Archive for the ‘izruna’ Category

[Drīzumā! — 2015. gada 7. decembrī 18:00 «Sistēmiskums bērnu valodā»,
Dr. habil. philol. Daces Markus stāstījums — rīko LVAK.]


Sabiedrībā varam saskatīt dažādus valodas prasmes līmeņus un, iespējams, ar tiem gluži cieši saistītu trejādu attieksmi pret valodas kvalitāti. Viens noskaņojums, ko maigi varētu saukt par “viselementārāko” – valodas kvalitāte man ir tikai neinteresants apgrūtinājums, lieka prasība. Otrs – vispār cenšos rakstīt un runāt bez trakām kļūdām, bet smalkumiem nav nozīmes. Trešs – aktīvi meklēju, interesējos, kā padarīt valodu latviskāku, atbrīvoties no uzmācīgiem sārņiem, ieviest vai atjaunot skaidrus un visā valodas kopējā struktūrā iederīgus izteiksmes līdzekļus, apspriežu valodas lietas ar domubiedriem.

DD

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) atzīst, ka līdzās ģimenes, mājas un draugu lokam ļoti svarīga ir bērnudārzu audzinātāju un skolu paidagogu darba kvalitāte — tieši viņi veido vidi, kuŗā bērni pavada itin daudz laika.
Bērnu valodas attīstības pētniecība kā speciālizēta nozare pazīstama jau gadu desmitiem. Priecājamies, ka Dr. habil. philol. Dace Markus jau atkal referēs RLB namā (iepriekšējā reizē: «Latviešu bērnu valoda 21. gadsimtā» — 06.05.2013.), šoreiz kopā ar kollēģi Annu Vulāni. Jau vidējā skolas vecumā var ieteikt ķerties pie Jāņa Kušķa valodas padomu grāmatiņām; latviešu bērniem ārzemēs, it sevišķi angļvalodīgā vidē noderēs bezmaksas e-grāmata, ko izplata apgāds «Eraksti» — «Turi pa rokai, iemet aci»
(Lalita Muižniece, Rasma Sināte, Sandra Kronīte-Sīpola, 1990, 1997)
.

Bieži vien pieaugušam cilvēkam trūkst laika, vēlmes vai sapratnes, kā pacelties par vienu pakāpi augstāk. Tātad varbūt risinājums ir – ar skatu tālākā nākotnē – rūpīgāk pētīt valodas attīstību jau mazotnē; vērtēt, salīdzināt, saprast nianses, atrast vājās vietas un izkopt jaunas mācīšanas metodes?

1. jūnijā būs pagājuši trīs mēneši, kopš sācies Norvēģijas 2009.–2014. g. finanču instrumenta financētais projekts nr. NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teōrijas un lietojums”, kuŗā pēta bērnu valodu, cenšas objektīvi vērtēt viņu prasmi un kopā ar ārzemju partneŗiem izstrādāt vērtēšanas rīkus un valodas datubazes, kas derēs gan vecākiem, gan zinātniekiem. Cerams, tas palīdzēs uzlabot kopējo latviešu valodas kvalitāti un mācīšanas metožu kopumu!

Gaidīsim jūs 2015. gada 1. jūnijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Šā vakara tema – divas latviešu pētnieces un izglītības darbinieces – Dr. habil. philol. Dace Markus un prof. Anna Vulāne sīki pastāstīs par projektu LAMBA (“Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications “). Stāstījumu un diskusiju rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Ieeja brīva. Īpaši ielūdzam valodas praktiķus, pētniekus, skolotājus, pirmsskolas paidagogus un vecākus, kuŗus interesē bērna valodas attīstība, kā arī interesentus, kam ir savs viedoklis un āķīgi jautājumi.

Varēsit uzzināt, cik plaši un ar kādām metodēm tiks pētītas pašu jaunāko latviešu un latviešu valodas apguvēju valodas lietojuma individuālās īpatnības. Pētījumā iesaistīs vairākus tūkstošus Latvijas bērnu. Šim veicienam tiks veltīti divi gadi. Vadošās iestādes lomu ir uzņēmusies Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA). Akadēmija ir izvirzījusi sev mērķi – 2015. gadā attīstīt innovātīvus pētniecības virzienus.

Norway GrantsLai daudzpusīgi un pamatīgi izzinātu, kā valodu lieto bērni no astoņu mēnešu līdz sešu gadu vecumam, ir ne tikai piesaistīti Norvēģijas finanču instrumenta izsludinātā konkursā piešķiŗamie līdzekļi, bet arī iedibināta sadarbība ar Norvēģijas Arktisko universitāti, Oslo Universitāti, LU aģentūru “Latvijas Universitātes Matēmatikas un informātikas institūts” un LU Humānitāro zinātņu fakultāti. Pētnieki paši dosies uz pirmsskolas izglītības iestādēm, bet ar pašu mazāko bērnu ģimenēm palīdzēs sazināties Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pētāmie aspekti ietveŗ fōnētiku, gramatiku, valodas apguves kvalitātīvos un kvantitātīvos parametrus, katra individa vārdu krājuma lielumu, spēju izrunāt dažādas valodas skaņas. Ir paredzēts radīt mūsdienīgu valodas attīstības vērtēšanas līdzekli, kuŗa uzbūve līdzināsies kompleksiem, kas jau tiek izmantoti vairāk nekā 50 citās valodās.

