Archive for the ‘PDF’ Category

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) 2013. g. oktōbŗa pirmajā pirmdienā piedāvās brīvi apmeklējamu priekšlasījumu – tikšanos ar dzejnieku, atdzejotāju, tulkotāju, dziesmu vārdu autoru Jāni Elsbergu. LVAK viesis ir izvēlējies runāt par temu «Valodas normas un valodas dabiskums».

Jānis Elsbergs (dz. 1969) līdzās literārai darbībai un prozas un dzejas tulkošanai no vairākām valodām strādājis arī par redaktoru dažādos periodiskos kultūras izdevumos, par skolotāju, literāro konsultantu, citu autoru darbu izlašu sastādītāju. J. Elsberga dzeja tulkota vairākās valodās.

Pirms gada iznākusi no lietuviešu valodas tulkota grāmata ar diviem nopietnu atzinību saņēmušiem rakstnieka Vītauta V. Landsberģa pasaku žanra darbiem – «Zirga Dominika mīlestība» («Arklio Dominyko meilė») un «Ābolu pasakas» («Obuolių pasakos»). Intervijā «Delfiem», apliecinādams lietuvieša Landsberģa valodisko veiklību un stāstnieka fantazijas bagātību, kas tulkotājam sagādājis daudz interesantu «rēbusu», J. Elsbergs atzīst arī, ka, spriežot pēc viņa iespaidiem jau bērnībā, «valodas un iztēles stīvumu mūsu [latviešu] rakstniekiem nevarēja pārmest».

Jānis Elsbergs - tikšanās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā. Rīko latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Dzejoļi, pasakas, dzeja, prozas grāmatas, redaktora darbs...

Cik daudz valodā vajag iztēles, neatkarības un cik – dzelžainas kārtības? Vai rakstnieki un dzejnieki liks konservātīvākajiem valodniekiem nolaisties no mākoņiem? Un ja nu tieši otrādi? Iespējams, ka aizvien aktuālajā abu grupu diskusijā svarīgākais ir nevis palikt par spītīgāko «pēdējā vārda» teicēju, bet gan drosmīgi doties arvien dziļākos ūdeņos!

Jānis Elsbergs runās Merķeļa ielā 13, Rīgas Latviešu biedrības nama “Līgo zālē” pirmdien, 2013. gada 7. oktōbrī plkst. 18:00. Beigās – laiks jūsu jautājumiem, diskusija ar dzejnieku.

J. Elsberga «Dzejoļu kopu, kas tiek pieteikta kā pēdējie dzejoļi» var lejupielādēt no senākās latviešu elektronisko grāmatu izdevniecības «Eraksti» vietnes.

J. Elsbergs publicējies arī ar pseudonimu Jānis Ramba. Ieskatu viņa agrīnākā perioda darbos var gūt izdevuma «Jaunā Gaita» 182. numurā (1991. gada maijs).

***

LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā, izņemot jūliju un augustu.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Maija pirmās pirmdienas RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) sanāksmē ar priekšlasījumu «Ragana – redzētāja vai rēgs?» uzstājās Dr. philol. Sandis Laime, Latvijas Universitātes Literātūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) pētnieks.

Sandis Laime: «Ragana – redzētāja vai rēgs?» (2012). Pētījumi, folklora, valodniecība, grāmatas, vēsture, latviešu senkultūra, zinātniska izpēte, zinātnieki.Norises vieta un laiks: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā, 2012. gada 7. maijā plkst. 18:00.

Priekšlasījumā referents aplūkoja vārdu «ragana», tā dažādos cilmes un sākotnējās nozīmes skaidrojumus sasaistē ar folkloru. Līdzās etimoloģiskajam skatījumam tika iztirzāta vārda «ragana» izplatība Latvijas vietvārdos – šim materiālam ir pietiekami liela vērtība raganu tradicijas attīstības izpratnē, uzskata S. Laime.

Būdams LFMI darbinieks jau astoņus gadus, S. Laime savā pētniecībā sevišķi pievērsies senās un mūsdienu Latvijas svētvietām un to folklorai, zemākajai mītoloģijai un Latvijas klinšu rakstiem, kas sniedz ļoti daudzpusīgu kultūrvēsturisku informāciju.

