Archive for the ‘gada vārdi’ Category

Par daudziem reālā praksē savāktiem nevārdiem 2015. gada 28. janvārī tika publicēts plašāks raksts portālā «Satori»:
«2014. gada nevārdu mudžeklis gaida spārnotu atrisinājumu».

Rezultāti (paziņoti 02.04.2015.):
2014. gada vārds — «ausīši», nevārds —  «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?»

Čivinātavā – illustrācijas, ko gada vārda akcijai darinājis Mareks Ruskuls:

«ausīši» —  https://twitter.com/LVAK_valoda/status/562177953749270528
«aplikācija» —  https://twitter.com/LVAK_valoda/status/562181011761811457
«cik tas ir latos?» — https://twitter.com/LVAK_valoda/status/562185064541585408
«Nē, tā es neesmu. — Tu zini, kas es esmu?» — https://twitter.com/LVAK_valoda/status/562183681759268864


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Rezultāti: 2014. gada vārds — «ausīši», nevārds —  «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?»

Līdz 2015. gada 26. janvārim varēja iesūtīt savus pieteikumus akcijai «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens – 2014». Neatkarīgi no uzvarētājiem trijās galvenajās katēgorijās ir piešķirta arī īpašā RLB veicināšanas balva – dalībniekam, kuŗš iesūtījis vislabāko latvisko vārdu vai teicienu.


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2014. gada 20. janvārī aptaujas rīkotāji izsludinājuši rezultātus — sabiedrībai kļuvis zināms 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Aptauju aizsāka RLB latviešu valodas attīstības kopa 2003. gadā.

Vai nebūtu jauki … ja ierastos kāds burvis un ar vienu rokas mājienu padzītu no latviešu valodas visus nevārdus un saulītē ieceltu derīgos un skanīgos vārdus, skaidru sintaksi, labu stila izjūtu, tā atbrīvodams mūs no visām lingvistiskajām nelaimēm?

gada vārds 2013, nevārds, spārnotais teiciens, vārdi, nevārdi, latviešu valodā, tīksmiņš, patiņš, paštīksmeklis, pašfoto, fotopašportrets, selfijs latviski, padomeklis, temturis, tīksmiņi, zīmols, nākotne ir nākotnes cilvēku rokās

«Cilvēciska saruna» — bet ja to piesārņo nevārdu smacenis? ☹                                     Foto: V•F•_

Mūsdienās visu gribam ļoti ātri un droši. Piemēram — datoros ar vienu pašu peles klikšķi var tikt iedarbināti „pretļaunprogrammatūras risinājumi“ „pretsurogātpasta, pretpikšķerēšanas, pretļaunprogrammatūras skenēšanai un atveseļošanai“ (citāti no tīmekļa!). Izrādās — ar divdesmit divus burtus gaŗu jaunvārdu var izteikties patiešām techniski precīzi! Jācer, ka pietiks arī spēka tādu terminu izklabināt uz taustiņiem vienā elpas vilcienā. Morfoloģiskiem, terminoloģiskiem un varbūt vēl citiem formāliem kritērijiem šie darinājumi ar „pret-“ visnotaļ atbilst.

Bet kā lai sabiedrība kopumā noskaidro, kuŗus vārdus skaust kā nevēlamus, bet kuŗus vērts daudzināt, leģitimēt, ierakstīt literārās valodas vārdnīcās? Tas noteikti nav vienas dienas, mēneša, pat gada darbs! Un nepietiek ar speciālistu, pētnieku un valodas centra un komisiju darbu. Tāpēc latviešu valodas lietotāju vēlmes, šaubas, jaunatklājumus, vispārējas valodas tendences un attīstību (vai varbūt tās trūkumu) pacietīgi turpināja pētīt un dokumentēt jau vienpadsmitā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena sabiedriskā aptauja, un 20.01.2014. — izsludināti tās rezultāti.

2013. gada vārds — „pašbilde“,
2013. gada nevārds — „dīlot, dīlošana, dīls“,
2013. gada spārnotais teiciens — „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Valsts prezidents Andris Bērziņš).