Projekta 1. dienas seminārā kopā ar norvēģu partneŗiem. 1. rindā pirmā no kreisās - Dace Markus; pirmā no labās - Anna Vulāne.

Projekta pirmās dienas seminārā kopā ar norvēģu partneŗiem.
1. rindā pirmā no kreisās – Dace Markus; pirmā no labās – Anna Vulāne.

Veicienam (jeb projektam) ir četras sadaļas, kas attiecīgi veltītas šādām jomām: 1) komūnikātīvās attīstības izpētes testa izveide (zīdaiņiem un agrīnā vecuma bērniem – no žestiem līdz vārdiem un teikumiem); 2) vērojumi par izrunu, ko pētnieki nosaukuši par “valodas fōnēmiskās attīstības normām”, un “normātīvo datu” ieguve no 3 līdz 6 gadus veciem runātājiem; 3) četru speciālizētu runas korpusu kopuma izveide – divu vienvalodīgiem latviešu bērniem un divu bilingvāļiem; 4) izrunas un gramatikas apguves eksperimenti.

Iesaistīt tūkstošiem bērnu nepieciešams tālab, lai apkopotie dati būtu statistiski ticami. Visa pamatīgā darba mērķis ir radīt Latvijā līdz šim nebijušu, gan ikdienēji un praktiski, gan zinātniski noderīgu sistēmu, ar ko varēs noteikt bērnu runas prasmi un attīstīt bērnu valodu līdz skolas vecumam.

9. jūnijā Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmijā iepazīstināja ar apgādā «Zinātne» izdotu piecpadsmit autoru rakstu krājumu «Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā» (2015. g., 319. lpp.), kuŗa zinātniskās redaktores arī ir RLB 1. jūnija referentes profesores Dace Markus un Anna Vulāne.

Valters Feists


About: RLS’s Latvian Language Advancement Group

Citi LVAK raksti par temām: bērnu valoda, mācīšana, Dace Markus, valodas pētniecība

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2014. gada 6. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā (Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā) piedāvājam Gizelas Vilcānes stāstījumu “Atmiņas par valodnieci Rasmu Grīsli”.

Jau drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rasma Grīsle enerģiski aicināja: nav jāturpina lietot pareizrakstību ar dažādiem padomju okupācijas laika pārveidojumiem, kas bija izsludināti 1946., 1957. gadā. “Padomju papildinājumiem” bija divi iemesli – savdabīga, disharmoniska jaunrade (ne valodas dziļākās likumībās balstīta, bet sociālistisku virspusību vadīta), kuŗai pievērsās tā daļa valodnieku, kas nespēja vai negribēja saprast klasiskās latviešu pareizrakstības labās īpašības, un polītiska nozākāšana un nereti pat vajāšana, kuŗu vērsa pret visu, kas radīts, kopts un mīlēts pirms padomju “atbrīvotāju” ienākšanas. Diemžēl šo abu parādību kopīgais produkts eksistē joprojām.

Lai aicinātu tam pretoties, Rasma Grīsle atklātā vēstulē PBLA valdes priekšsēdei Vairai Paeglei (Laiks, Nr. 10, 08.03.1997.) raksta, ka padomjlaiku mutanta vietā būtu atkal jālieto “ortografija, ko jau šā [divdesmitā] gadsimta sākumā pamatprincipos izveidoja mūsu valodniecības klasiķi Mīlenbachs un Endzelīns un kas Latvijas brīvvalsts laikā Endzelīna vadībā izkopta un sīkumos nemitīgi pilnīgota”. Citiem vārdiem sakot, – vai tas nav absurds, ka vēstures mācībgrāmatas, kas tapa ārpus okupētās Latvijas resp. trimdā un gan formas, gan satura ziņā bija pretstats sovjetizācijai, pēc valsts neatkarības atgūšanas (!) kļūst par to pašu padomisko pārveidojumu objektu?

Vēl viena R. Grīsles iemīļota darba joma bija latvisku vārdu izcelšana, skaidrošana un ieteikšana, lasītāju ieinteresēšana par valodnieka Jāņa Endzelīna atziņām. Dažkārt Grīsles norādes par atsevišķu vārdu svešo, nelatvisko izcelsmi ir izbrīnījušas lasītājus, tomēr ideju bagātība viņas rakstu krājumos “Spēkildze” piesaista ne vienu vien saturīgu recenziju. (Eduards Silkalns: “Vai bungu vietā runāsim par paupenēm?”, Laiks, Nr. 15, 08.04.2006.)

