Archive for the ‘vārdnīcas’ Category

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena


 

2017. gada 8. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Kluba zālē notiks priekšlasījums «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka – tās pagātne, tagadne un nākotne». Referente – filoloģijas zinātņu doktore Ieva Zuicena stāstīs par latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmu un iepazīstinās ar ūnikālās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saturu (tajā pavisam ir 3 miljoni vienumu), tapšanas vēsturi un nākotnes iespējām.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Priekšlasījumu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

2016. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tika izziņoti 2017. gada 23. janvāŗa preses konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrijā brīvprātīgi darbojās RLB latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji.

Gada vārda katēgorijā –

par spilgtiem pretendentiem atzīstami:
— “tuļķība” (tulkojumā radusies muļķība, neveiklība, valodas kropļojums);
— “saviskot” (svešvārda “apropriēt” vietā);
— “jaunuzņēmums“;
— “domvedis” (persona, kam uzticēta vai kas uzņēmusies izglītot sabiedrību kādos vispārīgos jautājumos); derīgs vārds, jo arī angļiem ir dažādi – “spin doctor“, “opinion leader“, “world leader“, “luminary” , bet “domvedis” ļautu pilnīgi izvairīties no svešvārdiem;
— “grāmatnieciskums” (sal.: angliski “bookishness” + “literacy rate” – cik daudz un cik labu lasāmvielu lasa cilvēks vai vispār sabiedrība, kāda tās grupa; senāk, kopš 1924. gada šīs vārds varētu būt lietots rakstītāja stila raksturošanai jeb kā sinonims vārdam “literārisms”);
— “īsstāvvieta” (īss un precīzs stāvvietas paveida apzīmējums [angļu valodā – “kiss-and-ride”]);
— “klientūrvedis” (uzņēmējdarbībā nebūtu viegli atrast ko citu priekš “account manager“, kas burtiski tulkojams nav, nav runa par kontu, bet klientu vai klientu kopu);
— “kustīte” (kustīga rotaļlieta; bērnībā tīri labi var iztikt bez svešvārda “kinētiskā [rotaļlieta]”);
— “mācīknis” (latvisks pretspars nevārdam “izglītojamais”, kas ieviests ar likuma spēku);
— “stambulētāji” (viena no 2016. gada polītiskām aktuālitātēm – grupējums, kas ilgojas dejot pēc svešas stabules, nedomājot piekrist augstāku spēku pavēlēm);
— “planšetvecāki” (vecāki, kas pārmērīgi paļaujas uz planšetdatoriem);
— “varnesis, varneši” (varētu aizstāt svešvārdu, anglicismu “establišments”/”isteblišments”);
— “gājcilvēks” (migrants, imigrants, pārceļotājs);
— “lūkpakaļa” (automobiļa paveids, aizstāj anglicismu “hečbeks”);
— “spilgtenis” (dzirdēts TV24 sporta raidījumā).

Galīgais lēmums – 2016. gada vārds ir “JAUNUZŅĒMUMS.
Žūrijas loceklis Aldis Lauzis norāda: “jaunuzņēmums” ir ‘jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā innovātīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu’ (angliski: startup). 2016. gada pavasarī šo vārdu tādā nozīmē apstiprināja arī LZA Terminoloģijas komisija. Kā jaunuzņēmumi atšķiŗas no jauniem uzņēmumiem vispār – skatiet: https://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company un https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunuz%C5%86%C4%93mums.

Gada spārnotā teiciena katēgorijā –

pamanīti dažādi izteikumi un apzīmējumi, kam sakars ar aktuālām norisēm tautā, sabiedrībā, pilsētnieku dzīvē:

— “kapu tramvajs” – kritika pret satiksmes līnijas izbūves ieceri, kuŗā nav ievērota cieņa pret Rīgas Lielo kapu apbedījumiem; turklāt šim jēgumam meklēti arī citi sinonimi, piemēram – “melu tramvajs”, “miljonāru tramvajs”;
— “Meliem īsas sliedes” – plakāts piketā pret Rīgas vadības kapu tramvaja ieceri (I. Zandere);
— “Ar lodēm šauj cilvēka ķermenī; ar vārdiem – apdraudēta valstiskuma ķermenī.” (Liāna Langa);
— “Barona ielas Sīzifa akmeņi” (Gints Knoks);
“Barona ielas rekomendējošā peldjosla un alpīnistu pāreja.” (Viesturs Krūmiņliepa);
“Savickis šovakar jūtas izdukurēts” (pamanījis Uldis Lavrinovičs);
“Kompetence ar ierobežotu atbildību.” (Ivars Svilāns)
“Mūsdienu bērni pat nenojauš, ka vēl ilgi pirms skārienjutīgiem telefōniem bija sitienjutīgie televīzori un spērienjutīgie ledusskapji.” (čivinājis Artūrs Žogla)
“Ne tikai eksprezidenti tas uztrauc.” (Aivars Eipurs; par VDK archīvu likteni)
“Par nejušanos gana laimīgiem … ir tendence justies vainīgiem.” (Ieva Dzelme-Romanovska – savā maģistra darbā “Laid mums tur laimē diet…”)
“Starptautiskā sociālā konstrukta diena” = 8. marts (Raivis Zeltīts).

Par 2016. gada spārnoto teicienu atzīts “MANS DOPINGS IR MANA TAUTA
(Mairis Briedis, 22. februārī, youtube.com/watch?v=O9Sk2n8ptEc&t=266).

Gada nevārda katēgorijā –

1) Lietvārdi

valoda-gada-vards-2016-nevardi-emocijas-sparnotie-teicieni-valodas-brinumi-terminologija-kludas

Katram vārdam ir savs … … …

— “mārketnīca”;
“dārznīca”;
“meistarnīca”;
“ekspektācijas”;
“kepka” (pagaidām gan lietots irōniskās pēdiņās);
“vraps”;
zakladka”;
— “bīčvolejbolists”
(plūdmales volejbolists);
“bilžu banka” (attēlu krātuve);
brančotēka;
“braunags”;
“gurmāns”;
“hakatons”;
“kampuss”;
— “kompetences” (ar nozīmi ‘prasmes, mākas’);
“konservācija” (kaŗa lidmašīnu…);
“radošums” (radīgums, kreātīvitāte; arī – jaunrade);
“ratatū”;
“rebrendings”;
— “scēnārijs” (par neplānotiem, nevēlamiem notikumiem!), bet 2018. gadā atrasts vārds, ar ko to var aizstāt: «izrise»;
“sekcija” (nodaļa);
“senjors” (ja domāts seniors, vecāka persona);
“soctīklotājs”;
“Subsahāra”;
—  “trends”;
“tricikls”;
“vaimanoloģija”.

