdesmit autoru rakstu kopojums. 109. lappusē – Baibas Kangeres un Pēteŗa Vanaga raksts “Interpretējot 1960.-1970. gadu valodas polītiku Latvijā un tās izpausmi tā laika valodnieciskajos rakstos” (“Latviešu valodas uzturēšanas nelabvēlīgs apstāklis bija arī Latvijas augstais industriālizācijas potenciāls, kas nozīmēja, ka Latvijā varēja novietot vissavienības projektu daļas un importēt darbaspēku, tādējādi ietekmējot jau kaŗa laikā pazemināto latviešu iedzīvotāju īpatsvaru. Ģeografiski Latvija bija arī visas [padomju okupantiem] neuzticamās Baltijas centrs.”). Izd. Latvijas okupācijas mūzeja biedrība. 2009.
  14. Latviešu nācijas izredzes”. 1990. gada 28. septembŗa konference. Rezolūcija; 20 referāti, piemēram: Rasma Grīsle – “Latviešu valodas glābšanas labad”; Elmārs Pelkaus – “Latviskas valsts problēma [pirmās] Latvijas Republikas laikā”. (“Kolonistiem jābrauc projām. Tas ir godīgi un tālredzīgi.”) Izd. “Zinātne”. 1990.
  15. Īsvēsture – patiesā Vaira Vīķe–Freiberga”. Autors Dr. philol. Māris Ruks.  Teksts pārsvarā pirmsokupācijas latviešu ortografijā. Izd. “Antava”. 2008.
  16. Usage of Language in Diaspora: Evaluation of Policy of Latvia and Experience of Other Countries”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta grupa: Gunta Kļava, Velga Līcīte, Kristīne Motivāne, Jānis Valdmanis, Inese Vasiļjeva–Muchka, Inita Vītola; projekta speciālistes: Dace Dalbiņa, Ina Druviete. 24. lpp. 2009.
  17. The use of language within diaspora: the practice of other countries and evaluation of action policy of Latvia”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta dalībnieki – sk. iepr. grāmatu sarakstā. 120. lpp. 2009.
  18. Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta dalībnieki – sk. iepr. grāmatu sarakstā. 2009.
  19. Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms LatvijāVineta Poriņa, «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā», 2009; konsult. Baiba Metuzāle–Kangere, recenz. Zaiga Ikere, Maija Brēde.– monografijas autore Vineta Poriņa. Izdevēji un palīgi – LU Latviešu valodas institūts, valsts pētījumu programma “Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru”. Zinātniskā konsultante Baiba Metuzāle–Kangere, recenzentes Zaiga Ikere, Maija Brēde. 2009.
  20. Latviešu valoda statistikas spogulī”, autors Valsts valodas komisijas loceklis ģeografijas maģistrs, doktors Ilmārs Mežs. Redaktori Jānis Turlajs, Ilze Antēna, Ritvars Eglājs. Izd. “Jāņa sēta”. 2004.
  21. The Latvian Language in the Mirror of Statistics”, autors Valsts valodas komisijas loceklis ģeografijas maģistrs, doktors Ilmārs Mežs. Izd. “Jāņa sēta”. 2005.
  22. Lithuanian Grammar” / “Lietuvių kalbos gramatika” (“Lietuviešu valodas gramatika”). Vytautas Ambrazas, Emma Geniušienė, Aleksas Girdenis, Nijolė Sližienė, Dalija Tekorienė, Adelė Valeckienė, Elena Valiulytė / Vītauts Ambrazs, Emma Ģeņušiene, Alekss Ģirdenis, Nijōle Sļižiene, Dalija Tekoriene, Adele Vaļeckiene, Elena Vaļulīte. Second revised edition. Institute of the Lithuanian Language. Izd. “Baltų lankų leidykla”. 2006.
  23. Starptautiskais baltistu kongress “Baltu valodas laikmetu griežos”, 03.10.2000.-06.10.2000., referātu tezes, izd. LU Latviešu valodas institūts. 363 lpp. (“Jau kopš 1965. gada iedibinātā tradicija visu valstu baltistiem sapulcēties Viļņā vai Rīgā… Latviešu valodniekiem ir liels gods un atbildība organizēt 9. starptautisko baltistu kongresu…”).
