Archive for the ‘latviešu pareizrakstība’ Category

Aicinām uz Rīgas Latviešu biedrību noklausīties lielisku valodniecisku referātu!

Latviešu valodā ir ap 50 dažādu fōnēmu (skaņu). Ne katrs valodas lietotājs, lasīdams pamatrakstībā rakstītu vai drukātu tekstu, spēj viegli saprast, kad izrunājami šaurie un kad platie [e], [ē]. Retākā, svešākā vārdā nedrošība var būt arī gar “dz” izlasīšanu – viena skaņa vai divas?

Dīvaini, bet ar 35 burtu alfabētu* ne visu var uzrakstīt!

Egīls Skudra, valodnieks, filologs, referāti, bezmaksas elektroniskās grāmatas, 2017, Rīga, raksti, valodniecība.Kāpēc pazīstams ir tikai viens vienīgs “o” burts, ja skaņu īstenībā ir trīs: divskanis, īss patskanis un gaŗš patskanis? Turklāt arī intonācija atšķiŗas, par piemēru – “gods” un “soma“; un divi dažādi “griezt“.

Mēs gan zinām, ka vārdā “Atis” skaņa [t] ir jāpagarina (bet burts jāraksta tikai viens!). Izruna ir vienāda kādā citā gadījumā [at:āls], bet tai atbilst divi dažādi, leģitimi (pareizi) vārdi: “attāls” un “atāls“! Ja paši latvieši mulst, kā ar to vispār tiek galā cittautieši?

Pētnieki un praktiķi, kas domā par rakstības jeb ortografijas jautājumiem, jau dažkārt ir centušies izstrādāt vai vismaz iezīmēt, kāda varētu būt latviešu valodas pilnrakstība. Vai tā kaut ko precīzētu un atvieglinātu?

Vairākiem gluži neatkarīgi radusies doma par dažu jōtētu līdzskaņu ieviešanu: tad būtu žirau gaŗie kakli, au gani, karau korķi, filosou (sieviešu) biedrības, zisaimniecība (nevis zivsaimniecība vai zivjsaimniecība), odors (nevis F..jodors), varbūt pat arī asojedovs (ne M..jasojedovs). Un vēl – up̒u līči, jūŗas dzelu būtnes, ciru kāti.

Savukārt filologs Egīls Skudra (** – darbi) ir ne tikai sastādījis visai apjomīgu “Latvisku tematisko vārdnīcu” (citiem vārdiem – tēzauru), bet ir arī sevišķi pētījis, par piemēru, gan [uo], [o] un [ō] rakstiskas atšķiršanas iespēju un variantus latviešu rakstības sākotnē, gan to, kāpēc tiem atvēlēta vieta tikai fōnētiskos un dialektoloģiskos pierakstos.

2017. gada 2. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā Egīls Skudra lasīs referātu “Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi”. Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīkotāja – latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz priekšlasījumiem katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā (no septembŗa līdz jūnijam).

* Padomjlaiku ietekmētajā pareizrakstībā (PIP) ir vēl mazāk burtu – 33. Tagadējie valodas pārraugi (likumdevēji un valsts valodas lietošanas uzraudzītāji) turpina uzturēt spēkā okupācijas normātīvus, tai skaitā saīsināto alfabētu un sagrozīto ortografiju. Izmantojiet tās pretstatu – klasisko latviešu pareizrakstību!

** www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html

Valters Feists

LVAK.wordpress.com

Rīgas Latviešu biedrības namā 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 sāksies LVAK tematiskais vakars, kuŗā runās Ritvars Eglājs. Stāstījuma tema:

«Valoda, dēmografija un vēlēšanas — paša un Latvijas pieredze».

