Archive for the ‘Latvijas Universitāte’ Category

RLB Latviešu valodas attīstības kopa 2017. gada 3. aprīlī pulksten 18:00 aicina uz LU Humānitāro zinātņu fakultātes profesores, Baltu valodniecības katedras vadītājas Dr. philol. Lidijas Leikumas priekšlasījumu
«Latgaliešu valoda Latvijā – mīti un patiesība».
L. Leikuma docē valodniecības kursus fakultātē, ir speciāliste latgalistikas jomā.
Priekšlasījums būs veltīts latviešu rakstu tradicijai, kas vēsturiski izveidojusies uz latgalisko izlokšņu pamata XVIII gadsimta Poļu Vidzemē. Attīstījusies ar pārrāvumiem, piedzīvojusi latīņburtu drukas un citus aizliegumus, vairākkārt reformēta. Izdzīvojusi un pastāv arī mūsu dienās, apliecinādama savu dzīvotspēju un piesakot dzīvotgribu daudzveidīgos izpaudumos.

Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Advertisements

Aicinām noklausīties zinātniskus referātus par dažādām temām konferencē, kas notiks  2016. gada 11. novembrī LZA ēkā Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē 2. stāvā.

Rīkotāji šo konference veltī oficiālajai LZA TK septiņdesmitgadībai. 1946. gadā tā sāka darboties kā zinātņu akadēmijas struktūrvienība; taču tās priekštece ir arī pirmskaŗa Latvijas Republikas izglītības ministrijas latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Programma

(Ar 09.11.2016. saņemtiem labojumiem.)

Atklāšanas uzruna 10:00–10:15.

Konferences 1. daļa 10:15–12:45
Māris Baltiņš Latviešu terminoloģija septiņos gadu desmitos.
Iveta Pūtele Tradicionālais un novatoriskais latviešu termindarināšanā.
Agita Kazakeviča Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (1919–1921) darbības atspoguļojums Terminoloģijas komisijas sēžu protokolos.
Aldis Lauzis Lietvārda ģenitīva un pārējo atribūtīvo līdzekļu sēmantiskais pretstats terminoloģijā: paradeigmas tapšana un problēmas.
Anita Butāne Terminrade un kalkošana.
Regīna Kvašīte Sakne «termin-» latviešu un lietuviešu terminoloģijā.
Margarita Dunska Ekonomikas terminoloģija Latvijā.
Larisa Iļinska, Oksana Ivanova, Zane Seņko Tulkošanas izaicinājumi ekonomikas nozares tekstos.
Marina Platonova Daži aspekti tematiskā lauka «vide un ekoloģija» terminu sistēmu veidošanā un analizē.
Pārtraukums 12:45–13:30
Konferences 2. daļa 13:30–16:30
Juris Gunārs Pommers Spēkratu terminoloģiju kopjot.
Zane Broka Enerģētikas terminoloģijas stāvoklis un attīstības problēmas.
Artūrs Stalažs Augu šķirņu nosaukumu lietošanas un rakstības problēmas starptautisko noteikumu skatījumā.
Helēna Gizeleza Terminrades risinājumi medicīnas terminoloģijā no 1989. līdz 2014. gadam.
Tatjana Smirnova Terminoloģijas jautājumi fōnosēmantikas nozarē.
Gunta Ločmele Rakstiskās tulkošanas terminoloģijas izstrāde: LU pieredze.
Māra Jēkabsone, Inese Kazāka, Aina Štrāle, Inta Virbule Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam).
Anita Helviga Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 21. biļetens (1956) literātūrzinātnes terminoloģijas kontekstā.
Astrīda Vucāne Tradicionālās laulības transformācija mūsdienās: terminoloģiskais aspekts.
(Solvita Štekerhofa nereferēs) Juridiskās terminoloģijas attīstība 19. un 20. gadsimtā: nozīmīgākās personības.
Juris Baldunčiks Mūsdienu latviešu terminoloģija valodu kontaktu vējos: lidmašīna, lidaparāts un gaisa kuģis.

Oktōbŗa pirmajā pirmdienā aicinām uz LVAK tematisko vakaru (pulksten 18:00), kuŗā runās Matīss Treimanis. Stāstījuma tema:

„Topošā somu–latviešu
divvalodu skaidrojošā vārdnīca“.

