Archive for the ‘kalki’ Category

2016. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tika izziņoti 2017. gada 23. janvāŗa preses konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrijā brīvprātīgi darbojās RLB latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji.

Gada vārda katēgorijā –

par spilgtiem pretendentiem atzīstami:
— “tuļķība” (tulkojumā radusies muļķība, neveiklība, valodas kropļojums);
— “saviskot” (svešvārda “apropriēt” vietā);
— “jaunuzņēmums“;
— “domvedis” (persona, kam uzticēta vai kas uzņēmusies izglītot sabiedrību kādos vispārīgos jautājumos); derīgs vārds, jo arī angļiem ir dažādi – “spin doctor“, “opinion leader“, “world leader“, “luminary” , bet “domvedis” ļautu pilnīgi izvairīties no svešvārdiem;
— “grāmatnieciskums” (sal.: angliski “bookishness” + “literacy rate” – cik daudz un cik labu lasāmvielu lasa cilvēks vai vispār sabiedrība, kāda tās grupa; senāk, kopš 1924. gada šīs vārds varētu būt lietots rakstītāja stila raksturošanai jeb kā sinonims vārdam “literārisms”);
— “īsstāvvieta” (īss un precīzs stāvvietas paveida apzīmējums [angļu valodā – “kiss-and-ride”]);
— “klientūrvedis” (uzņēmējdarbībā nebūtu viegli atrast ko citu priekš “account manager“, kas burtiski tulkojams nav, nav runa par kontu, bet klientu vai klientu kopu);
— “kustīte” (kustīga rotaļlieta; bērnībā tīri labi var iztikt bez svešvārda “kinētiskā [rotaļlieta]”);
— “mācīknis” (latvisks pretspars nevārdam “izglītojamais”, kas ieviests ar likuma spēku);
— “stambulētāji” (viena no 2016. gada polītiskām aktuālitātēm – grupējums, kas ilgojas dejot pēc svešas stabules, nedomājot piekrist augstāku spēku pavēlēm);
— “planšetvecāki” (vecāki, kas pārmērīgi paļaujas uz planšetdatoriem);
— “varnesis, varneši” (varētu aizstāt svešvārdu, anglicismu “establišments”/”isteblišments”);
— “gājcilvēks” (migrants, imigrants, pārceļotājs);
— “lūkpakaļa” (automobiļa paveids, aizstāj anglicismu “hečbeks”);
— “spilgtenis” (dzirdēts TV24 sporta raidījumā).

Galīgais lēmums – 2016. gada vārds ir “JAUNUZŅĒMUMS.
Žūrijas loceklis Aldis Lauzis norāda: “jaunuzņēmums” ir ‘jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā innovātīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu’ (angliski: startup). 2016. gada pavasarī šo vārdu tādā nozīmē apstiprināja arī LZA Terminoloģijas komisija. Kā jaunuzņēmumi atšķiŗas no jauniem uzņēmumiem vispār – skatiet: https://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company un https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunuz%C5%86%C4%93mums.

Gada spārnotā teiciena katēgorijā –

pamanīti dažādi izteikumi un apzīmējumi, kam sakars ar aktuālām norisēm tautā, sabiedrībā, pilsētnieku dzīvē:

— “kapu tramvajs” – kritika pret satiksmes līnijas izbūves ieceri, kuŗā nav ievērota cieņa pret Rīgas Lielo kapu apbedījumiem; turklāt šim jēgumam meklēti arī citi sinonimi, piemēram – “melu tramvajs”, “miljonāru tramvajs”;
— “Meliem īsas sliedes” – plakāts piketā pret Rīgas vadības kapu tramvaja ieceri (I. Zandere);
— “Ar lodēm šauj cilvēka ķermenī; ar vārdiem – apdraudēta valstiskuma ķermenī.” (Liāna Langa);
— “Barona ielas Sīzifa akmeņi” (Gints Knoks);
“Barona ielas rekomendējošā peldjosla un alpīnistu pāreja.” (Viesturs Krūmiņliepa);
“Savickis šovakar jūtas izdukurēts” (pamanījis Uldis Lavrinovičs);
“Kompetence ar ierobežotu atbildību.” (Ivars Svilāns)
“Mūsdienu bērni pat nenojauš, ka vēl ilgi pirms skārienjutīgiem telefōniem bija sitienjutīgie televīzori un spērienjutīgie ledusskapji.” (čivinājis Artūrs Žogla)
“Ne tikai eksprezidenti tas uztrauc.” (Aivars Eipurs; par VDK archīvu likteni)
“Par nejušanos gana laimīgiem … ir tendence justies vainīgiem.” (Ieva Dzelme-Romanovska – savā maģistra darbā “Laid mums tur laimē diet…”)
“Starptautiskā sociālā konstrukta diena” = 8. marts (Raivis Zeltīts).

