Archive for the ‘Egīls Skudra’ Category

Pirmdien, 2019. gada 4. novembrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Tematiskās vārdnīcas – īsa vēsture».

 

Referents — valodnieks, filologs Egīls Skudra.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13. Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt! — Egīls Skudra

 


 

Aicinām uz Rīgas Latviešu biedrību noklausīties lielisku valodniecisku referātu!

Latviešu valodā ir ap 50 dažādu fōnēmu (skaņu). Ne katrs valodas lietotājs, lasīdams pamatrakstībā rakstītu vai drukātu tekstu, spēj viegli saprast, kad izrunājami šaurie un kad platie [e], [ē]. Retākā, svešākā vārdā nedrošība var būt arī gar “dz” izlasīšanu – viena skaņa vai divas?

Dīvaini, bet ar 35 burtu alfabētu* ne visu var uzrakstīt!

Egīls Skudra, valodnieks, filologs, referāti, bezmaksas elektroniskās grāmatas, 2017, Rīga, raksti, valodniecība.Kāpēc pazīstams ir tikai viens vienīgs “o” burts, ja skaņu īstenībā ir trīs: divskanis, īss patskanis un gaŗš patskanis? Turklāt arī intonācija atšķiŗas, par piemēru – “gods” un “soma“; un divi dažādi “griezt“.

Mēs gan zinām, ka vārdā “Atis” skaņa [t] ir jāpagarina (bet burts jāraksta tikai viens!). Izruna ir vienāda kādā citā gadījumā [at:āls], bet tai atbilst divi dažādi, leģitimi (pareizi) vārdi: “attāls” un “atāls“! Ja paši latvieši mulst, kā ar to vispār tiek galā cittautieši?

Pētnieki un praktiķi, kas domā par rakstības jeb ortografijas jautājumiem, jau dažkārt ir centušies izstrādāt vai vismaz iezīmēt, kāda varētu būt latviešu valodas pilnrakstība. Vai tā kaut ko precīzētu un atvieglinātu?

Vairākiem gluži neatkarīgi radusies doma par dažu jōtētu līdzskaņu ieviešanu: tad būtu žirau gaŗie kakli, au gani, karau korķi, filosou (sieviešu) biedrības, zisaimniecība (nevis zivsaimniecība vai zivjsaimniecība), odors (nevis F..jodors), varbūt pat arī asojedovs (ne M..jasojedovs). Un vēl – up̒u līči, jūŗas dzelu būtnes, ciru kāti.

Savukārt filologs Egīls Skudra (** – darbi) ir ne tikai sastādījis visai apjomīgu “Latvisku tematisko vārdnīcu” (citiem vārdiem – tēzauru), bet ir arī sevišķi pētījis, par piemēru, gan [uo], [o] un [ō] rakstiskas atšķiršanas iespēju un variantus latviešu rakstības sākotnē, gan to, kāpēc tiem atvēlēta vieta tikai fōnētiskos un dialektoloģiskos pierakstos.

2017. gada 2. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā Egīls Skudra lasīs referātu “Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi”. Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīkotāja – latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz priekšlasījumiem katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā (no septembŗa līdz jūnijam).

* Padomjlaiku ietekmētajā pareizrakstībā (PIP) ir vēl mazāk burtu – 33. Tagadējie valodas pārraugi (likumdevēji un valsts valodas lietošanas uzraudzītāji) turpina uzturēt spēkā okupācijas normātīvus, tai skaitā saīsināto alfabētu un sagrozīto ortografiju. Izmantojiet tās pretstatu – klasisko latviešu pareizrakstību!

** www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html

Valters Feists

LVAK.wordpress.com

Latviešu valodas attīstības kopa aicina noklausīties Dr. habil. philol. Daces Markus stāstījumu «Sistēmiskums bērnu valodā», kas notiks 7. decembrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

«Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā» teikts, ka valoda ir «zīmju sistēma kā cilvēku sazināšanās un domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā informācijas fiksēšanai, saglabāšanai un tālāknodošanai».

