Archive for the ‘atvasinājumi’ Category

2016. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tika izziņoti 2017. gada 23. janvāŗa preses konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrijā brīvprātīgi darbojās RLB latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji.

Gada vārda katēgorijā –

par spilgtiem pretendentiem atzīstami:
— “tuļķība” (tulkojumā radusies muļķība, neveiklība, valodas kropļojums);
— “saviskot” (svešvārda “apropriēt” vietā);
— “jaunuzņēmums“;
— “domvedis” (persona, kam uzticēta vai kas uzņēmusies izglītot sabiedrību kādos vispārīgos jautājumos); derīgs vārds, jo arī angļiem ir dažādi – “spin doctor“, “opinion leader“, “world leader“, “luminary” , bet “domvedis” ļautu pilnīgi izvairīties no svešvārdiem;
— “grāmatnieciskums” (sal.: angliski “bookishness” + “literacy rate” – cik daudz un cik labu lasāmvielu lasa cilvēks vai vispār sabiedrība, kāda tās grupa; senāk, kopš 1924. gada šīs vārds varētu būt lietots rakstītāja stila raksturošanai jeb kā sinonims vārdam “literārisms”);
— “īsstāvvieta” (īss un precīzs stāvvietas paveida apzīmējums [angļu valodā – “kiss-and-ride”]);
— “klientūrvedis” (uzņēmējdarbībā nebūtu viegli atrast ko citu priekš “account manager“, kas burtiski tulkojams nav, nav runa par kontu, bet klientu vai klientu kopu);
— “kustīte” (kustīga rotaļlieta; bērnībā tīri labi var iztikt bez svešvārda “kinētiskā [rotaļlieta]”);
— “mācīknis” (latvisks pretspars nevārdam “izglītojamais”, kas ieviests ar likuma spēku);
— “stambulētāji” (viena no 2016. gada polītiskām aktuālitātēm – grupējums, kas ilgojas dejot pēc svešas stabules, nedomājot piekrist augstāku spēku pavēlēm);
— “planšetvecāki” (vecāki, kas pārmērīgi paļaujas uz planšetdatoriem);
— “varnesis, varneši” (varētu aizstāt svešvārdu, anglicismu “establišments”/”isteblišments”);
— “gājcilvēks” (migrants, imigrants, pārceļotājs);
— “lūkpakaļa” (automobiļa paveids, aizstāj anglicismu “hečbeks”);
— “spilgtenis” (dzirdēts TV24 sporta raidījumā).

Galīgais lēmums – 2016. gada vārds ir “JAUNUZŅĒMUMS.
Žūrijas loceklis Aldis Lauzis norāda: “jaunuzņēmums” ir ‘jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā innovātīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu’ (angliski: startup). 2016. gada pavasarī šo vārdu tādā nozīmē apstiprināja arī LZA Terminoloģijas komisija. Kā jaunuzņēmumi atšķiŗas no jauniem uzņēmumiem vispār – skatiet: https://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company un https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunuz%C5%86%C4%93mums.

Gada spārnotā teiciena katēgorijā –

pamanīti dažādi izteikumi un apzīmējumi, kam sakars ar aktuālām norisēm tautā, sabiedrībā, pilsētnieku dzīvē:

— “kapu tramvajs” – kritika pret satiksmes līnijas izbūves ieceri, kuŗā nav ievērota cieņa pret Rīgas Lielo kapu apbedījumiem; turklāt šim jēgumam meklēti arī citi sinonimi, piemēram – “melu tramvajs”, “miljonāru tramvajs”;
— “Meliem īsas sliedes” – plakāts piketā pret Rīgas vadības kapu tramvaja ieceri (I. Zandere);
— “Ar lodēm šauj cilvēka ķermenī; ar vārdiem – apdraudēta valstiskuma ķermenī.” (Liāna Langa);
— “Barona ielas Sīzifa akmeņi” (Gints Knoks);
“Barona ielas rekomendējošā peldjosla un alpīnistu pāreja.” (Viesturs Krūmiņliepa);
“Savickis šovakar jūtas izdukurēts” (pamanījis Uldis Lavrinovičs);
“Kompetence ar ierobežotu atbildību.” (Ivars Svilāns)
“Mūsdienu bērni pat nenojauš, ka vēl ilgi pirms skārienjutīgiem telefōniem bija sitienjutīgie televīzori un spērienjutīgie ledusskapji.” (čivinājis Artūrs Žogla)
“Ne tikai eksprezidenti tas uztrauc.” (Aivars Eipurs; par VDK archīvu likteni)
“Par nejušanos gana laimīgiem … ir tendence justies vainīgiem.” (Ieva Dzelme-Romanovska – savā maģistra darbā “Laid mums tur laimē diet…”)
“Starptautiskā sociālā konstrukta diena” = 8. marts (Raivis Zeltīts).

Par 2016. gada spārnoto teicienu atzīts “MANS DOPINGS IR MANA TAUTA
(Mairis Briedis, 22. februārī, youtube.com/watch?v=O9Sk2n8ptEc&t=266).

Gada nevārda katēgorijā –

1) Lietvārdi

valoda-gada-vards-2016-nevardi-emocijas-sparnotie-teicieni-valodas-brinumi-terminologija-kludas

Katram vārdam ir savs … … …

— “mārketnīca”;
“dārznīca”;
“meistarnīca”;
“ekspektācijas”;
“kepka” (pagaidām gan lietots irōniskās pēdiņās);
“vraps”;
zakladka”;
— “bīčvolejbolists”
(plūdmales volejbolists);
“bilžu banka” (attēlu krātuve);
brančotēka;
“braunags”;
“gurmāns”;
“hakatons”;
“kampuss”;
— “kompetences” (ar nozīmi ‘prasmes, mākas’);
“konservācija” (kaŗa lidmašīnu…);
“radošums” (radīgums, kreātīvitāte; arī – jaunrade);
“ratatū”;
“rebrendings”;
— “scēnārijs” (par neplānotiem, nevēlamiem u. tml. notikumiem);
“sekcija” (nodaļa);
“senjors” (ja domāts seniors, vecāka persona);
“soctīklotājs”;
“Subsahāra”;
—  “trends”;
“tricikls”;
“vaimanoloģija”.

