Archive for the ‘Ventspils Augstskola’ Category

Aicinām noklausīties zinātniskus referātus par dažādām temām konferencē, kas notiks  2016. gada 11. novembrī LZA ēkā Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē 2. stāvā.

Rīkotāji šo konference veltī oficiālajai LZA TK septiņdesmitgadībai. 1946. gadā tā sāka darboties kā zinātņu akadēmijas struktūrvienība; taču tās priekštece ir arī pirmskaŗa Latvijas Republikas izglītības ministrijas latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Programma

(Ar 09.11.2016. saņemtiem labojumiem.)

Atklāšanas uzruna 10:00–10:15.

Konferences 1. daļa 10:15–12:45
Māris Baltiņš Latviešu terminoloģija septiņos gadu desmitos.
Iveta Pūtele Tradicionālais un novatoriskais latviešu termindarināšanā.
Agita Kazakeviča Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (1919–1921) darbības atspoguļojums Terminoloģijas komisijas sēžu protokolos.
Aldis Lauzis Lietvārda ģenitīva un pārējo atribūtīvo līdzekļu sēmantiskais pretstats terminoloģijā: paradeigmas tapšana un problēmas.
Anita Butāne Terminrade un kalkošana.
Regīna Kvašīte Sakne «termin-» latviešu un lietuviešu terminoloģijā.
Margarita Dunska Ekonomikas terminoloģija Latvijā.
Larisa Iļinska, Oksana Ivanova, Zane Seņko Tulkošanas izaicinājumi ekonomikas nozares tekstos.
Marina Platonova Daži aspekti tematiskā lauka «vide un ekoloģija» terminu sistēmu veidošanā un analizē.
Pārtraukums 12:45–13:30
Konferences 2. daļa 13:30–16:30
Juris Gunārs Pommers Spēkratu terminoloģiju kopjot.
Zane Broka Enerģētikas terminoloģijas stāvoklis un attīstības problēmas.
Artūrs Stalažs Augu šķirņu nosaukumu lietošanas un rakstības problēmas starptautisko noteikumu skatījumā.
Helēna Gizeleza Terminrades risinājumi medicīnas terminoloģijā no 1989. līdz 2014. gadam.
Tatjana Smirnova Terminoloģijas jautājumi fōnosēmantikas nozarē.
Gunta Ločmele Rakstiskās tulkošanas terminoloģijas izstrāde: LU pieredze.
Māra Jēkabsone, Inese Kazāka, Aina Štrāle, Inta Virbule Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam).
Anita Helviga Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 21. biļetens (1956) literātūrzinātnes terminoloģijas kontekstā.
Astrīda Vucāne Tradicionālās laulības transformācija mūsdienās: terminoloģiskais aspekts.
(Solvita Štekerhofa nereferēs) Juridiskās terminoloģijas attīstība 19. un 20. gadsimtā: nozīmīgākās personības.
Juris Baldunčiks Mūsdienu latviešu terminoloģija valodu kontaktu vējos: lidmašīna, lidaparāts un gaisa kuģis.

Stāstījumi par valodu – reizi mēnesī: LVAK.wordpress.com.


2015. g. 6. aprīlī LVAK sanāksmē noklausījāmies vērtīgu vairāku stundu stāstījumu par vārdiem un vārdnīcām, ko sniedza filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks.

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, "Svešvārdu vārdnīcas" sastādītājs); Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore).

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, “Svešvārdu vārdnīcas” sastādītājs);
Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore). – 07.04.2014. sanāksmē

Pēc stāstījuma un diskusijas LVAK koordinātore Maija Sinka secinājusi – tagad ir saprotams, kādēļ arī mūsu jaunās KLP vārdnīcas veidotāji tajā tik pamatīgi iedziļinās jau vairākus gadus, pat dažās šaurākās niansēs; patiesībā vārdnīcu izstrādei ir jābūt krietni pamatīgākai! Vārdnīcu veidojam, par pamatu ņemot Latviešu valodas krātuves vārdnīcas (pēdējie laidieni – XX gs. 40. gadi) un ALA izdotās, Valerijas Bērziņas–Baltiņas un Jāņa Bičoļa sastādītās “Latviešu valodas vārdnīcas” vielu, kā arī vācam, precīzējam un atklājam gan jaunus, gan vēsturiskus terminus. LVAK dalībnieks, apgāda “Eraksti” dibinātājs Ainārs Zelčs piekrīt – vētīšana, sijāšana un slīpēšana jāturpina!