Ir iespējami divi ceļi: mēģināt vairot klasiskās pareizrakstības lietotāju skaitu bez valstiskiem rīkojumiem, paļauties tikai uz ideālisku tieksmi pēc zinībām un pēc attīrīšanās no padomju putrojumiem. Vai arī, kā rosina E. Silkalns, “vispirms lemt par grozījumiem valsts līmenī, un tikai tad skolām būs solids pamats pārkārtoties. Pirms skolēniem sāk mācīt Endzelīna rakstību, uz šādu rakstību jāpāriet viņu mācību grāmatām,”– Kuŗš būs iedarbīgāks?

Mūža nogalē Rasma Grīsle pabeidza daudzu gadu gaitā rūpīgi izstrādātu darbu akcentoloģijā: “Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi”, ko 2008. gadā izdeva apgāds “Zinātne”. Tā uzdevums ir palīdzēt nejaukt latviešu valodas zilbju intonācijas (piem., [luôgs], [luõks], [lùoks] – trīs atšķirīgi vārdi). Jauks šā sējuma apskats publicēts “Jaunajā Gaitā” Nr. 260 (“Nozīmīgs intonāciju pētījums”, recenzente Lalita Muižniece).

Gizela Vilcāne, skolotāja. Par valodnieci Rasmu Grīsli.Gizela Vilcāne (foto) ir Rasmas Grīsles māsas meita, strādā par fizikas un ķīmijas skolotāju Ogres vidusskolā. LVAK koordinātore Maija Sinka par Gizelas Vilcānes paveikto un vēl tagad turpināmo darbu: “Ar patiesu sirsnību un cieņu dzīvoja līdzi valodnieces Grīsles kundzes rūpēm par mūsu valodas problēmām un nākotni. Tādējādi bija arī palīdzīga Grīsles kundzes pēdējās grāmatas izdošanā, proti, Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kursa pierakstu publicēšanā. Pēc Rasmas Grīsles nāves 2013. gada maijā šķiro Grīsles daudzos materiālus, piemēram, ilgu gadu saraksti ar citiem valodniekiem visā pasaulē, un nozīmīgākos nodod Misiņa bibliotēkas krājumos.”.

Gizela Vilcāne runās LVAK sanāksmē jau otro reizi. Pirmais stāstījums RLB namā notika 2014. g. 2. jūnijā, tā ierakstu varat noklausīties arī mūsu vietnē:

LVAK.wordpress.com/2014/06/10/rudolfs-hofmanis-1921-2014-rasma-grisle-1922-2013-audioieraksts-no-latviesu-valodas-attistibas-kopas-pieminas-sanaksmes/

RLB latviešu valodas attīstības kopas tematiskās sanāksmes ir pieejamas ikvienam interesentam. Tās notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā plkst. 18:00, Rīgā, Merķeļa ielā 13 (izņemot jūliju un augustu).

LVAK.wordpress.com

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org (RLB LVAK referāti: latviešu valoda - problēmas, kļūdas, vēsture, lingvistika, vārdnīcas, jaunvārdi)

RLB latviešu valodas attīstības kopas 2013. g. 8. aprīļa sanāksmē «Vēsturisku pārskatu par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā» sniedza Dr. philol. Juris Baldunčiks. Priekšlasījumam sekoja diskusija.

Katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu) pulksten 18:00 esat gaidīti Rīgas Latviešu biedrības namā, kur notiek LVAK rīkotās tematiskās sanāksmes par valodu.


Jau pirms 111 gadiem, 1902. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sanāksmē enerģiski diskutēts par «Latviešu konversācijas vārdnīcas» tekstā lietojamo lingvistisko principu izvēli. Pastāvēja vairāki viedokļi — gan atbalsts rūpīgai īpašvārdu atveidei latviskā ortografijā, gan arī pretestība tai. Fōnētisko atveidi (rakstīšanu pēc izrunas un līdz ar to arī iespēju lietot galotnes, locījumus un bez aizķeršanās veidot lasītājiem viegli saprotamus teikumus) sevišķi atbalstīja Kārlis Mīlenbachs. «Ar lielu balsu pārsvaru uzvarējuši atveides principa atbalstītāji,» atzīst valodnieks J. Baldunčiks (sk. «Letonikā»).