2) Noriseņi (darbības vārdi)

— “adoptēt” (par lolojumdzīvniekiem; var aizstāt ar “iemājināt” un “iesaimēt”);
čempionēt;
— “iepoustot”;
— “sapoustot”;
“izrunāt” (ja domāts – pārrunāt, apspriest kādu lietu);
“runa iet”;
“turēt rūpi”;
— “atgriezt” (ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’);

3) Kādeņi un apstākleņi (adjektīvi un adverbi)

— “antropozofais”;
“hospitālais”;
“individuāli manuāli” (domāts – ar roku, rokām);
“izzinošākais”;
— “smēķējošākais”;
— “strādājošākais [referāts]”;
— “domāt liekošs”
;
— “neskatītākā [filma]”;
— “visatalgotākais”;
— “nepopulārs [lēmums]”
(“Šādu teicienu var dzirdēt un izlasīt gandrīz katru dienu visos masu medijos. Tas ir dzirdams tik bieži, ka nav saprotams, kādēļ lēmums tiek saukts par nepopulāru, ja patiesībā tas ir populārs, jo tiek pieminēts ļoti, ļoti bieži.” – iesniedzēja skaidrojums);
“multivārāmais [katls]”;
— “elastīgo aukļu pakalpojumi” (“Latvijas Avīzē”);
— “kopistiski”
;
“šitur”.

4) Vārdu savienojumi

— “pārrakstīt vēsturi” (divos kontekstos – polītiskā propagandā, iespējams, tīši manipulātīvi, un sporta sasniegumu kommentāros – ačgārnā nozīmē);
“aizlikts deguns” (rusicisms; domātas stipras iesnas);
“aktīvā novecošana” (domāta aktīva, darbīga, moža vecumdienu pavadīšana);
“argona metināšana” (metināšana ar argonu kā līdzekli, pareizi: “argonmetināšana”);
“atpakaļ gaita” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“pakaļ darinājums” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“atslēgas lēmēji” (kalkojums no angļu, varbūt krievu valodas?);
“juridiskā technika” (metodes; ieradumi; prakse?);
“Klimata pārmaiņu finanču instruments”;
— “Eiromelanomas akcija”;
galamērķi uz kūrortiem;
— “Helovīnu aplikācijas”;
— “krizes financēšana” (“92% iedzīvotāju neatbalsta degvielas nodokli bēgļu krizes financēšanai”, TVnet 09.02.2016.);
— “kustība stāv” (tramvaji apstājušies);
— “lokāciju menedžere”;
lielākā bilde, lielā bilde” (kopaina);
— “ķermeņa dubultniece” (līdziniece);
— “melnās jāņogas” (upenes);
— “zefīra kebabs;
— “nonestablišmenta līdeŗi;
— “pašmāju puiši;
— “sākotnējās ledus formas”;
— “dīdžeju sets”;
— “Sibirijas mēris (latviskāk un kompetentās vārdnīcās: liesas sērga!);
— “startapu ekosistēma”;
— “startup šarms”;
— “hendleri strādā suņu centros”;
— “lokāli tiešām apokaliptiskas technologas katastrofas” (IR.lv);
— “Vozduchoflotskais prospekts” (“Delfi”);

5) Izsauksmes vārdi un emōcijfrazes

— “vau!”;
“labs punkts!”
— “mani tas neuzrunā!”
— “nēnu”

Žūrija atzinusi, ka 2016. gada nevārds ir “EKSELENCE (ja lietots ar nozīmi ‘izcilība’, tādos savienojumos kā “ekselences balva”, “ekselences centrs”, “ekselences skola”, “ekselences tīkls”, “ekselences grupa”, “ekselences stipendijas”. “Ekselence”, kā redzams vārdnīcās, jālieto tikai vienā nozīmē, proti, ar šo titulu uzrunājot augstas amatpersonas – polītikā, reliģiskā dzīvē.

Gada savārstījums . . .

ir ceturtā ilggadējās aptaujas katēgorijā. Tajā šogad par vienu no spilgtākajiem (bet diemžēl arī visai tipisku pēdējos gados) atzīts kāds lauzītā valodā, dīvainā teikuma daļu sastatījumā veidots oficiāls nosaukums:

— “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek financēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi”.

Iesūtīti vēl dažādi īsāki, bet tomēr jocīgi izteikumi
kā monitorēt caureju” (pa radio);
“izglītojamo vērtību izglītības audzināšana”,
— “virzīt darbam”,

“Babītes ezerā noķerts maluzvejnieks”,
desu īpašums”,
— “iebiezināta piena produkta izstrādājums”
,
Kaimiņi ar ķermeņa atdzišanu atrod ārā guļam vīrieti pēc strīda ar draudzeni” (Leta, Apollo);
— “Mantojuma komplektēšana atmiņas institūcijās”.

Šai rakstā varējāt iepazīt tikai nepilnus 10 procentus visa 2016. gada vākuma. Iespēja to apspriest sīkāk ir RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša sanāksmēs, kā arī rakstot vēstuli uz adresi: Latviešu valodas attīstības kopai / RLB nams / Merķeļa ielā 13 / Rīga, LV 1050.

Turpmāk gaidām no ikviena valodas lietotāja jau 2017. gadā pamanītu vārdu, nevārdu un teicienu pieteikumus. Aptaujas e-pasta adrese – gadavards@inbox.lv. Lūdzam pievienot arī skaidrojumus un kontekstu.


Gada vārds, nevārds, teiciens – kopš 2003. gada.


Advertisements

Aicinām noklausīties zinātniskus referātus par dažādām temām konferencē, kas notiks  2016. gada 11. novembrī LZA ēkā Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē 2. stāvā.

Rīkotāji šo konference veltī oficiālajai LZA TK septiņdesmitgadībai. 1946. gadā tā sāka darboties kā zinātņu akadēmijas struktūrvienība; taču tās priekštece ir arī pirmskaŗa Latvijas Republikas izglītības ministrijas latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Programma

(Ar 09.11.2016. saņemtiem labojumiem.)

Atklāšanas uzruna 10:00–10:15.