  24. XI starptautiskais baltistu kongress” / “XI tarptautinis baltistų kongresas” / “11th International Congress of Baltistics”, Rīga, referātu tezes, 27.09.2010.-30.09.2010., izd. LU un LU LVI, 206 lpp. (20. lpp. – Maija Baltiņa: “Latvijas kultūras kanona publicētajā versijā … vienīgais teksts resp. darbs par valodu iekļauts literātūras sarakstā. Tā ir K. Mīlenbacha un J. Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīca”. … kanona paplašinājums ar sadaļu VALODA paplašinās skatījumu uz kultūras kanonu, kultūrtekstu un valodu.”).
  25. Latviešu valodas gramatika”, 2013, izd. LU Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte. 1024 lpp. Ilze Auziņa, Ieva Breņķe, Juris Grigorjevs, Inese Indričāne, Baiba Ivulāne, Andra Kalnača, Linda Lauze, Ilze Lokmane, Dace Markus, Daina Nītiņa, Gunta Smiltniece, Baiba Valkovska, Anna Vulāne. Grāmata paredzēta valodniekiem, latviešu valodas skolotājiem, augstskolu paidagogiem, studentiem un citiem interesentiem.Izdevums tapis 2008.-2013. g., laists klajā 2014. g. Fōnētika, fōnoloģija; morfēmika, morfōnoloģija; vārddare, salikteņi, morfoloģija [lietvārdi, kādeņi, skaitļavārdi, noriseņi, apstākļvārdi, saikļi, partikulas, izsauksmes vārdi]; sintakse [teikumi, to sēmantiskā struktūra, teksta sintakse]. Detālizēts saturrādis LU LVI vietnē (pdf).
  26. Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība”, 2. daļa – “Nelokāmās vārdšķiras”, 2007, izd. LU Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte. 472 lpp. Daina Nītiņa (prepozicijas), Tamāra Porīte (partikulas), Janīna Strode (interjekcijas), Ruta Veidemane (adverbi), Aina Blinkena (konjunkcijas); atbildīgā redaktore Kornēlija Pokrotniece.
  27. Latviešu valodas patskaņu sistēmas akustisks un auditīvs raksturojums” – Juris Grigorjevs, 2008, izd. LU Latviešu valodas institūts; valsts pētījumu programma “Letonika”. 232 lpp. Zinātniskā redaktore Ilga Jansone. Trīspadsmit gadu ilgā J. Grigorjeva doktora disertācijas tapšanas laikā apkopotās atziņas, “ierosmes avots tiem, kas plāno veikt līdzīgus literārās valodas  vai izlokšņu vokālisma pētījumus, kā arī runas technoloģiju izstrādātājiem”. [Patskaņu akustiskās ideālformas; auditīvās ideālformas; patskaņu sistēmas fōnoloģiskā interpretācija; patskaņu izrunas apzīmēšana starpt. fōnētiskajā transkripcijā (IPA).]
  28. Izteikt neizsakāmo” – Ruta Veidemane, 1977, izd. “Liesma”. 261 lpp. Meklējumi dzejas valodas analizē un aprakstīšanā. Allegorija, alliterācija, asociācijas, atskaņas, daiļliterātūras stils, dzejoļi prōzā, ekspresija, epiteti, [dzejas] forma, hiperbolas, jaunvārdi, kolorīts, kontūratskaņas, lipogramma, metaforas, metonimija, oksimōroni, personifikācija, poētika, poētismi, publicistikas stils, salīdzinājumi, sarkasms, sarunvalodas vārdi, satira, simboli, sinaistēzija, sinonimi, sintagma, termini, tēzaurs, tropi, vārddares paradeigmas, vārdkopa, vārdu secība (tiešā, apgrieztā), vecvārdi, zemteksts u. c.