2) Noriseņi (darbības vārdi)

— “adoptēt” (par lolojumdzīvniekiem; var aizstāt ar “iemājināt” un “iesaimēt”);
čempionēt;
— “iepoustot”;
— “sapoustot”;
“izrunāt” (ja domāts – pārrunāt, apspriest kādu lietu);
“runa iet”;
“turēt rūpi”;
“atgriezt” (ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’).

3) Kādeņi un apstākleņi (adjektīvi un adverbi)

— “antropozofais”;
“hospitālais”;
“individuāli manuāli” (domāts – ar roku, rokām);
“izzinošākais”;
— “smēķējošākais”;
— “strādājošākais [referāts]”;
— “domāt liekošs”
;
— “neskatītākā [filma]”;
— “visatalgotākais”;
— “nepopulārs [lēmums]”
(“Šādu teicienu var dzirdēt un izlasīt gandrīz katru dienu visos masu medijos. Tas ir dzirdams tik bieži, ka nav saprotams, kādēļ lēmums tiek saukts par nepopulāru, ja patiesībā tas ir populārs, jo tiek pieminēts ļoti, ļoti bieži.” – iesniedzēja skaidrojums);
“multivārāmais [katls]”;
— “elastīgo aukļu pakalpojumi” (“Latvijas Avīzē”);
— “kopistiski”
;
“šitur”.

4) Vārdu savienojumi

— “pārrakstīt vēsturi” (divos kontekstos – polītiskā propagandā, iespējams, tīši manipulātīvi, un sporta sasniegumu kommentāros – ačgārnā nozīmē);
“aizlikts deguns” (rusicisms; domātas stipras iesnas);
“aktīvā novecošana” (domāta aktīva, darbīga, moža vecumdienu pavadīšana);
“argona metināšana” (metināšana ar argonu kā līdzekli, pareizi: “argonmetināšana”);
“atpakaļ gaita” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“pakaļ darinājums” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“atslēgas lēmēji” (kalkojums no angļu, varbūt krievu valodas?);
“juridiskā technika” (metodes; ieradumi; prakse?);
“Klimata pārmaiņu finanču instruments”;
— “Eiromelanomas akcija”;
galamērķi uz kūrortiem;
— “Helovīnu aplikācijas”;
— “krizes financēšana” (“92% iedzīvotāju neatbalsta degvielas nodokli bēgļu krizes financēšanai”, TVnet 09.02.2016.);
— “kustība stāv” (tramvaji apstājušies);
— “lokāciju menedžere”;
lielākā bilde, lielā bilde” (kopaina);
— “ķermeņa dubultniece” (līdziniece);
— “melnās jāņogas” (upenes);
— “zefīra kebabs;
— “nonestablišmenta līdeŗi;
— “pašmāju puiši;
— “sākotnējās ledus formas”;
— “dīdžeju sets”;
— “Sibirijas mēris (latviskāk un kompetentās vārdnīcās: liesas sērga!);
— “startapu ekosistēma”;
— “startup šarms”;
— “hendleri strādā suņu centros”;
— “lokāli tiešām apokaliptiskas technologas katastrofas” (IR.lv);
— “Vozduchoflotskais prospekts” (“Delfi”);

5) Izsauksmes vārdi un emōcijfrazes

— “vau!”;
“labs punkts!”
— “mani tas neuzrunā!”
— “nēnu”

Žūrija atzinusi, ka 2016. gada nevārds ir “EKSELENCE (ja lietots ar nozīmi ‘izcilība’, tādos savienojumos kā “ekselences balva”, “ekselences centrs”, “ekselences skola”, “ekselences tīkls”, “ekselences grupa”, “ekselences stipendijas”. “Ekselence”, kā redzams vārdnīcās, jālieto tikai vienā nozīmē, proti, ar šo titulu uzrunājot augstas amatpersonas – polītikā, reliģiskā dzīvē.

Gada savārstījums . . .

ir ceturtā ilggadējās aptaujas katēgorijā. Tajā šogad par vienu no spilgtākajiem (bet diemžēl arī visai tipisku pēdējos gados) atzīts kāds lauzītā valodā, dīvainā teikuma daļu sastatījumā veidots oficiāls nosaukums:

— “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek financēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi”.

Iesūtīti vēl dažādi īsāki, bet tomēr jocīgi izteikumi
kā monitorēt caureju” (pa radio);
“izglītojamo vērtību izglītības audzināšana”,
— “virzīt darbam”,

“Babītes ezerā noķerts maluzvejnieks”,
desu īpašums”,
— “iebiezināta piena produkta izstrādājums”
,
Kaimiņi ar ķermeņa atdzišanu atrod ārā guļam vīrieti pēc strīda ar draudzeni” (Leta, Apollo);
— “Mantojuma komplektēšana atmiņas institūcijās”.

Šai rakstā varējāt iepazīt tikai nepilnus 10 procentus visa 2016. gada vākuma. Iespēja to apspriest sīkāk ir RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša sanāksmēs, kā arī rakstot vēstuli uz adresi: Latviešu valodas attīstības kopai / RLB nams / Merķeļa ielā 13 / Rīga, LV 1050.

Turpmāk gaidām no ikviena valodas lietotāja jau 2017. gadā pamanītu vārdu, nevārdu un teicienu pieteikumus. Aptaujas e-pasta adrese – gadavards@inbox.lv. Lūdzam pievienot arī skaidrojumus un kontekstu.


Gada vārds, nevārds, teiciens – kopš 2003. gada.


3. oktōbrī diskutēs par modernu un plašu somu-latviešu valodas vārdnīcu.

30.09.2016. LVAK izvēsts plašsaziņas līdzekļiem.

Rīgas Latviešu biedrības namā pirmdien, 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00 iepazīstinās ar topošu divsējumu somu-latviešu vārdnīcu.

Šā veiciena pirmsākums – ideja veidot pašam savu «pagaidu vārdnīcu» radās jau 90. gadu vidū. Izveidoto krājumiņu tulkotājs Matīss Treimanis pārbaudījis praksē, strādādams pie sava pirmā somu romāna tulkojuma. 2010. gadā, krizes laikā, aptrūkstoties citiem darbiem, Matīss pamana, ka viņam jau ir gluži viegli lasīt, pētīt un saprast trīssējumu somu valodas skaidrojošo (vienvalodīgo) vārdnīcu. Tāpēc darbu pie somu-latviešu vārdnīcas nolēmis atsākt.

Jaunās somu-latviešu divvalodu skaidrojošās vārdnīcas galīgais apjoms būs vismaz divi palieli sējumi, kādi 100 tūkstoši vārdu. Pirmā sējuma ievaddaļai jau tiek veidots un precīzēts itin izvērsts latviešu un somu valodas gramatikas pārskats (vārdu, teikumu uzbūve), ko būs viegli apgūt, jo tas veidots pēc sastatījuma principiem.

Matīss Treimanis latviski tulkojis vairāku somu autoru daiļdarbus (Arto Pāsilinnas, Sisko Istanmeki, Kauko Reihkes un Kari Hotakainena), īsprōzu, filmu subtitrus un mazliet dzeju, kā arī lietišķus tekstus. Mācījies Tartu (Igaunijā), beidzis Latvijas Universitāti.