Konferences 1. daļa 10:15–12:45
Māris Baltiņš Latviešu terminoloģija septiņos gadu desmitos.
Iveta Pūtele Tradicionālais un novatoriskais latviešu termindarināšanā.
Agita Kazakeviča Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (1919–1921) darbības atspoguļojums Terminoloģijas komisijas sēžu protokolos.
Aldis Lauzis Lietvārda ģenitīva un pārējo atribūtīvo līdzekļu sēmantiskais pretstats terminoloģijā: paradeigmas tapšana un problēmas.
Anita Butāne Terminrade un kalkošana.
Regīna Kvašīte Sakne «termin-» latviešu un lietuviešu terminoloģijā.
Margarita Dunska Ekonomikas terminoloģija Latvijā.
Larisa Iļinska, Oksana Ivanova, Zane Seņko Tulkošanas izaicinājumi ekonomikas nozares tekstos.
Marina Platonova Daži aspekti tematiskā lauka «vide un ekoloģija» terminu sistēmu veidošanā un analizē.
Pārtraukums 12:45–13:30
Konferences 2. daļa 13:30–16:30
Juris Gunārs Pommers Spēkratu terminoloģiju kopjot.
Zane Broka Enerģētikas terminoloģijas stāvoklis un attīstības problēmas.
Artūrs Stalažs Augu šķirņu nosaukumu lietošanas un rakstības problēmas starptautisko noteikumu skatījumā.
Helēna Gizeleza Terminrades risinājumi medicīnas terminoloģijā no 1989. līdz 2014. gadam.
Tatjana Smirnova Terminoloģijas jautājumi fōnosēmantikas nozarē.
Gunta Ločmele Rakstiskās tulkošanas terminoloģijas izstrāde: LU pieredze.
Māra Jēkabsone, Inese Kazāka, Aina Štrāle, Inta Virbule Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam).
Anita Helviga Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 21. biļetens (1956) literātūrzinātnes terminoloģijas kontekstā.
Astrīda Vucāne Tradicionālās laulības transformācija mūsdienās: terminoloģiskais aspekts.
(Solvita Štekerhofa nereferēs) Juridiskās terminoloģijas attīstība 19. un 20. gadsimtā: nozīmīgākās personības.
Juris Baldunčiks Mūsdienu latviešu terminoloģija valodu kontaktu vējos: lidmašīna, lidaparāts un gaisa kuģis.

Aicinām 2015. gada 2. martā pulksten 18:00 atnākt uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur filologs un terminologs Aldis Lauzis stāstīs par ģenitīveņiem latviešu valodā. Šis ir viens no priekšlasījumiem, ko katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK.wordpress.com).

A. Lauzis ģenitīveņu pētīšanai pievērsies jau vairākus gadus. Viņaprāt, «sastingstot un iekonservējoties lietvārda ģenitīva formai (padomju, latviešu, angļu, valsts)», rodas jauni nelokāmi adjektīvi. Ir izteikta hipoteze, ka tā ir ģenitīveņu papildgrupa, jo to sēmantika ir pietiekami tāla no ierastā nozīmiskā tvēruma, kas piemīt ģenitīvam — latviešu valodā itin produktīvam, daudznozīmīgam locījumam. Par šo temu Aldis Lauzis jau runājis Endzelīna konferencē 2006. gadā, referātā «Ģenitīveņa un lietvārda ģenitīva robežšķirtne».

Pirmā plašākā publikācija par īstajiem ģenitīveņiem ir Jāņa Kušķa raksts «Ģenitīveņu tipi», kas ietverts «LVU zinātnisko rakstu» 1976. gada laidienā «Valodas sistēma».

Jānis Kušķis skaidro šādi. — «Ģenitīveņi funkcionē tikai ģenitīva formā un atšķirā no nelokāmajiem substantīviem citu locījumu nozīmes neiegūst arī teikumā. Ģenitīveņu otrā daļā var būt vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīvs. […] Deklinējamos lietvārdus, kas veidoti ar priedēkli, palaikam nešķiŗ no ģenitīveņiem, kam ir tāds pats priedēklis, lai gan ģenitīveņi nav deklinējami.» (Piemēram — «pazeme» un «pazemes» [«pazemes telpa»].)

Bieži (bet ne vienmēr) ģenitīveņi ir salikteņi:

1) ar numerāli pirmajā daļā — «trīsistabu», «vienpartijas», «piecpirkstu», «divbalstu», «daudzdienu»;
2) ar adjektīvu — «smagkravas», «biezsienu», «dažādkrāsu», «viseiropas», «mazcenas»;
3) ar pronōmenu — «tābrīža», «šāgada», «citpilsētas», «pašnozīmes», «pašfrekvenču»;
4) ar substantīvu pirmajā daļā — «pulveŗveida», «plūcējtipa», «krēmkrāsas»;
5) ar adverbu pirmajā daļā — «iknedēļas», «garkrasta», «gaŗāmbraukšanas», «gaŗāmejas»;
6) ar prepoziciju pirmajā daļā — «starpvalstu», «bezvadu», «pretvīrusu», «ārpuskārtas».

Tajā pašā publikācijā J. Kušķis arī atzīst — «Pēdējos gadu desmitos ģenitīveņu produktīvitāte pieaugusi.» / «Materiāls ir vākts kopš 1956. gada, izrakstot latviešu periodikā sastopamos ģenitīveņus; tie noklausīti arī Rīgas radioraidījumos. […] Ģenitīveņi nav meklēti terminoloģiskos izdevumos, kur to ir visai daudz.» / «Bagātāks ir ceturtais tips, […] turklāt ģenitīveņu ar -veida kļuvis daudz vairāk.»

Atgriezu-iela-Jekaba-iela-Saeimas-nams-latviesu-valoda-genitiveni-Aldis-Lauzis-Janis-Kuskis-ipasibas-vardi-nelokamiVēl citai nelokāmu adjektīvu grupai piemīt būtiska atšķirība — tie varētu būt radušies no noriseņiem (darbības vārdiem), nevis kādā ģenitīviskā ceļā. Tādi ir, piemēram, «piespiedu», «gāju» [«gāju putni»], «lidu», «pagaidu», «izvedu» [«izvedu muita»] (Jēkabs Dravnieks, 1921). Tāds šķiet redzams arī uz plāksnītes Saeimas nama tuvumā: «Atgriežu iela» — iela, kuŗai vaļā ir tikai viens gals un kuŗa ir tik īsa, ka gājējs itin drīz atgriežas.

Salikteņi ar «peld-» nevarētu būt radušies no darbības vārda tagadnes (latviešu valodas morfoloģijā nepieņemams paņēmiens!); ticamāk — no nelokāma adjektīva «peldu»; vai no kāda lietvārda. «Peldnodoklis», kas peldēt vispār nevar, sākotnēji lietots formā «peldu nodoklis». «Peldviesu» priekštecis bijis «peldu viesi». Peldes varētu būt notikušas «pelžu vietās» (?), tomēr lietots apzīmējums «peldu vieta», vēlāk jau «peldvieta». Mīlenbacha vārdnīcā ir šādi lietvārdi: daudzskaitlinieks «peldi» un 3. deklinācijas vārds «peldus» (atrodams Raiņa radītajā «Fausta» tulkojumā:
«… pēc gaŗu gaŗiem receptiem
Tas zāles kopā maisīja.
Pie lauvas sarkanā kā precinieka sēja
Tur lilju siltā peldū laulībā
,
No viena trauka otrā abus lēja,
Kā kāzu gultā, uguns karstumā;»).

Rīgā un Liepājā ir «Peldu iela» — ģenitīvenis šajā nosaukumā tātad vēl pētāms!