Par 2016. gada spārnoto teicienu atzīts “MANS DOPINGS IR MANA TAUTA
(Mairis Briedis, 22. februārī, youtube.com/watch?v=O9Sk2n8ptEc&t=266).

Gada nevārda katēgorijā –

1) Lietvārdi

valoda-gada-vards-2016-nevardi-emocijas-sparnotie-teicieni-valodas-brinumi-terminologija-kludas

Katram vārdam ir savs … … …

— “mārketnīca”;
“dārznīca”;
“meistarnīca”;
“ekspektācijas”;
“kepka” (pagaidām gan lietots irōniskās pēdiņās);
“vraps”;
zakladka”;
— “bīčvolejbolists”
(plūdmales volejbolists);
“bilžu banka” (attēlu krātuve);
brančotēka;
“braunags”;
“gurmāns”;
“hakatons”;
“kampuss”;
— “kompetences” (ar nozīmi ‘prasmes, mākas’);
“konservācija” (kaŗa lidmašīnu…);
“radošums” (radīgums, kreātīvitāte; arī – jaunrade);
“ratatū”;
“rebrendings”;
— “scēnārijs” (par neplānotiem, nevēlamiem u. tml. notikumiem);
“sekcija” (nodaļa);
“senjors” (ja domāts seniors, vecāka persona);
“soctīklotājs”;
“Subsahāra”;
—  “trends”;
“tricikls”;
“vaimanoloģija”.

2) Noriseņi (darbības vārdi)

— “adoptēt” (par lolojumdzīvniekiem; var aizstāt ar “iemājināt” un “iesaimēt”);
čempionēt;
— “iepoustot”;
— “sapoustot”;
“izrunāt” (ja domāts – pārrunāt, apspriest kādu lietu);
“runa iet”;
“turēt rūpi”;
— “atgriezt” (ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’);

3) Kādeņi un apstākleņi (adjektīvi un adverbi)

— “antropozofais”;
“hospitālais”;
“individuāli manuāli” (domāts – ar roku, rokām);
“izzinošākais”;
— “smēķējošākais”;
— “strādājošākais [referāts]”;
— “domāt liekošs”
;
— “neskatītākā [filma]”;
— “visatalgotākais”;
— “nepopulārs [lēmums]”
(“Šādu teicienu var dzirdēt un izlasīt gandrīz katru dienu visos masu medijos. Tas ir dzirdams tik bieži, ka nav saprotams, kādēļ lēmums tiek saukts par nepopulāru, ja patiesībā tas ir populārs, jo tiek pieminēts ļoti, ļoti bieži.” – iesniedzēja skaidrojums);
“multivārāmais [katls]”;
— “elastīgo aukļu pakalpojumi” (“Latvijas Avīzē”);
— “kopistiski”
;
“šitur”.

4) Vārdu savienojumi

— “pārrakstīt vēsturi” (divos kontekstos – polītiskā propagandā, iespējams, tīši manipulātīvi, un sporta sasniegumu kommentāros – ačgārnā nozīmē);
“aizlikts deguns” (rusicisms; domātas stipras iesnas);
“aktīvā novecošana” (domāta aktīva, darbīga, moža vecumdienu pavadīšana);
“argona metināšana” (metināšana ar argonu kā līdzekli, pareizi: “argonmetināšana”);
“atpakaļ gaita” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“pakaļ darinājums” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“atslēgas lēmēji” (kalkojums no angļu, varbūt krievu valodas?);
“juridiskā technika” (metodes; ieradumi; prakse?);
“Klimata pārmaiņu finanču instruments”;
— “Eiromelanomas akcija”;
galamērķi uz kūrortiem;
— “Helovīnu aplikācijas”;
— “krizes financēšana” (“92% iedzīvotāju neatbalsta degvielas nodokli bēgļu krizes financēšanai”, TVnet 09.02.2016.);
— “kustība stāv” (tramvaji apstājušies);
— “lokāciju menedžere”;
lielākā bilde, lielā bilde” (kopaina);
— “ķermeņa dubultniece” (līdziniece);
— “melnās jāņogas” (upenes);
— “zefīra kebabs;
— “nonestablišmenta līdeŗi;
— “pašmāju puiši;
— “sākotnējās ledus formas”;
— “dīdžeju sets”;
— “Sibirijas mēris (latviskāk un kompetentās vārdnīcās: liesas sērga!);
— “startapu ekosistēma”;
— “startup šarms”;
— “hendleri strādā suņu centros”;
— “lokāli tiešām apokaliptiskas technologas katastrofas” (IR.lv);
— “Vozduchoflotskais prospekts” (“Delfi”);