Bērnu valoda. Dace Markus. Stāstījums Rīgas Latviešu biedrībā 2015. g. 7. decembrī.Zīmju sistēma. — Vai vienmēr sistēmiska?

Šajā tikšanās reizē ielūkosimies bērnu jaundarinājumos. Tie atbilst dziļajam valodas līmenim — t. s. valodas sistēmai, bet bieži ir pretrunā ar normu, t. i., vispārpieņemtu lietojumu, tradiciju.

Bērna attiecības un sadarbība ar citiem cilvēkiem ir stimuls valodas attīstībai. Bērns dzīvo sabiedrībā, viņš grib runāt un saprast, ko runā pārējie. Viņš gribētu uzzināt, ko domā arī sunītis, kaķītis, puķes un koki, bet vismaz — ko runā cilvēki. Latviski runājošo bērnu valodas piemēri liecina par loģisku, mērķtiecīgu un ļoti radošu darbošanos ar valodas līdzekļiem, kuŗā var saskatīt sistēmiskumu un attiecīgi to pētīt. Dziļā valodas sistēma nav tas pats, kas normas un tradicijas, un tieši šī atšķirība paveŗ ceļu jaunradei.

Bērna valodas iespējamās atkāpes no normas ir prognōzējamas tajos gadījumos, kad valodas sistēmā ir radušās kādas nerēgulāras konstrukcijas. Tomēr bērna runā paliek arī neparedzamības faktors, kuŗa radītās variācijas nav iespējams uzskaitīt.

(Dace Markus – 08.11.2015.)

Rakstu krājumā «Bērnu valoda Latvijā XXI gadsimtā» pētnieces Rasma Purmale un Vladislava Uršuļska 131.–148. lappusē apraksta bērnu jaunradi. Pamanīta tādu noriseņu jeb darbības vārdu darināšana, kas atšķiŗas no zināmiem, vārdnīcās iekļautiem vārdiem gan morfoloģiski (pēc uzbūves), gan sēmantiski (pēc nozīmes). Daži tādi vārdi, kamēr bērns nav iemācījies pareizo vārdu vai formu, varētu radīt pārpratumus. Bet citi varētu bagātināt mūsu valodu, parādīt arī pieaugušiem valodas lietotājiem, ka latviešu valodā ir iekšējas, dabiskas attīstības iespējas – to ļauj gan mūsu domāšana, gan pati valodas struktūra. Daudzas svešvalodas ir mazāk lokanas!

Divus līdz četrus gadus veci bērni jau prot vārdus, kas izsaka pamatvajadzības un kustības, un pamazām sāk valodā izteikt arī redzēto, dzirdēto un savas izjūtas (jeb kognitīvos un komūnikātīvos pieredzējumus) – tā novērojušas R. Purmale un V. Uršuļska.

Daži 3–4 g. vecu bērnu darinājumi:
«saģērbījos» (=saģērbos),
«iesitīju» (=iesitu),
«centījos» (=centos),
«samirkstināju» (=samērcēju),
«zīmējas» (=zīmē),
«ej» (=iet [tagadnē]),
«ļoti nokājojos» (=daudz staigāju),
«sakapojām» (=aiznesām puķes uz kapiem),
«galviņa domājas» (=domāju),
«pistolēt»,
«uzpurnot»,
«kokoties» (par vāverīti),

Izmantodama skaņu atdarinājumu modeli un spēlēdama leļļu teātri, trīsgadīga meitene runājusi: ruksītis — ruk, ruk, gulbītis — gulb, gulb! (D. Markus 2006. gada raksts «Valoda ievada bērnu kultūrā» — «Latvijas Avīzē».)

Gulbji, pīles, bērnu valodā - kā runā putni? Balsis.

