Archive for the ‘Eraksti’ Category

Pirmdien, 2019. gada 4. novembrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Tematiskās vārdnīcas – īsa vēsture».

 

Referents — valodnieks, filologs Egīls Skudra.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13. Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt! — Egīls Skudra

 


 

Egīls Skudra, filologs, leksikografs, valodas pētnieks  — LVAK referents 04.05.2015. plkst. 18:00 RLB namā (Merķeļa ielā 13).LVAK piedāvā filoloģijas maģistra Egīla Skudras stāstījumu «Par dažām leksiskām grupām: literārā valoda, aizguvumi, svešvārdi, dialektismi, apvidvārdi u. c.», ko varēs noklausīties 2015. gada 4. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Ieeja brīva.

Egīls Skudra mūsu kopas sanāksmēs iepriekšējos gados referējis par bērnu valodu un par paša veidotu tēzauru: «Latviska tematiskā vārdnīca» (2011).

Senākais latviešu e-grāmatu apgāds Eraksti.lv aicina bez maksas lasīt E. Skudras dzejoļu krājumu, tematisko vārdnīcu, personīgu un sabiedrisku atmiņu grāmatu «Kad lūzis gumijkoks» un izvērstu priekšlikumu par triju atsevišķu grafēmu lietošanu latviešu valodā: o = [uo], ó = [o], ō = [o:]. PDF datnes atradīsit šeit — www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html.

Mūsu valsts neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienas vakars — īsteni piemērots laiks valodas pārmaiņu vērojumiem, kā arī leksikas slāņu un valodas stilu atšķirību noteikšanai. Apspriedīsim arī presē un sabiedrībā lietojamā valodā atrastus jaunumus un «vecus lingvistiskus grēciņus». Uzzināsim, cik 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un dīvainākā, šķībākā savārstījuma kandidātus jau savākusi latviešu valodas attīstības kopa. (4. jūnijā saņemti jau 275 dažādi priekšlikumi.)


·  Bundža, kārba, doze, burka, «iepakojums» …
·  Restorāns, ēstuve, kantīne, «ēdnīca» …
·  Stils, valodas reģistrs, valodas slānis …
·  Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma, rūpals, «komersants» …

·  Prece, manta, izstrādājumus, «produkts», ražojums …

Katrā šai vārdu rindā vārdi ir pilnīgi vai daļēji sinonimiski. Tie atšķiŗas: 1) – ar precīzitāti; 2) – ar to, kādā kontekstā, kādā nozarē, kādā lietojumā (dokumentos, privātās sarunās, neutrālā vai pārspīlētā izteiksmībā) tie lietojami.

Leksikografi jeb vārdnīcu materiāla vācēji, apkopotāji, redaktori un grāmatu apgādi gadu pēc gada ar dažādām metodēm vāc vielu, vērtē un publicē visiem sabiedrības slāņiem piemērotas un pieejamas vārdnīcas. Protams, tās ir nevis chaotiskas, milzīgas vārdu masas, bet cik iespējams rūpīgi sakārtoti, ar zināmu vērtējumu papildināti un ar īsākām vai gaŗākām piezīmēm skaidroti leksisku vienumu krājumi — lai tos arī kādam gribētos pirkt.

Moderna un vārda labākajā nozīmē – latviska vārdnīcu izdošana uzplauka XX gadsimta pirmajā pusē. Visā pasaulē zina un ciena K. Mīlenbacha (Mühlenbacha) Latviešu valodas vārdnīcu (4 sējumi un papildinājumi; 30. gadu beigās darbu pabeidza valodnieki Jānis Endzelīns un Ēdite Hauzenberga-Šturma). Šajā izdevumā maz pievēršas tā laika visjaunākiem aizguvumiem, techniskiem un zinātniskiem nosaukumiem un internacionālistiskiem sārņiem, bet dziļi pēta, šķiro, skaidro visu latvisko, kas ir savākts tā laika valodā, ļauj atrast sinonimus (piemēram – trīs viena lietvārda varianti: «pelde», «peldus», «peldi»!); iekļauj arī labus jaunvārdus.

Klasiskās latviešu pareizrakstības deformēšana notiek laika posmā, kad Latviju ir okupējusi PSRS. Padomju iestādes sekmē to, lai ortografija pamazām tiktu modificēta (vēl jādomā, kā nosaukt 1946.—1990. gada izstrādājumu: neklasiskā; postklasiskā; sovetizētā; okupācijas pārveidotā; varbūt — «padomjlaiku ietekmētā pareizrakstība»?