Ekspedicijas Sandi Laimi vedušas pie Sibirijas latviešiem un latgaliešiem, kā arī uz visiem Latvijas novadiem, lai dokumentētu tradicionālās kultūras norišu izpausmes. Viņš piedalījies arī Janīnas Kursītes organizētajās ekspedicijās uz senajām prūšu un Kuršu kāpas kursenieku dzīvesvietām.

S. Laime (dz. 1982) ir pieredzējis referents – uzstājies ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Somijā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Vācijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Grieķijā un Indijā. Publikāciju vidū minama grāmata «Svētā pazeme – Latvijas alu folklora» (2009; 470 lpp.; izdevniecība «Zinātne»), kuŗā stāstīts par seniem simboliem un zīmēm, kas negaidīti atrasti alās, kā arī par sakrālo, saimniecisko un tūrisma lomu, kas piemīt vai tiek piedēvēta alām.

No 2006. līdz 2011. gadam Latvijas Universitātes Humānitāro zinātņu fakultātē tapis Sanža Laimes promocijas darbs filoloģijas doktora grada iegūšanai folkloristikas zinātnes nozarē, latviešu mītoloģijas apakšnozarē: «Raganu tradicija ziemeļaustrumu Latvijā» (PDF, 214 lpp.; darbs aizstāvēts LU 2012. g. janv.)

Promocijas darba tekstā atklājas raganas amata ciešās saiknes ar valodas lietojumu, leksikografiju un latviešu vēsturi kopumā – «ciema raganas jēdziens 16. gs. otrajā pusē Latvijā pilnībā jau ir izveidojies. Tajā saplūduši gan vietējie, gan no kristīgās daimonoloģijas ienākušie priekšstati. [..] Buŗamie vārdi un lāsti, spriežot pēc atsevišķām piezīmēm protokolos, 16. gs. beigās vēl pārstāvēja vietējo tradiciju, jo tajos nav vērojamas kabalistisko un kristīgo formulu ietekmes, kas pārņemtas vēlāku laiku buŗamvārdos.»

Ragana – «vārds iekļauts gandrīz visās nozīmīgākajās 17.–18. gs. vārdnīcās. [..] Vācu mācītāju uzdevums bija ne tikai kristīgo tikumu sludināšana zemniekiem, lai samierinātu tos ar sociāli smago un beztiesisko stāvokli, bet arī dažādu pirmskristietisko un sinkrētisko ticējumu un ieražu izskaušana. Šī iemesla dēļ jau pirmajās vārdnīcās iekļauta salīdzinoši bagātīga leksika, kas saistīta ar apkaŗojamām parādībām, piemēram, dažādu mītoloģisko būtņu un paražu nosaukumi.»

2013. gada 31. oktōbrī LZA tiek prezentēta monografija: grāmata «Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas», kuŗā Sandis Laime vēl tālāk padziļinājis promocijas darbā aizsāktos pētījumus un atziņas.

Profesors Dr. phil. Pēteris Vanags ir mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks un mācībspēks, kas darbojas Latvijas Universitātes Baltu valodniecības katedrā un Stokholmas Universitātē. P. Vanags pēta 16.–18. gs. latviešu rakstus un to valodu. Top latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca, tiek attīstīts latviešu valodas seno tekstu korpuss.

Vai vēlaties uzzināt par to vairāk, uzdot jautājumus, salīdzināt idejas?

Pēteris Vanags sniegs priekšlasījumu “Citvalodu ietekme latviešu agrīnajā kristīgajā leksikā” LVAK 2012. gada 2. aprīļa sanāksmē. Priekšlasījuma sākums: plkst. 18:00; vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā. Kā jau katru mēnesi RLB LVAK tematisko vakaru kalendārā – tā ir aprīļa pirmā pirmdiena. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Pēteŗa Vanaga stāstījumā aplūkota tieši Baltijas somu, senkrievu, vācu valodas ietekme mūsu valodas vārdu krājumā. Gaidot 2. aprīļa sarīkojumu, latviešu valodas attīstības kopas koordinātore Maija Sinka kommentēja: “Tieši vēsturiskie fakti pievērš skatu arī mūsu pašu vērtībām”.

Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes pētnieka Pēteŗa Vanaga lekcija RLB latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē. Pēteris Vanags. University of Latvia, building in Riga.

Pēteris Vanags strādā par profesoru Latvijas Universitātē kopš 1999. g., bet Stokholmas Universitātē – kopš 2006. g.

Tīmeklī jau rodams ieskats profesora darbā, piemēram:
(1)  Pēteris Vanags – “Erstlinge lettischen Drucks – Kristofora Fīrekera rakstība iespiestā veidā.”; PDF datne, pamatteksts 8 lpp.

(2) Tālrādes raidījums  “Latvija var” par Pēteri Vanagu (apm. 29 minūtes)
(3) Jaunā Gaita nr. 217  – Benjamiņa Jēgeŗa recenzija par P. Vanaga habilitācijas darbu “Visvecākā perioda (XVI gs. – XVII gs. sākuma) latviešu raksti: avotu vēsture un dažas problēmatiskas fōnoloģijas, morfoloģijas, sintakses un leksikas īpatnības.” (1998)

Papildu uzziņām:
(3) Baltijas somi;
(4) latviešu valodas seno tekstu korpuss;
(5) valodas korpusa koncepcija un iespējas;
(6) RLB rīkotie somugru tautu festivāli (2014, 2015).

Savā 2011. g. 7. marta sanāksmē, kas notiks RLB nama 301. telpā, pulksten 18:00, LVAK piesaka divas jubilejas:

  • gatavošanos LVAK simtajai sapulcēšanās reizei – 2011. gada aprīlī (kopa ir dibināta 2001. gada septembrī);
  • referātu “Augustam Bīlenšteinam – 185, ko sagatavojis LVAK aicinātais lektors Dipl. iur. Konstantīns Tichomirnijs.

Augusts Bīlenšteins (1826–1907) bija mācītājs, valodas un latviešu folkloras pētnieks. Studēdams Tērbatas Universitātē, ieguvis teoloģijas doktora gradu. Bīlenšteina etnografisko interešu lokā bijušas tautasdziesmas, pilskalni, celtnes, darba piederumi. Viņa darbošanās laikā nebija neatkarīgas valsts un latviešu tautasdziesmu krājumi dažkārt iznāca drukāti ar kirillicas (slavu tautām tipiskiem) burtiem. Bet – arī tad konkurēja jauni un veci strāvojumi, kas tolaik pat neparedzēja savas turpmākās veiksmes un pārmaiņas – jaunlatviešu kustība, dziļākas rusifikācijas spiediens (Krievijas imperijas centrālā vara), sociāldemokratijas aktīvisti un dažādās jomās darbīgie un nostiprinājušies baltvācieši.

Papildus –

2011. g. 3. janvārī filologs Egīls Skudra sniedz priekšlasījumu par saviem pētījumiem –

Tematiskās vārdnīcas un sēmazioloģija“.

Laiks – pirmdien, 2011. gada 3. janvārī plkst. 18:00.
Vieta – Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā (no vestibila – kāpnes pa kreisi, 2. stāvā).

RLB LVAK lekcijas ir brīvi apmeklējamas, tās notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten sešos vakarā.

Sava priekšlasījuma ievirzi Egīls Skudra raksturo šādi:

«Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt!»

Elektroniskā apgāde «Eraksti» vietnē jau ievietotas vairākas jaunākās Egīla Skudras publikācijas e-grāmatu formātā. Autors ierosinājis papildināt latviešu ortografiju ar īpašu burtu īsajam patskanim [o], kas rakstāms kā Ó, ó — piemēram: «kólēģis», «filózōfs», «Óksfórda», «Sósīrs», «leksikólōģija», kuŗus jau lieto savās publikācijās.
•   «O vārdnīca jeb burta O fakultātīvā rakstība».
•   «Latviska tematiskā vārdnīca».

Egīla Skudras e-grāmatas fragments.