Arī, ja salīdzina pirms vairāk nekā 400 gadiem — 16. gadsimta beigās un tikai nedaudz vēlāk — 17. gadsimtā drukātus izdevumus latviešu valodā, jau vērojams progress, respektīvi — «atsevišķi īpašvārdu gramatiskās integrācijas gadījumi», «pamazām svešo īpašvārdu lietojums rakstos pieskaņojās latviešu valodas īpatnībām» (J. Baldunčiks).

ipasvardu, personvardu atveide latviesu valoda, burti, personvārdi, vietvārdi, īpašvārdi, dokumentos, svešvalodas

Kā jāizrunā — «Uuh»…?

Atveidošanas pretiniekiem varētu pavaicāt — kā tagad izlasīsit un sapratīsit «Անի», ja nebūs rakstības latviešu valodā? Kuŗas valodas rakstu zīmes tās ir? Kā no galvas uzrakstīsit tās datorā? Nē, tas nav [uuh] vai [ūh]. Tas ir senas armēņu pilsētas nosaukums, pamanīts arī Rīgā, pie tam armēņu valoda mums sanāk tuvāka par igauņu valodu, jo pirmā ir indoeiropiešu valoda, bet otra – nav, kaut arī lieto latīņu burtus. Mīklas atšifrējums sekos… (sk. zemāk šajā rakstā!).

Mūsdienās īpašvārdu atveides sistēmu var uzskatīt par pabeigtu, rakstītājiem un izdevējiem saprotamu. Problēmas tajā ir risināmas, un atsevišķi aspekti saistībā ar konkrētām svešvalodām — precīzējami. Vairāku principu pretstāves gadījumos (transkripcija; transliterācija) ir rodams kompromiss, ņemot vērā arī atveidojuma atpazīstamību un praksi jeb tā dēvētos tradicionālismus, pie kuŗiem esam pieraduši — «Dublina», «Kopenhāgena», «Oslo», «Parīze», «Prāga» u. c. latviskie nosaukumi, kas daļēji vai pilnīgi nesakrīt ar vietējo vai attiecīgās valodas literārās formas izrunu.

Klasiskā latviešu pareizrakstība — Mīlenbacha un Endzelīna izstrādātie un 20. gadsimta sākumā ieviestie ortografijas, morfoloģijas un aizgūšanas principi, bez padomju laika pārgrozījumiem un redukcijām — ļauj citu valodu personvārdus un vietvārdus atveidot pat vēl precīzāk, ja nebaidāmies no dažu «pašlaik neatļautu» burtu lietošanas!
Piemēram —
Ŗ
• pilsētas Ŗazaņa, Chaŗkova, vīriešu vārdi Audŗus, Andŗus;
CH
• a) ar mīkstu skaņu [1]: Minchene (Vācijā),
• b) ar cietu skaņu [2]: Chaŗkova jeb Charkiva (Ukrainā), Terechova (Latvijā), Gvadalachara (Spānijā), Utrechta (Nīderlandē jeb Nēderlandē), Bachs (uzvārds, komponists), Lochness (ezers Skotijā);
Ō
• Hōkings (uzvārds, zinātnieks), Dōkinss (uzvārds, zinātnieks), Dōrseta (Anglijā), Bōrnmuta (Anglijā), Espō (Somijā), Tōms (igauņu uzvārds, režisors), Kōls (vācu uzvārds, polītiķis), Džōrdans (angļu uzvārds).
Ja šo burtu nav, tad jāsāk zīlēt — gaŗš [ō] vai īss [o], un ja nu [uo]? Kāpēc tomēr ir [ŗazaņa], nevis [r…jazaņa]?

Jānis Endzelīns arī iebildis pret aplamiem «tradicionālismiem», kas veidoti it kā uz savdabīgas rīmēšanas jeb virspusīgas līdzības pamatiem. Tā, piemēram, 1) Lietuvas pilsētas nosaukums pareizāk ir «Kauna», nevis «Kauņa» (šai vārdā nav mīkstinājuma oriģinālvalodā — «Kaunas» [kaunas], kas atšķiŗas no vietvārda «Vilnius» [viļņus], kuŗā mīkstinājums ir); 2) franču personvārda «Vincent» [vɛ̃sɑ̃] atbilstīgāks atveidojums ir «Vensans» (ne «Vensāns»), jo pēdējās zilbes uzsvērums (franču val.) nav gluži ekvivalents gaŗam patskanim, savukārt -āns, kā zināms, der latgaliešu uzvārdu rakstīšanai.

Valters Feists

Ani, Անի

Papildu avoti: «Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca» (1944. g.); «Profesora J. Endzelīna atbildes» (Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli, 1933–1942).


Lasiet arī: 03.03.2014. – Juris Baldunčiks: «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā».