3. oktōbŗa priekšlasījumā M. Treimanis iepazīstinās ar vārdnīcas uzbūvi un savā darbā izmantotiem avotiem. Īpašu interesi varētu raisīt izvērstie jeb tādu vārdu šķirkļi, kam ir ļoti daudzas nozīmes vai lietojuma konteksti (pat līdz trīsdesmit sešiem – vienam pašam vārdam!).

«Šī vārdnīca tiek veidota tā, lai būtu piemērota arī somiem, kas vēlas mācīties latviešu valodu – sniegtas lietvārdu, skaitļa vārdu, īpašības vārdu un divdabju formas abās dzimtēs, sevišķa vērība piešķirta latviešu verbiem ar priedēkļiem,» komentē Matīss Treimanis.

Priekšlasījums «Topošā somu-latviešu divvalodu skaidrojošā vārdnīca» ir viens no RLB Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša tematiskajiem vakariem. Šai diskusijā būtu ieteicams iesaistīties cilvēkiem ar dažādu pieredzi, vēlmēm un turpmākajām interesēm – dažādu valodu lietotājiem, apguvējiem, salīdzināmās, somugru un baltu valodniecības speciālistiem un studentiem, vārdnīcu un literārās valodas kvalitātes vērotājiem, vērtētājiem un kopējiem.


Par LVAK – https://LVAK.wordpress.com/about/
Par RLB – http://www.rlb.lv/sakums/nest-gara-gaismu-un-zinasanas-tautai-
Saziņai – LVAK@inbox.lv, gadavards@inbox.lv.

Informāciju sagatavoja Valters Feists, Latviešu valodas attīstības kopas vietņvedis.


 

Oktōbŗa pirmajā pirmdienā aicinām uz LVAK tematisko vakaru (pulksten 18:00), kuŗā runās Matīss Treimanis. Stāstījuma tema:

„Topošā somu–latviešu
divvalodu skaidrojošā vārdnīca“.

 

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti! (gadavards@inbox.lv) -- suomi-latvia latviaksi sanakirja lätti suomesta finnish latvian dictionary lexicography picture phrasebook; word of the year; zīmētāja, uzzīmēt māju, zīmēt cilvēkus dabā no dabas, jaunvārds, pieraksti, iesūtīt, latviešu valodas gada vārds 2016, 2017

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti!
              gadavards@inbox.lv

No idejas līdz padarītajam; no padarāmā – līdz secinājumiem par valodu atšķirībām, par valodu lietotāju vēlmēm, ērtībām, līdz nebeidzamiem jauninājumiem un jautājumiem. Valodniecības apakšnozare leksikografija – vārdu vākšana, aprakstīšana un atbilsmju veidošana daudzvalodīgās vārdnīcās (arī vārdnīcu nodošana visu vēlamo lietotāju un vērtētāju rokās) tikai šķietami ir vienkārša! Īstenībā tā ir joma, kuŗā sastopas un cita ar citu kontrastējas gan individuāla gaume, gan arī objektīva izziņa, gan lingvistiska un ekstralingvistiska kompetence, gan arī ekspresija.

Matīss Treimanis ir studējis Tartu*, beidzis Latvijas Universitāti. Latviski tulkojis vairāku prōzas autoru darbus no somu valodas – Arto Pāsilinnu, Sisko Istanmeki, Kauko Reihki, Kari Hotakainenu, arī vairākas somu filmas un dažādu jomu lietišķos tekstus. (* – jeb Tērbatā, Igaunijā.)

LVAK tematiskajā vakarā no M. Treimaņa uzzināsim par vārdnīcas uzbūvi, izmantotiem avotiem, varēsim iepazīt sastādītāja darba paņēmienus un personīgi pavaicāt, kādas atziņas gūtas šai laikā. Lielā ekrānā varēsim pat redzēt fragmentus no gandrīz gatavā manuskripta. . . Ja nu vien vārds „manuskripts“ (käsikirjoitus) jau nav novecojis? Burtiski tas nozīmē: ‚rokraksts‘! Vai mums XXI gadsimtā, kad gandrīz visu rakstām ar kādu ierīci, nevis uz papīra ar roku, būtu jāmaina izpratne par tā nozīmi vai pretēji – jāveido tā vietā kāds jaunvārds?

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.


LVAK tematiskie vakari notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu).


 

2016. gada 4. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā
latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā
filoloģijas doktores Ievas Zuicenas stāstījumu
«Latviešu valoda un mēs».

Referātā uzzināsim par paradoksiem, ar ko latviešu valodas aizstāvjiem ir bijis jāsaskaŗas no 90. gadiem līdz mūsdienām.

Neatkarības atgūšana — tikai sākums

Ieva Zuicena, latviešu valodniece, referāts par latviešu valodu, valsts valodas likumu; diskriminācija darba tirgū.Notikumu gaitu un vēsturiskos apstākļus Ieva Zuicena aprakstījusi rakstu krājumā «Kas valda valodu, valda prātu» (2007), 61.—68. lpp.:

«Padomju okupācijas laikā [..] stratēģiski svarīgās nozares [..], tāpat represīvās struktūras (milicija) – bija tās nozares, kuŗās strādāja galvenokārt krievvalodīgie iedzīvotāji. Speciālo izglītību šajās nozarēs varēja iegūt tikai krievu valodā.»

Latviešu Trešās atmodas laikā, jau 1989. g. 5. maijā pieņēma «Valodu likumu». Sākās pakāpeniska pāreja uz lietvedību latviešu valodā – iepriekš pat īsti nebija rakstāmmašīnu latviešu valodā, tās vajadzēja sagādāt! Likums noteica valsts valodas – latviešu valodas prasmes prasību darbiniekiem. Tajā pašā laikā krievu okupācijas kaŗaspēks vēl ir Latvijā, bet no Afgānistānas jau atkāpies ar zaudējumu.

1992. gadā liela daļa varbūt cerēja, ka valodas prasme paliks tikai «uz papīra». Un tomēr — «1993. gadā [..] izdevās izcīnīt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu par atestācijas termiņa pagarinājumu [..] lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, [..] Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un diemžēl arī skolotāju atestācijai,» raksta Ieva Zuicena. «Atestācijas pirmajā posmā 1992.—1993. g. valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 cilvēku [..]», turklāt — «valstij neieguldot praktiski nekādus līdzekļus»!

«Eiropas institūciju „eksperti“
rūpīgi sekoja . . . »

1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Bet šīs institūcijas un arī EDSO pārstāvji nemitīgi iejaucās, faktiski kavēja gan valsts valodas prasmes pilnīgošanu sabiedrībā, gan jaunā Valsts valodas likuma pieņemšanu. Tas stājās spēkā 2000. g. 1. septembrī, turklāt vājināts — privātu uzņēmumu darbinieki varēja izvairīties no latviešu valodas prašanas; saraksts ar profesijām, kam jāprot valoda, bija visai īss; dīvaini – tajā nebija dažādu amatu, kuŗos vistiešākā veidā jāapkalpo klienti (piem., pārdevēju, frizieŗu).

