Archive for the ‘nacionālisms’ Category

Pirmdien, 2019. gada 7. oktōbrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Būt vai nebūt latviešu valodai diasporā?».

 

Šīs reizes referente — Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja
Anta Lazareva.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 

Pirmdien, 2019. gada 1. aprīlī pulksten 18:00 notiks priekšlasījums

«Latvijas ārpolītikas avoti un pirmie soļi
(līdz 1919. gada vasarai)»

 

— runās vēstures doktors Gints Apals.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

RLB - latviešu valodas attīstības kopa


 

2018. g. 3. decembrī pulksten 18:00 RLB nama Kluba zālē
(Rīgā, Merķeļa ielā 13)
runās valodniece Dr. philol. Vineta Poriņa
.

Priekšlasījuma nosaukums: «Valodas izvēle: teōrija un Latvijas prakse».

Aicinām visus interesentus — ieeja brīva!

Latviešu valodas attīstības kopas tematiskā tikšanās notiks 2018. g. 1. oktōbrī pulksten 18:00 RLB nama 306. telpā. Dr. philol. Vineta Poriņa stāstīs par savu pētījumu, kuŗā tiek izmantota kritiskā atgadījuma (incidenta) metode, lai izzinātu mūsdienu valodas situāciju. Sociolingvistiskais pētījums ir ilglaicīgs, rit trijos posmos, kas risinās ik pēc 3–4 gadiem. Latviešu grupā ir saskatītas zīmīgas atšķirības tieši pēdējā posmā.
Sanāksmē varēsit uzzināt sīkāk par pētījuma paņēmieniem un jaunākā posma secinājumiem.
LVAK aicina piedalīties visus interesentus – ieeja brīva.


 

2018. gada 8. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē varēs noklausīties Dr. hist. Ginta Apala priekšlasījumu “Latvijas vēsture un valodas vēsture (2. daļa): valstiskuma alternātīvas, un ko tās nozīmētu latviešu valodai“; sekos diskusija.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa.


 

29. janvārī uzzinājām 2017. gada vārda, nevārda, spārnota teiciena un savārstījuma aptaujas rezultātus!
Noteikumi, labākie vārdi un teicieni, kommentāri… skatiet:

Piesakiet arī 2018. gadā! E-pasta adrese – gadavards@inbox.lv.

Rīgas Latviešu biedrības namā 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 sāksies LVAK tematiskais vakars, kuŗā runās Ritvars Eglājs. Stāstījuma tema:

«Valoda, dēmografija un vēlēšanas — paša un Latvijas pieredze».

Šajā sanāksmē varēsit uzzināt par latviešu valodas stāvokli kopsakarībā ar tautību procesiem un vēlēšanu iznākumu skaitļiem. Ritvars Eglājs pastāstīs arī par paša personīgām attiecībām ar valodas lietošanu, pieredzējumiem un gūtām atziņām.

latviesu-tautas-domvezi-domvedis-viedoklu-lideris-termini-latviskak-ritvars-eglajs-rlb-lvak-valoda-etnodemografija-velesanas-statistika-likums5. decembŗa referents Ritvars Eglājs kopš 2003. gada strādā karšu apgādā «Jāņa sēta» par redaktoru. Ir bijis balsu skaitītājs Pilsoņu kongresa vēlēšanās 1990. gadā, vēlāk Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklis, bet kopš 2011. gada — Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Studējis Latvijas Ūniversitātes (LU) ģeografijas un zemes zinātņu fakultātē, Prāgas Kārļa Ūniversitātes Starptautiskajā dēmografijas vasaras skolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnaziju.

R. Eglājs darbojies arī žurnālistikā un publicistikā. Personīgas domas izpauž vēstīs, ko publicē emuāru vietnē ritvars.wordpress.com, agrāk arī klab.lv/~ritvars/. Neciezdams padomju okupācijas laikā (1944–1991) ieviestos lingvistiski bezjēdzīgos, «komūnisma celtniecības azartā» tapinātos latviešu valodas pārgrozījumus, Ritvars vienmēr raksta klasiskajā latviešu pareizrakstībā, kas tika izkopta priekškaŗa neatkarīgajā Latvijā.

Ritvara emuāros sakrājies daudz rakstu; par piemēru, pirms pieciem gadiem publicēta precīza statistiska analize — par visu 10. Saeimas deputātu un frakciju balsojumiem: cik pretlatviski, vienaldzīgi vai latviski tie bijuši (skatīt grafiku).