Ja kāda vārda rakstības detaļas (galotne, gaŗumzīmes) vai pat kāds termins vispār tiek mainīts, tam var būt vairāki cēloņi.

Pēdējā lielā, vērtīgā un patiesā latviešu pareizrakstības reforma notika XX gadsimta sākumā, kad pilnīgi atteicās no vāciskiem principiem (sch=š, zch=ž, ah=ā, ee=ie, w=v u. tml.), precīzēja gaŗumzīmes gan latviešu vārdos (nevis “lasija”, bet “lasīja” u. tml.), gan arī svešvārdos (nevis “fīzika” vai “fizīka“, bet “fizika”; nevis “muzejs“, “muzīka“, “muzikants“, bet “mūzejs”, “mūzika”, “mūzikants” – jo visiem pamatā ir “mūza“!).

Šo moderno ortografiju, morfoloģiju, pareizrunu un svešvārdu aizgūšanas principus apkopoja, pabeidza un deva tautai Kārlis Mīlenbachs un Jānis Endzelīns.

Par vēlākiem šīs klasiskās latviešu pareizrakstības pārveidojumiem (okupācijas laikā) LVAK viedoklis ir negātīvs – tie nav atbalstāmi ne kultūrvēsturiski, ne polītiski. Pirmkārt jau tāpēc, ka tie fantastiski samudžina latviešu valodas morfoloģiju, kā arī citvalodu vārdu atveides principus. Ir notikusi dīvaina tuvināšana krievu valodai – piemēram: oriģinālvalodā tiek izrunāts [veda, ājurveda], bet pēckaŗa laikā krieviskās izrunas akcentētās zilbes pozicijā pievienota bezjēdzīga gaŗumzīme arī latviešu vārdiem: “vēdas“, “ajurvēda” (вéды, аюрвéда). Mūsdienās beidzot “islams” atkal izlabots par “islāmu”, bet pareizi būtu arī “darvīšs” (ne “dervišs“), “arabi” (ne “arābi“). Ungāru “čārdāšs“, ne “čardašs“.

Vārdnīcu uzdevums būtu arī nepieļaut pārmērīgi daudzu svešvārdu iebrukumu. (“Kredibilitāte”? “Monitorings”? “Simulācija”? “Animācija”? “Autlets”? “Resīvers”? “Mikroblogošana”? “Pop-up kafejnīca”? “Validēt”? “Kancelēt”? “Aplikācija“?)

Maija Sinka zina stāstīt arī, ka pat “Vācijā valodai arī pašlaik grūti laiki. Modē visādi anglicismi un viens otrs citvalodu paķēriens, kas ietilpināti parastos un pat lietišķos tekstos – sarunvalodā, presē, reklāmās, arī bieži literātūrā… Pat vēlēšanu plakātos!”.

Pat vietēju, latvisku lietu nosaukšanai domātie termini reizēm sašķobās, un iemesli ir miglā tīti! Izsenis mūsu novadi ir Kurzeme, Latgale, Sēlija, Vidzeme un Zemgale, tāpēc jāšaubās, vai to pašu vārdu “novadi” ir bijis prātīgi nesen ieviest kādu mazāku territoriju nosaukšanai. Apkaime ir vieta kaut kam apkārt, bet pēc pašiem jaunākiem grozījumiem (sagrozījumiem?) “Teikas apkaime” vairs neesot apvidus ap Teiku, bet Teika pati! (?)

6. aprīļa LVAK sanāksmes lektors ar terminoloģiju un vārdnīcu sastādīšanu nodarbojies jau daudzus gadus. Zinām Juŗa Baldunčika “Svešvārdu vārdnīcu” (vairāk nekā 15 tūkstoši citvalodu cilmes vārdu… starp daži pavisam reti, citur grūti atrodami). Kopš 2013. gada Juris Baldunčiks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdis.

Stāstījuma tema bija «Vārds valodā un vārdnīcā: adekvātuma problēma».


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org