Pīļu balsis dažādu tautu bērni atdarina atšķirīgi, secināts aptaujā. Lietuviski – «ut, ut», latviski – «pēk, pēk»,
ukrainiski – «tak, tak», italiski – «kva, kva», krieviski – «kŗa, kŗa», bet kanadiešu bērni – «kvak, kvak».

«Bērni visai plaši ar dažādiem paņēmieniem darina antonimus, vadoties pēc savas intuitīvās opozicijas izjūtas.» – pauž Mg. philol. Egīls Skudra (tajā pašā rakstu krājumā «Bērnu valoda Latvijā XXI gadsimtā»).

Piemēri:
«burka pilnojas» (kad bļoda tukšojas),
«bārda noaug» (kad skujas),
«izbijās» (=beidza pastāvēt, beidzās),
«atķerināt» (=atkabināt; kad kāds kaut kur pieķēries).

Mazi bērni darina arī kauzātīvus noriseņus (tie nozīmē ‘likt veikt vai notikt attiecīgajai darbībai’), kas atšķiŗas no ierastās, par pareizu atzītās formas:
«izkusināt» (=izkausēt),
«mirktināt» (=mērcēt),
«nogrimināt» (=nogremdēt),
«dzertināt» (=dzirdīt).

Egīls Skudra secina – «būdami vēl bērni, viņi pievērš mūs ielūkoties valodas dabā, pamanīt to, ko citkārt savā runas automatikā nepamanām; bērni parāda, ka aiz tradicijas var slēpties aloģismi».

P1100678__apstr_sepijaRīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) kopā ar partneŗiem no 2015. līdz 2017. gadam tiek īstenots pētniecisks veiciens «Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications», kuŗam ir visai plašs tvērums: komūnikātīvās attīstības testa izveide, vērojumi par izrunu un normātīvo datu ieguve, speciālizētu runas korpusu izveide, izrunas un gramatikas apguves eksperimenti.

Nāciet 2015. g. 7. decembrī uz LVAK rīkoto priekšlasījumu un uzziniet vēl vairāk par atradumiem bērnu valodā, analizes metodēm un rezultātiem! RPIVA profesore un vadošā pētniece Dace Markus referēs Rīgas Latviešu biedrības namā jau trešo reizi.

Norises vieta – Merķeļa ielā 13, 301. telpā, sākums pulksten 18:00.
Ieeja brīva. Pēc priekšlasījuma – jautājumi, diskusija.

Saziņai: LVAK@inbox.lv
Gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un savārstījuma iesniegšanai: gadavards@inbox.lv

Ruta Šterna, Dace Markus, Anna Vulāne, Maija Sinka (RLB LVAK)

Anna Vulāne (otrā no kreisās), Dace Markus (vidū) – referāts
par bērnu valodas pētniecības projektu 2015. g. 1. jūnijā;
iepazīstina ar nesen iznākušo krājumu «Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā».
                                                                                          Sk. arī : LVAK grāmatu krājums.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Egīls Skudra, filologs, leksikografs, valodas pētnieks  — LVAK referents 04.05.2015. plkst. 18:00 RLB namā (Merķeļa ielā 13).LVAK piedāvā filoloģijas maģistra Egīla Skudras stāstījumu «Par dažām leksiskām grupām: literārā valoda, aizguvumi, svešvārdi, dialektismi, apvidvārdi u. c.», ko varēs noklausīties 2015. gada 4. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Ieeja brīva.

Egīls Skudra mūsu kopas sanāksmēs iepriekšējos gados referējis par bērnu valodu un par paša veidotu tēzauru: «Latviska tematiskā vārdnīca» (2011).

Senākais latviešu e-grāmatu apgāds Eraksti.lv aicina bez maksas lasīt E. Skudras dzejoļu krājumu, tematisko vārdnīcu, personīgu un sabiedrisku atmiņu grāmatu «Kad lūzis gumijkoks» un izvērstu priekšlikumu par triju atsevišķu grafēmu lietošanu latviešu valodā: o = [uo], ó = [o], ō = [o:]. PDF datnes atradīsit šeit — www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html.