 

Grāmatas par valodu, valodniecību un latvietību; vārdnīcas. «Kas valda valodu, valda prātu». Rasma Grīsle, «Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi». «Latviešu nācijas izredzes» (1990). Mīlenbachs, Endzelīns, ideju turpinājums, baltistika. Latviešu valodas attīstības kopai (LVAK) Rīgā ir grāmatu krājums, ko palīdzējušas sagādāt dažādas draudzīgas organizācijas un individuāli palīgi. Aicinām iepazīt, lietot šos izdevumus, diskutēt par tiem LVAK sanāksmēs (katra mēneša sākumā) vai sazināties ar kopu atsevišķi.

  1. Latviešu valodas vārdnīca” – vārdu pareizrakstība, izruna, formas, nozīme. Valerija Bērziņa–Baltiņa un Jānis Bičolis. Izd. Amerikas Latviešu apvienība (ALA) / American Latvian Association in the United States, Inc. “Pamatavots šim darbam … J. Endzelīna valodnieciskie darbi un Mǖlenbacha [un] Endzelīna Latviešu valodas vārdnīca, kā arī citas J. Endzelīna rediģētās vārdnīcas un valodnieciskie pētījumi. Vārdnīcas darbu Latviešu valodas komisijas ierosmē uzsāka ar 1972. gadu baltologs un literātūrvēsturnieks Jānis Bičolis.” Otrais iespiedums – ar Latvijas Brīvības fonda, ALA Latviešu institūta u. c. palīdzību un iesaistījumu. Valodnieka Jāņa Endzelīna piemiņai. 1993.
  2. Profesora J. Endzelīna atbildes” – Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. Pēteŗa Kļaviņa priekšvārdi un rādītāji. Manuskripta sagatavotāji Rūdolfs Hofmanis un Astra Moora. Izd. “Ramave”, ASV, 2001.
  3. Jānis Endzelīns, grāmata. Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss. Ingmara Zemzaŗa apgāds, Rīga, 2010.Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss” – Rasma Grīsle, redaktore Rūta Augstkalne. (Saturā: leišu, latviešu, prūšu valoda; latv. val. dialekti; svešu valodu patapinājumi; slavu, ģermāņu valodu ietekme; aizguvumi no somu, leišu, kuršu valodas; gaŗumzīmes; līdzskaņu gaŗums; akcents, intonācijas; gramatiskā terminoloģija; skaņu mācība; r mīkstināšana; salikteņi; piedēkļi; deklinācija, celmi; divskaitlis; adjektīvi; skaitleņi; vietniekvārdi; prepozicijas; adverbi; saikļi; dēbitīvs; atstāstāmā izteiksme; divdabji; perfektīvi un imperfektīvi verbi; refleksīvie verbi; noteiktās, nenoteiktās adjektīva formas; locījumu lietāšana; u. c.) Izd. “Ingmara Zemzaŗa apgāds” un Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, ar Amerikas latviešu apvienības kultūras fonda financiālu atbalstu. 142 lpp. 2010. (Skatīt arī – “Propaideutika”, 01.11.2010.)
  4. Spēkildze” (I sējums) – populārvalodniecisku rakstu izlase, autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Izd. “Antava”, atbalstītājs ALA Kultūras fonds, RLB Latviešu valodas attīstības kopas izdevums. 2005.
  5. Spēkildze” (II sējums) – populārzinātnisku un kultūrvēsturisku rakstu izlase, autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Izd. “Antava”, atbalstītājs Anglijas Latviešu izglītības fonds, RLB Latviešu valodas attīstības kopas izdevums. 2007.
  6. Angļu–latviešu pilsētvides terminu vārdnīca” / “English–Latvian Dictionary of the Urban Environment”. Autors Sigurds Grava, literārā konsultante Gundega Blumberga. Atbalstītājs Rīgas pilsētas architekta birojs. Izd. “Jāņa Rozes apgāds”. 2006.
  7. Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi”. Autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Atbalstītāji Valsts kultūrkapitāla fonds, valsts pētījumu programma “Letonika”, Sidnejas latvieši. Izd. apgāds “Zinātne”. 2008.
  8. Mūsu valoda II – padomi latviskas valodas cienītājiem”. Antoloģijas rakstu autors filoloģijas maģistrs Jānis Kušķis, zīmētājs – Māris Bišofs. Financiālie atbalstītāji Latviešu fonds, Pasaules brīvo latviešu apvienība. Kopā ar audiovideopielikumu diskā “Kas valda valodu, valda prātu” (zīmētāja Baiba Eichenberga, teksta ierunātājs Aidis Tomsons). Izd. biedrība “Latvietis”. 2009.