Žūrijā šoreiz darbojās:
Aldis Lauzis (filologs, terminologs, tulkotājs, redaktors),
Andrejs Veisbergs (leksikografs, LU profesors, LZA akadēmiķis),
Dace Strelēvica-Ošiņa (sociolingviste, MPhil (Cantab), Dr. philol.),
Dzintra Paegle (filoloģijas doktore, mācību grāmatu autore),
Eduards Cauna (terminologs),
Ieva Kolmane (literātūrkritiķe, tulkotāja),
Ilmārs Šlāpins (izdevējs, publicists, nesen publ. grāmata «Jauno latviešu valoda»),
Maija Sinka (LVAK koordinātore)
.

Pašbildes“ iecelšanu par gada vārdu viens žūrijas loceklis pamatojis ar to, ka „selfie“ esot žargona vārds angļu valodā, tāpēc tam noteikti esot vajadzīgs (vai tiešām?) žargonisks tulkojums arī latviešu valodā. Tomēr pašlaik, gada aptaujas rezultātu izsludināšanas dienā, tīmeklī plašāk izplatīts ir cits kandidāts – „tīksmiņš“, kas ir emōcionālāks. Savukārt „pašbilde“ darināta no neliterārā ģermānisma „bilde“ (attēls); daudzskaitļa ģenitīvā tā būs īpaši neskanīga, pat šļupstīga: „pašbilžu“.

Jau ievērojamais valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis ģermānismu „bilde“ (das Bild; das Bildnis) nelietot ‘attēla’ nozīmē. RLB valodniecības nodaļas 1938. gada 8. decembŗa 482. sēdes protokolā, lasām:  „Krievu vārdu иконa var latviski tulkot ar salikteni svēttēls (der labāk kā svētglezna vai svētbilde).“ (No grāmatas „Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942.“, izd. Losandželosā, ASV: Ramave, 2001.) To ir viegli saprast, jo cita, respektīvi, literārā un pareizā latviskā „-bilde“ jau ir sastopama tādos vārdos kā „atbilde“, „piebilde“ — atvasinājumos no vārda „bilst“ (=teikt, sacīt)! Arī vārdos „bildinājums“, „aizbildnis“, „atbildīgs“ un „atbilsme“, kas atvasināti no „bildināt“, „aizbilst“, „atbildēt“ un „atbilst“. Pēc Mīlenbacha latviešu valodas vārdnīcas, «bildiens» ir ‘uzruna, uzrunājums’; «iebildēties» ir ‘iesākt runāt, iebilst’. Turpat minēts, ka, pēc A. Kronvalda ieteikuma, lietvārds «aizbildeknis» būtu lietojams tādā pašā nozīmē kā «aizbilstamais [cilvēks]».

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka lietojams pašfoto (sarunvalodā) un fotopašportrets (oficiālā saziņā). Tādējādi var izvairīties gan no anglisma „selfijs“, gan ģermānisma „bilde“. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=195

2013. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas žūrijas izskatīto vārdu vidū bija šādi pieteikumi.

GADA VĀRDA katēgorijā:
· īpaši saudzējama lieta — „glabātnis“.
· tīksmīgs fotopašportrets — „paštīksmeklis“, „patiņš“, „pašiņš“, „paškadriņš“, „sevītis“, „tīksmiņš“ u. c.
· padarīt saldāku (konteksts: salinātā rupjmaize) — „salināt“.
· atsauces birka; atsauce — „īsmarka“, „mirkļbirka“, „čivpieliktnis“ un „temturis“ (atvasināts no vārdiem „tema“, „tematiska norāde/zīme“ un aizstāj angliciskus nevārdushaštags“, „heštegs“).
· publiskas telpas plānošana, projektēšana un uzturēšana — „vietveide“, „vietrade“.
· uzņēmējsabiedrība vai organizācija, kas rada vai attīsta zīmolus
— „zīmolu ligzda“.
· padomju armijas invāzijas zīme Uzvaras laukumā — „padomeklis“.
· ļaunprātīgiem nolūkiem radīta datoru programma vai vīruss — „ļaunatūra“.
· interese — „labads“ (lietvārds).
· kōpija; dubultnieks — „otreklis“.
· kājminams transportlīdzeklis mobilai alus baudīšanai — „alusipeds“.