5) Izsauksmes vārdi un emōcijfrazes

— “vau!”;
“labs punkts!”
— “mani tas neuzrunā!”
— “nēnu”

Žūrija atzinusi, ka 2016. gada nevārds ir “EKSELENCE (ja lietots ar nozīmi ‘izcilība’, tādos savienojumos kā “ekselences balva”, “ekselences centrs”, “ekselences skola”, “ekselences tīkls”, “ekselences grupa”, “ekselences stipendijas”. “Ekselence”, kā redzams vārdnīcās, jālieto tikai vienā nozīmē, proti, ar šo titulu uzrunājot augstas amatpersonas – polītikā, reliģiskā dzīvē.

Gada savārstījums . . .

ir ceturtā ilggadējās aptaujas katēgorijā. Tajā šogad par vienu no spilgtākajiem (bet diemžēl arī visai tipisku pēdējos gados) atzīts kāds lauzītā valodā, dīvainā teikuma daļu sastatījumā veidots oficiāls nosaukums:

— “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek financēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi”.

Iesūtīti vēl dažādi īsāki, bet tomēr jocīgi izteikumi
kā monitorēt caureju” (pa radio);
“izglītojamo vērtību izglītības audzināšana”,
— “virzīt darbam”,

“Babītes ezerā noķerts maluzvejnieks”,
desu īpašums”,
— “iebiezināta piena produkta izstrādājums”
,
Kaimiņi ar ķermeņa atdzišanu atrod ārā guļam vīrieti pēc strīda ar draudzeni” (Leta, Apollo);
— “Mantojuma komplektēšana atmiņas institūcijās”.

Šai rakstā varējāt iepazīt tikai nepilnus 10 procentus visa 2016. gada vākuma. Iespēja to apspriest sīkāk ir RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša sanāksmēs, kā arī rakstot vēstuli uz adresi: Latviešu valodas attīstības kopai / RLB nams / Merķeļa ielā 13 / Rīga, LV 1050.

Turpmāk gaidām no ikviena valodas lietotāja jau 2017. gadā pamanītu vārdu, nevārdu un teicienu pieteikumus. Aptaujas e-pasta adrese – gadavards@inbox.lv. Lūdzam pievienot arī skaidrojumus un kontekstu.


Gada vārds, nevārds, teiciens – kopš 2003. gada.


Aicinām 2015. gada 2. martā pulksten 18:00 atnākt uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur filologs un terminologs Aldis Lauzis stāstīs par ģenitīveņiem latviešu valodā. Šis ir viens no priekšlasījumiem, ko katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK.wordpress.com).

A. Lauzis ģenitīveņu pētīšanai pievērsies jau vairākus gadus. Viņaprāt, «sastingstot un iekonservējoties lietvārda ģenitīva formai (padomju, latviešu, angļu, valsts)», rodas jauni nelokāmi adjektīvi. Ir izteikta hipoteze, ka tā ir ģenitīveņu papildgrupa, jo to sēmantika ir pietiekami tāla no ierastā nozīmiskā tvēruma, kas piemīt ģenitīvam — latviešu valodā itin produktīvam, daudznozīmīgam locījumam. Par šo temu Aldis Lauzis jau runājis Endzelīna konferencē 2006. gadā, referātā «Ģenitīveņa un lietvārda ģenitīva robežšķirtne».

Pirmā plašākā publikācija par īstajiem ģenitīveņiem ir Jāņa Kušķa raksts «Ģenitīveņu tipi», kas ietverts «LVU zinātnisko rakstu» 1976. gada laidienā «Valodas sistēma».

