Archive for the ‘latviešu folklora’ Category

RLB Latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz tematisku vakaru pirmdien, 2020. gada 3. februārī pulksten 18:00.

Šīs reizes runātāja — Mg. philol. Ilona Miezīte.

«Arturs Ozols darbā un laikabiedru atmiņās.
Artura Ozola kollekcija
rakstniecības un mūzikas mūzejā.»

 

Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens. Aptaujas rīkotāja - latviešu valodas attīstības kopa.Norises vieta — Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13.

LVAK tematiskie vakari notiek kopš 2001. gada, tos var brīvi apmeklēt ikviens interesents.

27. janvārī LVAK paziņoja, kas ir 2019. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

 


 

Pirmdien, 2019. gada 6. maijā pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Mezglu raksti —
zudusī latviešu valodas rakstības sistēma».

 

Runās paidagoģijas maģistrs Uģis Nastevičs.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 

2018. gada 5. martā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē varēs noklausīties RLB Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes un komisijas dibinātāja folklorista Ernesta Spīča stāstījumu. Tajā uzzināsit par Folkloras komisijas norisēm, kas veltītas valodai: A. Kronvalda piemiņas dienas; stāstnieku konkurss “Pulkā eimu, pulkā teku”, bērnu valodas attīstības veicināšana.

Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa.

Skatiet arī: Aša Kronvalda piemiņas sarīkojums: foto atskats un jaunvārdi (2012)!


 

 

Maija pirmās pirmdienas RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) sanāksmē ar priekšlasījumu «Ragana – redzētāja vai rēgs?» uzstājās Dr. philol. Sandis Laime, Latvijas Universitātes Literātūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) pētnieks.

Sandis Laime: «Ragana – redzētāja vai rēgs?» (2012). Pētījumi, folklora, valodniecība, grāmatas, vēsture, latviešu senkultūra, zinātniska izpēte, zinātnieki.Norises vieta un laiks: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā, 2012. gada 7. maijā plkst. 18:00.

Priekšlasījumā referents aplūkoja vārdu «ragana», tā dažādos cilmes un sākotnējās nozīmes skaidrojumus sasaistē ar folkloru. Līdzās etimoloģiskajam skatījumam tika iztirzāta vārda «ragana» izplatība Latvijas vietvārdos – šim materiālam ir pietiekami liela vērtība raganu tradicijas attīstības izpratnē, uzskata S. Laime.

Būdams LFMI darbinieks jau astoņus gadus, S. Laime savā pētniecībā sevišķi pievērsies senās un mūsdienu Latvijas svētvietām un to folklorai, zemākajai mītoloģijai un Latvijas klinšu rakstiem, kas sniedz ļoti daudzpusīgu kultūrvēsturisku informāciju.

Ekspedicijas Sandi Laimi vedušas pie Sibirijas latviešiem un latgaliešiem, kā arī uz visiem Latvijas novadiem, lai dokumentētu tradicionālās kultūras norišu izpausmes. Viņš piedalījies arī Janīnas Kursītes organizētajās ekspedicijās uz senajām prūšu un Kuršu kāpas kursenieku dzīvesvietām.

S. Laime (dz. 1982) ir pieredzējis referents – uzstājies ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Somijā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Vācijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Grieķijā un Indijā. Publikāciju vidū minama grāmata «Svētā pazeme – Latvijas alu folklora» (2009; 470 lpp.; izdevniecība «Zinātne»), kuŗā stāstīts par seniem simboliem un zīmēm, kas negaidīti atrasti alās, kā arī par sakrālo, saimniecisko un tūrisma lomu, kas piemīt vai tiek piedēvēta alām.

No 2006. līdz 2011. gadam Latvijas Universitātes Humānitāro zinātņu fakultātē tapis Sanža Laimes promocijas darbs filoloģijas doktora grada iegūšanai folkloristikas zinātnes nozarē, latviešu mītoloģijas apakšnozarē: «Raganu tradicija ziemeļaustrumu Latvijā» (PDF, 214 lpp.; darbs aizstāvēts LU 2012. g. janv.)

Promocijas darba tekstā atklājas raganas amata ciešās saiknes ar valodas lietojumu, leksikografiju un latviešu vēsturi kopumā – «ciema raganas jēdziens 16. gs. otrajā pusē Latvijā pilnībā jau ir izveidojies. Tajā saplūduši gan vietējie, gan no kristīgās daimonoloģijas ienākušie priekšstati. [..] Buŗamie vārdi un lāsti, spriežot pēc atsevišķām piezīmēm protokolos, 16. gs. beigās vēl pārstāvēja vietējo tradiciju, jo tajos nav vērojamas kabalistisko un kristīgo formulu ietekmes, kas pārņemtas vēlāku laiku buŗamvārdos.»

Ragana – «vārds iekļauts gandrīz visās nozīmīgākajās 17.–18. gs. vārdnīcās. [..] Vācu mācītāju uzdevums bija ne tikai kristīgo tikumu sludināšana zemniekiem, lai samierinātu tos ar sociāli smago un beztiesisko stāvokli, bet arī dažādu pirmskristietisko un sinkrētisko ticējumu un ieražu izskaušana. Šī iemesla dēļ jau pirmajās vārdnīcās iekļauta salīdzinoši bagātīga leksika, kas saistīta ar apkaŗojamām parādībām, piemēram, dažādu mītoloģisko būtņu un paražu nosaukumi.»

2013. gada 31. oktōbrī LZA tiek prezentēta monografija: grāmata «Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas», kuŗā Sandis Laime vēl tālāk padziļinājis promocijas darbā aizsāktos pētījumus un atziņas.

Decembŗa sākumā notika 2010. gada pēdējais LVAK rīkotais priekšlasījums – “Krāsas seno latviešu ikdienā”.
Topošā krāsu zintniece Diāna Jance tajā vēstīja par krāsu nosaukumu īpatnībām un tajos atrodamām gudrībām. Senās valodas sakarības pastāv līdzās seno zāļu, zālīšu, dabas brīnumu un spēka avotiem – ja abas jomas tiek pētītas kopā, tās var paplašināt arī mūsdienu cilvēka izziņas loku.

Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) tematiskās sanāksmes par valodu notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu) pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Ieeja brīva visiem interesentiem.

2013. gada beigās LVAK jau vienpadsmito reizi rīkoja gada vārda,  nevārda un spārnotā teiciena aptauju.

Diāna Jance viesojas pie Latviešu valodas attīstības kopas RLB namā Rīgā. / diana ance, krasas, latviesu valoda, dainas

Diāna Jance ir iedziļinājusies latviešu krāsu nosaukumu vēsturē, dainās, tautastērpos, dabā
un redz iespēju izmantot dabīgas krāsas mūsdienu amatos.