GADA NEVĀRDA katēgorijā:
·šarmēt“.
·izdemokratizēt“.
·nomigrēt“.
·aizgājināt“.
·amizēt“.
·ievērtēt“.
·nekonkurētspējīgs“ (pareizā forma: konkurētnespējīgs).
·nepolītkorrekts“ (pareizā forma: polītnekorrekts).
·selfijs“.
·cūkgaļas maltā gaļa“.
·ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats“.
·dīlot“ … „dīloties“ … „dīlošana“.
·eiro“ (neērtā nelokāmā forma) — jālieto apstiprinātā latviskā lokāmā forma „eira“!
·euro“ (forma, kuŗu 2013. gadā tika vispār aizliegts tulkot) — latviski „eira“!
·drastisks“ (kur patiesībā domāts ‘drakonisks, skarbs’).
·spēles noteikumi“ (ar sportu un spēlēm nesaistītā kontekstā).
· kapacitāte“ (pareizi: spēja).
·nerīdzinieks“ (sakarā ar plašām debatēm par pasažieŗu diskrimināciju).
·laineris“ (ne transporta līdzeklis, bet kosmētikā — ‘acu zīmulis’).
·nosēsties“ (lidmašīna patiesībā nolaižas!).
· laikot“ (pareizi: tīkšķot; tīkšķis).
·aizlikts deguns“ … „deguna aizlikums“ (stipras iesnas).

GADA SPĀRNOTĀ TEICIENA katēgorijā:
· „Zolitūdes lielveikals sabrucis nelikumīgi“ (no kommentāra tīmeklī)
· „stingrās uzskaites medikamenti, tai skaitā skābeklis“ (no kommentāra tīmeklī)
· „lai izaugtu dižkoki, ir vajadzīgs pamežs – arī zinātnē“ (Jānis Stradiņš)
· „atkāpjas tie, kuŗi jūtas vainīgi“ (Gintars Jasinsks)
· „teōrētiski nav iespējams, bet praktiski gadās“ (Ritvars Eglājs)
· „cilvēciska saruna“ (Valdis Dombrovskis)
· „nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Andris Bērziņš)
· „Vienotības akmenī iemeta dārziņu“ (Augusts Brigmanis 24.09.13. „Krustpunktos“)

Aktīvākā gada vārda iesūtīšanas kampaņa risinājās no 27.12.2013. līdz 13.01.2014., bet LVAK atgādina, ka spilgtākos valodnieciskos un sociāllingvistiskos katra gada pamanījumus ikvienam no mums vajadzētu pierakstīt visu gadu — lai neaizmirstos. (Aptaujas adrese: gadavards@inbox.lv).

Svarīgi ir tas, ka šī akcija ir vienīgais notikums mūsu tautā, kas reizi gadā ļauj sastapties visu latviešu valodas lietotāju grupu viedokļiem un salīdzina dažādos valodas stilos un kontekstos pašlaik aktuālos vārdus, kā arī populārākos, krāšņākos vai skandalozākos vārdu salikumus jeb spārnotos teicienus.

Tādējādi gada vārda aptauja būtībā ir ikgadējs dažas nedēļas ilgs forums un ierosme visiem valodas lietotājiem, kuŗi vēlas spriest, salīdzināt, paust savu gaumi un izpratni valodas lietās — kaut vai tikai neklātienē: elektroniskās diskusijās par terminoloģiju, etimoloģiju (vārdu izcelsmi), jaunvārdiem u. c.

LVAK kontaktinformācija.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Gada nevārds 2012: uzrunāt (problēmu); gada vārds: ziemotne; spārnotais teiciens: Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta.Aizritot 2012. gadam, RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju apkopoja un izvērtēja gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus.

Ikgadējā visas sabiedrības aptauja notika jau 10. reizi, tāpēc vērtētājiem, kā arī visiem novērotājiem un dalībniekiem nu ir iespējams rast secinājumus par latviešu valodas tendencēm un pārmaiņām valodas lietotāju attieksmē ilgākā laika periodā.

Par 2012. gada žūrijas locekļiem bija pieaicināti: tulkotāja, literātūrkritiķe Ieva Kolmane; emeritētā profesore, filoloģijas doktore Dzintra Paegle; terminoloģe Valentīna Skujiņa; terminologs, tulkotājs Aldis Lauzis; profesors, filoloģijas doktors Juris Baldunčiks; dzejnieks, rakstnieks Jānis Rokpelnis; Aivars Petrauskis.

21. janvārī žūrija paziņoja REZULTĀTUS:

2012. gada vārds – «ziemotne».
2012. gada nevārds – «uzrunāt (problēmu)».
2012. gada spārnotais teiciens – «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta».

Visu trīs katēgoriju skaidrojums kopā ar iepriekšējos gados uzvarējušiem vārdiem un teicieniem ir sniegts šeit: gada vārds, nevārds un teiciens.

Līdzās gada spilgtāko un populārāko vārdu meklēšanai LVAK šoreiz bija izsludinājusi arī papildu aktīvitāti «Jaunvārdu kalve».

***

Zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus arī jūs varat iesūtīt visu gadu uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv (lai tie neaizmirstos līdz gada beigām). It sevišķi gaidām pieteikumus ar  gada vārdiem – tādiem, kas ļauj izteikties ērti, precīzi, harmoniski, labskanīgi un bez liekas svešvalodu pieskaņas.

Gada vārdam un gada nevārdam ir jābūt plaši izplatītam – ja ne visā tautā, tad vismaz kādā atsevišķā vidē, kontekstā.
1) Gada vārdam – vajadzīgam un iederīgam, morfoloģiski pareizi veidotam.
2) Nevārdam – īpaši neiederīgam, nepatīkamam, iespējams, arī nepareizi veidotam.
3) Spārnotajam teicienam – izteiksmīgam, trāpīgam.

Pieteicējiem jānorāda, kuŗā katēgorijā vārds vai teiciens tiek pieteikts, kur tas pamanīts, kad un kāpēc tiek īpaši bieži lietots. Lūdzam dalīties arī savās domās par pieteiktā vārda labajām un sliktajām īpašībām. Sīkāka informācija – šajā lapā: gada vārds, nevārds un teiciens.

latvijas-karogs-svetki-2012-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens, valsts svētku diena; ziemotne; uzrunāt problēmu; Andris Vilks par Lato Lapsas sūdzību par Dzintaru Zaķi..; flag of Latvia; Latvian word of the year 2012 survey by linguists & Riga Latvian society's Latvian Language Advancement Group.

Citur: aicinājums piedalīties akcijā 29.12.2012.  LNT  ziņās.

[ Skatīt arī:
· Gada vārds, nevārds, teiciens kopš 2003. gada (vēsture) ;
· 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2014. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens ]


2011. gada 18. janvārī ar 2010. gada vārda aptaujas rezultātiem klajā nākusi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa – organizācija, kas izdod grāmatas, rūpējas par Jāņa Endzelīna valodniecisko atziņu saglabāšanu un lietošanu, kā arī reizi mēnesī RLB namā piedāvā brīvas populārzinātniskas lekcijas par valodu.

zibakcija; «pa lielam»; krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā – Dombrovska teiciens.2010. gada vārds – “zibakcija
(to radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti).

2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

2010. gada nevārds – “pa lielam” (atkarībā no nozīmes tā vietā ieteicams: “lielumkārt, lielākoties, galvenokārtvailielos vilcienos, vispārīgi raugoties“).

Šos vārdus izvēlas pēc aptaujas, kas notiek gadumijā (šī bija jau astotā reize – kopš 2003. gada).

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus: gada vārds “mēstule” (2004), ko var labi atvasināt – “mēstuļot”, “mēstuļotājs”, “pretmēstuļu līdzekļi”.

NEVĀRDI

Par nevārdiem var pieteikt literārā valodā nevēlamus vārdus – piemēram, liekus svešvārdus. Iepriekšējos gados iesniegts, piemēram, “hendlings” (2006) – latviskāk vai nu “rocēšana” (par dažādām ar rokām veicamām darbībām ar priekšmetiem), vai “auklēšana” (par bērniem).