  9. Latviešu techniskās terminoloģijas vārdnīca” (latviski – angliski – vāciski). Pavisam 5 sējumos; krājumā pagaidām ir četri. Izd. Latviešu inženieŗu apvienība ārzemēs (Association of Latvian Engineers Abroad). Galvenais redaktors E. V. Dravnieks. Terminu apkopotāji – 150 attiecīgo nozaŗu lietpratēji; terminu pārbaudītāji un labotāji – septiņi ārzemēs dzīvojoši latviešu valodnieki. 1972.
  10. Latviešu personvārdu vārdnīca”. Autors Klāvs Siliņš. Izd. “Zinātne” (Zinātņu akadēmija; Valodas un literātūras institūts). Recenzenti A. Vanags, O. Bušs. (“Pēdējos 50 gados ir savākts un kartotēkā sakārtots vairāk nekā pusmiljona vienību, to skaitā apmēram 10 000 atsevišķu personvārdu. … Vārdnīcā… ievietots ap 8000 vārdu.” Vārdu izcelsme, nozīme, varianti, pirmās parādīšanās gads.) 1990.
  11. Ērģemes izloksnes vārdnīca” trijos sējumos. Autores Elga Kagaine (1.-3. sēj.), Silvija Raģe (1.-2. sēj.). Izd. “Zinātne”, ZA valodas un literātūras institūts. (“Pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kuŗā ietverta gan specifiski dialektālā leksika, gan izloksnē un latviešu literārajā valodā kopīgie vārdi”; “Ērģemes izloksne … pieder pie vidus dialekta Vidzemes izlokšņu grupas … Valkas rajona ziemeļdaļā”.) 536 lpp. + 591 lpp. + 800 lpp. 1977; 1978; 1983.
  12. Kas valda valodu, valda prātu – latviešu valoda okupāciju apstākļos”. 2007. gada 14. aprīļa valodas konferences referātu materiāli. Publicēto referātu autori Rasma Grīsle, Jānis Priedkalns, Jānis Kušķis, Dzintra Hirša, Ieva Zuicena, Māris Ruks, Antra Mieze u. c. (“Trīspadsmit referentu Barikāžu mūzejā runāja par latviešu valodas deformācijām okupāciju apstākļos. Referēja ne vien augsti diplomēti filologi, bet arī citu nozaŗu pārstāvji.”) Financiāls atbalsts projektam (konferencei, izstādei, grāmatai) no Latviešu fonda; mērķa ziedojums Pēteŗa un Zelmas Strautnieku piemiņai. Izd. Latvijas Okupācijas mūzeja biedrība. 2007.
  13. Latvijas Okupācijas mūzeja gadagrāmata – 2007”. Divdesmit autoru rakstu kopojums. 109. lappusē – Baibas Kangeres un Pēteŗa Vanaga raksts “Interpretējot 1960.-1970. gadu valodas polītiku Latvijā un tās izpausmi tā laika valodnieciskajos rakstos” (“Latviešu valodas uzturēšanas nelabvēlīgs apstāklis bija arī Latvijas augstais industriālizācijas potenciāls, kas nozīmēja, ka Latvijā varēja novietot vissavienības projektu daļas un importēt darbaspēku, tādējādi ietekmējot jau kaŗa laikā pazemināto latviešu iedzīvotāju īpatsvaru. Ģeografiski Latvija bija arī visas [padomju okupantiem] neuzticamās Baltijas centrs.”). Izd. Latvijas okupācijas mūzeja biedrība. 2009.
  14. Latviešu nācijas izredzes”. 1990. gada 28. septembŗa konference. Rezolūcija; 20 referāti, piemēram: Rasma Grīsle – “Latviešu valodas glābšanas labad”; Elmārs Pelkaus – “Latviskas valsts problēma [pirmās] Latvijas Republikas laikā”. (“Kolonistiem jābrauc projām. Tas ir godīgi un tālredzīgi.”) Izd. “Zinātne”. 1990.
  15. Īsvēsture – patiesā Vaira Vīķe–Freiberga”. Autors Dr. philol. Māris Ruks.  Teksts pārsvarā pirmsokupācijas latviešu ortografijā. Izd. “Antava”. 2008.
  16. Usage of Language in Diaspora: Evaluation of Policy of Latvia and Experience of Other Countries”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta grupa: Gunta Kļava, Velga Līcīte, Kristīne Motivāne, Jānis Valdmanis, Inese Vasiļjeva–Muchka, Inita Vītola; projekta speciālistes: Dace Dalbiņa, Ina Druviete. 24. lpp. 2009.
  17. The use of language within diaspora: the practice of other countries and evaluation of action policy of Latvia”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta dalībnieki – sk. iepr. grāmatu sarakstā. 120. lpp. 2009.
  18. Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta dalībnieki – sk. iepr. grāmatu sarakstā. 2009.