 

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti! (gadavards@inbox.lv) -- suomi-latvia latviaksi sanakirja lätti suomesta finnish latvian dictionary lexicography picture phrasebook; word of the year; zīmētāja, uzzīmēt māju, zīmēt cilvēkus dabā no dabas, jaunvārds, pieraksti, iesūtīt, latviešu valodas gada vārds 2016, 2017

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti!
              gadavards@inbox.lv

No idejas līdz padarītajam; no padarāmā – līdz secinājumiem par valodu atšķirībām, par valodu lietotāju vēlmēm, ērtībām, līdz nebeidzamiem jauninājumiem un jautājumiem. Valodniecības apakšnozare leksikografija – vārdu vākšana, aprakstīšana un atbilsmju veidošana daudzvalodīgās vārdnīcās (arī vārdnīcu nodošana visu vēlamo lietotāju un vērtētāju rokās) tikai šķietami ir vienkārša! Īstenībā tā ir joma, kuŗā sastopas un cita ar citu kontrastējas gan individuāla gaume, gan arī objektīva izziņa, gan lingvistiska un ekstralingvistiska kompetence, gan arī ekspresija.

Matīss Treimanis ir studējis Tartu*, beidzis Latvijas Universitāti. Latviski tulkojis vairāku prōzas autoru darbus no somu valodas – Arto Pāsilinnu, Sisko Istanmeki, Kauko Reihki, Kari Hotakainenu, arī vairākas somu filmas un dažādu jomu lietišķos tekstus. (* – jeb Tērbatā, Igaunijā.)

LVAK tematiskajā vakarā no M. Treimaņa uzzināsim par vārdnīcas uzbūvi, izmantotiem avotiem, varēsim iepazīt sastādītāja darba paņēmienus un personīgi pavaicāt, kādas atziņas gūtas šai laikā. Lielā ekrānā varēsim pat redzēt fragmentus no gandrīz gatavā manuskripta. . . Ja nu vien vārds „manuskripts“ (käsikirjoitus) jau nav novecojis? Burtiski tas nozīmē: ‚rokraksts‘! Vai mums XXI gadsimtā, kad gandrīz visu rakstām ar kādu ierīci, nevis uz papīra ar roku, būtu jāmaina izpratne par tā nozīmi vai pretēji – jāveido tā vietā kāds jaunvārds?

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.


LVAK tematiskie vakari notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu).


 

2016. gada 4. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā
latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā
filoloģijas doktores Ievas Zuicenas stāstījumu
«Latviešu valoda un mēs».

Referātā uzzināsim par paradoksiem, ar ko latviešu valodas aizstāvjiem ir bijis jāsaskaŗas no 90. gadiem līdz mūsdienām.

Neatkarības atgūšana — tikai sākums

Ieva Zuicena, latviešu valodniece, referāts par latviešu valodu, valsts valodas likumu; diskriminācija darba tirgū.Notikumu gaitu un vēsturiskos apstākļus Ieva Zuicena aprakstījusi rakstu krājumā «Kas valda valodu, valda prātu» (2007), 61.—68. lpp.:

«Padomju okupācijas laikā [..] stratēģiski svarīgās nozares [..], tāpat represīvās struktūras (milicija) – bija tās nozares, kuŗās strādāja galvenokārt krievvalodīgie iedzīvotāji. Speciālo izglītību šajās nozarēs varēja iegūt tikai krievu valodā.»

Latviešu Trešās atmodas laikā, jau 1989. g. 5. maijā pieņēma «Valodu likumu». Sākās pakāpeniska pāreja uz lietvedību latviešu valodā – iepriekš pat īsti nebija rakstāmmašīnu latviešu valodā, tās vajadzēja sagādāt! Likums noteica valsts valodas – latviešu valodas prasmes prasību darbiniekiem. Tajā pašā laikā krievu okupācijas kaŗaspēks vēl ir Latvijā, bet no Afgānistānas jau atkāpies ar zaudējumu.