Dīvaini, bet pat daudzus (15, 20, 25…) gadus vēlāk vēl aizvien ir profesijas un veselas nozares, kuŗās saglabājies īpatnējs «krievinājuma faktors» — medicīna, policija. Ir veikti pētījumi par latviešu valodas lietotāju diskrimināciju sabiedrībā, pakalpojumu vidē, darbaspēka tirgū. 2009. gadā programma «Letonika» un LU LVI kopīgi izdeva grāmatu «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā» — divsimt lappušu monografiju. Tās autore ir Dr. philol. Vineta Poriņa, kuŗa speciālizējusies sociolingvistikā un veikusi Eiropas Komisijas pētījumu par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā. Vineta Poriņa 2015. gadā uzņēmusies kopā ar kollēgām turpmāk vadīt RLB latviešu valodas attīstības kopas darbu.

Referāts un saruna 4. janvāŗa vakarā

Sīkāk par to, kā EDSO iejaucas ar latviešu valodu saistītajos likumos, kāpēc 90. gados nobloķēja mazākumtautību skolu pāriešanu uz latviešu valodu un kāda ir attieksme pret latviešu valodas pētniecību, uzzināsim Ievas Zuicenas izklāstā RLB namā pulksten 18:00. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Zuicena filoloģijas zinātņu kandidāta gradu ieguvusi 1985. gadā; no 1976. līdz 1992. g. — zinātniece tagadējā LU Latviešu valodas institūtā (LU LVI); no 1992. līdz 2000. g. — Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēde; vēlāk rūpējusies par atestācijas jomu Tieslietu ministrijas VVC un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksāminācijas centrā. 1997. gadā kļuvusi par galveno pētnieci LU LVI. Lielākie darbi — vairākas divvalodu (krievu un latviešu) vārdnīcas; piedalījusies «valodu portfeļa» un citos līdzīgos veicienos; projekta «Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca» vadītāja, redaktore.

LVAK – valodas interesentu, aizstāvju un pētnieku vienotāja

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) darbojas Rīgas Latviešu biedrībā kopš 2001. gada, katru mēnesi piedāvādama priekšlasījumu par valodniecību, literātūru, kultūras un sabiedrības lietām. Mērķauditorija — latviešu valodas pētnieki, praktiķi, interesenti, latvietības kopēji, sabiedriski darbinieki.

Valters Feists


Līdz 2016. g. 16. janvārim LVAK turpina pieņemt 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena, kā arī savārstījuma (juceklīgākā teikuma vai frazes) pieteikumus.
Sūtiet tos uz adresi gadavards@inbox.lv,
plašāk par aptauju: LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

Nākotne + pagātne … ≠ tagadne.

«Nākotne + pagātne … ≠ tagadne»                                                        Fotografija: V•F•_

 

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Stāstījumi par valodu – reizi mēnesī: LVAK.wordpress.com.


2015. g. 6. aprīlī LVAK sanāksmē noklausījāmies vērtīgu vairāku stundu stāstījumu par vārdiem un vārdnīcām, ko sniedza filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks.

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, "Svešvārdu vārdnīcas" sastādītājs); Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore).

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, “Svešvārdu vārdnīcas” sastādītājs);
Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore). – 07.04.2014. sanāksmē

Pēc stāstījuma un diskusijas LVAK koordinātore Maija Sinka secinājusi – tagad ir saprotams, kādēļ arī mūsu jaunās KLP vārdnīcas veidotāji tajā tik pamatīgi iedziļinās jau vairākus gadus, pat dažās šaurākās niansēs; patiesībā vārdnīcu izstrādei ir jābūt krietni pamatīgākai! Vārdnīcu veidojam, par pamatu ņemot Latviešu valodas krātuves vārdnīcas (pēdējie laidieni – XX gs. 40. gadi) un ALA izdotās, Valerijas Bērziņas–Baltiņas un Jāņa Bičoļa sastādītās “Latviešu valodas vārdnīcas” vielu, kā arī vācam, precīzējam un atklājam gan jaunus, gan vēsturiskus terminus. LVAK dalībnieks, apgāda “Eraksti” dibinātājs Ainārs Zelčs piekrīt – vētīšana, sijāšana un slīpēšana jāturpina!

Ja kāda vārda rakstības detaļas (galotne, gaŗumzīmes) vai pat kāds termins vispār tiek mainīts, tam var būt vairāki cēloņi.

Pēdējā lielā, vērtīgā un patiesā latviešu pareizrakstības reforma notika XX gadsimta sākumā, kad pilnīgi atteicās no vāciskiem principiem (sch=š, zch=ž, ah=ā, ee=ie, w=v u. tml.), precīzēja gaŗumzīmes gan latviešu vārdos (nevis “lasija”, bet “lasīja” u. tml.), gan arī svešvārdos (nevis “fīzika” vai “fizīka“, bet “fizika”; nevis “muzejs“, “muzīka“, “muzikants“, bet “mūzejs”, “mūzika”, “mūzikants” – jo visiem pamatā ir “mūza“!).

Šo moderno ortografiju, morfoloģiju, pareizrunu un svešvārdu aizgūšanas principus apkopoja, pabeidza un deva tautai Kārlis Mīlenbachs un Jānis Endzelīns.

Par vēlākiem šīs klasiskās latviešu pareizrakstības pārveidojumiem (okupācijas laikā) LVAK viedoklis ir negātīvs – tie nav atbalstāmi ne kultūrvēsturiski, ne polītiski. Pirmkārt jau tāpēc, ka tie fantastiski samudžina latviešu valodas morfoloģiju, kā arī citvalodu vārdu atveides principus. Ir notikusi dīvaina tuvināšana krievu valodai – piemēram: oriģinālvalodā tiek izrunāts [veda, ājurveda], bet pēckaŗa laikā krieviskās izrunas akcentētās zilbes pozicijā pievienota bezjēdzīga gaŗumzīme arī latviešu vārdiem: “vēdas“, “ajurvēda” (вéды, аюрвéда). Mūsdienās beidzot “islams” atkal izlabots par “islāmu”, bet pareizi būtu arī “darvīšs” (ne “dervišs“), “arabi” (ne “arābi“). Ungāru “čārdāšs“, ne “čardašs“.

Vārdnīcu uzdevums būtu arī nepieļaut pārmērīgi daudzu svešvārdu iebrukumu. (“Kredibilitāte”? “Monitorings”? “Simulācija”? “Animācija”? “Autlets”? “Resīvers”? “Mikroblogošana”? “Pop-up kafejnīca”? “Validēt”? “Kancelēt”? “Aplikācija“?)

