Archive for the ‘tulkojumi’ Category

2017. gada 4. septembrī pulksten 18:00 aicinām jūs uz mājīgo un eleganto Rīgas Latviešu biedrības nama
Kluba zāli, kur norisināsies tikšanās ar Ievu Kolmani! Savam stāstījumam viņa devusi filosofisku nosaukumu:
«Kā domāt valodu?».
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Kolmane pazīstama ne tikai kā tulkotāja, kuŗas tulkoto prōzas darbu autori ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Dž. K. Roulinga, Airisa Mērdoka, Semjuels Bekets (u. c.), bet arī kā latviešu valodas gada vārda, nevārda un teiciena akcijas žūrijas locekle. Literātūru un valodu vērtēdama, Ieva sevi pieteic kā literātūrfilosofi.

«Latvijas Avīzē» 2014. gada pavasarī viņa raksta:

«…dabā nav ne tādas žūrijas, ne ekspertu, kas literātūras laukā spētu nekļūdīgi atsijāt graudus no pelavām…»

Vai ko līdzīgu var teikt arī par valodu? Valoda vienlaikus ir gan materiālinās dabas daļa, gan cilvēka prāta un dvēseles instruments. „Valoda ir tikai saziņas līdzeklis“ — tāda doma šķiet nožēlojami prīmitīvizēta, bet arī tai netrūkst mīļotāju un aizstāvju.

Bet varbūt tas, kā un cik stipri cilvēks vēlas vai nevēlas rūpēties par mūsu valodas latviskumu un tīrību, liecina par viņa raksturu, sociālo piederību? Vai varam kopt to, kā nozīmi un būtību neesam skaidri sapratuši? — Tātad darbs sociolingvistiem, valodniekiem… patiesībā jau visiem, kas spēj (un grib) domāt sistēmiski!

«Filosofija izsenis interesējusies par jēdzieniem, proti, kā mēs ko domājam,» pauž Ieva Kolmane. «Jēdzienam daudzmaz klāt var tikt dažādos ceļos. ‘Valoda’, ko nevari ne sataustīt, ne saredzēt, pieder pie nojēgumiem, ko grūti definēt […] bet vari staigāt tam riņķī apkārt, un ik apriņķojums pasaka ko derīgu.»

2017. gada 4. septembŗa LVAK rīkotā tematiskā vakara referente piebilst: šoreiz priekšlasījums vai pat drīzāk — saruna būs mēģinājums tuvoties tam, kā valoda ir domājama, iztēlojama, izjūtama un saprotama.

Valters Feists


Savukārt 2017. gada 2. oktōbrī (arī 18:00) runās Egīls Skudra (valodnieks, vārdnīcu autors, bērnu valodas pētnieks un dažkārt dzejnieks). Stāstījuma tema būs «Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi». Egīlam ierosu devis tas, ka ar vienu burtu «o» mēdzam apzīmēt veselas trīs dažādas skaņas [uo], [ō] un [o]. — Gaidīsim jūs!

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) 2013. g. oktōbŗa pirmajā pirmdienā piedāvās brīvi apmeklējamu priekšlasījumu – tikšanos ar dzejnieku, atdzejotāju, tulkotāju, dziesmu vārdu autoru Jāni Elsbergu. LVAK viesis ir izvēlējies runāt par temu «Valodas normas un valodas dabiskums».

Jānis Elsbergs (dz. 1969) līdzās literārai darbībai un prozas un dzejas tulkošanai no vairākām valodām strādājis arī par redaktoru dažādos periodiskos kultūras izdevumos, par skolotāju, literāro konsultantu, citu autoru darbu izlašu sastādītāju. J. Elsberga dzeja tulkota vairākās valodās.

Pirms gada iznākusi no lietuviešu valodas tulkota grāmata ar diviem nopietnu atzinību saņēmušiem rakstnieka Vītauta V. Landsberģa pasaku žanra darbiem – «Zirga Dominika mīlestība» («Arklio Dominyko meilė») un «Ābolu pasakas» («Obuolių pasakos»). Intervijā «Delfiem», apliecinādams lietuvieša Landsberģa valodisko veiklību un stāstnieka fantazijas bagātību, kas tulkotājam sagādājis daudz interesantu «rēbusu», J. Elsbergs atzīst arī, ka, spriežot pēc viņa iespaidiem jau bērnībā, «valodas un iztēles stīvumu mūsu [latviešu] rakstniekiem nevarēja pārmest».

Jānis Elsbergs - tikšanās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā. Rīko latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Dzejoļi, pasakas, dzeja, prozas grāmatas, redaktora darbs...

Cik daudz valodā vajag iztēles, neatkarības un cik – dzelžainas kārtības? Vai rakstnieki un dzejnieki liks konservātīvākajiem valodniekiem nolaisties no mākoņiem? Un ja nu tieši otrādi? Iespējams, ka aizvien aktuālajā abu grupu diskusijā svarīgākais ir nevis palikt par spītīgāko «pēdējā vārda» teicēju, bet gan drosmīgi doties arvien dziļākos ūdeņos!