Vienlaikus ienāk arī padomjtautiskie vārdi – «kafē», «taksi», pat «kafē-uzkožamais» (Marģeŗa Zariņa irōniskā grāmatā). Šķiet, tas ir vulgārs pragmatisms — bet pēc padomiskās valodas jaunlikumības «katrā svešcilmes vārdā — tieši viena gaŗumzīme», ir pasākusi ieviesties nepareiza izruna [pragmātisms].

Savukārt mūsu klasiskajā, trimdas sabiedrībā un publikācijās arvien saglabātajā ortografijā gaŗumzīmes pamato ar vārdu izcelsmes oriģinālvalodu un tradicionālo latviešu morfoloģiju bez gaŗumzīmju lēkāšanas.

Stingri un sīvi padomju laikā centās mainīt arī cilvēku izpratni par vārdiem un – pat vēl svarīgāk – par vārdu izteiktajām lietām. Tā, piemēram, firma padomju izpratnē droši vien ir kas buržuazisks (tātad slikts), rūpals jau sen ir aizliegts un novecojis, bet to vietā nāk «padsaimniecība», «kolchozi» u. t. jpr.

Valodas stilu, leksisko grupu jomā padomju okupācijas laikā, iespējams, lielu jaunizgudrojumu nav. Stabilizējas tādas valodiskas katēgorijas kā vienkāršruna, barbarismi, literārās valodas vārdi, literārā valodā nevēlamie vārdi – gan izpratnes, gan leksikografu darba aspektā.

Okupācijas beigu posmā valdošā vara gan pieļauj drošāk un atklātāk aicināt nelietot rusicismus (nevis «tumba» [audioierīce], bet «skanda»!), bet drīz tuvojas jauni anglicismu uzplūdi un tāda kā ģermānismu reanimēšana … jeb atdzīvināšana, ja medicīniska metafora nešķiet laba.

Dažādu vārdnīcu izdošanā apsīkums nav vērojams ne brīdi! Aptuveni vērtējot, dažādos laikmetos kopumā ir izdots simtiem, varbūt pat tūkstošiem (!) latviešu vārdnīcu, ja šai kopskaitā ietvertu dažādus terminu krājumus, tiešsaistes avotus, iestāžu veidotus iekšējus glosārijus, pēc personīgas iniciātīvas radītus tēzaurus, enciklopaidijas (tāda ir, piemēram, leģendārā «Latviešu konversācijas vārdnīca», kā arī rakstu kopojumus par vēlamiem un nevēlamiem vārdiem.

Valters Feists


Bagātināsim un padarīsim skanīgāku gan katrs savu, gan visai latviešu tautai kopīgo vārdu vāceli!

vārdnīcas - internetā, tematiskas, svešvalodu, speciālizētas (specializētas), pareizrunas, pareizrakstības padomi, izvēle, cenas, atlaides grāmatu izstādē, vienvalodīga (skaidrojošā), sinonimu (sinonīmu vārdnīca) avots, medicīnas svešvārdu, latviešu, vācu, angļu, norvēģu,

Tikai fragments no dāsnā vārdnīcu klāsta 2015. gada grāmatu izstādē Ķīpsalā (@gramatu_izstade) >

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2011. g. 3. janvārī filologs Egīls Skudra sniedz priekšlasījumu par saviem pētījumiem –

Tematiskās vārdnīcas un sēmazioloģija“.

Laiks – pirmdien, 2011. gada 3. janvārī plkst. 18:00.
Vieta – Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā (no vestibila – kāpnes pa kreisi, 2. stāvā).

RLB LVAK lekcijas ir brīvi apmeklējamas, tās notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten sešos vakarā.

Sava priekšlasījuma ievirzi Egīls Skudra raksturo šādi:

«Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt!»

Elektroniskā apgāde «Eraksti» vietnē jau ievietotas vairākas jaunākās Egīla Skudras publikācijas e-grāmatu formātā. Autors ierosinājis papildināt latviešu ortografiju ar īpašu burtu īsajam patskanim [o], kas rakstāms kā Ó, ó — piemēram: «kólēģis», «filózōfs», «Óksfórda», «Sósīrs», «leksikólōģija», kuŗus jau lieto savās publikācijās.
•   «O vārdnīca jeb burta O fakultātīvā rakstība».
•   «Latviska tematiskā vārdnīca».

Egīla Skudras e-grāmatas fragments.

Par saistītu temu:
•   Kā sauc ierīces, kuŗas lieto e-grāmatu lasītāji?