  29. Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā” – zinātnisku rakstu krājums, izd. apgāds “Zinātne”, sagatavojusi Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 2015, 319. lpp. Rakstu autori – Zenta Anspoka, Aigars Atvars, Dace Bērziņa, Inese Freiberga, Viktorija Kuzina, Dace Markus, Rasma Purmale, Jēkabs Raipulis, Egīls Skudra, Inga Stangaine, Ilze Stikāne, Agrita Tauriņa, Ingēra Tomme-Jukēvica, Sarmīte Tūbele, Olga Ureka, Vladislava Uršuļska, Anna Vulāne. Grāmata, kuŗas pamatā ir Letonikas V kongresa referāti, ļauj ielūkoties bērnu domāšanā un pasaules uztverē, valodas apguves procesā un valodiskajā jaunradē.
  30. Adjektīvu sēmantiskā diferenciācija latviešu un lietuviešu valodā” – Anta Trumpa, izd. LU Latviešu valodas institūts, 2010, 400 lpp. Sēmantikas virzienu un skolu attīstība. Latvieši un lietuviešu kādeņi, kas apzīmē morāles īpašības, skaistumu, garšas izjūtas, fiziskas nepilnības, garīgas un fiziskas aktīvitātes, vērīgumu, dārdzību, lokanumu, krāsas. Metaforas, metonimija; ekstralingvistiskas parādības; homoģenētiski kādeņi (adjektīvi). Grāmatas pamatā – 2006. gadā aizstāvēts promocijas darbs.
  31. Latvijas vietvārdu vārdnīca: Paaglis – Piķu –” – sastādījusi Vallija Dambe; redakcijas kollēģija: Benita Laumane, Elga Kagaine, Anna Stafecka; redaktori: Ojārs Bušs, Laimute Balode, Dzintra Hirša; papildinājumi, struktūra, kārtojums – Antra Trumpa, Asnate Baņģiere, Sanda Rapa. Izd. LU Latviešu valodas institūts, 2003, 381 lpp. Vallija Dambe (1912-1995) bija zinātniskā redaktore un papildinātāja Endzelīna darbam par vietvārdiem. Četrdesmit gadus pēc J. Endzelīna radītā darba (2. sējuma – jau pēckaŗa laikā) iznākšanas LU LVI kartotēkas apjoms ir palielinājies 5-6 reizes. LVV pamatā saglabāta J. Endzelīna izstrādātā vietvārdu vārdnīcas šķirkļu un subšķirkļu struktūra.
  32. Vēstules – ceļš uz valsts valodu“. Izd. Valsts valodas centrs, 1994. Faksimilizdevums, 168 lpp. Ir 1988. gads. Latvieši savā tēvu zemē Latvijā prasa sev tiesības lasīt, rakstīt un runāt savā mātes valodā. [Vēstulēs] esam mēs paši ne tikai 1988. gadā … esam tikai ceļā uz latviešu valodu kā valsts valodu, ceļā uz neatkarību. (Ievadteksts: Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša). Vēstules - ceļš uz valsts valodu (1988 - 1993). Kommentārs - Dzintra Hirša, Valsts valodas centrs (vadītāja).
  33. Valodas vēstures un dialektoloģijas problēmas” (rakstu izlase lietuviešu, latviešu un krievu valodā), 2. sējums / “Kalbos istorijos ir dialektologijos problemos, 2 dalis“, izd. Lietuviešu valodas institūts, Vilņā, 2008, 627 lpp. Redaktori – Sauļus Ambrazs, Lidija Leikuma, Dangole Mikulēniene, Jurijs Otkupščikovs, Daniels Petī, Anna Stafecka. Temas: vēsture un personības (etimologs Kazimirs Būga, profesore Marta Rudzīte), vēstules; kādeņi, izlokšņu klasifikācija, uzsvari un vokāļu mija, noriseņu morfoloģija un infiksi, personvārdi, etnoģenēze, senraksti, dialektu vārdnīcas, lietvārdi, locījumi: inesīvs, illātīvs, teikuma struktūra, fōnētiskas īpatnības, vārddarināšanas modeļi, Lietuvas un Latvijas novadi, baltistika.