Jānis Elsbergs runās Merķeļa ielā 13, Rīgas Latviešu biedrības nama “Līgo zālē” pirmdien, 2013. gada 7. oktōbrī plkst. 18:00. Beigās – laiks jūsu jautājumiem, diskusija ar dzejnieku.

J. Elsberga «Dzejoļu kopu, kas tiek pieteikta kā pēdējie dzejoļi» var lejupielādēt no senākās latviešu elektronisko grāmatu izdevniecības «Eraksti» vietnes.

J. Elsbergs publicējies arī ar pseudonimu Jānis Ramba. Ieskatu viņa agrīnākā perioda darbos var gūt izdevuma «Jaunā Gaita» 182. numurā (1991. gada maijs).

***

LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā, izņemot jūliju un augustu.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

LVAK novembŗa sanāksmē asociētā profesore Dr. philol. Maija Baltiņa un asociētais profesors teologs Jānis Priede sniedza priekšlasījumu “Par jauno Bībeles tulkojumu”.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams (otrā stāva 301. telpā).
Laiks: pirmdien, 2012. gada 5. novembrī plkst. 18:00.

RLB latviešu valodas attīstības kopa piedāvā jaunu priekšlasījumu par valodu katru mēnesi – sekojiet vietnei LVAK.wordpress.com un brīvi piedalieties arī jūs!

Lekcijas: valoda, latviešu kultūra, valodniecība.

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) savu 2012. g. rudens sezonu sāk 3. septembŗa vakarā ar rakstnieces, tulkotājas Annas Velēdas Žīgures stāstījumu «Pārdomas par latviešu valodu mūsdienās».

Latviešu valoda, kādu to pazīstam tagad, nebūtu izveidojusies bez daudzu valodnieku, publicistu, terminologu un literātu darba – vai viņus visus mēs zinām un atzīstam?

A. Žīgures stāstījums aptvers vairāku viņas dzimtas paaudžu vēsturi – sākot no vecvectēva Stērstu Andreja, kuŗš bija autors pirmajai «Latviešu valodas mācībai» (izd. 1879, 1880) un citām publikācijām un ir piedalījies latviešu valodas pilnveidošanā. Tad klausītāji uzzinās par nākamo paaudžu – vecvecāku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas, tēva Jāņa Žīgura – attieksmi pret latviešu valodu. Beigās A. Žīgure izteiks savus vērojumus par pašreizējo valodas situāciju. Būs iespējams uzdot jautājumus un diskutēt.

Baltiešu un somugru tautu kultūras saikne, kuŗas uzturēšanā un bagātināšanā darbojas A. Žīgure, ir ražīga abos virzienos: ir pazīstami ne tikai viņas tulkojumi no igauņu un somu valodas (kopš XX gs. 70. gadiem), bet arī A. Žīgures darbi ir tulkoti somiski un igauniski. Īss, bet spilgts ieskats viņas grāmatā «Es stāstu par Latviju» un dzīves gājumā publicēts trimdas latviešu kultūras žurnālā «Jaunā Gaita».

Kā parasti, latviešu valodas attīstības kopas rīkoto priekšlasījumu var brīvi noklausīties ikviens interesents. Tā ir arī iespēja satikties ar citiem LVAK dalībniekiem un domubiedriem, uzdot visdažādākos jautājumus pieredzējušiem valodniekiem un literātiem.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2012. gada 3. septembrī plkst. 18:00
(ilgums – aptuveni pusotra stunda kopā ar diskusiju).

LVAK - latviešu valodas attīstības kopa. Priekšlasījums - Anna Žīgure par latv. val.

Rūta Karma, tulkotāja, sarīkojums RLB, LVAK 06.02.2012. Igauņu valoda, tulkojumi, grāmatas, pasakas, periodika. Rakstnieki, Kaplinskis, Tammsāre.Turpinot pirmdienu priekšlasījumu seriju, RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā tulkotājas Rūtas Karmas stāstījumu.

Rūta Karma tulko no igauņu valodas, kā arī igauniski. Publikācijas sākušās 1978. gadā. Šeit norādīti viņas darbi (avots: Latvijas Radošo savienību padomes profesionālo mākslinieku reģistrs).

R. Karmas stāstījums būs par diezgan plašu izdevumu klāstu Igaunijā – periodiku, vārdnīcām u. c., kam ir sakars ar valodu un tulkotājas darbu. Interesanta ir gan tieša kaimiņu tautas kultūras iepazīšana, ko palīdz veikt mūsdienu kultūras darbinieki, gan arī Rīgas Latviešu biedrības 144 gadus senā saikne ar igauņiem!

Sarīkojuma laiks: pirmdien, 2012. gada 6. februārī plkst. 18:00.
Vieta: RLB nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa.