Archive for the ‘Rūta Augstkalne’ Category

Novembŗa Rīgas Latviešu biedrības nams, sarīkojums par valodu: Alvils Augstkalns - Rūtas Augstkalnes atmiņās. Brūklenes, meža ogas, rudens.pirmās pirmdienas vakarā LVAK piedāvā redaktores Rūtas Augstkalnes stāstījumu «Atmiņas par valodnieku Alvilu Augstkalnu».

2009. gadā iznācis 560 lappušu sējums – Alvils Augstkalns: «Darbu izlase». Tajā ietverti zinātniski, populārzinātniski raksti, vēstījumi par Latviešu valodas krātuvi un kollēģiālas recenzijas (izdevējs – LU Latviešu valodas institūts).

Alvila Augstkalna (1907–1940) darbības jomas bija valodas vēsture un dialektoloģija. 1936. gadā «Ramave» izdevusi A. Augstkalna «Leišu valodas elementus latviešu ģimnazijai».

Atmiņu stāstījuma norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13 (otrā stāva 301. telpā).
Laiks: pirmdien, 2013. gada 4. novembrī plkst. 18:00.
Ilgums – aptuveni pusotra stunda, ieskaitot diskusiju.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Sekojiet jaunumiem vietnē LVAK.wordpress.com – šeit atrodama informācija par latviešu valodas attīstības kopas ikmēneša tematiskajām sanāksmēm, pareizrakstību, diskusijas par jaunvārdiem un terminiem, norādes uz noderīgām grāmatām, gada vārda un nevārda aptaujas rezultāti kopš 2003. gada u. c.

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2010. gada 7. jūnijā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā redaktore filoloģe Rūta Augstkalne visiem pietiekami aktīvajiem interesentiem stāstīja par jauniem (vārdnīcās neiekļuvušiem) atvasinājumiem latviešu valodā.

Tikšanās ar Rūtu Augstkalni ir daļa no RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) rēgulārā sabiedriskā darba, ko tā veic kopš 2001. gada rudens.

Papildu uzziņai — Rūtas Augstkalnes raksts «Rēgulāri atvasinājumi mūsdienu latviešu valodā» , Latviešu valodas struktūras jautājumi. R., 1970.

Kā, novērodama bieži lietotus vārdus avīzēs un salīdzinādama tos ar vārdnīcām, spriež Augstkalnes kundze un kā klausītāji apsprieda pēc priekšlasījuma: latviešu valodas vispārlietojamā leksika ir tikpat bagātīga kā citās valodās, dažos morfoloģiskos aspektos — pat lokanāka, izteiksmes iespējās daudzveidīgāka. Kāpēc var šķist, ka citās valodās vārdu ir vairāk? — Lielākajās līdzšinējās latviešu valodas vārdnīcās nav tikuši ievietoti visi atvasinājumi (gan iespējamie, gan itin plaši lietotie, sēmantiski patstāvīgie); varbūt tas tā bijis tāpēc, ka izdevēji un sastādītāji ir taupījuši vietu, un vienas vārdnīcas autoriem dažkārt ir bijusi atšķirīga attieksme pret iekļaujamiem un atsijājamiem vārdiem.
Vai tāpat kā LVAK diskutētājiem arī jums ir zināmi kādi interesanti sēmantikas un morfoloģijas paradoksi, izņēmumi, jaunvārdi, atvasinājumi latviešu valodā? — Kommentējiet!

Piemēram… (ja ielūkojas kādā rakstā…)

  • «Vārddarināšana» vai «vārdrade»?
  • «Pielūžņojums» vai vienkārši «lūžņi»?
  • Vai «piedēkļdarinājums» ir pārvarīgs?
  • Vai «pārvarīgs» ir piedēkļdarinājums?
  • Kāpēc «valodniecība» nav tas pats, kas ‘valodnieki’, savukārt «ierēdniecība» gan esot tas pats, kas ‘ierēdņi’!?
  • Kāda ir jūsu … «motīvētājvārdkopa»?