Šajā sanāksmē varēsit uzzināt par latviešu valodas stāvokli kopsakarībā ar tautību procesiem un vēlēšanu iznākumu skaitļiem. Ritvars Eglājs pastāstīs arī par paša personīgām attiecībām ar valodas lietošanu, pieredzējumiem un gūtām atziņām.

latviesu-tautas-domvezi-domvedis-viedoklu-lideris-termini-latviskak-ritvars-eglajs-rlb-lvak-valoda-etnodemografija-velesanas-statistika-likums5. decembŗa referents Ritvars Eglājs kopš 2003. gada strādā karšu apgādā «Jāņa sēta» par redaktoru. Ir bijis balsu skaitītājs Pilsoņu kongresa vēlēšanās 1990. gadā, vēlāk Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklis, bet kopš 2011. gada — Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Studējis Latvijas Ūniversitātes (LU) ģeografijas un zemes zinātņu fakultātē, Prāgas Kārļa Ūniversitātes Starptautiskajā dēmografijas vasaras skolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnaziju.

R. Eglājs darbojies arī žurnālistikā un publicistikā. Personīgas domas izpauž vēstīs, ko publicē emuāru vietnē ritvars.wordpress.com, agrāk arī klab.lv/~ritvars/. Neciezdams padomju okupācijas laikā (1944–1991) ieviestos lingvistiski bezjēdzīgos, «komūnisma celtniecības azartā» tapinātos latviešu valodas pārgrozījumus, Ritvars vienmēr raksta klasiskajā latviešu pareizrakstībā, kas tika izkopta priekškaŗa neatkarīgajā Latvijā.

Ritvara emuāros sakrājies daudz rakstu; par piemēru, pirms pieciem gadiem publicēta precīza statistiska analize — par visu 10. Saeimas deputātu un frakciju balsojumiem: cik pretlatviski, vienaldzīgi vai latviski tie bijuši (skatīt grafiku).

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) rīko brīvi apmeklējumus priekšlasījumus par valodu, valodnieciskām, kultūrālām un tautiskām latviešu lietām, kas notiek RLB namā katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Sekojiet turpmākajiem jaunumiem tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com.


Decembŗa un janvāŗa aktuālitāte — piedalīšanās aptaujā par 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena izvēli. Aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/. Aptaujas rīkotāji pēta sarunvalodu, valodas kvalitāti savēstes līdzekļos, oficiālās un techniskās publikācijās, spēju veidot loģiski pareizus teikumus, bērnu valodisko jaunradi. Katrs latviešu valodas lietotājs var iesūtīt dažādus priekšlikumus un šāgada vērojumus par valodu, izmantojot adresi gadavards@inbox.lv!

Tiekamies 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 RLB namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13!

Valoda un okupācija; etnolingvodemografija; latvietība, latviešu tautas interešu aizstāvība; Endzelīna pareizrakstība (klasiskā latviešu pareizrakstība).Teksta un fotografiju autors: Valters Feists.


 

Stāstījumi par valodu – reizi mēnesī: LVAK.wordpress.com.


2015. g. 6. aprīlī LVAK sanāksmē noklausījāmies vērtīgu vairāku stundu stāstījumu par vārdiem un vārdnīcām, ko sniedza filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks.

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, "Svešvārdu vārdnīcas" sastādītājs); Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore).

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, “Svešvārdu vārdnīcas” sastādītājs);
Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore). – 07.04.2014. sanāksmē

Pēc stāstījuma un diskusijas LVAK koordinātore Maija Sinka secinājusi – tagad ir saprotams, kādēļ arī mūsu jaunās KLP vārdnīcas veidotāji tajā tik pamatīgi iedziļinās jau vairākus gadus, pat dažās šaurākās niansēs; patiesībā vārdnīcu izstrādei ir jābūt krietni pamatīgākai! Vārdnīcu veidojam, par pamatu ņemot Latviešu valodas krātuves vārdnīcas (pēdējie laidieni – XX gs. 40. gadi) un ALA izdotās, Valerijas Bērziņas–Baltiņas un Jāņa Bičoļa sastādītās “Latviešu valodas vārdnīcas” vielu, kā arī vācam, precīzējam un atklājam gan jaunus, gan vēsturiskus terminus. LVAK dalībnieks, apgāda “Eraksti” dibinātājs Ainārs Zelčs piekrīt – vētīšana, sijāšana un slīpēšana jāturpina!

Ja kāda vārda rakstības detaļas (galotne, gaŗumzīmes) vai pat kāds termins vispār tiek mainīts, tam var būt vairāki cēloņi.