Par saistītu temu:
•   Kā sauc ierīces, kuŗas lieto e-grāmatu lasītāji?

Par e-grāmatām var saukt pietiekami apjomīgas publikācijas, ko izdevēji izplata elektroniskā veidā. Vairākas e-grāmatas, ko sagatavojuši un klajā laiduši LVAK biedri, jau pieteiktas mūsu emuāru lapās – latviešu pareizrakstības apskatā un vēstī par elektronizēto mācību grāmatu “Turi pa rokai, iemet aci”. Savukārt latviešu terminologi 2010. gadā ir sprieduši par pareizāko nosaukumu rīkam, ko angliski sauc par “e-book reader (‘elektroniska ierīce, kuŗa domāta galvenokārt elektronisku grāmatu un periodisku izdevumu lasīšanai un kuŗas ekrānā izmanto e-tintes technoloģiju‘). Izrādās, nebūtu vēlams ierīci saukt par “lasītāju” (tāpat kā cilvēku), jo rastos pārpratumi, piemēram: “bibliotēka ziņo, ka ar 30 jaunajiem e-grāmatu lasītājiem jau darbojas ap 500 e-grāmatu lasītāju“. Varbūt ierīce jāsauc par “lasīkli” vai jāizmanto kāda cita vārdrades iespēja, jāveido saliktenis? Saņemti vairāki ierosinājumi – sk. stabiņu! Tiem priekšā var, ja vajag, likt arī paskaidrojumu (“e-” vai “e-grāmatu -“), lai sanāktu “e-lasāmrīks”, “e-grāmatu lasāmrīks” u.tml.

Jaunvārdu vārdnīca, termini, piemēri, darināšana, vēsture, etimoloģija, vārdu nozīme.grāmatdators ierīce lasāmais lasāmierīce lasāmrīks laseklis lasīkla lasīklis lasītājs lasors lasule lasulis

Ko par izskaņām “-īklis“, “-īkla“, “-eklis” Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokolos (1933–1942) atzinis Jānis Endzelīns? » 471. sēdē – “vārds formāli nepareizi darināts: “gaismeklis” vai “gaismekle” būtu atvasināts no subst. [lietvārda!] gaisma, bet rīku apzīmējumi ar piedēkli, kur sastopams -kl-, atvasināti tikai no verbiem” piezīme: (bet – varētu skaidrot, ka tas darināts no vārda “[ap]gaismot” – ?). » 473. sēdē – “No nōmeniem gan ir atvasināti ar skaņu kopu -kl- piedēkļi substantīvi, kas apzīmē vietu, piem., sūneklis, biezeklis, bet daiktu apzīmējumi tikai no verbiem” piezīme: (ar “-eklis” ir vārdi “jauneklis”, “gludeklis”, “loceklis”, “luteklis”, “māceklis”, “miteklis”, “moceklis”, “puteklis”, “riebeklis”, tomēr starp tiem tikai “gludeklis” ir gludināšanas rīks, kamēr pārējie nav mācīšanas, locīšanas, mocīšanas rīki, bet tikai šo norišu objekti vai dalībnieki). » 538. sēdē – ieteikts rīka nosaukums “sildeklis” piezīme: (likumīgs veidojums būtu arī “sildīkla” – ?). Ievērojot šīs tendences, “laseklis” varbūt īsti neizklausās pēc rīka, bet … pēc objekta (līdzīgi: gremoklis = ‘tas, ko gremo’, nevis ‘tas, ar ko gremo’). Jau tagad datoriķu sarunvalodā ir “disku lasīklis”, “ziņu lasīklis”; ir arī “e-talonu lasīklis”. Tātad “e-book reader” latviešu nosaukuma pamatvārds varētu būt “lasīklis“, līdz ar izvērstajiem variantiem “e-lasīklis“, “e-grāmatu lasīklis“, “elektronisko grāmatu lasīklis“. Kā domājat jūs? » Vai “lasīklis” šķiet trāpīgs un labā valodas stilā pieņemams? » Ja ne “lasīklis”, tad kuŗš variants šķiet visvēlamākais?