1992. gadā liela daļa varbūt cerēja, ka valodas prasme paliks tikai «uz papīra». Un tomēr — «1993. gadā [..] izdevās izcīnīt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu par atestācijas termiņa pagarinājumu [..] lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, [..] Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un diemžēl arī skolotāju atestācijai,» raksta Ieva Zuicena. «Atestācijas pirmajā posmā 1992.—1993. g. valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 cilvēku [..]», turklāt — «valstij neieguldot praktiski nekādus līdzekļus»!

«Eiropas institūciju „eksperti“
rūpīgi sekoja . . . »

1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Bet šīs institūcijas un arī EDSO pārstāvji nemitīgi iejaucās, faktiski kavēja gan valsts valodas prasmes pilnīgošanu sabiedrībā, gan jaunā Valsts valodas likuma pieņemšanu. Tas stājās spēkā 2000. g. 1. septembrī, turklāt vājināts — privātu uzņēmumu darbinieki varēja izvairīties no latviešu valodas prašanas; saraksts ar profesijām, kam jāprot valoda, bija visai īss; dīvaini – tajā nebija dažādu amatu, kuŗos vistiešākā veidā jāapkalpo klienti (piem., pārdevēju, frizieŗu).

Dīvaini, bet pat daudzus (15, 20, 25…) gadus vēlāk vēl aizvien ir profesijas un veselas nozares, kuŗās saglabājies īpatnējs «krievinājuma faktors» — medicīna, policija. Ir veikti pētījumi par latviešu valodas lietotāju diskrimināciju sabiedrībā, pakalpojumu vidē, darbaspēka tirgū. 2009. gadā programma «Letonika» un LU LVI kopīgi izdeva grāmatu «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā» — divsimt lappušu monografiju. Tās autore ir Dr. philol. Vineta Poriņa, kuŗa speciālizējusies sociolingvistikā un veikusi Eiropas Komisijas pētījumu par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā. Vineta Poriņa 2015. gadā uzņēmusies kopā ar kollēgām turpmāk vadīt RLB latviešu valodas attīstības kopas darbu.

Referāts un saruna 4. janvāŗa vakarā

Sīkāk par to, kā EDSO iejaucas ar latviešu valodu saistītajos likumos, kāpēc 90. gados nobloķēja mazākumtautību skolu pāriešanu uz latviešu valodu un kāda ir attieksme pret latviešu valodas pētniecību, uzzināsim Ievas Zuicenas izklāstā RLB namā pulksten 18:00. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Zuicena filoloģijas zinātņu kandidāta gradu ieguvusi 1985. gadā; no 1976. līdz 1992. g. — zinātniece tagadējā LU Latviešu valodas institūtā (LU LVI); no 1992. līdz 2000. g. — Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēde; vēlāk rūpējusies par atestācijas jomu Tieslietu ministrijas VVC un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksāminācijas centrā. 1997. gadā kļuvusi par galveno pētnieci LU LVI. Lielākie darbi — vairākas divvalodu (krievu un latviešu) vārdnīcas; piedalījusies «valodu portfeļa» un citos līdzīgos veicienos; projekta «Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca» vadītāja, redaktore.

LVAK – valodas interesentu, aizstāvju un pētnieku vienotāja

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) darbojas Rīgas Latviešu biedrībā kopš 2001. gada, katru mēnesi piedāvādama priekšlasījumu par valodniecību, literātūru, kultūras un sabiedrības lietām. Mērķauditorija — latviešu valodas pētnieki, praktiķi, interesenti, latvietības kopēji, sabiedriski darbinieki.

Valters Feists


Līdz 2016. g. 16. janvārim LVAK turpina pieņemt 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena, kā arī savārstījuma (juceklīgākā teikuma vai frazes) pieteikumus.
Sūtiet tos uz adresi gadavards@inbox.lv,
plašāk par aptauju: LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

Nākotne + pagātne … ≠ tagadne.

«Nākotne + pagātne … ≠ tagadne»                                                        Fotografija: V•F•_

 

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Pēc nedēļas – 2014. g. 6. janvārī plkst. 18:00 piedāvājam noklausīties literātes – dzejnieces un atdzejotājas Astrīdes Ivaskas stāstījumu «Ramave – ilgi glabāts noslēpums».