Maija Sinka zina stāstīt arī, ka pat “Vācijā valodai arī pašlaik grūti laiki. Modē visādi anglicismi un viens otrs citvalodu paķēriens, kas ietilpināti parastos un pat lietišķos tekstos – sarunvalodā, presē, reklāmās, arī bieži literātūrā… Pat vēlēšanu plakātos!”.

Pat vietēju, latvisku lietu nosaukšanai domātie termini reizēm sašķobās, un iemesli ir miglā tīti! Izsenis mūsu novadi ir Kurzeme, Latgale, Sēlija, Vidzeme un Zemgale, tāpēc jāšaubās, vai to pašu vārdu “novadi” ir bijis prātīgi nesen ieviest kādu mazāku territoriju nosaukšanai. Apkaime ir vieta kaut kam apkārt, bet pēc pašiem jaunākiem grozījumiem (sagrozījumiem?) “Teikas apkaime” vairs neesot apvidus ap Teiku, bet Teika pati! (?)

6. aprīļa LVAK sanāksmes lektors ar terminoloģiju un vārdnīcu sastādīšanu nodarbojies jau daudzus gadus. Zinām Juŗa Baldunčika “Svešvārdu vārdnīcu” (vairāk nekā 15 tūkstoši citvalodu cilmes vārdu… starp daži pavisam reti, citur grūti atrodami). Kopš 2013. gada Juris Baldunčiks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdis.

Stāstījuma tema bija «Vārds valodā un vārdnīcā: adekvātuma problēma».


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Egīls Skudra, filologs, leksikografs, valodas pētnieks  — LVAK referents 04.05.2015. plkst. 18:00 RLB namā (Merķeļa ielā 13).LVAK piedāvā filoloģijas maģistra Egīla Skudras stāstījumu «Par dažām leksiskām grupām: literārā valoda, aizguvumi, svešvārdi, dialektismi, apvidvārdi u. c.», ko varēs noklausīties 2015. gada 4. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Ieeja brīva.

Egīls Skudra mūsu kopas sanāksmēs iepriekšējos gados referējis par bērnu valodu un par paša veidotu tēzauru: «Latviska tematiskā vārdnīca» (2011).

Senākais latviešu e-grāmatu apgāds Eraksti.lv aicina bez maksas lasīt E. Skudras dzejoļu krājumu, tematisko vārdnīcu, personīgu un sabiedrisku atmiņu grāmatu «Kad lūzis gumijkoks» un izvērstu priekšlikumu par triju atsevišķu grafēmu lietošanu latviešu valodā: o = [uo], ó = [o], ō = [o:]. PDF datnes atradīsit šeit — www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html.

Mūsu valsts neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienas vakars — īsteni piemērots laiks valodas pārmaiņu vērojumiem, kā arī leksikas slāņu un valodas stilu atšķirību noteikšanai. Apspriedīsim arī presē un sabiedrībā lietojamā valodā atrastus jaunumus un «vecus lingvistiskus grēciņus». Uzzināsim, cik 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un dīvainākā, šķībākā savārstījuma kandidātus jau savākusi latviešu valodas attīstības kopa. (4. jūnijā saņemti jau 275 dažādi priekšlikumi.)


·  Bundža, kārba, doze, burka, «iepakojums» …
·  Restorāns, ēstuve, kantīne, «ēdnīca» …
·  Stils, valodas reģistrs, valodas slānis …
·  Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma, rūpals, «komersants» …

·  Prece, manta, izstrādājumus, «produkts», ražojums …

Katrā šai vārdu rindā vārdi ir pilnīgi vai daļēji sinonimiski. Tie atšķiŗas: 1) – ar precīzitāti; 2) – ar to, kādā kontekstā, kādā nozarē, kādā lietojumā (dokumentos, privātās sarunās, neutrālā vai pārspīlētā izteiksmībā) tie lietojami.

Leksikografi jeb vārdnīcu materiāla vācēji, apkopotāji, redaktori un grāmatu apgādi gadu pēc gada ar dažādām metodēm vāc vielu, vērtē un publicē visiem sabiedrības slāņiem piemērotas un pieejamas vārdnīcas. Protams, tās ir nevis chaotiskas, milzīgas vārdu masas, bet cik iespējams rūpīgi sakārtoti, ar zināmu vērtējumu papildināti un ar īsākām vai gaŗākām piezīmēm skaidroti leksisku vienumu krājumi — lai tos arī kādam gribētos pirkt.

Moderna un vārda labākajā nozīmē – latviska vārdnīcu izdošana uzplauka XX gadsimta pirmajā pusē. Visā pasaulē zina un ciena K. Mīlenbacha (Mühlenbacha) Latviešu valodas vārdnīcu (4 sējumi un papildinājumi; 30. gadu beigās darbu pabeidza valodnieki Jānis Endzelīns un Ēdite Hauzenberga-Šturma). Šajā izdevumā maz pievēršas tā laika visjaunākiem aizguvumiem, techniskiem un zinātniskiem nosaukumiem un internacionālistiskiem sārņiem, bet dziļi pēta, šķiro, skaidro visu latvisko, kas ir savākts tā laika valodā, ļauj atrast sinonimus (piemēram – trīs viena lietvārda varianti: «pelde», «peldus», «peldi»!); iekļauj arī labus jaunvārdus.

Klasiskās latviešu pareizrakstības deformēšana notiek laika posmā, kad Latviju ir okupējusi PSRS. Padomju iestādes sekmē to, lai ortografija pamazām tiktu modificēta (vēl jādomā, kā nosaukt 1946.—1990. gada izstrādājumu: neklasiskā; postklasiskā; sovetizētā; okupācijas pārveidotā; varbūt — «padomjlaiku ietekmētā pareizrakstība»?

Vienlaikus ienāk arī padomjtautiskie vārdi – «kafē», «taksi», pat «kafē-uzkožamais» (Marģeŗa Zariņa irōniskā grāmatā). Šķiet, tas ir vulgārs pragmatisms — bet pēc padomiskās valodas jaunlikumības «katrā svešcilmes vārdā — tieši viena gaŗumzīme», ir pasākusi ieviesties nepareiza izruna [pragmātisms].

Savukārt mūsu klasiskajā, trimdas sabiedrībā un publikācijās arvien saglabātajā ortografijā gaŗumzīmes pamato ar vārdu izcelsmes oriģinālvalodu un tradicionālo latviešu morfoloģiju bez gaŗumzīmju lēkāšanas.

Stingri un sīvi padomju laikā centās mainīt arī cilvēku izpratni par vārdiem un – pat vēl svarīgāk – par vārdu izteiktajām lietām. Tā, piemēram, firma padomju izpratnē droši vien ir kas buržuazisks (tātad slikts), rūpals jau sen ir aizliegts un novecojis, bet to vietā nāk «padsaimniecība», «kolchozi» u. t. jpr.

Valodas stilu, leksisko grupu jomā padomju okupācijas laikā, iespējams, lielu jaunizgudrojumu nav. Stabilizējas tādas valodiskas katēgorijas kā vienkāršruna, barbarismi, literārās valodas vārdi, literārā valodā nevēlamie vārdi – gan izpratnes, gan leksikografu darba aspektā.

Okupācijas beigu posmā valdošā vara gan pieļauj drošāk un atklātāk aicināt nelietot rusicismus (nevis «tumba» [audioierīce], bet «skanda»!), bet drīz tuvojas jauni anglicismu uzplūdi un tāda kā ģermānismu reanimēšana … jeb atdzīvināšana, ja medicīniska metafora nešķiet laba.

Dažādu vārdnīcu izdošanā apsīkums nav vērojams ne brīdi! Aptuveni vērtējot, dažādos laikmetos kopumā ir izdots simtiem, varbūt pat tūkstošiem (!) latviešu vārdnīcu, ja šai kopskaitā ietvertu dažādus terminu krājumus, tiešsaistes avotus, iestāžu veidotus iekšējus glosārijus, pēc personīgas iniciātīvas radītus tēzaurus, enciklopaidijas (tāda ir, piemēram, leģendārā «Latviešu konversācijas vārdnīca», kā arī rakstu kopojumus par vēlamiem un nevēlamiem vārdiem.

Valters Feists


Bagātināsim un padarīsim skanīgāku gan katrs savu, gan visai latviešu tautai kopīgo vārdu vāceli!

vārdnīcas - internetā, tematiskas, svešvalodu, speciālizētas (specializētas), pareizrunas, pareizrakstības padomi, izvēle, cenas, atlaides grāmatu izstādē, vienvalodīga (skaidrojošā), sinonimu (sinonīmu vārdnīca) avots, medicīnas svešvārdu, latviešu, vācu, angļu, norvēģu,

Tikai fragments no dāsnā vārdnīcu klāsta 2015. gada grāmatu izstādē Ķīpsalā (@gramatu_izstade) >

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

01.12.2014. - Elvis Krumholcs, LVAK priekšlasījums Rīgas Latviešu biedrības namā, prievārds, latviešu valodas prievārdi, prepozicija, gar, sintakse, sēmantika, valodniecība, valodas referātiRīgas Latviešu biedrības namā 2015. gada 2. februārī notiks Elvja Krumholca priekšlasījums par prievārda «gar» sēmantiku un daudziem vēl nezināmām (vai aizmirstām) lietojuma iespējām, kas tiks aplūkotas arī papildu kopsakarībās ar kognitīvās lingvistikas atziņām.
Sākums – pulksten 18:00.
Rīko latviešu valodas attīstības kopa.

Referāts ir piemērots visiem, kam rūp latviešu valoda, un it sevišķi arī, ja interesējaties par kognitīvo lingvistiku – nozari, kuŗā viena otru papildina valodniecība un psīcholoģija.

Šeit publicējam arī ieskatu šai jomā, ko sarakstījis 2. februāŗa referents ELVIS KRUMHOLCS.


Zināmais, bet nepietiekami iepazītais:
latviešu valodas prievārds «gar»

 

Prievārds «gar» nonāca manā uzmanības lokā, kad sāku iedziļināties, kā ar latviskiem izteiksmes līdzekļiem var atspoguļot personisku attieksmi. Mūsdienās, kad prievārdi «par» un «pret» ar valodas nīdētāju gādību padarīti gandrīz par apstākleņiem, daudzus runātājus pārņem it kā nedrošība, izsakot tādus teikumus kā «es izturos pret bērniem ar mīlestību», «es pildu pienākumus pret kollēgām» u. t. t. Tauta bija emōcionāli nokaitēta 2012. gadā, kad tika rīkota tautas nobalsošana par (?!) krievu valodu kā otru valsts valodu.

Prievārdi – teōrijā un mūsdienu valodas praksē

Prievārdi ir īpaši jūtīga daļa visā valodas gramatiskajā sistēmā, tāpēc tos sargāt un aprūpēt ir katra valodas kopēja pienākums. Kādeņi, apstākleņi, noriseņi un lietvārdi var papildināt valodas krājumu gandrīz neierobežoti, turpretī jauniem vietniekvārdiem, prievārdiem, pusprievārdiem, saikļiem un partikulām ir mazas iespējas ieviesties valodā. Tāpēc nebūtu pieļaujami, ja kādu vēsturiski lietātu prievārdu vai prievārdisku konstrukciju izslēgtu no valodas gramatiskās sistēmas vai apzīmogotu kā archaisku.

Prievārdu tiešais uzdevums ir izteikt vai precīzēt to, ko nevar nepārprotami pateikt ar locījumiem. Ja valodā tiek pamests novārtā prievārds, to nomaina prievārdisks izteiciens (franciski «locution prépositive», angliski «prepositional phrase»), kas diemžēl tiek patapināts vai kalkots ar starpniekvalodu palīdzību. Tādu likteni, piemēram, ir piedzīvojis prievārds «iekš», kuŗš labi spētu aizstāt mūslaikos izplatītos «rāmjus», «ietvarus», «robežas» izteicienos «[kaut kā] rāmjos», «[kaut kā] ietvaros», «[kaut kā] robežās».

Sintaktiski un sēmantiski apsvērumi

Atgriežoties pie iepriekš sacītā, sēmantiskā aspektā prievārdiem ir krasi atšķirīgi pārvaldījuma lauki, taču tie iekš viena teikuma spēj cits citu papildināt. Latviešu valodā citu citam pretstatīt var kādeņus, apstākleņus, noriseņus, lietvārdus, bet ne prievārdus. Tāpēc kritiski vērtēju tādus izteicienus kā balsot «par» vai «pret». Latviešu valodas gramatikā īpaša loma ir postpozicijām – pusprievārdiem un apstākleņiem, kas piešķiŗ norisenim pabeigtības nokrāsu (secen, gaŗām, prom, vaļā, u. t. t.), taču prievārdi šai funkcijai neder. Tādējādi teicieniem «balsot par» un «balsot pret» ir visai apšaubāms gramatiskais un sēmantiskais pamatojums, un tos pat var uzskatīt par svešiem valodas garam. Balsojumus pieklātos saukt attiecīgi par «apstiprinājuma balsojumu» un «noraidījuma balsojumu».