  19. Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms LatvijāVineta Poriņa, «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā», 2009; konsult. Baiba Metuzāle–Kangere, recenz. Zaiga Ikere, Maija Brēde.– monografijas autore Vineta Poriņa. Izdevēji un palīgi – LU Latviešu valodas institūts, valsts pētījumu programma “Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru”. Zinātniskā konsultante Baiba Metuzāle–Kangere, recenzentes Zaiga Ikere, Maija Brēde. 2009.
  20. Latviešu valoda statistikas spogulī”, autors Valsts valodas komisijas loceklis ģeografijas maģistrs, doktors Ilmārs Mežs. Redaktori Jānis Turlajs, Ilze Antēna, Ritvars Eglājs. Izd. “Jāņa sēta”. 2004.
  21. The Latvian Language in the Mirror of Statistics”, autors Valsts valodas komisijas loceklis ģeografijas maģistrs, doktors Ilmārs Mežs. Izd. “Jāņa sēta”. 2005.
  22. Lithuanian Grammar” / “Lietuvių kalbos gramatika” (“Lietuviešu valodas gramatika”). Vytautas Ambrazas, Emma Geniušienė, Aleksas Girdenis, Nijolė Sližienė, Dalija Tekorienė, Adelė Valeckienė, Elena Valiulytė / Vītauts Ambrazs, Emma Ģeņušiene, Alekss Ģirdenis, Nijōle Sļižiene, Dalija Tekoriene, Adele Vaļeckiene, Elena Vaļulīte. Second revised edition. Institute of the Lithuanian Language. Izd. “Baltų lankų leidykla”. 2006.
  23. Starptautiskais baltistu kongress “Baltu valodas laikmetu griežos”, 03.10.2000.-06.10.2000., referātu tezes, izd. LU Latviešu valodas institūts. 363 lpp. (“Jau kopš 1965. gada iedibinātā tradicija visu valstu baltistiem sapulcēties Viļņā vai Rīgā… Latviešu valodniekiem ir liels gods un atbildība organizēt 9. starptautisko baltistu kongresu…”).
  24. XI starptautiskais baltistu kongress” / “XI tarptautinis baltistų kongresas” / “11th International Congress of Baltistics”, Rīga, referātu tezes, 27.09.2010.-30.09.2010., izd. LU un LU LVI, 206 lpp. (20. lpp. – Maija Baltiņa: “Latvijas kultūras kanona publicētajā versijā … vienīgais teksts resp. darbs par valodu iekļauts literātūras sarakstā. Tā ir K. Mīlenbacha un J. Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīca”. … kanona paplašinājums ar sadaļu VALODA paplašinās skatījumu uz kultūras kanonu, kultūrtekstu un valodu.”).
  25. Latviešu valodas gramatika”, 2013, izd. LU Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte. 1024 lpp. Ilze Auziņa, Ieva Breņķe, Juris Grigorjevs, Inese Indričāne, Baiba Ivulāne, Andra Kalnača, Linda Lauze, Ilze Lokmane, Dace Markus, Daina Nītiņa, Gunta Smiltniece, Baiba Valkovska, Anna Vulāne. Grāmata paredzēta valodniekiem, latviešu valodas skolotājiem, augstskolu paidagogiem, studentiem un citiem interesentiem.Izdevums tapis 2008.-2013. g., laists klajā 2014. g. Fōnētika, fōnoloģija; morfēmika, morfōnoloģija; vārddare, salikteņi, morfoloģija [lietvārdi, kādeņi, skaitļavārdi, noriseņi, apstākļvārdi, saikļi, partikulas, izsauksmes vārdi]; sintakse [teikumi, to sēmantiskā struktūra, teksta sintakse]. Detālizēts saturrādis LU LVI vietnē (pdf).
  26. Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība”, 2. daļa – “Nelokāmās vārdšķiras”, 2007, izd. LU Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte. 472 lpp. Daina Nītiņa (prepozicijas), Tamāra Porīte (partikulas), Janīna Strode (interjekcijas), Ruta Veidemane (adverbi), Aina Blinkena (konjunkcijas); atbildīgā redaktore Kornēlija Pokrotniece.
  27. Latviešu valodas patskaņu sistēmas akustisks un auditīvs raksturojums” – Juris Grigorjevs, 2008, izd. LU Latviešu valodas institūts; valsts pētījumu programma “Letonika”. 232 lpp. Zinātniskā redaktore Ilga Jansone. Trīspadsmit gadu ilgā J. Grigorjeva doktora disertācijas tapšanas laikā apkopotās atziņas, “ierosmes avots tiem, kas plāno veikt līdzīgus literārās valodas  vai izlokšņu vokālisma pētījumus, kā arī runas technoloģiju izstrādātājiem”. [Patskaņu akustiskās ideālformas; auditīvās ideālformas; patskaņu sistēmas fōnoloģiskā interpretācija; patskaņu izrunas apzīmēšana starpt. fōnētiskajā transkripcijā (IPA).]