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13 (otrā stāva 301. telpā).
Ilgums – aptuveni pusotra stunda, ieskaitot diskusiju.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Dziesmiņās, saulītē / Bārenīšu rāmavīte: / Dziesmiņās remdējās, / Saulītē kaltējās.

(Teksts pēc dainu skapja kartītes: 4379-1)

Ramaves darbības sākums ir 1929. gada marts, tās desmit dibinātāju vidū – Alvils Augstkalns, Jānis Bičolis, Kārlis Draviņš, Jānis Oskars Freimanis. Rudenī Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas studentu Ramave kļuva par oficiāli apstiprinātu studentu organizāciju, kuŗā aktīvi darbojas latviešu filologi un filozofi. Dibinātājuprāt, citas tā laika studentu biedrības ar līdzīgu ievirzi nebija pietiekami saliedētas. Pēc desmit darbības gadiem filoloģijas un filozofijas studentu Ramave jau atskatās uz 701 sarīkotu saietu, 275 nolasītiem referātiem (ne tikai par latviešu filoloģiju, bet arī par klasisko, ģermāņu, slavu kultūru…).

Ramave aktīvi sekoja aktuālitātēm latviešu rakstniecībā, jaunākajām grāmatām, rīkoja tikšanās ar rakstniekiem, tai skaitā – publiskas. Biedrības mērķi – draudzība un vienība filoloģijas un filozofijas darbinieku starpā, kas turpinās arī pēc studiju beigšanas, šo nozaŗu darbības sekmēšana, sabiedrības iepazīstināšana ar jaunumiem un sasniegto. Studijas beigušiem biedriem biedrības satversmē bija paredzēta īpaša veterānu katēgorija. Bija arī goda biedri, piemēram, profesors Jānis Endzelīns.

Biedrības nosaukums atrasts latvju dainās, iespējams – četrrindē, ko tautasdziesmu vācēji pierakstījuši Cēsu apriņķī.

Astrīde Ivaska. RLB LVAK (latviešu valodas attīstības kopa).

Astrīde Ivaska 2011. g. 4. aprīlī RLB namā – viena no runātājām LVAK 100. sanāksmē «Valodas vērtības un nākotnes izredzes», kas piesaistīja pilnu «Līgo» zāli klausītāju.

1939. gadā Ramaves bibliotēkā ir vairāk nekā 1300 vienumi, bet latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas darbā septiņos gados jau uzkrāts 12 000 lapiņu… Tas ir laiks, kad elektronisku krātuvju un globālu saziņas līdzekļu vēl nav – Ramaves iekšējā avīze iznāca rokrakstā, vienā eksemplārā, bet ar illustrācijām! Rēgulāri tiek iespiests arī rakstu krājums «Ceļi».

Kāpēc tik dedzīgs un ražens varēja būt ap 70 latviešu darbs pirmskaŗa Ramavē? – Varbūt tāpēc, ka laiks negaidīja, pār Eiropu jau savilkās polītiski un militāri draudi. Latviešu organizācijas, kuŗas vadīja saimnieki un kuŗām bija sava satversme, tika aizliegtas jau 1940. gada okupācijas sākumā, īpašumi atņemti, iestrādnes iznīcinātas.

Mūsdienās ir daudz vieglāk – ar datoriem visam var izveidot kōpijas, ātri elektroniski pārsūtīt ikvienu ideju uz jebkuŗu pasaules malu. Ja netiekat uz ikmēneša priekšlasījumiem, varat sazināties ar RLB latviešu valodas attīstības kopu rakstiski.