Pēdējā lielā, vērtīgā un patiesā latviešu pareizrakstības reforma notika XX gadsimta sākumā, kad pilnīgi atteicās no vāciskiem principiem (sch=š, zch=ž, ah=ā, ee=ie, w=v u. tml.), precīzēja gaŗumzīmes gan latviešu vārdos (nevis “lasija”, bet “lasīja” u. tml.), gan arī svešvārdos (nevis “fīzika” vai “fizīka“, bet “fizika”; nevis “muzejs“, “muzīka“, “muzikants“, bet “mūzejs”, “mūzika”, “mūzikants” – jo visiem pamatā ir “mūza“!).

Šo moderno ortografiju, morfoloģiju, pareizrunu un svešvārdu aizgūšanas principus apkopoja, pabeidza un deva tautai Kārlis Mīlenbachs un Jānis Endzelīns.

Par vēlākiem šīs klasiskās latviešu pareizrakstības pārveidojumiem (okupācijas laikā) LVAK viedoklis ir negātīvs – tie nav atbalstāmi ne kultūrvēsturiski, ne polītiski. Pirmkārt jau tāpēc, ka tie fantastiski samudžina latviešu valodas morfoloģiju, kā arī citvalodu vārdu atveides principus. Ir notikusi dīvaina tuvināšana krievu valodai – piemēram: oriģinālvalodā tiek izrunāts [veda, ājurveda], bet pēckaŗa laikā krieviskās izrunas akcentētās zilbes pozicijā pievienota bezjēdzīga gaŗumzīme arī latviešu vārdiem: “vēdas“, “ajurvēda” (вéды, аюрвéда). Mūsdienās beidzot “islams” atkal izlabots par “islāmu”, bet pareizi būtu arī “darvīšs” (ne “dervišs“), “arabi” (ne “arābi“). Ungāru “čārdāšs“, ne “čardašs“.

Vārdnīcu uzdevums būtu arī nepieļaut pārmērīgi daudzu svešvārdu iebrukumu. (“Kredibilitāte”? “Monitorings”? “Simulācija”? “Animācija”? “Autlets”? “Resīvers”? “Mikroblogošana”? “Pop-up kafejnīca”? “Validēt”? “Kancelēt”? “Aplikācija“?)

Maija Sinka zina stāstīt arī, ka pat “Vācijā valodai arī pašlaik grūti laiki. Modē visādi anglicismi un viens otrs citvalodu paķēriens, kas ietilpināti parastos un pat lietišķos tekstos – sarunvalodā, presē, reklāmās, arī bieži literātūrā… Pat vēlēšanu plakātos!”.

Pat vietēju, latvisku lietu nosaukšanai domātie termini reizēm sašķobās, un iemesli ir miglā tīti! Izsenis mūsu novadi ir Kurzeme, Latgale, Sēlija, Vidzeme un Zemgale, tāpēc jāšaubās, vai to pašu vārdu “novadi” ir bijis prātīgi nesen ieviest kādu mazāku territoriju nosaukšanai. Apkaime ir vieta kaut kam apkārt, bet pēc pašiem jaunākiem grozījumiem (sagrozījumiem?) “Teikas apkaime” vairs neesot apvidus ap Teiku, bet Teika pati! (?)

6. aprīļa LVAK sanāksmes lektors ar terminoloģiju un vārdnīcu sastādīšanu nodarbojies jau daudzus gadus. Zinām Juŗa Baldunčika “Svešvārdu vārdnīcu” (vairāk nekā 15 tūkstoši citvalodu cilmes vārdu… starp daži pavisam reti, citur grūti atrodami). Kopš 2013. gada Juris Baldunčiks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdis.

Stāstījuma tema bija «Vārds valodā un vārdnīcā: adekvātuma problēma».


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Ar mīlestību, cieņu un interesi noritēja 2014. gada 2. jūnija RLB latviešu valodas attīstības kopas sanāksme – veltījums valodas kopēju Rūdolfa Hofmaņa un Rasmas Grīsles piemiņai. Tajā dalījāmies dzīvesstāstos, atmiņās gan par ikdienu Latvijā un trimdā, gan gluži drāmatiskiem vēstures notikumiem, apbrīnā par šo latviešu neatlaidību, darbīgumu, publikācijām un sabiedrisko darbu. Lai arī jūsu pārdomas rosina profesora Jāņa Endzelīna atziņa: latviešu valoda – mūsu lielākā nacionālā bagātība!