Peldu-iela-Vecriga-klubi-klubs-kafejnica-plaksnite-nosaukums-genitiveni-latviesu-valodaTeksts un foto: Valters Feists


 

LVAK rīkotie referāti ir apmeklējami bez maksas. Tie notiek RLB nama 301. telpā.
Sazinieties ar mums šeit.

 LVAK.wordpress.com

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2014. g. 1. decembrī pulksten notika latviešu valodas attīstības kopas rīkots priekšlasījums:

«Piektais locījums latviešu valodā: instrumentālis vai adesīvs?».

Mūsu uzaicinātais lektors Elvis Krumholcs ar sevi iepazīstina intervijā. Pēc izglītības diplomēts komersants un personāla speciālists, taču pēc aicinājuma jau 19 gadus nodarbojas ar rakstisko tulkošanu. E. Krumholcs ir poliglots, kas valodas apguvis galvenokārt pašmācībā, brīvi spēj runāt piecās valodās – latviešu, krievu, angļu, franču, poļu, bet 12 valodas prot lasīšanai un sapratnei pietiekamā līmenī.

Kā pamazām nonāci pie instrumentāļa un adesīva problēmatikas izpētes?

Elvis Krumholcs, priekšlasījums, adesīvs, instrumentālis, locījumi latviešu valodā. RLB LVAK.

Elvis Krumholcs

Liels pavērsiens manā profesionālajā pieredzē aizsākās pirms pieciem gadiem, kad sāku tvert gramatiku sēmazioloģiskā skatījumā. Man pamazām sāka atklāties nianšu nianses, kas ļāva saprast informācijas uztveres atšķirības visplašākajā mērogā. Līdz tam daudzas teikuma konstrukcijas man likās sinonimiskas, tāpēc vairāk vadījos pēc intuitīvām nojausmām un vispārējās valodas prakses. Taču tagad esmu sapratis, ka katram elementam gramatiskajā sistēmā ir sava neatkārtojama vieta un nozīme. Mans skatījums uz pasauli caur sēmazioloģiju un valodniecību ir ievērojami paplašinājies, un es meklēju iespējas dalīties ar jaunajām atklāsmēm. Lai gan valodniecībā esmu praktiķis, bet ne akadēmiķis, šo gadu gaitā man ir radušies daudzi risinājumi latviešu valodas problēmatikā.

Jautājums par piekto locījumu latviešu valodā ilgus gadus nodarbināja manu prātu. Šī locījuma lietojamību es vienmēr esmu sapratis intuitīvi. Intensīvi lasīdams tekstus poliski un krieviski, es pamanīju neatbilstības starp instrumentāļa konstrukcijām slavu valodās un šo locījumu latviešu valodā. Kādreiz man likās, ka pietiekams arguments ir archaiskās “instrumentāļa” paliekas, kas vēl mūslaikos dzirdamas Kurzemē (“trejis ziedis”, “vienis prātis” u. tml.). Taču īstenībā problēma slēpjas citur.

Šķiet, ka austrāliešu valodnieks Teodors Fennels bijis pirmais, kas rosinājis piekto locījumu izņemt iz gramatiskās sistēmas, taču diemžēl viņam saradušies sekotāji Latvijas akadēmiķu aprindās. Rasma Grīsle rakstā “Vai latviešu valodā ir instrumentālis? ” (28.08.1998., Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas avīze” un “Latvija”) argumentēja viņam pretī ar fōnētiskiem un vēsturiskiem dotumiem, taču veica salīdzinājumu tikai ar lietuviešu valodu. Diemžēl mūslaikos šie argumenti ir par vājiem. Kognitīvā lingvistika, kas citastarp pēta arī sēmantiskās saites, ir sākusi attīstīties nesen, taču tieši sēmazioloģiskie apsvērumi ir spēcīgāki un būtiskāki, lai noteiktu locījuma dabu valodā.

Patiešām, stingra saite starp locījumu un prievārdu vai arīdzan parallēlu galotņu pastāvēšana locījumos nav pamats locījuma izņemšanai iz gramatiskās sistēmas. Visās slavu valodās vietas locījums ir neatraujams no prievārda, daudzās slavu valodās instrumentālim galotņu formas sakrīt ar citiem locījumiem. Taču sēmazioloģiskā skatījumā instrumentālis ir vienādu dabu gan slavu valodās, gan visās pārējās, kur tas sastopams.

Atklāsme par piektā locījuma jaudu un plašo tvērumu man dzima pavisam nejauši. Es droši vien pasmīkņātu, ja man jaunībā teiktu, ka kādreiz interesēšos arī par somugru valodām. Lielais locījumu skaits mani tolaik atturēja no somugru valodu mācīšanās, taču manā dabā nav atzīt kādu iespēju par nederīgu uz mūžīgiem laikiem. Man veidojās lietišķi kontakti ar Ungāriju, un, gluži dabiski, tie vedināja mani pašķirstīt ungāru valodas gramatiku. Nemaz tik sarežģīta ungāru valoda nelikās, vienīgi man būtu jāveltī vairāk laika mācībām. Taču tas man deva ieskatu somugriskajā vietas locījumu sistēmā un tās loģikā.

Kā daudzi tulkotāji, tā arī es meklēju iespējas, kā vieglāk izteikt piederību latviešu valodā, jo mums īsta piederības darbības vārda nav. (Red. piez. – kā, piemēram, angļiem “to have“.) Es nolēmu ieskatīties somu valodas gramatikā. Somu valodā piederība tiek izteikta ar adesīvu – klātesības locījumu, kuŗam tiek pieskaņots objekts nōminātīvā. Sapratne par sēmantiskajām saitēm ļāva man atpazīt analoģiju ar piekto locījumu latviešu valodā.

Tādējādi strīds akadēmiķu vidē par piekto locījumu ir terminoloģisks. Ja pierādīsies, ka adesīvs ir piemērots nosaukums, piektā locījuma vieta mūsu valodā tikai nostiprināsies.

Kā sasaucas teōrija par šiem locījumiem un latviešu valodas prakse XX un XXI gadsimtā?

Jānis Endzelīns ir cītīgi mēģinājis aprakstīt latviešu valodas gramatisko sistēmu, tai skaitā locījumus, bet viņa darbības periods iekrita laikā, kad kognitīvā lingvistika vēl nebija radusies. Nenoliedzami, J. Endzelīnam bija spēcīgi pamati klasiskajās valodās, kur viņš meklējis atbildi uz daudzām parādībām latviešu valodā. Taču katrai valodai ir kaimiņvalodu uzslāņojums; latviešu valodā liela nozīme ir atsevišķām somugru valodu parādībām. Es ticu, ka J. Endzelīns, būdams zinātniska kaluma prātu, spētu tur atrast atbildi par piektā locījuma dabu.

