Archive for the ‘Ieva Zuicena’ Category

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena


 

Advertisements

2017. gada 8. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Kluba zālē notiks priekšlasījums «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka – tās pagātne, tagadne un nākotne». Referente – filoloģijas zinātņu doktore Ieva Zuicena stāstīs par latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmu un iepazīstinās ar ūnikālās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saturu (tajā pavisam ir 3 miljoni vienumu), tapšanas vēsturi un nākotnes iespējām.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Priekšlasījumu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

2016. gada 4. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā
latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā
filoloģijas doktores Ievas Zuicenas stāstījumu
«Latviešu valoda un mēs».

Referātā uzzināsim par paradoksiem, ar ko latviešu valodas aizstāvjiem ir bijis jāsaskaŗas no 90. gadiem līdz mūsdienām.

Neatkarības atgūšana — tikai sākums

Ieva Zuicena, latviešu valodniece, referāts par latviešu valodu, valsts valodas likumu; diskriminācija darba tirgū.Notikumu gaitu un vēsturiskos apstākļus Ieva Zuicena aprakstījusi rakstu krājumā «Kas valda valodu, valda prātu» (2007), 61.—68. lpp.:

«Padomju okupācijas laikā [..] stratēģiski svarīgās nozares [..], tāpat represīvās struktūras (milicija) – bija tās nozares, kuŗās strādāja galvenokārt krievvalodīgie iedzīvotāji. Speciālo izglītību šajās nozarēs varēja iegūt tikai krievu valodā.»

Latviešu Trešās atmodas laikā, jau 1989. g. 5. maijā pieņēma «Valodu likumu». Sākās pakāpeniska pāreja uz lietvedību latviešu valodā – iepriekš pat īsti nebija rakstāmmašīnu latviešu valodā, tās vajadzēja sagādāt! Likums noteica valsts valodas – latviešu valodas prasmes prasību darbiniekiem. Tajā pašā laikā krievu okupācijas kaŗaspēks vēl ir Latvijā, bet no Afgānistānas jau atkāpies ar zaudējumu.

1992. gadā liela daļa varbūt cerēja, ka valodas prasme paliks tikai «uz papīra». Un tomēr — «1993. gadā [..] izdevās izcīnīt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu par atestācijas termiņa pagarinājumu [..] lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, [..] Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un diemžēl arī skolotāju atestācijai,» raksta Ieva Zuicena. «Atestācijas pirmajā posmā 1992.—1993. g. valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 cilvēku [..]», turklāt — «valstij neieguldot praktiski nekādus līdzekļus»!

«Eiropas institūciju „eksperti“
rūpīgi sekoja . . . »

1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Bet šīs institūcijas un arī EDSO pārstāvji nemitīgi iejaucās, faktiski kavēja gan valsts valodas prasmes pilnīgošanu sabiedrībā, gan jaunā Valsts valodas likuma pieņemšanu. Tas stājās spēkā 2000. g. 1. septembrī, turklāt vājināts — privātu uzņēmumu darbinieki varēja izvairīties no latviešu valodas prašanas; saraksts ar profesijām, kam jāprot valoda, bija visai īss; dīvaini – tajā nebija dažādu amatu, kuŗos vistiešākā veidā jāapkalpo klienti (piem., pārdevēju, frizieŗu).

Dīvaini, bet pat daudzus (15, 20, 25…) gadus vēlāk vēl aizvien ir profesijas un veselas nozares, kuŗās saglabājies īpatnējs «krievinājuma faktors» — medicīna, policija. Ir veikti pētījumi par latviešu valodas lietotāju diskrimināciju sabiedrībā, pakalpojumu vidē, darbaspēka tirgū. 2009. gadā programma «Letonika» un LU LVI kopīgi izdeva grāmatu «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā» — divsimt lappušu monografiju. Tās autore ir Dr. philol. Vineta Poriņa, kuŗa speciālizējusies sociolingvistikā un veikusi Eiropas Komisijas pētījumu par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā. Vineta Poriņa 2015. gadā uzņēmusies kopā ar kollēgām turpmāk vadīt RLB latviešu valodas attīstības kopas darbu.

Referāts un saruna 4. janvāŗa vakarā

Sīkāk par to, kā EDSO iejaucas ar latviešu valodu saistītajos likumos, kāpēc 90. gados nobloķēja mazākumtautību skolu pāriešanu uz latviešu valodu un kāda ir attieksme pret latviešu valodas pētniecību, uzzināsim Ievas Zuicenas izklāstā RLB namā pulksten 18:00. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Zuicena filoloģijas zinātņu kandidāta gradu ieguvusi 1985. gadā; no 1976. līdz 1992. g. — zinātniece tagadējā LU Latviešu valodas institūtā (LU LVI); no 1992. līdz 2000. g. — Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēde; vēlāk rūpējusies par atestācijas jomu Tieslietu ministrijas VVC un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksāminācijas centrā. 1997. gadā kļuvusi par galveno pētnieci LU LVI. Lielākie darbi — vairākas divvalodu (krievu un latviešu) vārdnīcas; piedalījusies «valodu portfeļa» un citos līdzīgos veicienos; projekta «Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca» vadītāja, redaktore.

LVAK – valodas interesentu, aizstāvju un pētnieku vienotāja

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) darbojas Rīgas Latviešu biedrībā kopš 2001. gada, katru mēnesi piedāvādama priekšlasījumu par valodniecību, literātūru, kultūras un sabiedrības lietām. Mērķauditorija — latviešu valodas pētnieki, praktiķi, interesenti, latvietības kopēji, sabiedriski darbinieki.

Valters Feists


Līdz 2016. g. 16. janvārim LVAK turpina pieņemt 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena, kā arī savārstījuma (juceklīgākā teikuma vai frazes) pieteikumus.
Sūtiet tos uz adresi gadavards@inbox.lv,
plašāk par aptauju: LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

Nākotne + pagātne … ≠ tagadne.

«Nākotne + pagātne … ≠ tagadne»                                                        Fotografija: V•F•_

 

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Kārtējā RLB LVAK pirmdienas vakara sanāksmē (01.10.2012., 18:00) valodniece, vārdnīcu un grāmatu autore Dr. philol. Ieva Zuicena stāstīs par vienu no aktuālajiem latviešu valodas pētniecības un prakses aspektiem – latviešu valodas vārdnīcas veidošanu un tajā gūtajām atziņām.

Pirms gaidāmās LVAK sanāksmes I. Zuicena e-sarakstē kommentējusi: “Vēlētos akcentēt to, kas mūsu vārdnīcā ir jauns, atšķirīgs, salīdzinot ar jau publicētajām latviešu valodas skaidrojošajām vārdnīcām.”.

Kaut arī visas vārdnīcas ir domātas vārdu atrašanai, precīzēšanai, lietojuma veidu, kontekstu un nozīmes izprašanai, tomēr, kā zināms – katrai vārdnīcai ir gan atšķirīga kvalitāte, gan arī apjoms, šķirkļu – vārdu un to skaidrojumu kopskaits, kā arī autoru mērķis, savs darba stils un paredzamo lietotāju vajadzības. Tāpēc arī varētu teikt, ka viens no 21. gadsimta sākuma projektiem: “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca” ir jauns solis latviešu leksikografijā.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2012. gada 1. oktōbrī plkst. 18:00.

LVAK - latviešu valodas attīstības kopa; pareizrakstība; Jānis Endzelīns, pirmskaŗa valodniecība, vārdnīcas. (Fotografijā - Latvijas meži, priedes, mežs, dabas skaistums, latv. teiciens