Archive for the ‘datorika (IT)’ Category

2. februārī pulksten 11:00 preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā gada vārda akcijas rīkotāji – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija – paziņojuši 2014. gada rezultātus.

Par gada vārdu kļuvis bērna izteikts īsāks apzīmējums ausu sildītājiem — «ausīši».

Par gada nevārdu kļuvis apzīmējums «aplikācija», ko pārmērīgi bieži lieto latviskā termina «lietotne» jeb «lietojumprogramma» vietā. «Aplikācija» turklāt ir divdomīga, jo pazīstama jau senāk – kā darinājums no papīra vai auduma, tagad arī kā angļu vārda «app» jeb «application» tulkojums. Savukārt «lietotne» ir ērtāka, jo nozīmē tikai programmu, ko lieto viedtālrunī vai datorā – nav iespējams sajaukt.

Šogad piešķirta arī īpaša RLB balva par latviskāko vārdu vai teicienu. RLB vērtējumā par uzvarētāju kļuvis paudums jeb doma, kas 2014. gadā bijusi ļoti populāra un vēsturiski zīmīga «Cik tas ir latos?».

Par 2014. gada spārnoto teicienu žūrija izvēlējusies kombināciju no diviem akcijas respondentu pamanītiem pazīstamu cilvēku sacījumiem. «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?» – Tā kautrīgi apgalvojusi Inguna Sudraba un visnotaļ braši ievaicājies Artuss Kaimiņš (pirms vārda mainīšanas – Arturs Kaimiņš). Ekonomiste un aktieris tagad abi darbojas polītikā.

Vārdu un teicienu vērtēšanas žūrijā bija astoņi cilvēki – tostarp augstskolu mācībspēki, literāti, tulkotāji, redaktori, terminologi, kā arī vairāki sabiedriski aktīva darba veicēji.

sirdsprojekts - gada vārds 2014 - kandidāti - gada nevārds, spārnotais teiciensGada vārda jeb trāpīgākā, latviskākā un īpaši bieži pamanītā vārda katēgorijā žūrijas uzmanību izpelnījās iesūtījumi, kas nosauc gan pozitīvas lietas («ausīši», «sirdsprojekts», «derīgot»), gan negātīvas («kremlini», «lamu pirksts»). Un vēl citi vērā ņemami jaunvārdi – «maiteklis» (anglicisma «spoileris» vietā, filmu un grāmatu kontekstā), «pīļlūpas» (tīksmiņu jeb pašiņu kontekstā), «lablikumība» (eunomija), «aprisinājums» (pagaidu apkārtceļš, kamēr nav īsta, stabila risinājuma), «segburts» (literātūrzinātnē; līdzība ar segvārdu), «kolorado lenteņi» un «apnakšņot».

Zīmējumi: briiC.lv / twitter.com/briiC

Gada nevārdu jeb nevēlamu vārdu katēgorijā par finālistiem tika izraudzīti: jau minētā «aplikācija», «Riga» (gaŗumzīmi noņēmusi Rīgas Dome!), «sieviešu aukstā gaļa» (veikalos pamanīts produkts), «stāvizrāde» (nepareizi darināts vārds – no verba tagadnes; bet kā turpmāk sauksim estrādes komēdiju, estrādes kōmiķus?), «veiksmes stāsts» (zaudējis savu tiešo, sākotnēji domāto nozīmi, tagad par to joko), «kā rezultātā» (nevajadzīga klišeja, kalks), «pigmeju punduŗezis» (piedāvāts zooveikalos – vai divkārt samazināts ezis?).

Gada spārnoto teicienu jomā iesūtīti, piemēram: «Artura Kaimiņa sivēnmāja» (raksts portālā TVnet), «atentāts pret lieldienu zaķi», «īsti vīrieši atkal valdīs», «jaunas sejas kluba vaibstos», «Lēti polītiķi maksā dārgi!» – gan saprātīgi domugraudi, gan tāpat kā citus gadus arī dažādas pārteikšanās, paradoksi un mulsuma brīžos izstostīti vārdu virknējumi. Daži atzīti par piesārņotas un lecīgas valodas piemēriem («Pilnīgs outlets! Nāc un baudi!»), bet citi – par valodas savārstījumiem («padarīt iespējamu …spēlfilmu pieejamību»).


Latviešu valodas attīstības kopa katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00 (izņemot jūliju, augustu) aicina noklausīties stāstījumus jeb referātus un piedalīties sarunās par valodu. Ieeja LVAK rīkotajās tematiskajās sanāksmēs RLB namā ir bez maksas visiem interesentiem. Tuvākais – 2. martā pulksten 18:00 «Par ģenitīveņiem latviešu valodā», referents – filologs Aldis Lauzis.