Stāstījumu ieskaņojumus klausieties (.mp3), kā arī sanāksmes fotografijas aplūkojiet zemāk šai lapā! Īsi fakti par R. Hofmani, R. Grīsli un citiem endzelīniskā valodniecības ceļa gājējiem bija ietverti šīs piemiņas sanāksmes pieteikumā.

 

Rīgas latv biedrība Vilcāne Kļaviņš Ingmars Zemzaris Jānis Liepiņš ārsts referāti par latviešu valodu bezmaksas

Maija Sinka (pirmā no labās puses): IEVADA VĀRDI (ilgums – 3:57) + .mp3

P1080543-senas-fotografijas-vesture-muzejs-valodnieki-Gizela-Vilcane-Peteris-Klavins-Ingmars-Zemzaris publisks priekšlasījums

Ingmars Zemzaris (pirmais no labās): par RASMU GRĪSLI (ilgums – 20:25) + .mp3
Ingmaram Zemzarim Gizela Vilcāne nodeva Rasmas Grīsles saglabāto
Jāņa Endzelīna laikabiedru, kollēģu valodnieku grupas fotografiju.

P1080490-janis-liepins, priekšlasījumi, lekcija, referāts, stāstījums, priekšrāde, lasījums, prezentācija - sinonimi.

Jānis Liepiņš: par RASMU GRĪSLI (ilgums – 9:02) + .mp3

P1080502-peteris-klavins-filologs-valodnieks-jana-endzelina-skolnieks; valodas tīrība: Endzelīns, Mīlenbachs (arī Mǖlenbachs, Mīlenbahs).

Pēteris Kļaviņš:
par RŪDOLFU HOFMANI un RLB valodniecības nodaļas darbu 20. gs. pirmajā pusē
(ilgums – 30:09) + .mp3

P1080525-Gizela-Vilcane-Peteris-Klavins

Gizela Vilcāne: par RASMU GRĪSLI (ilgums – 16:53) + .mp3

P1080544-talivaldis-paegle-latvian-california, ASV, Latvija.

Tālivaldis Paegle: par RŪDOLFU HOFMANI (ilgums – 17:23) + .mp3

P1080551-ojars-celle-trimdas-latviesi-ASV-Kalifornija-arzemju

Ojārs Celle: par RŪDOLFU HOFMANI (ilgums – 4:31) + .mp3

P1080555-lalita-muizniece

Lalita Muižniece: par RŪDOLFU HOFMANI (ilgums – 3:22) + .mp3

Latviesu-valodas-attistibas-kopa-RLB-biedribas-nams-2014-Zeidenbergs-Paegle-Riekstins-Astride-Ivaska

Astrīde Ivaska (trešā no labās): par RŪDOLFU HOFMANI (ilgums – 1:40) + .mp3

P1080552-girts-zeidenbergs-123-co

Ģirts Zeidenbergs: par RŪDOLFU HOFMANI (ilgums – 3:29) + .mp3

P1080522-Maija-Sinka-Gobina-Latviesu-valoda-RLB-attistibas-kopa

Maija Sinka: NOBEIGUMA VĀRDI (ilgums – 0:40) + .mp3

Lasiet vēl:
·  Par latviešu valodas attīstības kopu (referāti par valodu reizi mēnesī)
·  «J. Endzelīna latviešu valodas propaideutika» (R. Grīsles publikācija, 2010)
·  Rasma Grīsle. Dzīvesstāsts. Gizelas Vilcānes atmiņas (06.10.2014.)
·  LVAK grāmatu krājums – par valodu, valodniecību un latvietību, vārdnīcas u. c.
·  Klasiskā latviešu pareizrakstība (Mīlenbacha un Endzelīna laikā izkoptā ortografija)
·  Jaunākie termini (diskusiju lapa) + dažādu apspriestu terminu un jaunvārdu vārdnīca
·  Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens (visu aptauju rezultāti kopš 2003. gada)

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org (RLB LVAK referāti: latviešu valoda - problēmas, kļūdas, vēsture, lingvistika, vārdnīcas, jaunvārdi)

Līdz ar rudeni atsākas RLB latviešu valodas attīstības kopas ikmēneša priekšlasījumi. Mēneša pirmajā pirmdienā – 2013. gada 2. septembrī LVAK viesis: Mag. theol. un Mag. psīch. Māris Ķirsons ar stāstījumu «Kam pieder mana pagātne, tam pieder mana nākotne». Sanāksme sākas plkst. 18:00 un ilgst apmēram pusotru stundu, ieskaitot diskusiju.  Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.