Balsot: vispārināti – «GAR»; konkrētāk – «PAR» un «PRET»

Paraudzīsimies, kā minētie prievārdi maina izteikuma jēgu. Prievārdam «par» piemīt aizstāšanas nozīme, tāpēc teikumu «balsot par Pēteri» var saprast arīdzan kā ‘balsot Pēteŗa pilnvarotam‘! Tāpat teikumu «balsot pret Pēteri» var saprast kā ‘balsot, atrodoties iepretī Pēterim‘! Šī sērga gar prievārdiem «par» un «pret» ieviesusies arī terminos, piemēram, LZA datubazē atrodams izteiciens «mainīt attieksmi pret audzēkni», lai gan latviešu valodā ierasts mainīt vienu objektu pret otru, piemēram, mainīt atslēgu pret zīmuli, ideju pret iespēju u. t. t. Minētajā gadījumā nepārprotamības labad latviski varētu teikt «mainīt attieksmi audzēknim pretī». Taču biju gaužām pārsteigts, atradis senākos tekstos apstiprinājumu, ka iespējams «balsot gar Pēteri», kas ir tas pats, kas «balsot jautājumā, kas skaŗ Pēteri», kā tam arī vajadzētu būt lietu dabiskajā kārtībā, proti, neutrāli un neuzbāzīgi.

Atšķirībā no citām vārdšķirām prievārds ir abstraktāks vārds, kuŗa pausto nozīmi mēs izprotam no intuitīvām nojausmām un praktiskās pieredzes. Tomēr prievārda lietojuma iespējas nevar mums atklāties, kamēr neesam sapratuši prievārda invarianto nozīmi – proti, kāda ir prievārda būtība un jēga.

Novērtējuma subjektīvitāte – tuvums un tālums

Invariantās nozīmes meklējumi nav iespējami, ja mēs prievārdu tveŗam tikai un vienīgi valodnieciskā skatījumā. Prievārds piedalās arī kognitīvajos jeb izziņas procesos, ļaujot apjēgt saiknes starp vārdiem, pārvaldījuma laukus un kontekstus. Nevar iztikt ar tīri valodniecisku izpēti, ja vēlamies izprast, kāpēc vieni redz gājējus nākam gar logu, lai gan otri, turpat blakus būdami, nekādu tuvu gaŗāmiešanu nesaredz. Prievārdi, kas raksturo attiecības telpā un laikā, nav atdalāmi no cilvēka kognitīvajiem ierobežojumiem, proti, individa loģiskajām, emōcionālajām, sensoriskajām un intuitīvajām saitēm ar objektiem. Iepriekš minētajā piemērā cilvēki atšķirīgi uztvēruši loga psīcholoģisko telpu. Psīcholoģiskā telpa var būt lielāka nekā reālā fiziskā telpa, citiem vārdiem sakot – psīcholoģisko telpu katrs apjauš savdabīgi. Patiešām, attālums starp logu un gājējiem dažiem šķitis pārāk liels, lai to nevēlētos aprakstīt ar vārdu «gar». Vieni varētu būt saskatījuši, ka gājēji ir visai tālu no istabas vidus (kur paši atrodas), bet otri acīm mērījuši objektīvo attālumu no loga līdz gājējiem – un sanācis: tuvu. Katram sava taisnība!

Prievārdi leksikografijā

Manā skatījumā prievārdu invariantās nozīmes līdz šim izdotās latviešu valodas vārdnīcās nav atklātas pietiekami skaidri. Ar to ir saistāms fakts, ka mēs mēdzam svārstīties, kāds prievārds konkrētajā situācijā iederas labāk. Taču neskaidrība un neziņa paveŗ ceļu tam, ka no citām valodām mūsu valodā ienāk svešķermeņi.

Briežam ragi nodiluši, / Krūmus, mežus lodajot; / Tà nodila ļaudim mēles, / Gar manim runajot.

Tautasdziesmā: «ļaudīm mēles nodilušas, gar manīm runājot».

Neatklājis valodas dziļumus, cilvēks var dzīvot pieņēmumā, ka vairāki atšķirīgi prievārdi var nozīmēt vienu un to pašu. Piemēram, tautasdziesmā lasām “Tā nodila ļaudīm mēles, gar manim runājot.” Mūsdienās esam pieraduši noriseni «runāt» lietāt savienojumā ar prievārdu «par», tāpēc varētu likties, ka prievārdi «gar» un «par» ir sinonimi. Tomēr lielākā skaitā izskatīti piemēri atklāj tādas nozīmes nianses, kas daudzu valodnieku prātiem paslīdējušas gaŗām. Prievārdi «par» un «gar» nav sinonimi! Tie spēj cits citu papildināt pat iekš viena teikuma. Senākā periodikā lasām: «[…] tauta nenoliedzami interesējas gar un par jūŗnieku dzīvi […]» («Jūŗnieks», 18.05.1911.) Ja šie prievārdi būtu sinonimiski, nevajadzētu taču tos sastatīt blakus! Taču sapratne par abu prievārdu atšķirīgajām invariantajām nozīmēm ļauj secināt: prievārds «par» konkrētajā teikumā raksturo saturu, turpretī prievārds «gar» raksturo kontekstu. Saturs biedrojas ar kontekstu, kopā tie veido veselu un skaidru ainu. Tā ir loģiskā saderība, par kuŗu mūsu kultūrā nav ierasts priecāties!

Plašāk – tematiskajā vakarā RLB namā

2015. gada 2. februāŗa priekšlasījumā centīšos, cik vien plaši iespējams, iepazīstināt ar prievārdu nozīmēm un lietojuma atšķirībām. Prievārds «gar» vienatā un savienojumos ar citiem vārdiem var aizstāt daudzus kalkus un neveiklas teikuma konstrukcijas, kas ieviesušās latviešu valodā.

Ar raksta autoru var sazināties pa e-pastu — elvis@sveiks.lv

LVAK.wordpress.com

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org


Elvis Krumholcs intervijā stāsta par saviem pētījumiem –
«Piektais locījums latviešu valodā: instrumentālis vai adesīvs?»
(01.12.2014.)

 

Jēdzienu “kalks” definē šādi: vārds vai vārdu savienojums, kuŗa morfoloģiskā vai sēmantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga; šādā atveidojumā bieži parādās burtisks (tiešs) citvalodas vārda vai teiciena tulkojums.

kalks - definīcija; aviācijas termini, bezpilota lidaparāti, radiovadāmi modeļi, kalkošanas kvalitāte terminradē.

Helikoptera nosaukšanai derēs latviskāks vārds – kalks “skrūvspārnis“.
Tas radies jau pirms kaŗa un ir pieminēts LVAK diskusijās par jaunvārdiem un terminiem.

Tāpat kā vienkārši aizguvumi, arī kalki gan tiek labprāt lietoti un bagātina valodu, gan arī citkārt tiek kritizēti kā sārņi. Kalku derīgumu cenšas izvērtēt valodas kultūras, stilistikas un terminoloģijas speciālisti.

Valodniece Inta Freimane norādījusi: “Nevēlami kalki parasti valodā ienāk neintelliģences, zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ. Nevēlamu kalku lietojums savukārt var radīt nervōzitāti un neiecietību sabiedrībā un negātīvi ietekmēt daudzus sociālus procesus ražošanā, zinātnes un kultūras attīstībā un sadzīvē.

I. Freimane par kalkiem nosauc arī anglismus “ofiss“, imidžs“,menedžments“, “dīlers“, “kičs” – tomēr tiem nav kalka būtiskās pazīmes: tieša citas valodas struktūrālās formas pārcēluma, tāpēc tie varētu iederēties varbūt tikai valodnieces aprakstītajā “vārdu kalku” katēgorijā. Stila aspektā tie gan uzskatāmi par nozaŗu žargona elementiem, modesvārdiem. To literārie ekvivalenti – “birojs“, “tēls“, “pārvaldība“/”vadība“, “tirgonis“, “tīši amizanti banālais (vai aistētiski seklais) stils“.

Daudz ir īsto (pilnīgo) derivātīvo kalku – atvasinājumu un salikteņu, kas samērā bieži nostabilizējas valodā un vairs neizraisa īpašu vārdnīcu veidotāju un valodas kopēju uzmanību. Tomēr interesanti ir atcerēties šādu vārdu etimoloģiju: “sadarboties” (kalkots no latīnisma “kooperēties”); “kopdarbs“, “kopdarbība” (no vācu “Zusammenarbeit“); “apstrādāt” (no krievu “обрабатывать“). Kalkoti arī specifiskāki nozaŗu termini: “pilnsabiedrība” (no vācu “Vollgesellschaft“); “skudrulācis“/”skudrlācis” (no vācu “Ameisenbär“); “lietusmežs” (no angļu “rainforest“); “smagais metalls” (gan ķīmijā, gan arī pārnestā nozīmē mūzikā; no vācu “Schwermetall” un angļu “heavy metal“).

Protams, nereti šādi tieši tulkojumi netiek pieņemti vai pat nemaz netiek piedāvāti. Ir “austiņas“, kuŗā nav izmantots kalks ne no vācu, ne angļu, ne krievu valodas – kaut gan terminoloģijas archīvos var atrast “galvas telefōnu” (datēts ar XX gs. 60., 70. gadiem; sal.: “головной телефон“, “headphones“, “Kopfhörer“). Ir “krāmu tirgus” (nevis kā angļiem – “flea market” – ‘blusu tirgus’). Bet “utenis“? – Par to 1886. gada 13. jūlija laikrakstā “Rota” vēstīts: “… Un kur tad nu wehl uz “utenes“, kā ļaudis scho tirgu parastā walodā eesaukuschi, kas gan tur wiss naw dabujams.” – raksta nosaukums: Uz krahmu vulgo* “utu” tirgus..

Viens un tas pats vārds var gan būt, gan nebūt piemērots kalkošanai – tas atkarīgs no konteksta un no tā, vai tiek atrasts cits, labi piemērots nekalkots variants. Ir vesela virkne dažādu nozaŗu terminu – gan vienvārda, gan kombinētu, kuŗos angļu valodā izmantots vārds “hotspot“. Taču ‘karstuma’ metaforas pārcelšana mūsu valodā (aktīvuma apzīmēšanai):

1) dažos gadījumos ir derējusi – šie termini radušies kalkojot:
·
hotspot” = “karstvieta” (a: ‘precīzā vieta, datora ekrāna punkts, kas tiek aktīvēts peles klikšķa brīdī’; b: ‘kāda objekta daļa, kas satur hipersaiti’ [abi termini – informācijas technoloģijās, ir ietverti “Microsoft” glosārijos]);
·biodiversity hotspot” = “biodaudzveidības karstais punkts“;
· ģeopolītiskie “karstie punkti” parādījās pēc 2. pasaules kaŗa – Latvijā kalkoja no krievu “горячая точка“, trimdā – no citām valodām;

2) citos gadījumos nav derējusi – šie termini radušies nekalkojot:
·[Wi-Fi] hotspot = tīklājs” (‘sakaru zona ap bezvadu datortīkla piekļuves ierīci’);
·
accident hotspot = melnais punkts” (‘bīstams autoceļa posms vai krustojums’).
Ģenētikas terminam “recombination hotspot” latvisko atveidojumu terminoloģijas datubazes pagaidām nepiedāvā.

tūrisms, ceļojumi, reklāmas frazes, valoda, kalkošana, kalkēšana, kalkoti teicieni, angļu kalki, LVAK, latviešu valoda, RLB

Tūrisma jēdziens “last minute travel deals” šeit kalkots itin saprotami, bet vēl labāk būtu izmantot
arī mīkstos un gaŗos burtus, reģistrējot latvisko domēna vārdu (sk. NIC.lv)!

Plaši zināmu, bēdīgi slavenu kalku vidū minami:
pielietošana” (literāri: “lietošana”, “izmantošana”),
runa iet par…” (lit.: “runā par…”; “runa ir par…”, “ir runa par…” vai pat īsāk “ir par…”),
forma” (uniforma; amata tērps; darba apģērbs) – ieviesies padomju okupācijas laikā (“форменная одежда“), bet literārās valodas vārdnīcā vēl tagad palikuši lietojuma piemēri “kaŗavīra forma”, “zila formas kleita”.

Savukārt XXI gadsimta sākumā ieviešas parazītisks frazeoloģisks kalks no angļu valodas: “veiksmes stāsts” (“success story“), kaut gan gribēto domu taču var izteikt vienkāršāk un īsāk – “veiksme“! Nekāda lasītāju apvārdošana ar “stāstiem” nav vajadzīga, ja veiksme ir patiesa. “Stāsts par veiksmi” ir iespējams, ja runa tiešām ir par stāstu (piem.: “publicēts stāsts par VEF veiksmi”, “izlasīju VEF veiksmes stāstu”), bet latviska domāšana ir pazaudēta tādos salikumos kā “Latvijas izlase ir [olimpiadas lielākais] veiksmes stāsts“**; “Latvija būs veiksmes stāsts“***.

Ne katrs nevēlams aizguvums ir kalks, un ne katrs kalks ir nevēlams, galēji neglīts un pilnīgi nepieņemams. Kalki, kas valodā ienāk gan spontāni, gan ar valodnieku un terminologu ieteikumiem, ir labs iemesls diskusijām! Šķiet, galīgi atrisināta vēl nav, piemēram, šāda dilemma:
1) vai labāk piekrist I. Freimanei****, ka adjektīva “patērniecisks” vietā labāk der “patērētāja –” (ģenitīvs) – tikai tāpēc, ka tam ir kalkveidīga līdzība ar krievu vārdu “потребительский“?
2) vai jāņem vērā jaunāka terminoloģijas atziņa*****, ka “patērnieciska attieksme” nav tas pats, kas “patērētāju attieksme” vai “patērētāja attieksme”, tātad sava vieta jēdzienu sistēmā ir arī vārdam “patērniecisks“!

Valters Feists
21.02.2014.

* “vulgo” (no latīņu valodas) = ‘mazāk koptā valodā’.
** “TVnet” 2014. g.
*** Valdis Dombrovskis; presē 2013. g.
**** Inta Freimane, “Valodas kultūra teōrētiskā skatījumā”, 1993. g.
***** “patērnieciskums” – “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini”, 1995. g.