Vietne – LVAK.wordpress.com.
Tviterī – twitter.com/LVAK_valoda.
Vēsture – gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens: 2003–2018.

Latviešu valodas attīstības kopa lieto, pēta un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību (morfoloģiju – vārdu uzbūvi, svešvārdu atveides principus, vajadzīgajās vietās ch, ō un ŗ, gaŗumzīmes, arī izrunu), kas izkopta pirmajā Latvijas Republikas neatkarības periodā un ko plaši lieto trimdas latviešu izdevumi, kā arī vairāki apgādi un vietnes Latvijā.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Par e-grāmatām var saukt pietiekami apjomīgas publikācijas, ko izdevēji izplata elektroniskā veidā. Vairākas e-grāmatas, ko sagatavojuši un klajā laiduši LVAK biedri, jau pieteiktas mūsu emuāru lapās – latviešu pareizrakstības apskatā un vēstī par elektronizēto mācību grāmatu “Turi pa rokai, iemet aci”. Savukārt latviešu terminologi 2010. gadā ir sprieduši par pareizāko nosaukumu rīkam, ko angliski sauc par “e-book reader (‘elektroniska ierīce, kuŗa domāta galvenokārt elektronisku grāmatu un periodisku izdevumu lasīšanai un kuŗas ekrānā izmanto e-tintes technoloģiju‘). Izrādās, nebūtu vēlams ierīci saukt par “lasītāju” (tāpat kā cilvēku), jo rastos pārpratumi, piemēram: “bibliotēka ziņo, ka ar 30 jaunajiem e-grāmatu lasītājiem jau darbojas ap 500 e-grāmatu lasītāju“. Varbūt ierīce jāsauc par “lasīkli” vai jāizmanto kāda cita vārdrades iespēja, jāveido saliktenis? Saņemti vairāki ierosinājumi – sk. stabiņu! Tiem priekšā var, ja vajag, likt arī paskaidrojumu (“e-” vai “e-grāmatu -“), lai sanāktu “e-lasāmrīks”, “e-grāmatu lasāmrīks” u.tml.

Jaunvārdu vārdnīca, termini, piemēri, darināšana, vēsture, etimoloģija, vārdu nozīme.grāmatdators ierīce lasāmais lasāmierīce lasāmrīks laseklis lasīkla lasīklis lasītājs lasors lasule lasulis

Ko par izskaņām “-īklis“, “-īkla“, “-eklis” Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokolos (1933–1942) atzinis Jānis Endzelīns? » 471. sēdē – “vārds formāli nepareizi darināts: “gaismeklis” vai “gaismekle” būtu atvasināts no subst. [lietvārda!] gaisma, bet rīku apzīmējumi ar piedēkli, kur sastopams -kl-, atvasināti tikai no verbiem” piezīme: (bet – varētu skaidrot, ka tas darināts no vārda “[ap]gaismot” – ?). » 473. sēdē – “No nōmeniem gan ir atvasināti ar skaņu kopu -kl- piedēkļi substantīvi, kas apzīmē vietu, piem., sūneklis, biezeklis, bet daiktu apzīmējumi tikai no verbiem” piezīme: (ar “-eklis” ir vārdi “jauneklis”, “gludeklis”, “loceklis”, “luteklis”, “māceklis”, “miteklis”, “moceklis”, “puteklis”, “riebeklis”, tomēr starp tiem tikai “gludeklis” ir gludināšanas rīks, kamēr pārējie nav mācīšanas, locīšanas, mocīšanas rīki, bet tikai šo norišu objekti vai dalībnieki). » 538. sēdē – ieteikts rīka nosaukums “sildeklis” piezīme: (likumīgs veidojums būtu arī “sildīkla” – ?). Ievērojot šīs tendences, “laseklis” varbūt īsti neizklausās pēc rīka, bet … pēc objekta (līdzīgi: gremoklis = ‘tas, ko gremo’, nevis ‘tas, ar ko gremo’). Jau tagad datoriķu sarunvalodā ir “disku lasīklis”, “ziņu lasīklis”; ir arī “e-talonu lasīklis”. Tātad “e-book reader” latviešu nosaukuma pamatvārds varētu būt “lasīklis“, līdz ar izvērstajiem variantiem “e-lasīklis“, “e-grāmatu lasīklis“, “elektronisko grāmatu lasīklis“. Kā domājat jūs? » Vai “lasīklis” šķiet trāpīgs un labā valodas stilā pieņemams? » Ja ne “lasīklis”, tad kuŗš variants šķiet visvēlamākais?