Kas upite, ka netek? / Kas meitiņa, ka nedzied? / Gružiem upe neteceja, / Sērdienite nedziedaja. (Kas upīte, ka netek? / Kas meitiņa, ka nedzied? / Gružiem upe netecēja, / Sērdienīte nedziedāja.) Latviešu tautasdziesmas par bāreņiem. Tautasdziesmu valoda. Pētnieciskais darbs.

Piektais locījums manis piedāvātajā koncepcijā ļauj citādi lasīt tautasdziesmas. J. Endzelīns, piekto locījumu nosaucis par instrumentāli, mēģināja mazpazīstamas formas skaidrot, konkrētajam gadījumam papildus pievienojot kādu prievārdu. Daudzos gadījumos skaidrojums bijis pietiekams sapratnes gūšanai, taču tagad jaunais skaidrojums ir smalkāku nokrāsu. Piemēram, “gružiem upe netecēja” J. Endzelīna skaidrojumā nozīmē ‘gružu dēļ upe netecēja ’. Jaunajā koncepcijā šis tautasdziesmas fragments saprotams citādi – ‘upe netecēja, būdama gružiem noklāta ’. Šī tautasdziesma ir svarīga adesīva pierādīšanai, jo slavu valodās analoģiska konstrukcija ar instrumentāli nav iespējama.

Runātājiem uzskatot piekto locījumu par instrumentāli un ilgu laiku atrodoties divvalodības spaidos, XX un XXI gadsimtā ir ievērojami sašaurinājusies piektā locījuma lietošana latviešu valodā. Kā klausītājiem atklāsies tematiskajā vakarā (01.12.2014. pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā), adesīvs ir plaši lietots locījums klātesības izteikšanai. Tautām ap Baltijas jūru klātesība ir piederības pazīme – proti, piederības noriseni daudzos gadījumos aizstāj atsauces uz piederības faktu. Tradicionāli latviešu valodā piederību izsaka ar ģenitīvu un datīvu, taču tautasdziesmās piederība noteiktos gadījumos tiek izteikta ar piekto locījumu. Piektais locījums ļauj diferencēt piederības sēmantiku – proti, ar ģenitīvu vai datīvu izteiktā piederība balstās pieņēmumā, ka attiecīgais piederums ir subjekta rīcībā, turpretī ar adesīvu izteiktā piederība pauž, ka starp subjektu un piederumu ir tieša saite.

Starp adesīvu un instrumentāli ir pamatīgas sēmantiskas atšķirības. Kā norāda locījuma nosaukums, instrumentālis aktīvi iesaista instrumentu (jeb rīku). Adesīvs ir klātesības locījums, tāpēc ar to var konstatēt tikai darbības sekas, piemēram, “nazi griezta maize”. Lai veidotu instrumentāļa konstrukcijas, latviešu valodā aktīvi tiek lietots prievārds “ar”. Piemērs: “es griežu maizi ar nazi.

Adesīvam ir priekšrocības, kādu nav instrumentālim. Adesīvs var norādīt aktīvu darbības metodes izmantošanu. Tieši tāpēc latviski mēs ejam kājām, bet krieviski nevar iet “ногами” – tas tulkojams ar apstākleni “пешком”! Ja sēmantiskie principi tiktu nostiprināti latviešu valodas gramatikā, runātājiem jau no mazotnes būtu izpratne par atšķirībām starp metodi un instrumentu!

Kuŗi valodniecības novirzieni un jomas pašlaik visvairāk saista tavu interesi?

Salīdzināmā un sastatāmā valodniecība, kognitīvā lingvistika.

Kā dziļāku  valodas un valodniecības jautājumu izpēte saistās ar citām jomām, kuŗās tu darbojies? Palīdz, rada pārsteigumus, apstiprina kādas vispārīgas un lielas filosofiskas atziņas?

Manā redzeslokā pastāvīgi ir cilvēku savstarpējā komūnikācija, vēstījumu pieņemšana, apstrāde un nodošana citiem informācionālās ķēdes dalībniekiem. Es esmu pārliecinājies, ka kļūdainas teikuma konstrukcijas, nepietiekams vārdu krājums un nepiemēroti izteiksmes līdzekļi savstarpējās attiecības šķeļ un pat saārda. Daudzām lietām cilvēki neatrod nosaukumu, jo attiecīgu jomu izprot tikai intuitīvi, aptuveni. Tad veidojas situācijas gluži kā anekdotā – Jautāts, kā pats jūtas, pacients psīchologam atbild: “Es domāju, ka ar mani viss kārtībā!” Tāpēc aicinu ikvienu nestāvēt malā, bet bagātināt savu vārdu krājumu, jo arī dzimto valodu mēs runājam ne vienmēr izcilā kvalitātē.

Ko no mūsdienu latviešu valodas prakses visvairāk vajadzētu izskaust – tavā personīgā skatījumā?

Pašlaik mani visvairāk uztrauc tas, ka skolās latviešu valodu māca analitiski, bet ne sintetiski. Mācoties dzimto valodu analitiski, var apgūt lielu formu daudzumu, taču vienlaikus uzmanībai var paslīdēt gaŗām gramatisko saišu daba. Tieši tāpēc jauniešu valodā esmu novērojis paviršu izpratni par locījumiem un darbības vārdu laikiem. Būdams poliglots, varu apstiprināt patiesību, ka jebkuŗu svešvalodu ir grūti iemācīties, ja dzimtās valodas pamati ir vāji ielikti.

Ar ko latviešu valodu būtu vērts papildināt, uzmanīgi un prātīgi ņemot par paraugu citas valodas?

Latviešu valoda ir izteiksmes līdzekļiem bagāta, tā ļauj ļoti niansēti atklāt iekšējos un ārējos procesus. Taču mūsu valodā lielākā problēma ir kādeņu un apstākleņu nepietiekama izmantošana, atteikšanās no atvasināšana, latviešu valodas atvasinājumi, atvasināti vārdi iespējām. Mani sarūgtina brīži, kad cilvēki atsakās lietot rēgulāru un valodas normām atbilstošu darinājumu, jo citi tā nerunājot vai attiecīgais vārds neesot uzņemts vārdnīcā. Zināmā mērā šo procesu kavē akadēmiķi, jaunradi ierobežodami ar norādi “nav produktīva”, kas citu prātos pārveidojas par secinājumu “tā runāt nedrīkst”. Manā skatījumā akadēmiķim ir jāspēj dot plašāku pamatojumu, kāpēc teōrētiski iespējamā forma būtu uzskatāma par vēlamu vai nevēlamu, vērtīgu vai nevērtīgu. Tieši tas viņu padara akadēmiskā titula cienīgu.

Kā tava izpratne par valodu un attieksme pret to ir laika gaitā mainījusies? Kādā vecumā pirmo reizi iedomājies, ka valoda var tikt pētīta un kopta?

Kopš bērnības man valoda bijusi eksistences forma. Visam, ko vien esmu apzinājies, esmu meklējis apzīmējumus un nosaukumus. Tāpat jau no mazotnes esmu cītīgi šķirstījis vārdnīcas un gramatikas grāmatas, vairākkārt pārlasījis klasiķu darbus, lai man veidotos savs vārdu krājums.

Nepieciešamību pēc valodas pētīšanas un kopšanas es sapratu agri, jau pirmajā klasē saņēmu uzslavas par vārdiņu mācīšanos. “Latviešu valodas kultūras jautājumus” un tiem pielīdzināmus avotus es sāku aktīvi lasīt apmēram desmit gadu vecumā. To arī varētu uzskatīt par laiku, kad iedomājos savu dzīvi saistīt ar valodu.

(Intervēja Valters Feists.)


Skatīt arī: Elvja Krumholca raksts «Zināmais, bet nepietiekami iepazītais: latviešu valodas prievārds ‘gar’» (2015. g. februāris)

LVAK

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2014. gada 20. janvārī aptaujas rīkotāji izsludinājuši rezultātus — sabiedrībai kļuvis zināms 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Aptauju aizsāka RLB latviešu valodas attīstības kopa 2003. gadā.

Vai nebūtu jauki … ja ierastos kāds burvis un ar vienu rokas mājienu padzītu no latviešu valodas visus nevārdus un saulītē ieceltu derīgos un skanīgos vārdus, skaidru sintaksi, labu stila izjūtu, tā atbrīvodams mūs no visām lingvistiskajām nelaimēm?

gada vārds 2013, nevārds, spārnotais teiciens, vārdi, nevārdi, latviešu valodā, tīksmiņš, patiņš, paštīksmeklis, pašfoto, fotopašportrets, selfijs latviski, padomeklis, temturis, tīksmiņi, zīmols, nākotne ir nākotnes cilvēku rokās

«Cilvēciska saruna» — bet ja to piesārņo nevārdu smacenis? ☹                                     Foto: V•F•_

Mūsdienās visu gribam ļoti ātri un droši. Piemēram — datoros ar vienu pašu peles klikšķi var tikt iedarbināti „pretļaunprogrammatūras risinājumi“ „pretsurogātpasta, pretpikšķerēšanas, pretļaunprogrammatūras skenēšanai un atveseļošanai“ (citāti no tīmekļa!). Izrādās — ar divdesmit divus burtus gaŗu jaunvārdu var izteikties patiešām techniski precīzi! Jācer, ka pietiks arī spēka tādu terminu izklabināt uz taustiņiem vienā elpas vilcienā. Morfoloģiskiem, terminoloģiskiem un varbūt vēl citiem formāliem kritērijiem šie darinājumi ar „pret-“ visnotaļ atbilst.

Bet kā lai sabiedrība kopumā noskaidro, kuŗus vārdus skaust kā nevēlamus, bet kuŗus vērts daudzināt, leģitimēt, ierakstīt literārās valodas vārdnīcās? Tas noteikti nav vienas dienas, mēneša, pat gada darbs! Un nepietiek ar speciālistu, pētnieku un valodas centra un komisiju darbu. Tāpēc latviešu valodas lietotāju vēlmes, šaubas, jaunatklājumus, vispārējas valodas tendences un attīstību (vai varbūt tās trūkumu) pacietīgi turpināja pētīt un dokumentēt jau vienpadsmitā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena sabiedriskā aptauja, un 20.01.2014. – izsludināti tās rezultāti.

2013. gada vārds — „pašbilde“,
2013. gada nevārds — „dīlot, dīlošana, dīls“,
2013. gada spārnotais teiciens — „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Valsts prezidents Andris Bērziņš).

Žūrijā šoreiz darbojās:
Aldis Lauzis (filologs, terminologs, tulkotājs, redaktors),
Andrejs Veisbergs (leksikografs, LU profesors, LZA akadēmiķis),
Dace Strelēvica-Ošiņa (sociolingviste, MPhil (Cantab), Dr. philol.),
Dzintra Paegle (filoloģijas doktore, mācību grāmatu autore),
Eduards Cauna (terminologs),
Ieva Kolmane (literātūrkritiķe, tulkotāja),
Ilmārs Šlāpins (izdevējs, publicists, nesen publ. grāmata «Jauno latviešu valoda»),
Maija Sinka (LVAK koordinātore)
.

Pašbildes“ iecelšanu par gada vārdu viens žūrijas loceklis pamatojis ar to, ka „selfie“ esot žargona vārds angļu valodā, tāpēc tam noteikti esot vajadzīgs (vai tiešām?) žargonisks tulkojums arī latviešu valodā. Tomēr pašlaik, gada aptaujas rezultātu izsludināšanas dienā, tīmeklī plašāk izplatīts ir cits kandidāts – „tīksmiņš“, kas ir emōcionālāks. Savukārt „pašbilde“ darināta no neliterārā ģermānisma „bilde“ (attēls); daudzskaitļa ģenitīvā tā būs īpaši neskanīga, pat šļupstīga: „pašbilžu“.

Jau ievērojamais valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis ģermānismu „bilde“ (das Bild; das Bildnis) nelietot ‘attēla’ nozīmē. RLB valodniecības nodaļas 1938. gada 8. decembŗa 482. sēdes protokolā, lasām:  „Krievu vārdu иконa var latviski tulkot ar salikteni svēttēls (der labāk kā svētglezna vai svētbilde).“ (No grāmatas „Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942.“, izd. Losandželosā, ASV: Ramave, 2001.) To ir viegli saprast, jo cita, respektīvi, literārā latviskā „-bilde“ jau ir sastopama tādos vārdos kā „atbilde“, „piebilde“ – atvasinājumos no vārda „bilst“ (=teikt, sacīt); arī vārdā „bildinājums“.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka lietojams pašfoto (sarunvalodā) un fotopašportrets (oficiālā saziņā). Tādējādi var izvairīties gan no anglisma „selfijs“, gan ģermānisma „bilde“. http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/komisijas/lemumi.html

2013. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas žūrijas izskatīto vārdu vidū bija šādi pieteikumi.

GADA VĀRDA katēgorijā:
· īpaši saudzējama lieta – „glabātnis
· tīksmīgs fotopašportrets – „paštīksmeklis“, „patiņš“, „paškadriņš“, „sevītis“, „tīksmiņš“ u. c.
· padarīt saldāku (konteksts: salinātā rupjmaize) – salināt
· atsauces birka; atsauce – „īsmarka“, „mirkļbirka“, „čivpieliktnis“, „temturis“ (atvasināts no vārda „tema“)
· publiskas telpas plānošana, projektēšana un uzturēšana – vietveide
· uzņēmējsabiedrība vai organizācija, kas rada vai attīsta zīmolus –
zīmolu ligzda
· padomju armijas invāzijas zīme Uzvaras laukumā – padomeklis
· ļaunprātīgiem nolūkiem radīta datoru programma vai vīruss – ļaunatūra
· interese – labads“ (lietvārds)
· kōpija; dubultnieks – otreklis
· kājminams transportlīdzeklis mobilai alus baudīšanai – alusipeds

GADA NEVĀRDA katēgorijā:
·šarmēt
·izdemokratizēt
·nomigrēt
·aizgājināt
·amizēt
·ievērtēt
·nekonkurētspējīgs“ (pareizā forma: konkurētnespējīgs)
·nepolītkorrekts“ (pareizā forma: polītnekorrekts)
·selfijs
·cūkgaļas maltā gaļa
·ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats
·dīlot“ … „dīloties“ … „dīlošana
·eiro“ (neērtā nelokāmā forma) – jālieto apstiprinātā latviskā lokāmā forma „eira“!
·euro“ (forma, kuŗu 2013. gadā tika vispār aizliegts tulkot) – latviski „eira“!
·drastisks“ (kur patiesībā domāts ‘drakonisks, skarbs’)
·spēles noteikumi“ (ar sportu un spēlēm nesaistītā kontekstā)
·kapacitāte“ (spēja)
·nerīdzinieks“ (sakarā ar plašām debatēm par pasažieŗu diskrimināciju)
·laineris“ (ne transporta līdzeklis, bet kosmētikā – ‘acu zīmulis’)
·nosēsties“ (lidmašīna patiesībā nolaižas!)
·laikot“ (ne uzlaikot, bet izteikt patiku tīmeklī ar pogu „Like“)
·aizlikts deguns“ … „deguna aizlikums“ (stipras iesnas)

GADA SPĀRNOTĀ TEICIENA katēgorijā:
· „Zolitūdes lielveikals sabrucis nelikumīgi“ (no kommentāra tīmeklī)
· „stingrās uzskaites medikamenti, tai skaitā skābeklis“ (no kommentāra tīmeklī)
· „lai izaugtu dižkoki, ir vajadzīgs pamežs – arī zinātnē“ (Jānis Stradiņš)
· „atkāpjas tie, kuŗi jūtas vainīgi“ (Gintars Jasinsks)
· „teōrētiski nav iespējams, bet praktiski gadās“ (Ritvars Eglājs)
· „cilvēciska saruna“ (Valdis Dombrovskis)
· „nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Andris Bērziņš)
· „Vienotības akmenī iemeta dārziņu“ (Augusts Brigmanis 24.09.13. „Krustpunktos“)

Aktīvākā gada vārda iesūtīšanas kampaņa risinājās no 27.12.2013. līdz 13.01.2014., bet LVAK atgādina, ka spilgtākos valodnieciskos un sociāllingvistiskos katra gada pamanījumus ikvienam no mums vajadzētu pierakstīt visu gadu — lai neaizmirstos. (Aptaujas adrese: gadavards@inbox.lv).

Svarīgi ir tas, ka šī akcija ir vienīgais notikums mūsu tautā, kas reizi gadā ļauj sastapties visu latviešu valodas lietotāju grupu viedokļiem un salīdzina dažādos valodas stilos un kontekstos pašlaik aktuālos vārdus, kā arī populārākos, krāšņākos vai skandalozākos vārdu salikumus jeb spārnotos teicienus.

Tādējādi gada vārda aptauja būtībā ir ikgadējs dažas nedēļas ilgs forums un ierosme visiem valodas lietotājiem, kuŗi vēlas spriest, salīdzināt, paust savu gaumi un izpratni valodas lietās — kaut vai tikai neklātienē: elektroniskās diskusijās par terminoloģiju, etimoloģiju (vārdu izcelsmi), jaunvārdiem u. c.

LVAK kontaktinformācija.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Veiksmīgi noritējis vēsturiskais, saviesīgais, jaunradīgais un folkloriski mūzikālais Aša Kronvalda atceres vakars 2012. g. 14. novembrī Rīgas Latviešu biedrībā! Aptuveni simt dalībnieku, zinīgu viesu no Kronvalda dzīvesgaitu vietām, tradiciju un mantojuma pētnieku dalījās informācijā un latviskās kopības apziņā. “Atcerēties, saprast, veidot nākotni!” – tāds moto bija dots vienai interaktīvai sarīkojuma daļai: konkursam par Kronvalda temu un vārdu darināšanas turnīram.

Zemāk: fotografijas un īss jaunvārdu konkursa apskats ar interesantākajiem piemēriem.

Atis Kronvalds, RLB (Rīgas Latviešu biedrība), jaunvārdi, 2012.

Atis Kronvalds, 175. Jaunvārdi latviešu valodā.

Atis Kronvalds; piemiņas sarīkojums; apaļa jubileja - 175; jaunvārdi; 2012, 2013; Rīgas Latviešu biedrība (RLB), LVAK - latviešu valodas attīstības kopa.

Vakaru organizēja RLB folkloras komisija sadarbībā ar RLB LVAK.

Folkloras komisijas vadītāja, visu 14. novembŗa aktīvitāšu koordinētāja un dalībnieku iedvesmotāja Margita Poriete (3. foto) vēlāk sacīja: “Vēlos pateikt paldies filologiem, kas palīdzēja veidot jautājumus jaunvārdu darināšanas konkursam: A. Kronvalda fonda valdes loceklei Dr. philol. Dzintrai Paeglei, Krotes Kronvaldu Aša pamatskolas direktorei mag. paed. Inesei Vītoliņai un RLB latviešu valodas attīstības kopas pārstāvei Dr. philol. Maijai Baltiņai.

Īpaši par jaunvārdu darināšanas konkursu M. Poriete piebilda: “Tik īsā brīdī, aptuveni 10 minūtēs, diez vai var radīt 3 īpašus, valodā paliekošus jaunvārdus; taču uz mirkli ļaut sajusties ikvienam kā valodniekam, varbūt izdzīvot līdzīgas sajūtas kā Atim Kronvaldam – šādu iespēju sarīkojumā vēlējos dot. Priecājos, ka žūrija atzina vairākus jaunvārdus par ļoti veiksmīgiem un interesantiem!