Jānis Kušķis skaidro šādi. — «Ģenitīveņi funkcionē tikai ģenitīva formā un atšķirā no nelokāmajiem substantīviem citu locījumu nozīmes neiegūst arī teikumā. Ģenitīveņu otrā daļā var būt vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīvs. […] Deklinējamos lietvārdus, kas veidoti ar priedēkli, palaikam nešķiŗ no ģenitīveņiem, kam ir tāds pats priedēklis, lai gan ģenitīveņi nav deklinējami.» (Piemēram — «pazeme» un «pazemes» [«pazemes telpa»].)

Bieži (bet ne vienmēr) ģenitīveņi ir salikteņi:

1) ar numerāli pirmajā daļā — «trīsistabu», «vienpartijas», «piecpirkstu», «divbalstu», «daudzdienu»;
2) ar adjektīvu — «smagkravas», «biezsienu», «dažādkrāsu», «viseiropas», «mazcenas»;
3) ar pronōmenu — «tābrīža», «šāgada», «citpilsētas», «pašnozīmes», «pašfrekvenču»;
4) ar substantīvu pirmajā daļā — «pulveŗveida», «plūcējtipa», «krēmkrāsas»;
5) ar adverbu pirmajā daļā — «iknedēļas», «garkrasta», «gaŗāmbraukšanas», «gaŗāmejas»;
6) ar prepoziciju pirmajā daļā — «starpvalstu», «bezvadu», «pretvīrusu», «ārpuskārtas».

Tajā pašā publikācijā J. Kušķis arī atzīst — «Pēdējos gadu desmitos ģenitīveņu produktīvitāte pieaugusi.» / «Materiāls ir vākts kopš 1956. gada, izrakstot latviešu periodikā sastopamos ģenitīveņus; tie noklausīti arī Rīgas radioraidījumos. […] Ģenitīveņi nav meklēti terminoloģiskos izdevumos, kur to ir visai daudz.» / «Bagātāks ir ceturtais tips, […] turklāt ģenitīveņu ar -veida kļuvis daudz vairāk.»

Atgriezu-iela-Jekaba-iela-Saeimas-nams-latviesu-valoda-genitiveni-Aldis-Lauzis-Janis-Kuskis-ipasibas-vardi-nelokamiVēl citai nelokāmu adjektīvu grupai piemīt būtiska atšķirība — tie varētu būt radušies no noriseņiem (darbības vārdiem), nevis kādā ģenitīviskā ceļā. Tādi ir, piemēram, «piespiedu», «gāju» [«gāju putni»], «lidu», «pagaidu», «izvedu» [«izvedu muita»] (Jēkabs Dravnieks, 1921). Tāds šķiet redzams arī uz plāksnītes Saeimas nama tuvumā: «Atgriežu iela» — iela, kuŗai vaļā ir tikai viens gals un kuŗa ir tik īsa, ka gājējs itin drīz atgriežas.

Salikteņi ar «peld-» nevarētu būt radušies no darbības vārda tagadnes (latviešu valodas morfoloģijā nepieņemams paņēmiens!); ticamāk — no nelokāma adjektīva «peldu»; vai no kāda lietvārda. «Peldnodoklis», kas peldēt vispār nevar, sākotnēji lietots formā «peldu nodoklis». «Peldviesu» priekštecis bijis «peldu viesi». Peldes varētu būt notikušas «pelžu vietās» (?), tomēr lietots apzīmējums «peldu vieta», vēlāk jau «peldvieta». Mīlenbacha vārdnīcā ir šādi lietvārdi: daudzskaitlinieks «peldi» un 3. deklinācijas vārds «peldus» (atrodams Raiņa radītajā «Fausta» tulkojumā:
«… pēc gaŗu gaŗiem receptiem
Tas zāles kopā maisīja.
Pie lauvas sarkanā kā precinieka sēja
Tur lilju siltā peldū laulībā
,
No viena trauka otrā abus lēja,
Kā kāzu gultā, uguns karstumā;»).

Rīgā un Liepājā ir «Peldu iela» — ģenitīvenis šajā nosaukumā tātad vēl pētāms!

Peldu-iela-Vecriga-klubi-klubs-kafejnica-plaksnite-nosaukums-genitiveni-latviesu-valodaTeksts un foto: Valters Feists


 

LVAK rīkotie referāti ir apmeklējami bez maksas. Tie notiek RLB nama 301. telpā.
Sazinieties ar mums šeit.