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) rīko brīvi apmeklējumus priekšlasījumus par valodu, valodnieciskām, kultūrālām un tautiskām latviešu lietām, kas notiek RLB namā katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Sekojiet turpmākajiem jaunumiem tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com.


Decembŗa un janvāŗa aktuālitāte — piedalīšanās aptaujā par 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena izvēli. Aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/. Aptaujas rīkotāji pēta sarunvalodu, valodas kvalitāti savēstes līdzekļos, oficiālās un techniskās publikācijās, spēju veidot loģiski pareizus teikumus, bērnu valodisko jaunradi. Katrs latviešu valodas lietotājs var iesūtīt dažādus priekšlikumus un šāgada vērojumus par valodu, izmantojot adresi gadavards@inbox.lv!

Tiekamies 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 RLB namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13!

Valoda un okupācija; etnolingvodemografija; latvietība, latviešu tautas interešu aizstāvība; Endzelīna pareizrakstība (klasiskā latviešu pareizrakstība).Teksta un fotografiju autors: Valters Feists.


 

brivibas-piemineklis-sapulce-valoda-par-valodu-latvietibas-saglabasana-latviesi-asv-trimda-domubiedri-referats-divvalodiba-sietlas-universities-latvianAicinām visus, kam svarīga latvietība un kas interesējas par latviešu kopīgo un individuālo likteni mūsdienu pasaules plašumos, 2016. gada 5. septembrī 18:00 noklausīties stāstījumu

«Runā ar mani latviski!».

 

Šo priekšlasījumu sagatavojusi Iveta Grīnberga, latviešu vieslektore Vašingtonas universitātes Skandinavu studiju departamentā Sietlā (ASV; sīkāk⇛).

«Latvieši, kas agrāk vai pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ pametuši Latviju, nav gatavi atteikties no savas identitātes. Tā kā valoda ir liela identitātes daļa, izceļotāji to cenšas saglabāt un mācīt saviem bērniem. Priekšlasījums būs veltīts latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguves aspektiem, ar ko sastopamies ārpus Latvijas.»

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 05.09.2016. pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.

2016. gada 4. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā
latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā
filoloģijas doktores Ievas Zuicenas stāstījumu
«Latviešu valoda un mēs».

Referātā uzzināsim par paradoksiem, ar ko latviešu valodas aizstāvjiem ir bijis jāsaskaŗas no 90. gadiem līdz mūsdienām.

Neatkarības atgūšana — tikai sākums

Ieva Zuicena, latviešu valodniece, referāts par latviešu valodu, valsts valodas likumu; diskriminācija darba tirgū.Notikumu gaitu un vēsturiskos apstākļus Ieva Zuicena aprakstījusi rakstu krājumā «Kas valda valodu, valda prātu» (2007), 61.—68. lpp.:

«Padomju okupācijas laikā [..] stratēģiski svarīgās nozares [..], tāpat represīvās struktūras (milicija) – bija tās nozares, kuŗās strādāja galvenokārt krievvalodīgie iedzīvotāji. Speciālo izglītību šajās nozarēs varēja iegūt tikai krievu valodā.»

Latviešu Trešās atmodas laikā, jau 1989. g. 5. maijā pieņēma «Valodu likumu». Sākās pakāpeniska pāreja uz lietvedību latviešu valodā – iepriekš pat īsti nebija rakstāmmašīnu latviešu valodā, tās vajadzēja sagādāt! Likums noteica valsts valodas – latviešu valodas prasmes prasību darbiniekiem. Tajā pašā laikā krievu okupācijas kaŗaspēks vēl ir Latvijā, bet no Afgānistānas jau atkāpies ar zaudējumu.

1992. gadā liela daļa varbūt cerēja, ka valodas prasme paliks tikai «uz papīra». Un tomēr — «1993. gadā [..] izdevās izcīnīt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu par atestācijas termiņa pagarinājumu [..] lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, [..] Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un diemžēl arī skolotāju atestācijai,» raksta Ieva Zuicena. «Atestācijas pirmajā posmā 1992.—1993. g. valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 cilvēku [..]», turklāt — «valstij neieguldot praktiski nekādus līdzekļus»!

«Eiropas institūciju „eksperti“
rūpīgi sekoja . . . »

1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Bet šīs institūcijas un arī EDSO pārstāvji nemitīgi iejaucās, faktiski kavēja gan valsts valodas prasmes pilnīgošanu sabiedrībā, gan jaunā Valsts valodas likuma pieņemšanu. Tas stājās spēkā 2000. g. 1. septembrī, turklāt vājināts — privātu uzņēmumu darbinieki varēja izvairīties no latviešu valodas prašanas; saraksts ar profesijām, kam jāprot valoda, bija visai īss; dīvaini – tajā nebija dažādu amatu, kuŗos vistiešākā veidā jāapkalpo klienti (piem., pārdevēju, frizieŗu).

Dīvaini, bet pat daudzus (15, 20, 25…) gadus vēlāk vēl aizvien ir profesijas un veselas nozares, kuŗās saglabājies īpatnējs «krievinājuma faktors» — medicīna, policija. Ir veikti pētījumi par latviešu valodas lietotāju diskrimināciju sabiedrībā, pakalpojumu vidē, darbaspēka tirgū. 2009. gadā programma «Letonika» un LU LVI kopīgi izdeva grāmatu «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā» — divsimt lappušu monografiju. Tās autore ir Dr. philol. Vineta Poriņa, kuŗa speciālizējusies sociolingvistikā un veikusi Eiropas Komisijas pētījumu par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā. Vineta Poriņa 2015. gadā uzņēmusies kopā ar kollēgām turpmāk vadīt RLB latviešu valodas attīstības kopas darbu.

Referāts un saruna 4. janvāŗa vakarā

Sīkāk par to, kā EDSO iejaucas ar latviešu valodu saistītajos likumos, kāpēc 90. gados nobloķēja mazākumtautību skolu pāriešanu uz latviešu valodu un kāda ir attieksme pret latviešu valodas pētniecību, uzzināsim Ievas Zuicenas izklāstā RLB namā pulksten 18:00. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Zuicena filoloģijas zinātņu kandidāta gradu ieguvusi 1985. gadā; no 1976. līdz 1992. g. — zinātniece tagadējā LU Latviešu valodas institūtā (LU LVI); no 1992. līdz 2000. g. — Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēde; vēlāk rūpējusies par atestācijas jomu Tieslietu ministrijas VVC un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksāminācijas centrā. 1997. gadā kļuvusi par galveno pētnieci LU LVI. Lielākie darbi — vairākas divvalodu (krievu un latviešu) vārdnīcas; piedalījusies «valodu portfeļa» un citos līdzīgos veicienos; projekta «Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca» vadītāja, redaktore.

LVAK – valodas interesentu, aizstāvju un pētnieku vienotāja

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) darbojas Rīgas Latviešu biedrībā kopš 2001. gada, katru mēnesi piedāvādama priekšlasījumu par valodniecību, literātūru, kultūras un sabiedrības lietām. Mērķauditorija — latviešu valodas pētnieki, praktiķi, interesenti, latvietības kopēji, sabiedriski darbinieki.

Valters Feists


Līdz 2016. g. 16. janvārim LVAK turpina pieņemt 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena, kā arī savārstījuma (juceklīgākā teikuma vai frazes) pieteikumus.
Sūtiet tos uz adresi gadavards@inbox.lv,
plašāk par aptauju: LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

Nākotne + pagātne … ≠ tagadne.

«Nākotne + pagātne … ≠ tagadne»                                                        Fotografija: V•F•_

 

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB LVAK aicina 2015. gada 5. janvārī pulksten 18:00 noklausīties Dr. philol. Vinetas Poriņas stāstījumu

«Latviešu lingvistiskā diskriminācija Latvijā»,

kas notiks Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā. Ieeja brīva visiem interesentiem. Pēc stāstījuma – diskusija. Sarīkojuma ilgums – aptuveni pusotra stunda.

Valsts valodas funkcionēšanas izpētei Vineta Poriņa pievērsusies jau kopš 1995. gada, kad LU Latviešu valodas institūtā ritēja pētījums «Valodas situācija Latvijā»; 1996. gadā tapa viņas maģistra darbs «Latvijas nācionālo minoritāšu sociolingvistiskais raksturojums».

2003. gadā LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes rīkotā sēdē Vineta Poriņa aizstāvējusi promocijas darbu «Individuālā un sociālā bilingvisma korrelācija Latvijā» un ieguvusi filoloģijas doktora gradu.

«Aktīva piedalīšanās pētniecībā un projektu vadībā manu sākotnējo interesi par valsts valodu daudzvalodīgajā sabiedrībā ir pārvērtusi par manu dzīves uzdevumu.» – Tā V. Poriņa raksta priekšvārdos savai 2009. gadā izdotai grāmatai «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā».

Tajā arī pausts – «Latvijā … mazākumtautību individi ir apguvuši valsts valodu labā līmenī, bet bieži publiskajā telpā u. c. neizmanto savas latviešu valodas prasmes (ne produktīvās, ne receptīvās).» (55. lpp.); «Vismaz 91% mazākumtautību cilvēku ir lasītprasme un klausītiesprasme latviski, tomēr viņi valstī bez tās var iztikt.»; «Kā sākušas padomju polītiskās sistēmas laikā, mazākumtautības pēc inerces un arī polītisku grupējumu interesēs joprojām uzsveŗ krievu valodas prasmes nepieciešamību, tādējādi kopīgi ar līdzīgu uzskatu latviešiem veidojot stereotipus, kuŗus, kā apliecina teōrija, var mazināt, bet no tiem grūti atbrīvoties.» (13. lpp.); «Nelietojot latviešu valodu saziņā ar mazākumtautību cilvēkiem, latvieši joprojām parāda, ka vēl īsti neuztveŗ sevi par neatkarīgas valsts pamatnāciju. 21. gadsimta oikonomiskā situācija tikai pastiprina to, ka latvieši Latvijā nejūtas droši» (14. lpp.).

Vēl daži citāti no «Valsts valodas daudzvalodīgajā sabiedrībā…» – šeit.

Vai pēdējo sešu gadu laikā ir bijušas kādas pozitīvas pārmaiņas, un cik labi ar valsts valodas stiprināšanu ir veicies Latvijas Republikas likumdevējiem? – To vaicāsim 5. janvāŗa referentei.

Priekšlasījumu rīko Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).

VINETA PORIŅA, valodniece, sociolingviste, polītiķe. ULŽA MUZIKANTA fotografija.


Bermontiādes laikā (1919. g.) šai pašā ēkā Daugavas krastmalā vēl gozējies pavisam vācisks «Frisier-Salon», bet citi uzraksti aiztriepti ar baltu krāsu – sk. attēlu!

Kādas ir izkārtnes Rīgā XXI gadsimtā?

Lai saprastu, kas notiek galvaspilsētā, ir par maz būt «tikai bilingvālam», jo izkārtnēs redzami izteicieni arī angļu, latīņu valodā un nereti pat vēl dīvainākos valodu maisījumos.

Parādās tādi vārdi, kas sākotnēji lietoti vienā valodā, bet uzrakstīti jau pavisam citā dīvainā ortografijā – vai nu nejauši kļūdainā, vai tīši «uzlabotā».

Vienā vārdā var būt kā salātos sajauktas vairākas ortografijas, un pats vārds var būt izfantazēts. Pašizgudrotam vārdam vēl mēdz pieprasīt kādu īpašu izrunas veidu – [eirolains], [jusk], [īzī] – izdomājiet nu, kā tos lai raksta!?

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Gaidot LVAK rīkoto Arņa Šablovska stāstījumu 2013. g. 2. decembrī RLB namā par Gunāra Astras „Pēdējo vārdu“, ieskatīsimies vēsturiskajā kontekstā, polītiskajās pārmaiņās un sociāllingvistiskajā situācijā no pirmsatmodas gadiem līdz mūsdienām.

Pirms 30 gadiem – 1983. gada decembrī, kad PSRS eksistencei bija atlikuši vairs tikai nieka 8 gadi, tomēr bija vēl diezgan maz pazīmju, ka varētu patiesi tikt atjaunota demokratiskās Latvijas neatkarība un atbrīvotas arī visas pārējās Padomju savienības okupētās un «Austrumu blokā» pēc 2. pasaules kaŗa ietvertās nācijas. Nebija vēl sākušās lavīnveidīgās sabiedriskās kustības, kas panāca tā saucamā «komūnisma» norietu. Austrumeiropā XX gadsimta periodu no 40. līdz 80. gadiem raksturo totālitārisms, cenzūra, pārkrievošana un pret ikvienu pretpadomju vārdu, domu un darbību vērstas represijas, kas brīžam varbūt tika mīkstinātas, bet tad atkal atgriezās ar jaunu sparu. PSRS 1983. gadā vadīja J. Andropovs, kuŗš pirms tam bijis padomju valsts drošības komitejas jeb VDK/KGB priekšsēdis (1967–1982), enerģiski rīkojies ungāru brīvības centienu un Prāgas pavasaŗa apspiešanā (attiecīgi 1956. un 1968. gadā), sekmējis iebrukumu Afgānistānā, ticis galā arī ar disidentiem pašā Krievijā.

Gunārs Astra: «Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.
Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot»
– no pēdējā vārda tiesā 15.12.1983.

1983. gada 15. decembrī Rīgā tiek pasludināts nesaudzīgs padomju tiesas spriedums par divu brīvdomīgu latviešu, Gunāra Freimaņa un Gunāra Astras, nodarījumiem pret okupācijas varu – lielākoties par lasīšanu, domāšanu, rakstīšanu un komūnicēšanos Maskavas valdniekiem nepatīkamā veidā. Varai, protams, šķiet bīstami, ja norāda uz tās varmācīgumu. Par tādu uzdrīkstēšanos Gunārs Astra jau pirms tam bijis PSRS polītiskais cietumnieks un izsūtītais Sibirijā (1961–1976). Padomju prokurors 15. decembrī gan pieprasa pretpadomiski noskaņoto Astru apklusināt arī tiesas zālē, bet tiesnesis ļauj turpināt brīvības cīnītāja drosmīgo runu: «valsts apsūdzētājs ir pieprasījis atzīt mani par sevišķi bīstamu recidīvistu un ieslodzīt sevišķā režīmā uz septiņiem gadiem, bez tā – uz pieciem gadiem nometināt ne jau Krimā».

G. Astras «Pēdējo vārdu» viņa domubiedri slepeni ieraksta un nogādā arī trimdas latviešiem Rietumos. Alfrēds Stinkuls «Brīvajā Latvijā» raksta: «Gunārs izturējās aukstasinīgi. (…) Un Gunārs pateica visu, ko bija iecerējis sacīt: kā sprediķi, kā atklāsmes vēstījumu. Tik drosmīgi runājam kādu Padomju savienībā redzēju un dzirdēju pirmo reizi.»

Itin drīz, 80. gadu beigās jau rit plašas kampaņas pret totālitārismu un okupāciju, par vārda brīvību. 1988. gada sākumā Gunāram Astram PSRS vara piešķiŗ amnestiju, bet veselība ir smagi cietusi un brīvībā viņš nodzīvo vairs tikai divus mēnešus.

Ko darām mēs? Cik labi mūsdienās protam izmantot brīvību, kas sasniegta, pateicoties neatkarības cīnītāju nelokāmajām dvēselēm, izturībai, gudrībai un personīgiem upuŗiem? Domu dažādība ir patiešām liela, var novērot dažādus ceļus un neceļus: aizrautību blakus apatijai un latvietību līdzās jaunu paveidu beztautībai. Gadu pēc gada – te stiprina valodas likumu, te atkal aptumsuma mirklī vienkārši atdod kādu latvisku territoriju; vieni rada jaunus terminus un mācās pareizu jaunvārdu darināšanu, citi piekāpjas «internacionālajam» spiedienam, ka varētu taču iztikt bez latviskiem nosaukumiem naudai, datorlietām, firmām, veikaliem, sadzīviskiem, akadēmiskiem, techniskiem, juridiskiem jēdzieniem; ka latviska ortografija īpašvārdos, pareiza locīšana un galotņu lietošana, latviešu valoda afišās, internetā, uz grāmatu vākiem, ēdienkartēs, dokumentos, apraidē u. c. neesot nemaz īsti vajadzīga – bet kur tad pēc visiem šiem apgraizījumiem vairs paliks latviešu valoda?! Ja seko bēdīgi slavenajai prātulai, ka «valoda mainās», tad jau jāsamierinās ar vecajiem padomju frazeoloģismiem, kam tagad piepulcējas arī kārkluangļu pidžins.

Ar savu atskatu uz 1983. gada notikumiem mūsdienu kontekstā RLB latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā sanāksmē viesosies publicists ARNIS ŠABLOVSKIS; priekšlasījuma nosaukums: «Pēc 30 gadiem. Gunāra Astras „Pēdējais vārds“. Kas mainījies? Rīgā un latviešu valodā?».

Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2013. gada 2. decembrī plkst. 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem; ilgums – aptuveni pusotra stunda, ieskaitot diskusiju.

Gunārs Astra; par Gunāru Astru stāsta Arnis Šablovskis.

Tīmeklī var iepazīties ar:

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org