Archive for the ‘referāti’ Category

Pirms vasaras pārtraukuma vēl iespējams noklausīties RLB latviešu valodas attīstības kopas rīkotu stāstījumu.
Pirmdien, 4. jūnijā pulksten 18:00 tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis runās par temu
Mūsdienu latviešu valodas teikuma tēls“.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
RLB adrese – Rīgā, Merķeļa ielā 13.
Aldis Lauzis referējis jau iepriekš. Aicinām iepazīties ar dažām publikācijām tepat LVAK vietnē.
LVAK ikmēneša sanāksmes atsāksies septembŗa pirmās pirmdienas vakarā.

2018. gada 5. martā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē varēs noklausīties RLB Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes un komisijas dibinātāja folklorista Ernesta Spīča stāstījumu. Tajā uzzināsit par Folkloras komisijas norisēm, kas veltītas valodai: A. Kronvalda piemiņas dienas; stāstnieku konkurss “Pulkā eimu, pulkā teku”, bērnu valodas attīstības veicināšana.

Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa.

Skatiet arī: Aša Kronvalda piemiņas sarīkojums: foto atskats un jaunvārdi (2012)!


 

 

Aicinām uz Rīgas Latviešu biedrību noklausīties lielisku valodniecisku referātu!

Latviešu valodā ir ap 50 dažādu fōnēmu (skaņu). Ne katrs valodas lietotājs, lasīdams pamatrakstībā rakstītu vai drukātu tekstu, spēj viegli saprast, kad izrunājami šaurie un kad platie [e], [ē]. Retākā, svešākā vārdā nedrošība var būt arī gar “dz” izlasīšanu – viena skaņa vai divas?

Dīvaini, bet ar 35 burtu alfabētu* ne visu var uzrakstīt!

Egīls Skudra, valodnieks, filologs, referāti, bezmaksas elektroniskās grāmatas, 2017, Rīga, raksti, valodniecība.Kāpēc pazīstams ir tikai viens vienīgs “o” burts, ja skaņu īstenībā ir trīs: divskanis, īss patskanis un gaŗš patskanis? Turklāt arī intonācija atšķiŗas, par piemēru – “gods” un “soma“; un divi dažādi “griezt“.

Mēs gan zinām, ka vārdā “Atis” skaņa [t] ir jāpagarina (bet burts jāraksta tikai viens!). Izruna ir vienāda kādā citā gadījumā [at:āls], bet tai atbilst divi dažādi, leģitimi (pareizi) vārdi: “attāls” un “atāls“! Ja paši latvieši mulst, kā ar to vispār tiek galā cittautieši?

Pētnieki un praktiķi, kas domā par rakstības jeb ortografijas jautājumiem, jau dažkārt ir centušies izstrādāt vai vismaz iezīmēt, kāda varētu būt latviešu valodas pilnrakstība. Vai tā kaut ko precīzētu un atvieglinātu?

Vairākiem gluži neatkarīgi radusies doma par dažu jōtētu līdzskaņu ieviešanu: tad būtu žirau gaŗie kakli, au gani, karau korķi, filosou (sieviešu) biedrības, zisaimniecība (nevis zivsaimniecība vai zivjsaimniecība), odors (nevis F..jodors), varbūt pat arī asojedovs (ne M..jasojedovs). Un vēl – up̒u līči, jūŗas dzelu būtnes, ciru kāti.

Savukārt filologs Egīls Skudra (** – darbi) ir ne tikai sastādījis visai apjomīgu “Latvisku tematisko vārdnīcu” (citiem vārdiem – tēzauru), bet ir arī sevišķi pētījis, par piemēru, gan [uo], [o] un [ō] rakstiskas atšķiršanas iespēju un variantus latviešu rakstības sākotnē, gan to, kāpēc tiem atvēlēta vieta tikai fōnētiskos un dialektoloģiskos pierakstos.

2017. gada 2. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā Egīls Skudra lasīs referātu “Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi”. Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīkotāja – latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz priekšlasījumiem katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā (no septembŗa līdz jūnijam).

* Padomjlaiku ietekmētajā pareizrakstībā (PIP) ir vēl mazāk burtu – 33. Tagadējie valodas pārraugi (likumdevēji un valsts valodas lietošanas uzraudzītāji) turpina uzturēt spēkā okupācijas normātīvus, tai skaitā saīsināto alfabētu un sagrozīto ortografiju. Izmantojiet tās pretstatu – klasisko latviešu pareizrakstību!

** www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html

Valters Feists

LVAK.wordpress.com

No 2008. gada septembŗa līdz 2009. gada martam LVAK ir sarīkojusi šādus priekšlasījumus.

Filologs, terminologs, tulkotājs Aldis Lauzis:
«Latviešu valoda jaunajā latviešu sabiedrībā»
(septembrī).

Rakstnieks, tēlnieks un akmeņkalis Ainārs Zelčs:
«Mūsu valodas prakses jautājumi»
(oktōbrī).

Dr. habil. med., profesors Māris Baltiņš, terminologs un ārsts:
«Latviešu terminoloģija —
pagātnes mantojums un tagadnes problēmas»
(novembrī).

Humānitāro zinātņu bakalaurs, somu valodas mācībspēks Matīss Treimanis:
«Par saviem somu grāmatu tulkojumiem latviski
un dažiem vērojumiem latviešu valodas mācīšanā»
(decembrī).

Bioloģijas maģistrands Jurģis Šuba:
«Atmiņas un pārdomas par Somijā pavadīto laiku»
(janvārī).Deutsch-lettisches Wörterbuch | German-Latvian Dictionary | LVAK tematiskie vakari: Ojārs Bušs * Ilmārs Zvirgzds * Jurģis Šuba * Matīss Treimanis * Māris Baltiņš * Ainārs Zelčs * Aldis Lauzis.

Tulkotājs, atdzejotājs Ilmārs Zvirgzds:
«Par ebreju literātūras latviskošanu»
(februārī).

Dr. habil. philol. Ojārs Bušs:
«Par Eduarda Ozoliņa „Vāciski—latviskā vārdnīcā“
iekļautiem Jāņa Endzelīna un citu autoru jaunvārdiem»
(martā).