 LVAK.wordpress.com

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB latviešu valodas attīstības kopa 2013. gadu atklāj ar valodnieces Intas Freimanes stāstījumu “Dažas iezīmes valodas funkcionēšanā”.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2013. gada 7. janvārī plkst. 18:00; ilgums kopā ar diskusiju – apmēram pusotra stunda.

“… Valodai funkcionējot, rodas praktiski un teōrētiski uzdevumi valodas kultūrā. Lai tos risinātu, jāpievēršas valodas galvenajām funkcijām un funkcionālas izpētes aspektiem.” […]

Valodas praksē ne vienmēr iespējams viegli nošķirt progresīvo no reakcionārā, nevēlamā. Pamatā ir jāņem princips: valodā vajadzīgs viss, kas atbilst tās sistēmai un struktūrai, stimulē tās attīstību un to bagātina. Nekādā gadījumā literārajā valodā par prīmāro nedrīkst uzskatīt principu, kas nosaka valodas attīstību pirmsliterārajā posmā: tā visi runā, šāda parādība ir izplatīta. Verba forma beŗam pareizi jālieto ar šauro e saknē …” – tā Inta Freimane raksta savā 1993. gadā iznākušajā grāmatā, kuŗas nosaukums: “Valodas kultūra teōrētiskā skatījumā“.

Intas Freimanes uzmanības lokā ir bijusi arī kalkošana un kalki latviešu valodā (citas LVAK sanāksmes temats 2014. g.).

***

LVAK atgādina, ka līdz 2013. gada 15. janvārim varat iesūtīt savus pieteikumus gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujā. Iesniedzējiem vēlams ne tikai ievērot katra pieteiktā vārda un izteiciena labskanīgumu un populāritāti, bet arī kommentēt, kādos aspektos tas ir latviešu valodā sistēmiski un funkcionāli iederīgs. Interesantākie pieteikumi tiks pieminēti aptaujas beigās 21. janvārī. Rezultāti: 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

Inta Freimane - "Dažas iezīmes valodas funkcionēšanā" / grāmata "Valodas kultūra teorētiskā skatījumā".

[ Skatīt arī:
· Gada vārds, nevārds, teiciens 2003–2014 (vēsture) ;
· 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2014. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens ]


2011. gada 18. janvārī ar 2010. gada vārda aptaujas rezultātiem klajā nākusi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa – organizācija, kas izdod grāmatas, rūpējas par Jāņa Endzelīna valodniecisko atziņu saglabāšanu un lietošanu, kā arī reizi mēnesī RLB namā piedāvā brīvas populārzinātniskas lekcijas par valodu.

2010. gada vārds – “zibakcija
(to radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti)

2010. gada nevārds – “pa lielam“.

2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

Šos vārdus izvēlas pēc aptaujas, kas notiek gadumijā (šī ir jau astotā reize – kopš 2003. gada).

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus: gada vārds “mēstule” (2004), ko var labi atvasināt – “mēstuļot”, “mēstuļotājs”, “pretmēstuļu līdzekļi”.

NEVĀRDI

Par nevārdiem var pieteikt literārā valodā nevēlamus vārdus – piemēram, liekus svešvārdus. Iepriekšējos gados iesniegts, piemēram, “hendlings” (2006) – latviskāk vai nu “rocēšana” (par dažādām ar rokām veicamām darbībām ar priekšmetiem), vai “auklēšana” (par bērniem).

2010. gadā latviešiem, kas piedalījās aptaujā, nejauki ir likušies, piemēram:
reciklēšana“,
koučs“,
koučings“,
domofōns“,
outlets“/”autlets“,
slingošana“,
uzmest“,
izlejamais alus“.
Nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī daudzi citi vārdi — “simpatizēt“, “normāls“, “koncentrācija“, “kadrs“, “cipars“, “ietvaros“, “likumsakarīgi“.

Aptauja arī iezīmē atsevišķus spilgtus gada notikumus un aktuālas parādības latviešu tautā (2008. g. – “talkot”; 2006. g. – “draugoties”). 2010. gada vārds “zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās “flešmobs“, “flašmobs“. Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību; angļu valodā terminu “flashmob” ir pieņemts neattiecināt uz polītiskiem, reklāmiskiem un līdzīgiem profesionāli rīkotiem sarīkojumiem.

Gada spārnotais teiciens mēdz būt saistīts ar norisēm un interesantiem brīžiem polītikā un valsts pārvaldē – “zelta rokas” (ar jaunu, pārveidotu nozīmi, 2003), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (2009). Savukārt 2010. gadā līdzās jau minētajai Valža Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”.