Mūsu valsts neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienas vakars — īsteni piemērots laiks valodas pārmaiņu vērojumiem, kā arī leksikas slāņu un valodas stilu atšķirību noteikšanai. Apspriedīsim arī presē un sabiedrībā lietojamā valodā atrastus jaunumus un «vecus lingvistiskus grēciņus». Uzzināsim, cik 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un dīvainākā, šķībākā savārstījuma kandidātus jau savākusi latviešu valodas attīstības kopa. (4. jūnijā saņemti jau 275 dažādi priekšlikumi.)


·  Bundža, kārba, doze, burka, «iepakojums» …
·  Restorāns, ēstuve, kantīne, «ēdnīca» …
·  Stils, valodas reģistrs, valodas slānis …
·  Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma, rūpals, «komersants» …

·  Prece, manta, izstrādājumus, «produkts», ražojums …

Katrā šai vārdu rindā vārdi ir pilnīgi vai daļēji sinonimiski. Tie atšķiŗas: 1) – ar precīzitāti; 2) – ar to, kādā kontekstā, kādā nozarē, kādā lietojumā (dokumentos, privātās sarunās, neutrālā vai pārspīlētā izteiksmībā) tie lietojami.

Leksikografi jeb vārdnīcu materiāla vācēji, apkopotāji, redaktori un grāmatu apgādi gadu pēc gada ar dažādām metodēm vāc vielu, vērtē un publicē visiem sabiedrības slāņiem piemērotas un pieejamas vārdnīcas. Protams, tās ir nevis chaotiskas, milzīgas vārdu masas, bet cik iespējams rūpīgi sakārtoti, ar zināmu vērtējumu papildināti un ar īsākām vai gaŗākām piezīmēm skaidroti leksisku vienumu krājumi — lai tos arī kādam gribētos pirkt.

Moderna un vārda labākajā nozīmē – latviska vārdnīcu izdošana uzplauka XX gadsimta pirmajā pusē. Visā pasaulē zina un ciena K. Mīlenbacha (Mühlenbacha) Latviešu valodas vārdnīcu (4 sējumi un papildinājumi; 30. gadu beigās darbu pabeidza valodnieki Jānis Endzelīns un Ēdite Hauzenberga-Šturma). Šajā izdevumā maz pievēršas tā laika visjaunākiem aizguvumiem, techniskiem un zinātniskiem nosaukumiem un internacionālistiskiem sārņiem, bet dziļi pēta, šķiro, skaidro visu latvisko, kas ir savākts tā laika valodā, ļauj atrast sinonimus (piemēram – trīs viena lietvārda varianti: «pelde», «peldus», «peldi»!); iekļauj arī labus jaunvārdus.

Klasiskās latviešu pareizrakstības deformēšana notiek laika posmā, kad Latviju ir okupējusi PSRS. Padomju iestādes sekmē to, lai ortografija pamazām tiktu modificēta (vēl jādomā, kā nosaukt 1946.—1990. gada izstrādājumu: neklasiskā; postklasiskā; sovetizētā; okupācijas pārveidotā; varbūt — «padomjlaiku ietekmētā pareizrakstība»?

Vienlaikus ienāk arī padomjtautiskie vārdi – «kafē», «taksi», pat «kafē-uzkožamais» (Marģeŗa Zariņa irōniskā grāmatā). Šķiet, tas ir vulgārs pragmatisms — bet pēc padomiskās valodas jaunlikumības «katrā svešcilmes vārdā — tieši viena gaŗumzīme», ir pasākusi ieviesties nepareiza izruna [pragmātisms].

Savukārt mūsu klasiskajā, trimdas sabiedrībā un publikācijās arvien saglabātajā ortografijā gaŗumzīmes pamato ar vārdu izcelsmes oriģinālvalodu un tradicionālo latviešu morfoloģiju bez gaŗumzīmju lēkāšanas.