6. janvāŗa referente A. Ivaskas kundze darbojusies biedrības otrajā darba posmā – latviešu trimdā Rietumos, kad to jau dēvēja par „Akadēmisko organizāciju Ramavi“. «Ramaves locekļi tagad dzīvo daudzās zemēs,» 1979. gadā raksta «Jaunā Gaita» un nosauc arī aktīvākos biedrības darbības atjaunotājus – tie ir M. Zīverts, N. un H. Zālīši, V. Draviņa, J. Andrups, M. Rozentāle, K. Zvejnieks. Tai laikā tiek gatavots «Ceļu» 17. sējums. Biedru skaits tuvojies jau diviem simtiem; goda biedru vidū – arī valodniece Ēdite Hauzenberga-Šturma.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Novembŗa Rīgas Latviešu biedrības nams, sarīkojums par valodu: Alvils Augstkalns - Rūtas Augstkalnes atmiņās. Brūklenes, meža ogas, rudens.pirmās pirmdienas vakarā LVAK piedāvā redaktores Rūtas Augstkalnes stāstījumu «Atmiņas par valodnieku Alvilu Augstkalnu».

2009. gadā iznācis 560 lappušu sējums – Alvils Augstkalns: «Darbu izlase». Tajā ietverti zinātniski, populārzinātniski raksti, vēstījumi par Latviešu valodas krātuvi un kollēģiālas recenzijas (izdevējs – LU Latviešu valodas institūts).

Alvila Augstkalna (1907–1940) darbības jomas bija valodas vēsture un dialektoloģija. 1936. gadā «Ramave» izdevusi A. Augstkalna «Leišu valodas elementus latviešu ģimnazijai».

Atmiņu stāstījuma norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13 (otrā stāva 301. telpā).
Laiks: pirmdien, 2013. gada 4. novembrī plkst. 18:00.
Ilgums – aptuveni pusotra stunda, ieskaitot diskusiju.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Sekojiet jaunumiem vietnē LVAK.wordpress.com – šeit atrodama informācija par latviešu valodas attīstības kopas ikmēneša tematiskajām sanāksmēm, pareizrakstību, diskusijas par jaunvārdiem un terminiem, norādes uz noderīgām grāmatām, gada vārda un nevārda aptaujas rezultāti kopš 2003. gada u. c.

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB latviešu valodas attīstības kopa aicina noklausīties stāstījumu «Valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna mantojuma sargāšana trimdas latviešu rakstu valodā», ko sniegs skolotājs, vēsturnieks Jānis Mežaks.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2013. gada 4. februārī plkst. 18:00.

Jānis Endzelīns, Kārlis Mīlenbachs, latviešu valodnieki.2013. gadā – apaļas jubilejas: Kārlim Mīlenbacham 160; Jānim Endzelīnam 140. Iepriekšējos gados jau esam ziņojuši, ka sagatavots piemineklis abiem valodniekiem, taču tā uzbūvēšanai vēl tiek vākti ziedojumi.

Plaši pazīstams un vērienīgumā nepārspēts ir abu valodnieku veikums leksikoloģijā –  «K. Mǖlenbacha Latviešu valodas vārdnīca. / Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns», kas iznāca ļoti drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanās, 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā. Četros sējumos ir aptuveni tūkstotis lappušu katrā.

Šī vārdnīca ir gan liecība par latviešu valodas bagātību, gan arī iezīmēja drošu pāreju no vācu valodai līdzīgās iepriekšējās sistēmas (periods līdz 1. pasaules kaŗam) uz jauno latviešu ortografiju, ko pašlaik var dēvēt par klasisko latviešu pareizrakstību. To var ātri pazīt pēc digrafa ch, un burtu ŗ, ō lietojuma, kā arī tādas morfoloģijas, kuŗa respektē no citām valodām aizgūtu vārdu rakstību bez nevajadzīgiem pārveidojumiem un atvasinātos vārdos nedeformē vārddaļas, nepadara tās nepazīstamas. Latviešu trimdā pēc 2. pasaules kaŗa droši turpināja lietot endzelīnisko standartu, jo nebija vajadzības sekot vairākkārtējiem lingvistiskiem pārveidojumiem, kas tika padarīti par obligātiem okupētajā Latvijā.

Sīkāk – http://LVAK.wordpress.com/klasiska-latviesu-pareizrakstiba/
(materiāla beigās arī saite uz attiecīgu vārdnīcu elektroniskās grāmatas formātā).

Arī jaunieši Latvijā gan grib, gan spēj izprast un interesēties par pirmsokupācijas pareizrakstības lietošanu, liecina divdaļīgs videomateriāls vietnē «Youtube».

— I. —


— II. —