Māŗa Ķirsona dzimtā pilsēta ir Auce, bet trimdas laiks pavadīts Vācijā un kopš 1949. gada Amerikas Savienotajās Valstīs (Čikagā, Filadelfijā), darbojies arī Kanadā (Otavā). Vispirms iegūts bakalaura grads filosofijā un vēsturē, tad maģistra grads teoloģijā (1967); 90. gadu pirmajā pusē arī maģistra grads ģimenes un laulību terapijā.Māris Ķirsons Strādājis par garīdznieku, paidagogu, piedalījies sabiedriskās un polītiskās aktīvitātēs, 80. gadu protestos pret Baltijas valstu okupāciju; ar savu darbu cenšas palīdzēt pārvarēt alkoholismu un narkomaniju. Latvijā M. Ķirsons lasa lekcijas maģistrantiem (praktiskajā psīcholoģijā) un skolotājiem.

2011. gadā Māris Ķirsons pauž: «Valoda parāda cilvēka saskarsmi ar savu dvēseli un savu līdzcilvēku.». Viņaprāt, valoda atspoguļo pagātni, kuŗu objektīvā, tiešā veidā piedzīvot vairs nevar, bet kuŗu cilvēks neizbēgami izjūt un vērtē atkal.

M. Ķirsonam tuva ir Endzelīna pareizrakstība, tāpēc viņš arī palīdzējis nogādāt uz Kanadu Rasmas Grīsles un Jāņa Kušķa grāmatas.

Vairāk par M. Ķirsonu var lasīt tiešsaistes enciklopaidijā «Latvijas ļaudis».

Uz 2. septembŗa priekšlasījumu aicināti visi interesenti.

Sarīkojumu organizēja latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).

Priekšlasījuma videoieraksts.
Chronometrāža:
• ievadvārdi: 0:00 — 3:10,
• Māŗa Ķirsona stāstījums: 3:10 — 50:35,
• jautājumi, diskusija: 50:35 — 1:03:49,
• M. Ķirsons par pareizrakstības jautājumu un polītisko gribu Latvijā: 1:00:44 — 1:02:44.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB latviešu valodas attīstības kopas 2013. g. 8. aprīļa sanāksmē «Vēsturisku pārskatu par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā» sniedza Dr. philol. Juris Baldunčiks. Priekšlasījumam sekoja diskusija.

Katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu) pulksten 18:00 esat gaidīti Rīgas Latviešu biedrības namā, kur notiek LVAK rīkotās tematiskās sanāksmes par valodu.


Jau pirms 111 gadiem, 1902. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sanāksmē enerģiski diskutēts par «Latviešu konversācijas vārdnīcas» tekstā lietojamo lingvistisko principu izvēli. Pastāvēja vairāki viedokļi — gan atbalsts rūpīgai īpašvārdu atveidei latviskā ortografijā, gan arī pretestība tai. Fōnētisko atveidi (rakstīšanu pēc izrunas un līdz ar to arī iespēju lietot galotnes, locījumus un bez aizķeršanās veidot lasītājiem viegli saprotamus teikumus) sevišķi atbalstīja Kārlis Mīlenbachs. «Ar lielu balsu pārsvaru uzvarējuši atveides principa atbalstītāji,» atzīst valodnieks J. Baldunčiks (sk. «Letonikā»).

Arī, ja salīdzina pirms vairāk nekā 400 gadiem — 16. gadsimta beigās un tikai nedaudz vēlāk — 17. gadsimtā drukātus izdevumus latviešu valodā, jau vērojams progress, respektīvi — «atsevišķi īpašvārdu gramatiskās integrācijas gadījumi», «pamazām svešo īpašvārdu lietojums rakstos pieskaņojās latviešu valodas īpatnībām» (J. Baldunčiks).

ipasvardu, personvardu atveide latviesu valoda, burti, personvārdi, vietvārdi, īpašvārdi, dokumentos, svešvalodas

Kā jāizrunā — «Uuh»…?

Atveidošanas pretiniekiem varētu pavaicāt — kā tagad izlasīsit un sapratīsit «Անի», ja nebūs rakstības latviešu valodā? Kuŗas valodas rakstu zīmes tās ir? Kā no galvas uzrakstīsit tās datorā? Nē, tas nav [uuh] vai [ūh]. Tas ir senas armēņu pilsētas nosaukums, pamanīts arī Rīgā, pie tam armēņu valoda mums sanāk tuvāka par igauņu valodu, jo pirmā ir indoeiropiešu valoda, bet otra – nav, kaut arī lieto latīņu burtus. Mīklas atšifrējums sekos… (sk. zemāk šajā rakstā!).

Mūsdienās īpašvārdu atveides sistēmu var uzskatīt par pabeigtu, rakstītājiem un izdevējiem saprotamu. Problēmas tajā ir risināmas, un atsevišķi aspekti saistībā ar konkrētām svešvalodām — precīzējami. Vairāku principu pretstāves gadījumos (transkripcija; transliterācija) ir rodams kompromiss, ņemot vērā arī atveidojuma atpazīstamību un praksi jeb tā dēvētos tradicionālismus, pie kuŗiem esam pieraduši — «Dublina», «Kopenhāgena», «Oslo», «Parīze», «Prāga» u. c. latviskie nosaukumi, kas daļēji vai pilnīgi nesakrīt ar vietējo vai attiecīgās valodas literārās formas izrunu.

Klasiskā latviešu pareizrakstība — Mīlenbacha un Endzelīna izstrādātie un 20. gadsimta sākumā ieviestie ortografijas, morfoloģijas un aizgūšanas principi, bez padomju laika pārgrozījumiem un redukcijām — ļauj citu valodu personvārdus un vietvārdus atveidot pat vēl precīzāk, ja nebaidāmies no dažu «pašlaik neatļautu» burtu lietošanas!
Piemēram —
Ŗ
• pilsētas Ŗazaņa, Chaŗkova, vīriešu vārdi Audŗus, Andŗus;
CH
• a) ar mīkstu skaņu [1]: Minchene (Vācijā),
• b) ar cietu skaņu [2]: Chaŗkova jeb Charkiva (Ukrainā), Terechova (Latvijā), Gvadalachara (Spānijā), Utrechta (Nīderlandē jeb Nēderlandē), Bachs (uzvārds, komponists), Lochness (ezers Skotijā);
Ō
• Hōkings (uzvārds, zinātnieks), Dōkinss (uzvārds, zinātnieks), Dōrseta (Anglijā), Bōrnmuta (Anglijā), Espō (Somijā), Tōms (igauņu uzvārds, režisors), Kōls (vācu uzvārds, polītiķis), Džōrdans (angļu uzvārds).
Ja šo burtu nav, tad jāsāk zīlēt — gaŗš [ō] vai īss [o], un ja nu [uo]? Kāpēc tomēr ir [ŗazaņa], nevis [r…jazaņa]?

Jānis Endzelīns arī iebildis pret aplamiem «tradicionālismiem», kas veidoti it kā uz savdabīgas rīmēšanas jeb virspusīgas līdzības pamatiem. Tā, piemēram, 1) Lietuvas pilsētas nosaukums pareizāk ir «Kauna», nevis «Kauņa» (šai vārdā nav mīkstinājuma oriģinālvalodā — «Kaunas» [kaunas], kas atšķiŗas no vietvārda «Vilnius» [viļņus], kuŗā mīkstinājums ir); 2) franču personvārda «Vincent» [vɛ̃sɑ̃] atbilstīgāks atveidojums ir «Vensans» (ne «Vensāns»), jo pēdējās zilbes uzsvērums (franču val.) nav gluži ekvivalents gaŗam patskanim, savukārt -āns, kā zināms, der latgaliešu uzvārdu rakstīšanai.