Stingri un sīvi padomju laikā centās mainīt arī cilvēku izpratni par vārdiem un – pat vēl svarīgāk – par vārdu izteiktajām lietām. Tā, piemēram, firma padomju izpratnē droši vien ir kas buržuazisks (tātad slikts), rūpals jau sen ir aizliegts un novecojis, bet to vietā nāk «padsaimniecība», «kolchozi» u. t. jpr.

Valodas stilu, leksisko grupu jomā padomju okupācijas laikā, iespējams, lielu jaunizgudrojumu nav. Stabilizējas tādas valodiskas katēgorijas kā vienkāršruna, barbarismi, literārās valodas vārdi, literārā valodā nevēlamie vārdi – gan izpratnes, gan leksikografu darba aspektā.

Okupācijas beigu posmā valdošā vara gan pieļauj drošāk un atklātāk aicināt nelietot rusicismus (nevis «tumba» [audioierīce], bet «skanda»!), bet drīz tuvojas jauni anglicismu uzplūdi un tāda kā ģermānismu reanimēšana … jeb atdzīvināšana, ja medicīniska metafora nešķiet laba.

Dažādu vārdnīcu izdošanā apsīkums nav vērojams ne brīdi! Aptuveni vērtējot, dažādos laikmetos kopumā ir izdots simtiem, varbūt pat tūkstošiem (!) latviešu vārdnīcu, ja šai kopskaitā ietvertu dažādus terminu krājumus, tiešsaistes avotus, iestāžu veidotus iekšējus glosārijus, pēc personīgas iniciātīvas radītus tēzaurus, enciklopaidijas (tāda ir, piemēram, leģendārā «Latviešu konversācijas vārdnīca», kā arī rakstu kopojumus par vēlamiem un nevēlamiem vārdiem.

Valters Feists


Bagātināsim un padarīsim skanīgāku gan katrs savu, gan visai latviešu tautai kopīgo vārdu vāceli!

vārdnīcas - internetā, tematiskas, svešvalodu, speciālizētas (specializētas), pareizrunas, pareizrakstības padomi, izvēle, cenas, atlaides grāmatu izstādē, vienvalodīga (skaidrojošā), sinonimu (sinonīmu vārdnīca) avots, medicīnas svešvārdu, latviešu, vācu, angļu, norvēģu,

Tikai fragments no dāsnā vārdnīcu klāsta 2015. gada grāmatu izstādē Ķīpsalā (@gramatu_izstade) >

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2011. g. 3. janvārī filologs Egīls Skudra sniedz priekšlasījumu par saviem pētījumiem –

Tematiskās vārdnīcas un sēmazioloģija“.

Laiks – pirmdien, 2011. gada 3. janvārī plkst. 18:00.
Vieta – Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā (no vestibila – kāpnes pa kreisi, 2. stāvā).

RLB LVAK lekcijas ir brīvi apmeklējamas, tās notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten sešos vakarā.

Sava priekšlasījuma ievirzi Egīls Skudra raksturo šādi:

«Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt!»

Elektroniskā apgāde «Eraksti» vietnē jau ievietotas vairākas jaunākās Egīla Skudras publikācijas e-grāmatu formātā. Autors ierosinājis papildināt latviešu ortografiju ar īpašu burtu īsajam patskanim [o], kas rakstāms kā Ó, ó — piemēram: «kólēģis», «filózōfs», «Óksfórda», «Sósīrs», «leksikólōģija», kuŗus jau lieto savās publikācijās.
•   «O vārdnīca jeb burta O fakultātīvā rakstība».
•   «Latviska tematiskā vārdnīca».

Egīla Skudras e-grāmatas fragments.

Par saistītu temu:
•   Kā sauc ierīces, kuŗas lieto e-grāmatu lasītāji?