2010. gadā latviešiem, kas piedalījās aptaujā, nejauki ir likušies, piemēram:
reciklēšana“,
koučs”                    (latviskāk: spējraisis”),
koučings“,
domofōns“,
outlets“/”autlets”   (latviskāk: izpārdotava”, šo un citus vārdus skatīt nevārdu tabulā),
slingošana“,
uzmest“,
izlejamais alus“.
Nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī daudzi citi vārdi — “simpatizēt“, “normāls“, “koncentrācija“, “kadrs“, “cipars“, ietvaros, “likumsakarīgi“.

Aptauja arī iezīmē atsevišķus spilgtus gada notikumus un aktuālas parādības latviešu tautā (2008. g. – “talkot”; 2006. g. – “draugoties”). 2010. gada vārds “zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās flešmobs un “flašmobs“.

Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību. Angļu valodā terminu “flashmob” ir pieņemts neattiecināt uz polītiskiem, reklāmiskiem un līdzīgiem profesionāli rīkotiem sarīkojumiem.

Gada spārnotais teiciens mēdz būt saistīts ar norisēm un interesantiem brīžiem polītikā un valsts pārvaldē – “zelta rokas” (ar jaunu, pārveidotu nozīmi, 2003), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (2009). Savukārt 2010. gadā līdzās jau minētajai Valža Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”.

Aptaujas žūrijā kopā ar LVAK darbojas arī Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji un citi filologi. Aptaujas e-pasta adrese (darbojas visu gadu, iesūtījumi tiek apkopoti) — gadavards@inbox.lv.

• Papildus — par gada aptaujas rezultātiem vēstīts “Ir.lv” rakstā “Kā rodas gada vārdi un nevārdi?” (20.01.2011.), kur pieminēti Ingmara Zemzaŗa, Rakstnieku savienības priekšsēdes Ievas Kolmanes, filologa Ojāra Buša un LVAK koordinātores architektes Maijas Sinkas viedokļi; LVAK iekļūst arī tālrādes “LNT” ziņās (18.01.2011.).

LVAK priecājas, ka šogad ir saņemts vairāk trāpīgu priekšlikumu ar pamatojumiem, jaunvārdu piedāvājumiem un latviešu valodas lietotāju apsvērumiem.

Latviešu valodas attīstības kopas jaunumi — LVAK.wordpress.com.
LVAK kanālis čivinātavā — twitter.com/LVAK_valoda.

2010. gada 18. janvārī tika izsludināts gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas iznākums, ko noteica RLB LVAK, rakstnieku savienības un terminoloģijas komisijas kopīgi veidotā žūrija.

2009. gada vārds: “glābējsilīte“.
Citi iesniegtie pretendenti –
· “lielķeza”,
· “lieldimba”,
· “zibmirklis”,
· “infokaŗš”,
· “piemetamā summa”,
· “nesatiksme”,
· “stindzeklis”,
· “visumnieks”.

2009. gada nevārds: “saīsināt (darbiniekus)“.
Citi pretendenti –
· “autlets” (firmas veikals; izpārdotuve),
· “adresēt problēmu” (domāts – aplūkot, risināt, nokārtot; sk. arī: 2012. g. nevārds – “uzrunāt problēmu”),
· “paralimpiskās spēles” (literārā valodā – “paraolimpiskās spēles”!),
· “izņemt pierādījumus” (specifisks tieslietu sistēmas izteiciens),
· “nevalstiskās organizācijas” (pareizāk vienkārši “sabiedriskas organizācijas”).

2009. gada spārnotais teiciens: “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (ministre Baiba Rozentāle).
Citi pretendenti –
· “maksimāli minimālizēt” (U. Augulis);
· “konsekvences lai katrs izdara pats” (G. Daudze);
· “Aizver muti!” (I. Līdaka).

Šāda triju katēgoriju aptauja notiek katra gada beigās kopš 2003. gada. Latviešu valodas lietotāji, tajā piedalīdamies, izvērtē patīkamo, nepatīkamo, derīgo un dīvaino, jauno un veco, progresīvo un sastingušo.

Līdzīgas aptaujas notiek arī, piemēram, angļvalodīgās zemēs. Ietekmīgie amerikāņu “Oksfordas vārdnīcas” izdevēji par 2009. gada vārdu atzina “to unfriend” = “atdraugot”, savukārt valodas statistikas uzņēmums “Global Language Monitor” (Teksasas pavalstī) par viszīmīgāko noteica vārdu “twitter“.