  28. Izteikt neizsakāmo” – Ruta Veidemane, 1977, izd. “Liesma”. 261 lpp. Meklējumi dzejas valodas analizē un aprakstīšanā. Allegorija, alliterācija, asociācijas, atskaņas, daiļliterātūras stils, dzejoļi prōzā, ekspresija, epiteti, [dzejas] forma, hiperbolas, jaunvārdi, kolorīts, kontūratskaņas, lipogramma, metaforas, metonimija, oksimōroni, personifikācija, poētika, poētismi, publicistikas stils, salīdzinājumi, sarkasms, sarunvalodas vārdi, satira, simboli, sinaistēzija, sinonimi, sintagma, termini, tēzaurs, tropi, vārddares paradeigmas, vārdkopa, vārdu secība (tiešā, apgrieztā), vecvārdi, zemteksts u. c.
  29. Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā” – zinātnisku rakstu krājums, izd. apgāds “Zinātne”, sagatavojusi Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 2015, 319. lpp. Rakstu autori – Zenta Anspoka, Aigars Atvars, Dace Bērziņa, Inese Freiberga, Viktorija Kuzina, Dace Markus, Rasma Purmale, Jēkabs Raipulis, Egīls Skudra, Inga Stangaine, Ilze Stikāne, Agrita Tauriņa, Ingēra Tomme-Jukēvica, Sarmīte Tūbele, Olga Ureka, Vladislava Uršuļska, Anna Vulāne. Grāmata, kuŗas pamatā ir Letonikas V kongresa referāti, ļauj ielūkoties bērnu domāšanā un pasaules uztverē, valodas apguves procesā un valodiskajā jaunradē.
  30. Adjektīvu sēmantiskā diferenciācija latviešu un lietuviešu valodā” – Anta Trumpa, izd. LU Latviešu valodas institūts, 2010, 400 lpp. Sēmantikas virzienu un skolu attīstība. Latvieši un lietuviešu kādeņi, kas apzīmē morāles īpašības, skaistumu, garšas izjūtas, fiziskas nepilnības, garīgas un fiziskas aktīvitātes, vērīgumu, dārdzību, lokanumu, krāsas. Metaforas, metonimija; ekstralingvistiskas parādības; homoģenētiski kādeņi (adjektīvi). Grāmatas pamatā – 2006. gadā aizstāvēts promocijas darbs.
  31. Latvijas vietvārdu vārdnīca: Paaglis – Piķu –” – sastādījusi Vallija Dambe; redakcijas kollēģija: Benita Laumane, Elga Kagaine, Anna Stafecka; redaktori: Ojārs Bušs, Laimute Balode, Dzintra Hirša; papildinājumi, struktūra, kārtojums – Antra Trumpa, Asnate Baņģiere, Sanda Rapa. Izd. LU Latviešu valodas institūts, 2003, 381 lpp. Vallija Dambe (1912-1995) bija zinātniskā redaktore un papildinātāja Endzelīna darbam par vietvārdiem. Četrdesmit gadus pēc J. Endzelīna radītā darba (2. sējuma – jau pēckaŗa laikā) iznākšanas LU LVI kartotēkas apjoms ir palielinājies 5-6 reizes. LVV pamatā saglabāta J. Endzelīna izstrādātā vietvārdu vārdnīcas šķirkļu un subšķirkļu struktūra.
  32. Vēstules – ceļš uz valsts valodu“. Izd. Valsts valodas centrs, 1994. Faksimilizdevums, 168 lpp. Ir 1988. gads. Latvieši savā tēvu zemē Latvijā prasa sev tiesības lasīt, rakstīt un runāt savā mātes valodā. [Vēstulēs] esam mēs paši ne tikai 1988. gadā … esam tikai ceļā uz latviešu valodu kā valsts valodu, ceļā uz neatkarību. (Ievadteksts: Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša). Vēstules - ceļš uz valsts valodu (1988 - 1993). Kommentārs - Dzintra Hirša, Valsts valodas centrs (vadītāja).
  33. Valodas vēstures un dialektoloģijas problēmas” (rakstu izlase lietuviešu, latviešu un krievu valodā), 2. sējums / “Kalbos istorijos ir dialektologijos problemos, 2 dalis“, izd. Lietuviešu valodas institūts, Vilņā, 2008, 627 lpp. Redaktori – Sauļus Ambrazs, Lidija Leikuma, Dangole Mikulēniene, Jurijs Otkupščikovs, Daniels Petī, Anna Stafecka. Temas: vēsture un personības (etimologs Kazimirs Būga, profesore Marta Rudzīte), vēstules; kādeņi, izlokšņu klasifikācija, uzsvari un vokāļu mija, noriseņu morfoloģija un infiksi, personvārdi, etnoģenēze, senraksti, dialektu vārdnīcas, lietvārdi, locījumi: inesīvs, illātīvs, teikuma struktūra, fōnētiskas īpatnības, vārddarināšanas modeļi, Lietuvas un Latvijas novadi, baltistika.