Valters Feists

Ani, Անի

Papildu avoti: «Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca» (1944. g.); «Profesora J. Endzelīna atbildes» (Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli, 1933–1942).


Lasiet arī: 03.03.2014. – Juris Baldunčiks: «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā».


 

RLB latviešu valodas attīstības kopa aicina noklausīties stāstījumu «Valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna mantojuma sargāšana trimdas latviešu rakstu valodā», ko sniegs skolotājs, vēsturnieks Jānis Mežaks.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2013. gada 4. februārī plkst. 18:00.

Jānis Endzelīns, Kārlis Mīlenbachs, latviešu valodnieki.2013. gadā – apaļas jubilejas: Kārlim Mīlenbacham 160; Jānim Endzelīnam 140. Iepriekšējos gados jau esam ziņojuši, ka sagatavots piemineklis abiem valodniekiem, taču tā uzbūvēšanai vēl tiek vākti ziedojumi.

Plaši pazīstams un vērienīgumā nepārspēts ir abu valodnieku veikums leksikoloģijā –  «K. Mǖlenbacha Latviešu valodas vārdnīca. / Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns», kas iznāca ļoti drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanās, 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā. Četros sējumos ir aptuveni tūkstotis lappušu katrā.

Šī vārdnīca ir gan liecība par latviešu valodas bagātību, gan arī iezīmēja drošu pāreju no vācu valodai līdzīgās iepriekšējās sistēmas (periods līdz 1. pasaules kaŗam) uz jauno latviešu ortografiju, ko pašlaik var dēvēt par klasisko latviešu pareizrakstību. To var ātri pazīt pēc digrafa ch, un burtu ŗ, ō lietojuma, kā arī tādas morfoloģijas, kuŗa respektē no citām valodām aizgūtu vārdu rakstību bez nevajadzīgiem pārveidojumiem un atvasinātos vārdos nedeformē vārddaļas, nepadara tās nepazīstamas. Latviešu trimdā pēc 2. pasaules kaŗa droši turpināja lietot endzelīnisko standartu, jo nebija vajadzības sekot vairākkārtējiem lingvistiskiem pārveidojumiem, kas tika padarīti par obligātiem okupētajā Latvijā.

Sīkāk – http://LVAK.wordpress.com/klasiska-latviesu-pareizrakstiba/
(materiāla beigās arī saite uz attiecīgu vārdnīcu elektroniskās grāmatas formātā).

Arī jaunieši Latvijā gan grib, gan spēj izprast un interesēties par pirmsokupācijas pareizrakstības lietošanu, liecina divdaļīgs videomateriāls vietnē «Youtube».

— I. —


— II. —

Spridzinātāji - Māŗa Ruka grāmata [Spridzinataji, Antava, Maris Ruks]Ceturtdien, 2011. gada 2. jūnijā pulksten 16:00 prezentēja rakstnieka un publicista Māŗa Ruka jaunāko grāmatu “Spridzinātāji”. Norises vieta – J. Rozes grāmatnīca Rīgā Krišjāņa Barona ielā.

Aktuālā M. Ruka grāmata piesaista ar diviem aspektiem.
Forma: izmantota klasiskā latviešu pareizrakstība, bez pārveidojumiem, kas latviešu valodu skāra pēc 1945. gada.  (*)
Saturs: pētījums par to, ka Rīgā, Uzvaras laukuma centrā diez vai ir jāatrodas padomju betona kompleksam, nez kādēļ vēl dēvētam par pieminekli Rīgas “atbrīvotājiem”.

Varbūt ir laiks atbrīvoties no 1945.–1990. g. perioda uzslāņojumiem valodas normās, kā arī vēstures apziņā? Gan to, ka Latvijā daudzi latvieši (vairākums) arī pašlaik pat nepamēģina rakstīt tā, kā rakstīja Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā – ar  ch, ŗ, ō, ar nesaīsīnātām vārdu izskaņām u.t.t., gan to, ka par okupācijas vēsturi “nav pieņemts” runāt tik tieši un atklāti, cik to prasa godīgums pret padomju agresijas upuŗiem… tieši šos abus kultūrfainomenus, padomju ideoloģijas atlikumus, jau atkal izaicina Māris Ruks.

gramata, prezentacija, latviešu rakstnieki, 2011. gada grāmatas

Māris Ruks stāsta par jauno grāmatu.