Aptaujas žūrijā kopā ar LVAK darbojas arī Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji un citi filologi. Aptaujas e-pasta adrese (darbojas visu gadu, iesūtījumi tiek apkopoti) – gadavards@inbox.lv.

• Papildus – par gada aptaujas rezultātiem vēstīts “Ir.lv” rakstā “Kā rodas gada vārdi un nevārdi?” (20.01.2011.), kur pieminēti Ingmara Zemzaŗa, Rakstnieku savienības priekšsēdes Ievas Kolmanes, filologa Ojāra Buša un LVAK koordinātores architektes Maijas Sinkas viedokļi; LVAK iekļūst arī tālrādes “LNT” ziņās (18.01.2011.).

LVAK priecājas, ka šogad ir saņemts vairāk trāpīgu priekšlikumu ar pamatojumiem, jaunvārdu piedāvājumiem un latviešu valodas lietotāju apsvērumiem.

Latviešu valodas attīstības kopas jaunumi – LVAK.wordpress.com.
LVAK kanālis čivinātavā – twitter.com/LVAK_valoda.

Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, 428. telpā 2010. gada 1. februārī plkst. 18:00 par divvalodības tematu runāja valodniece un dramaturģe prof. Dr. phil. Baiba Kangere. Priekšlasījums izskanēja arī 18.03.2010. RLBN Līgo zālē.

Baibas Kangeres (dz. Valkā) mācību un darba vietas ir bijušas Austrālijā (Melburnā) un Zviedrijā (Stokholmā).  Speciālizācija – latviešu valodas morfoloģija un atvasinājumi.

2010. gada 1. februāŗa un 18. marta priekšlasījumu un diskusijas pēc tiem piedāvāja RLB latviešu valodas attīstības kopa.

Baiba Kangere

Baiba Kangere (no labās) runā LVAK sanāksmē.

B. Kangere 2009. gadā intervijā paudusi savus vērojumus par latviešu iekšējo divvalodību, kuŗas cēlonis ir nepretošanās valodiskai, sociālai un mentālai pārkrievošanai, pārangļošanai u. t. t. Kangere aicina izzināt un stiprināt to, kas visiem latviešiem izsenis ir kopīgs, nevis šķelties dažādos divvalodīgos latviešu valodas “nozarojumos”, jo:

divvalodība ir kaitīga — tā atņem valodai dinamiku. Ja tu runā latviski un X valodu, es runāju latviski un Y valodu, bet tu lieto kalku no X valodas, ko es nesaprotu, es saku — tas nekam neder! — un lietoju kalku no Y valodas; mēs strīdamies, līdz iemaisās kāds, kas runā tikai latviski. Valodai top dinamika, ja izteiksmes problēmu cenšas risināt ar latviešu valodas, nevis ar aizgūtiem līdzekļiem. Ir problēma, kaut ko nevar pateikt, mēs gribam saprasties, un valodas attīstībā rodas tas, ko saprot vienīgi latvieši.

[…]
Ja ir sociāla vienvalodība, valoda pati atrod izteiksmes līdzekļus, kas kļūst par normām. Cilvēki zina, ja TO pateiks, tad citi TO arī sapratīs, bet tagad, divvalodībā, cilvēkiem ir mazāk spēju izteikties, nekā viņi prot izfantazēt, jo individu valoda ir puslēcienā starp vienu un otru valodu.

“Kas tagad ir muļķa lomā? Tādi kā es, kas nemāk krieviski. Kad pirmo reizi dzirdēju “izlejamo alu”, es domāju — ko, man samazgas dos?”
(Citēts no avīzes “Diena”, 31.01.2009.)

Papildus arī: 2012. g. intervija ar Baibu Kangeri – “Profesore: Mums jāsazinās vienā valodā”.

Kad industriālizācijas un urbānizācijas ietekmē cilvēki sāka no laukiem doties uz pilsētu, Rīgas centrs turpināja būt vācisks, bet visapkārt tam sāka ievākties latvieši. Kaut gan bija bijis rusifikācijas process, tomēr Rīgā bija vācu-latviešu valodas divvalodība.

Citēts no avīzes “Ir” (Dita Arāja, 07.09.2012.) www.ir.lv/2012/9/7/profesore-mums-jasazinas-viena-valoda