Arī rēgulāra latviešu valodas attīstības kopas tematisko vakaru klausītāja Ance Gobiņa pauda pozitīvu vērtējumu par 14. novembri:

Programma man šķita interesanta un daudzpusīga, sarīkojuma norise labi noorganizēta, brīnišķīgi, sirsnīgi un spraigi novadīta. Ļoti patika, ka bija tik daudz dalībnieku no dažādām Latvijas malām, kas katra savā veidā saistītas ar Kronvaldu. Tiesa gan, Rīga šajā sarīkojumā neatstāja labāko iespaidu – ar ļoti nelielo dalībnieku skaitu…

Labi izdomāts un rosinošs bija arī jaunvārdu darināšanas konkurss. Pārsteidza asprātīgie ierosinājumi, piemēram, “pakšķenieks” (ja pareizi atceros) – polītiķis, kas tukši runā… :-). Tas arī izpelnījās lielu publikas sajūsmu!

Kopumā – jauks sarīkojums, kādus Latvijai novēlu vairāk un pienācīgāk izziņotus!

* * *

Vārdu darināšana tiešām noritējusi zibenīgā ātrumā. Ar –otne un –otnis tapuši 42 jaunvārdi. “Vaučeram” (virtuālai skolēna naudai) – 45 latviskojumi. Dažādi jauni vārdi no saknes “pakš!” – 42. Daži no vārdiem gan eksistējuši jau līdz šim un ir zināmi.

Daži piemēri:

1)azotnis” – tas, ko nes azotē; varbūt akmens, ar ko mest nedraugam; “bļaurotne” – ‘skaļa kompānija’; “dejotne” – ‘balle’; “dzīparotne” – rokdarbu pulciņa telpa; “labotne” – ‘vieta, kur var labot savas kļūdas’; “laimotne” – ‘vieta, kuŗā cilvēks jūtas laimīgs’; “mājotne” – ‘māju sajūta’ (bet varbūt tomēr – ‘vieta, kur mājo, tiek mitināts’?); “ļotne” – t. s. ‘intimklubs’; “sekotne” – no vārda sekot, ar to apzīmētu internetā kādas lapas sekotāju pulku, tā apkopojumu kādā vietā (vietnē?); “starpotne” – vārda ‘dekoltē’ vietā; “vērotne” – ‘skatu laukums’; “vijotne” – ‘ļoti gaŗa vītne’.

2) “Vaučeram” (ne ‘kuponam’, bet specifiski: ‘virtuālajai naudai, kas seko skolēnam un pārvēršas reālā financējumā skolai’) tika piemeklēti – “galvas nauda” (pask.: vecam jauna nozīme), “nauddēsteklis“, “naudenis“, “naudiņš“, “naudīklis“, “naudītis“, “panauda“, “pančerūns“, “perētājnauda“, “priekšnauda“, “pusnauda“, “zeltnis“.

3) No “pakš!” izveidots “iepakšķēt” [makā] – ‘ieskaitīt kontā naudu’; “nopakšķeklis” – ‘grāvī ielēkuse naģe’; “pakšinieks” – ‘pilošs krāns’; “pakšonis” – ‘pilošs lietus’; “pakšošana” – ‘tukša runāšana’ u. c.

Skatīt arī:
•  Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.
•  “Jaunvārdu kalve” – gadumijas konkurss (27.12.2012.  – 15.01.2013.).

[ Skatīt arī:
· Gada vārds, nevārds, teiciens 2003–2014 (vēsture) ;
· 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2014. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens ]


2011. gada 18. janvārī ar 2010. gada vārda aptaujas rezultātiem klajā nākusi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa – organizācija, kas izdod grāmatas, rūpējas par Jāņa Endzelīna valodniecisko atziņu saglabāšanu un lietošanu, kā arī reizi mēnesī RLB namā piedāvā brīvas populārzinātniskas lekcijas par valodu.

2010. gada vārds – “zibakcija
(to radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti)

2010. gada nevārds – “pa lielam“.

2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

Šos vārdus izvēlas pēc aptaujas, kas notiek gadumijā (šī ir jau astotā reize – kopš 2003. gada).

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus: gada vārds “mēstule” (2004), ko var labi atvasināt – “mēstuļot”, “mēstuļotājs”, “pretmēstuļu līdzekļi”.

NEVĀRDI

Par nevārdiem var pieteikt literārā valodā nevēlamus vārdus – piemēram, liekus svešvārdus. Iepriekšējos gados iesniegts, piemēram, “hendlings” (2006) – latviskāk vai nu “rocēšana” (par dažādām ar rokām veicamām darbībām ar priekšmetiem), vai “auklēšana” (par bērniem).

2010. gadā latviešiem, kas piedalījās aptaujā, nejauki ir likušies, piemēram:
reciklēšana“,
koučs“,
koučings“,
domofōns“,
outlets“/”autlets“,
slingošana“,
uzmest“,
izlejamais alus“.
Nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī daudzi citi vārdi — “simpatizēt“, “normāls“, “koncentrācija“, “kadrs“, “cipars“, “ietvaros“, “likumsakarīgi“.

Aptauja arī iezīmē atsevišķus spilgtus gada notikumus un aktuālas parādības latviešu tautā (2008. g. – “talkot”; 2006. g. – “draugoties”). 2010. gada vārds “zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās “flešmobs“, “flašmobs“. Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību; angļu valodā terminu “flashmob” ir pieņemts neattiecināt uz polītiskiem, reklāmiskiem un līdzīgiem profesionāli rīkotiem sarīkojumiem.

Gada spārnotais teiciens mēdz būt saistīts ar norisēm un interesantiem brīžiem polītikā un valsts pārvaldē – “zelta rokas” (ar jaunu, pārveidotu nozīmi, 2003), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (2009). Savukārt 2010. gadā līdzās jau minētajai Valža Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”.

Aptaujas žūrijā kopā ar LVAK darbojas arī Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji un citi filologi. Aptaujas e-pasta adrese (darbojas visu gadu, iesūtījumi tiek apkopoti) – gadavards@inbox.lv.

• Papildus – par gada aptaujas rezultātiem vēstīts “Ir.lv” rakstā “Kā rodas gada vārdi un nevārdi?” (20.01.2011.), kur pieminēti Ingmara Zemzaŗa, Rakstnieku savienības priekšsēdes Ievas Kolmanes, filologa Ojāra Buša un LVAK koordinātores architektes Maijas Sinkas viedokļi; LVAK iekļūst arī tālrādes “LNT” ziņās (18.01.2011.).

LVAK priecājas, ka šogad ir saņemts vairāk trāpīgu priekšlikumu ar pamatojumiem, jaunvārdu piedāvājumiem un latviešu valodas lietotāju apsvērumiem.

Latviešu valodas attīstības kopas jaunumi – LVAK.wordpress.com.
LVAK kanālis čivinātavā – twitter.com/LVAK_valoda.