Grāmata iepazīstina ar pavisam citādām norisēm, kas pirms kaŗa notikušas Uzvaras laukumā (vai būtu varējušas  notikt – ja neiejauktos 1940. gada okupanti): ar latviešu dziesmusvētkiem un iecerēm par lielas dziesmusvētku skatuves un iespaidīga stadiona būvēšanu. Savukārt 1997. gada 6. jūnija naktī, cenšoties likvidēt 1985. gadā uzcelto komūnisma simboliku [pieminēto betona kompleksu], sprādzienā bojā gāja divi jaunieši.

“Spridzinātājus” (2011, 240 lpp., ISBN 9789984998473) izdevusi izdevniecība “Antava”. Līdzšinējās M. Ruka publikācijas – “Lielzirneklis K: Latvija Valērija Kargina tīklā” (2009. g.), “Īsvēsture: patiesā Vaira Vīķe–Freiberga” (2008. g.), “No zemes un debesīm Pērkons” (par rokgrupu, 2006. g.) u. c.

2011. g. 3. janvārī filologs Egīls Skudra sniedz priekšlasījumu par saviem pētījumiem –

Tematiskās vārdnīcas un sēmazioloģija“.

Laiks – pirmdien, 2011. gada 3. janvārī plkst. 18:00.
Vieta – Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā (no vestibila – kāpnes pa kreisi, 2. stāvā).

RLB LVAK lekcijas ir brīvi apmeklējamas, tās notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten sešos vakarā.

Sava priekšlasījuma ievirzi Egīls Skudra raksturo šādi:

«Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt!»

Elektroniskā apgāde «Eraksti» vietnē jau ievietotas vairākas jaunākās Egīla Skudras publikācijas e-grāmatu formātā. Autors ierosinājis papildināt latviešu ortografiju ar īpašu burtu īsajam patskanim [o], kas rakstāms kā Ó, ó — piemēram: «kólēģis», «filózōfs», «Óksfórda», «Sósīrs», «leksikólōģija», kuŗus jau lieto savās publikācijās.
•   «O vārdnīca jeb burta O fakultātīvā rakstība».
•   «Latviska tematiskā vārdnīca».

Egīla Skudras e-grāmatas fragments.

Par saistītu temu:
•   Kā sauc ierīces, kuŗas lieto e-grāmatu lasītāji?

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un izdevējs Ingmars Zemzaris aicināja valodas un kultūras darbiniekus un interesentus būt klāt sarīkojumā, kuŗā tika laista klajā profesora Jāņa Endzelīna kādreizējās studentes Dr. philol. RASMAS GRĪSLES (1922–2013) grāmata

«JĀŅA ENDZELĪNA
latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss».

Tas noritēja 2010. gada 1. novembrī plkst. 18 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē.

«Šis kurss īsti ir latviešu valodas praktiskais kurss — to klājas zināt katram izglītotam latvietim par savu dzimto valodu. Kā pareizi jārunā un jāraksta latviešu valodā.» (No Endzelīna propaideutikas kursa ievadlekcijas.)

Grāmata ir tikusi nogādāta atsevišķām akadēmiskām iestādēm dažādās valstīs, kā arī baltistikas studentiem Latvijā; piedāvāta grāmatu veikalos.

«Propaideutika» ir grieķu izcelsmes vārds, kas nozīmē kādas mācības sākumu, pamatus, ievadu (πρό [pro] + παιδεύω [paideuō]), kas arī izskaidro sējumiņa saturu. Interesenti var to saņemt lietošanā arī no LVAK grāmatu krātuves.

Jānis Endzelīns - latviešu valodas propaideutika. 2010. gada 1. novembris: vārds izdevējiem un atbalstītājiem.

No kreisās: LVAK koordinātore Maija Sinka, kas grāmatas atvēršanas sarīkojumā RLB namā īpaši pateicās Amerikas latviešu apvienības kultūras fondam par financiālu atbalstu; valodniece Rūta Augstkalne; izdevējs Ingmars Zemzaris.

Papildu ziņas: