Archive for the ‘vērsums (aktuālais dalījums)’ Category

Gads iesācies labi, jo līdztekus populārajai 2018. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanas akcijai (sk. rezultātus!) lielā laikrakstā publicēta gaŗa intervija ar Aldi Lauzi, biežu LVAK tematisko vakaru referentu, arī akcijas žūrijas dalībnieku, jaunu terminu meklētāju un skaidrotāju.

Sintakse

Latviešu valoda. Termini, teikums, sintakse, salikteņi, jaunvārdi. Intervija presē.Angļu valodas ietekme uz tagadējo latviešu valodas lietotāju sintaktiskajiem ieradumiem kļūst tik kaitīga, ka var jau runāt par veselu anomaliju epidēmiju. Rakstītāji neviļus un pavisam aplami (!) atdarina angļu valodā obligāto teikuma locekļu secību (izteicējs [ko dara?] uzreiz seko teikuma priekšmetam [kas?]; papildinātājs [ko?] ir liekams tikai un vienīgi pēc izteicēja). Tāda angliska domāšana neļauj izteikt to, ko latviskā teksta rakstītājs īstenībā ir gribējis vēstīt, bet lasītājs nevar viegli un skaidri saprast, kāds ir konteksts un kuŗa ir jaunā paustā informācija.

Leksika, terminoloģija

Jaunus terminus labi veidot varēs tikai tie, kas būs iemācījušies latviešu valodas likumības un iespējas un ievingrinājušies tikt galā ar tām praksē. Jauni jēdzieni gluži vai nemitīgā straumē parādās gan eksaktās, gan humānitārās nozarēs.

Dažkārt tomēr izdodas vienoties par tādu terminu lietošanu, kas ir gan latviski, gan arī pareizi parāda jauno parādību būtību. Piemēram, „jaunuzņēmums“ ir īpašs un pašlaik aktuāls jaunu uzņēmumu paveids (pēc tā darbības ievirzēm un iecerēm, tiesiskā statusa, innovāciju nozīmīguma jaunuzņēmuma pastāvēšanā un izaugsmē), tāpat kā „jaunsaimniecības“ bija tieši tās saimniecības, kas radās noteiktā vēsturiskā periodā pēc muižu dalīšanas.

Anglicismi un to atspulgs gada vārda titulēšanā

Nav nekādas vajadzības lietot veselu anglicismu gūzmu — „ekselences centrs“, „stārtaps“, „hendlings“, „māsterplāns“, „ekspektācijas“. Lai iztiktu bez „ekspektācijām“ (kas var būt gan pozitīvas, gan negātīvas), varētu lietot „gaidījumus“ (bet ne „gaidas, cerības, ilgas“ — tikai pozitīvas). Tomēr pagaidām „gaidījumi“ tekstos izmantoti ne visai bieži, novērojis Aldis Lauzis.

Intervijā runāts vēl par dažiem anglismiem, par dažādu valodu mijiedarbību, par valodiskām izpausmēm čivinātavā.

Iepriekšējās LVAK lekcijas šogad bijušas par tulkotāja attieksmi pret oriģināltekstu, kalkiem un puskalkiem leksikoloģiskā skatījumā, kā arī par LU filoloģijas un filozofijas studentu ieguldījumu valodas pētniecībā un attīstībā.

Aldis Lauzis twitter, salikteņi, diskusija par valoda, valodnieki, teikuma aktuālais dalījums jeb vērsums, tema, rēma, rakurss.

Aldis Lauzis – redaktors, tulkotājs un terminologs runās LVAK tematiskajā sanāksmē 2014. g. 7. aprīlī.

Aprīļa pirmajā pirmdienā (07.04.2014., plkst 18:00) aicinām noklausīties Alža Lauža stāstījumu «Teikuma vērsums un vārdkārta». Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa; ieeja brīva visiem interesentiem.

Par teikuma vērsuma un vārdkārtas jautājumiem A. Lauzis domājis un savus secinājumus tulkošanas un rediģēšanas praksē pārbaudījis jau kopš XX gs. 60. gadiem. Savas atziņas izklāstījis referātā «Sarežģīta teksta sintakse» konferencē «Zinātnes valoda» (Valsts valodas komisija, 2003), seminārā «Teikuma vērsums angļu un latviešu valodā» Eiropas Parlamenta tulkotājiem un redaktoriem (2010) un rakstā «Teikuma vērsums un vārdu kārta», kas publicēts populārzinātnisku rakstu krājuma «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi» 4. numurā (2009). Viņa pieeja mazliet atšķiŗas no tā, kā šos jautājumus latviešu sintaksē līdz šim risina profesionālie valodnieki (sk., piemēram, Ilzes Lokmanes nodaļu «Izteikuma komūnikātīvā struktūra un aktuālais dalījums» 2014. gadā iznākušajā, pašlaik jaunākajā akadēmiskajā «Latviešu valodas gramatikā»).

Alža Lauža darbavietu vidū var minēt žurnālu «Zinātne un Technika», Galveno enciklopaidiju redakciju un SIA «Latvijas standarts». No 1975. gada – Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas loceklis. No 1992. līdz 2009. gadam – Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas loceklis. Interešu lokā – sēmiotika, loģikas zinātne, filozofija, terminoloģija, tulkošanas teōrija un prakse (tulko no angļu un krievu valodas) u. c. Ir publicēts vairāk nekā 100 A. Lauža populārzinātnisku rakstu un izdots vairāk nekā 20 no angļu un krievu valodas tulkotu grāmatu. Rediģēto darbu vidū – «So­ci­o­lo­ģi­jas vārdnīca» (1997), «Ideju vārdnīca» (1998), «Svešvārdu vārdnīca» (1999). Jaunākie iznākušie A. Lauža tulkojumi: Deivida Hjūma «Traktāts par cilvēka dabu. 2. grām.: Par jūtām.» (2008) un Ričarda Dōkinsa «Dieva delūzija» (2014).

* * *

«Valodas prakses» 4. laidienā (2009) A. Lauzis raksta:

  • «Jo trāpīgāk runātājs/rakstītājs šos vērsuma signālus izmanto, jo pilnīgāk viņa teksts veic savu komūnikātīvo uzdevumu — iedomāto paudumu novadīt līdz klausītāja/lasītāja apziņai.»
  • «Latviešu valodā vārdu kārta [..] brīva [..] ir tikai relātīvi, piemēram, salīdzinājumā ar angļu valodu, kur vārdu kārta teikumā galvenokārt palīdz uztvert, kāds teikuma loceklis ir katrs tā vārds. Latviešu valodā, kur ir lokāmas vārdšķiras, tas ir vārdu galotņu uzdevums un vārdu kārtu var brīvi izmantot teikuma vērsuma norādīšanai.»

Teikumā jēga ir ne tikai vārdu izvēlei un tam, kā vārdi gramatiski saistīti (par kādiem teikuma locekļiem tie lietoti vai, vispārīgāk, kāda ir to sintaktiskā loma). Daudzos teikumos vēl lielāka jēga ir vārdkārtai (jeb vārdu secībai). Salīdzināsim četrus teikumus:

Inta strādā Valmierā. // Valmierā strādā Inta. // Inta Valmierā strādā. // Valmierā Inta strādā.

Leksiski (pēc vārdu izvēles) un teikuma locekļu sintakses ziņā visi četri teikumi ir vienādi. Tie atšķiŗas tikai pēc vārdkārtas. Varbūt tā nav būtiska atšķirība? Vai tad bieži nedzirdam sakām, ka latvieši valodā vārdu kārtība esot brīva? Jā, tā ir diezgan brīva, un to liecina arī piemērs ar četriem «vienādajiem» teikumiem. Taču šo brīvību nevaram izmantot patvaļīgi, jo teikuma doma, emōcijas, tēlainība u. t. t. mainās arī atkarā no vārdkārtas. Visos valodas stilos un abos valodas pamatveidos (runas vai rakstu valoda) vārdkārtai nav vienādi uzdevumi. Taču viens uzdevums vārdkārtai vairāk vai mazāk ir jebkurā stilā: ar vārdkārtu izteic teikuma vērsumu — to, kā teikums iesaistīts runas/teksta plūdumā. Emōcionāli neutrālos rakstu valodas tekstos tas ir pats galvenais teikuma vārdkārtas uzdevums. Katram no piemēra četriem teikumiem ir citāds vērsums (dažādie vērsuma locekļi attēloti attiecīgi slīpā, parastā un trekninātā rakstā):

Inta strādā Valmierā. // Valmierā strādā Inta. // Inta Valmierā strādā. // Valmierā Inta strādā.

Par to, kas ir šie trīs atšķirīgie vērsuma locekļi un kāda ir to loma domas izteikšanā un teikuma sasaistē ar tā tekstuālo apkaimi, 2014. g. 7. aprīlī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā savā priekšlasījumā stāstīs redaktors, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis.

P. S. Lai sagatavotos labi saprast teikuma vērsuma loģiku, būtu vērtīgi pārdomāt tādus jēdzienus kā «diskurss» (izteikumu virkne konkrētā kontekstā), «emfaze» (izcēlums – ar akcentu vai pārvirzījumu) un «rakurss» (izteikuma daļa, kas norāda aspektu). [Plašāk – sk. izdevumu «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi 4».]


 

Lasiet arī: «Salikteņi: kā pret tiem izturēties?» – Aldis Lauzis (2014)