Archive for the ‘Baiba Kangere’ Category

Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, 428. telpā 2010. gada 1. februārī plkst. 18:00 par divvalodības tematu runāja valodniece un dramaturģe prof. Dr. phil. Baiba Kangere. Priekšlasījums izskanēja arī 18.03.2010. RLBN Līgo zālē.

Baibas Kangeres (dz. Valkā) mācību un darba vietas ir bijušas Austrālijā (Melburnā) un Zviedrijā (Stokholmā).  Speciālizācija – latviešu valodas morfoloģija un atvasinājumi.

2010. gada 1. februāŗa un 18. marta priekšlasījumu un diskusijas pēc tiem piedāvāja RLB latviešu valodas attīstības kopa.

Baiba Kangere

Baiba Kangere (no labās) runā LVAK sanāksmē.

B. Kangere 2009. gadā intervijā paudusi savus vērojumus par latviešu iekšējo divvalodību, kuŗas cēlonis ir nepretošanās valodiskai, sociālai un mentālai pārkrievošanai, pārangļošanai u. t. t. Kangere aicina izzināt un stiprināt to, kas visiem latviešiem izsenis ir kopīgs, nevis šķelties dažādos divvalodīgos latviešu valodas “nozarojumos”, jo:

divvalodība ir kaitīga — tā atņem valodai dinamiku. Ja tu runā latviski un X valodu, es runāju latviski un Y valodu, bet tu lieto kalku no X valodas, ko es nesaprotu, es saku — tas nekam neder! — un lietoju kalku no Y valodas; mēs strīdamies, līdz iemaisās kāds, kas runā tikai latviski. Valodai top dinamika, ja izteiksmes problēmu cenšas risināt ar latviešu valodas, nevis ar aizgūtiem līdzekļiem. Ir problēma, kaut ko nevar pateikt, mēs gribam saprasties, un valodas attīstībā rodas tas, ko saprot vienīgi latvieši.

[…]
Ja ir sociāla vienvalodība, valoda pati atrod izteiksmes līdzekļus, kas kļūst par normām. Cilvēki zina, ja TO pateiks, tad citi TO arī sapratīs, bet tagad, divvalodībā, cilvēkiem ir mazāk spēju izteikties, nekā viņi prot izfantazēt, jo individu valoda ir puslēcienā starp vienu un otru valodu.

“Kas tagad ir muļķa lomā? Tādi kā es, kas nemāk krieviski. Kad pirmo reizi dzirdēju “izlejamo alu”, es domāju — ko, man samazgas dos?”
(Citēts no avīzes “Diena”, 31.01.2009.)

Papildus arī: 2012. g. intervija ar Baibu Kangeri – “Profesore: Mums jāsazinās vienā valodā”.

Kad industriālizācijas un urbānizācijas ietekmē cilvēki sāka no laukiem doties uz pilsētu, Rīgas centrs turpināja būt vācisks, bet visapkārt tam sāka ievākties latvieši. Kaut gan bija bijis rusifikācijas process, tomēr Rīgā bija vācu-latviešu valodas divvalodība.

Citēts no avīzes “Ir” (Dita Arāja, 07.09.2012.) www.ir.lv/2012/9/7/profesore-mums-jasazinas-viena-valoda