Archive for the ‘literātūra’ Category

Pirmdien, 2019. gada 2. decembrī pulksten 18:00 noritēs tikšanās ar šogad iznākušas grāmatas «Vēstule ar pielikumu» autori vēsturnieci Inesi Dreimani.

Romāna darbība risinās Latvijā XX gadsimta 30. gadu beigās, tiek parādīta dažādu kārtu ļaužu dzīve un liktenīgi vēsturiski pavērsieni.

RLB namā, Merķeļa ielā 13, Kluba zāle. Ieeja brīva.

Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 

2017. gada 4. septembrī pulksten 18:00 aicinām jūs uz mājīgo un eleganto Rīgas Latviešu biedrības nama
Kluba zāli, kur norisināsies tikšanās ar Ievu Kolmani! Savam stāstījumam viņa devusi filosofisku nosaukumu:
«Kā domāt valodu?».
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Kolmane pazīstama ne tikai kā tulkotāja, kuŗas tulkoto prōzas darbu autori ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Dž. K. Roulinga, Airisa Mērdoka, Semjuels Bekets (u. c.), bet arī kā latviešu valodas gada vārda, nevārda un teiciena akcijas žūrijas locekle. Literātūru un valodu vērtēdama, Ieva sevi pieteic kā literātūrfilosofi.

«Latvijas Avīzē» 2014. gada pavasarī viņa raksta:

«…dabā nav ne tādas žūrijas, ne ekspertu, kas literātūras laukā spētu nekļūdīgi atsijāt graudus no pelavām…»

Vai ko līdzīgu var teikt arī par valodu? Valoda vienlaikus ir gan materiālinās dabas daļa, gan cilvēka prāta un dvēseles instruments. „Valoda ir tikai saziņas līdzeklis“ — tāda doma šķiet nožēlojami prīmitīvizēta, bet arī tai netrūkst mīļotāju un aizstāvju.

Bet varbūt tas, kā un cik stipri cilvēks vēlas vai nevēlas rūpēties par mūsu valodas latviskumu un tīrību, liecina par viņa raksturu, sociālo piederību? Vai varam kopt to, kā nozīmi un būtību neesam skaidri sapratuši? — Tātad darbs sociolingvistiem, valodniekiem… patiesībā jau visiem, kas spēj (un grib) domāt sistēmiski!

«Filosofija izsenis interesējusies par jēdzieniem, proti, kā mēs ko domājam,» pauž Ieva Kolmane. «Jēdzienam daudzmaz klāt var tikt dažādos ceļos. ‘Valoda’, ko nevari ne sataustīt, ne saredzēt, pieder pie nojēgumiem, ko grūti definēt […] bet vari staigāt tam riņķī apkārt, un ik apriņķojums pasaka ko derīgu.»

2017. gada 4. septembŗa LVAK rīkotā tematiskā vakara referente piebilst: šoreiz priekšlasījums vai pat drīzāk — saruna būs mēģinājums tuvoties tam, kā valoda ir domājama, iztēlojama, izjūtama un saprotama.

Valters Feists


Savukārt 2017. gada 2. oktōbrī (arī 18:00) runās Egīls Skudra (valodnieks, vārdnīcu autors, bērnu valodas pētnieks un dažkārt dzejnieks). Stāstījuma tema būs «Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi». Egīlam ierosu devis tas, ka ar vienu burtu «o» mēdzam apzīmēt veselas trīs dažādas skaņas [uo], [ō] un [o]. — Gaidīsim jūs!

3. oktōbrī diskutēs par modernu un plašu somu-latviešu valodas vārdnīcu.

30.09.2016. LVAK izvēsts plašsaziņas līdzekļiem.

Rīgas Latviešu biedrības namā pirmdien, 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00 iepazīstinās ar topošu divsējumu somu-latviešu vārdnīcu.

Šā veiciena pirmsākums – ideja veidot pašam savu «pagaidu vārdnīcu» radās jau 90. gadu vidū. Izveidoto krājumiņu tulkotājs Matīss Treimanis pārbaudījis praksē, strādādams pie sava pirmā somu romāna tulkojuma. 2010. gadā, krizes laikā, aptrūkstoties citiem darbiem, Matīss pamana, ka viņam jau ir gluži viegli lasīt, pētīt un saprast trīssējumu somu valodas skaidrojošo (vienvalodīgo) vārdnīcu. Tāpēc darbu pie somu-latviešu vārdnīcas nolēmis atsākt.

Jaunās somu-latviešu divvalodu skaidrojošās vārdnīcas galīgais apjoms būs vismaz divi palieli sējumi, kādi 100 tūkstoši vārdu. Pirmā sējuma ievaddaļai jau tiek veidots un precīzēts itin izvērsts latviešu un somu valodas gramatikas pārskats (vārdu, teikumu uzbūve), ko būs viegli apgūt, jo tas veidots pēc sastatījuma principiem.

Matīss Treimanis latviski tulkojis vairāku somu autoru daiļdarbus (Arto Pāsilinnas, Sisko Istanmeki, Kauko Reihkes un Kari Hotakainena), īsprōzu, filmu subtitrus un mazliet dzeju, kā arī lietišķus tekstus. Mācījies Tartu (Igaunijā), beidzis Latvijas Universitāti.

3. oktōbŗa priekšlasījumā M. Treimanis iepazīstinās ar vārdnīcas uzbūvi un savā darbā izmantotiem avotiem. Īpašu interesi varētu raisīt izvērstie jeb tādu vārdu šķirkļi, kam ir ļoti daudzas nozīmes vai lietojuma konteksti (pat līdz trīsdesmit sešiem – vienam pašam vārdam!).

«Šī vārdnīca tiek veidota tā, lai būtu piemērota arī somiem, kas vēlas mācīties latviešu valodu – sniegtas lietvārdu, skaitļa vārdu, īpašības vārdu un divdabju formas abās dzimtēs, sevišķa vērība piešķirta latviešu verbiem ar priedēkļiem,» komentē Matīss Treimanis.

Priekšlasījums «Topošā somu-latviešu divvalodu skaidrojošā vārdnīca» ir viens no RLB Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša tematiskajiem vakariem. Šai diskusijā būtu ieteicams iesaistīties cilvēkiem ar dažādu pieredzi, vēlmēm un turpmākajām interesēm – dažādu valodu lietotājiem, apguvējiem, salīdzināmās, somugru un baltu valodniecības speciālistiem un studentiem, vārdnīcu un literārās valodas kvalitātes vērotājiem, vērtētājiem un kopējiem.


Par LVAK – https://LVAK.wordpress.com/about/
Par RLB – http://www.rlb.lv/sakums/nest-gara-gaismu-un-zinasanas-tautai-
Saziņai – LVAK@inbox.lv, gadavards@inbox.lv.

Informāciju sagatavoja Valters Feists, Latviešu valodas attīstības kopas vietņvedis.


 

Oktōbŗa pirmajā pirmdienā aicinām uz LVAK tematisko vakaru (pulksten 18:00), kuŗā runās Matīss Treimanis. Stāstījuma tema:

„Topošā somu–latviešu
divvalodu skaidrojošā vārdnīca“.

 

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti! (gadavards@inbox.lv) -- suomi-latvia latviaksi sanakirja lätti suomesta finnish latvian dictionary lexicography picture phrasebook; word of the year; zīmētāja, uzzīmēt māju, zīmēt cilvēkus dabā no dabas, jaunvārds, pieraksti, iesūtīt, latviešu valodas gada vārds 2016, 2017

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti!
              gadavards@inbox.lv

No idejas līdz padarītajam; no padarāmā – līdz secinājumiem par valodu atšķirībām, par valodu lietotāju vēlmēm, ērtībām, līdz nebeidzamiem jauninājumiem un jautājumiem. Valodniecības apakšnozare leksikografija – vārdu vākšana, aprakstīšana un atbilsmju veidošana daudzvalodīgās vārdnīcās (arī vārdnīcu nodošana visu vēlamo lietotāju un vērtētāju rokās) tikai šķietami ir vienkārša! Īstenībā tā ir joma, kuŗā sastopas un cita ar citu kontrastējas gan individuāla gaume, gan arī objektīva izziņa, gan lingvistiska un ekstralingvistiska kompetence, gan arī ekspresija.

Matīss Treimanis ir studējis Tartu*, beidzis Latvijas Universitāti. Latviski tulkojis vairāku prōzas autoru darbus no somu valodas – Arto Pāsilinnu, Sisko Istanmeki, Kauko Reihki, Kari Hotakainenu, arī vairākas somu filmas un dažādu jomu lietišķos tekstus. (* – jeb Tērbatā, Igaunijā.)

LVAK tematiskajā vakarā no M. Treimaņa uzzināsim par vārdnīcas uzbūvi, izmantotiem avotiem, varēsim iepazīt sastādītāja darba paņēmienus un personīgi pavaicāt, kādas atziņas gūtas šai laikā. Lielā ekrānā varēsim pat redzēt fragmentus no gandrīz gatavā manuskripta. . . Ja nu vien vārds „manuskripts“ (käsikirjoitus) jau nav novecojis? Burtiski tas nozīmē: ‚rokraksts‘! Vai mums XXI gadsimtā, kad gandrīz visu rakstām ar kādu ierīci, nevis uz papīra ar roku, būtu jāmaina izpratne par tā nozīmi vai pretēji – jāveido tā vietā kāds jaunvārds?

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.


LVAK tematiskie vakari notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu).


 

Latviešu valodas mācīšana latviešu bērniem un jauniešiem — plaša un svarīga joma! Diemžēl tā gandrīz pamesta novārtā, jo daudz līdzekļu paņēmusi valodas mācīšana cittautiešiem, ārzemniekiem, pūliņi un mēģinājumi tos integrēt, kam neredz ne gala, ne malas.

Pēdējos gados dzimtās latviešu valodas mācību programmas Latvijas skolās dažos aspektos būtiski vājinātas un eksāmenu prasības atvieglinātas. LVAK uzsveŗ, ka latviešu jauniešu dzimtās valodas prasme tiek sistēmatiski pazemināta, lai skolas varētu beigt un eksāmenus nokārtot arī nelatvieši.

Par latviešu valodu latviešu skolās jau iesākām LVAK priekšlasījumu seriju 2016. gada aprīlī un maijā, bet 6. jūnija vakarā sapulcēsimies atkal — laipni gaidīti visi interesenti!

Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu. Bieži vien vāja ir valodas kvalitāte presē, reklāmās, grāmatās, tulkojumos, uzrakstos un dokumentos. Vai kļūs vēl sliktāk?

Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, ko veica Padomju Savienība, nebija vis kāda pēkšņa steigšanās palīgā „apspiestām“ tautām, bet gan mērķtiecīga anektēšana, sabiedrības pārveidošana, pakļaušana, sodīšana un nežēlīga, neatgriezeniska pāraudzināšana. Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu.

«Latvijas un citu Baltijas valstu izglītības attīstības ceļš tika varmācīgi pārtraukts, uzspiežot citu pasaules redzējumu un mainot sabiedrības vērtību sistēmu.»
Tā raksta Normunds Dzintars, kuŗš 6. jūnijā pulksten 18:00 referēs Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā vakarā RLB namā (Merķeļa ielā 13, 301. telpā).

Priekšlasījuma tema: «Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem — mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām».

Normunds Dzintars, valoda, valodniecība, promōcijas darbs, latviešu valodas mācību programmas, izglītības saturs, referāti par valodu, citāti, domas, spārnotās atziņas.

Dr. philol. Normunds Dzintars ir Liepājas Valsts 1. ģimnazijas skolotājs, dzejnieks
un Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas loceklis.

Savā promōcijas darbā* N. Dzintars pauž: «Skola un īpaši valodas mācību jautājums vienmēr ir bijis spēcīgs polītisks ierocis. Latvijas izglītības sistēma (arī dzimtās valodas apguve) tika iekļauta vienotā centrālizētā sistēmā, kas kopīga visai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS).»
* – «Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts» (Liepājas Universitāte, 2013. g.; citāti kursīvēti).

Par ko bieži kritizē PSRS tipisko mācīšanas pieeju? — «Skolēniem bija mechaniski jāatceras liels teōrētiskā materiāla apjoms, kas bieži vien nav pat saistīts ar prasmi lietot valodas zināšanas praksē.»

«Pētījumi par dzimtās valodas mācības vēsturi Eiropā liecina, ka mācību satura atlasē ir izteiktas divas radikāli pretējas pamata tendences: komūnikātīvās kompetences dominance pār valodas sistēmu (gramatika valodas mācību procesā ir mazsvarīga); gramatiskās kompetences dominance pār komūnikātīvo kompetenci (gramatikas apguve ir valodas apguves mērķis). Latvijā tāpat kā bijušajā PSRS [diezgan ilgu laiku] tikusi ievērota otrā tendence.»

sinonimu-vardnica-tematiska-senvardu-senu-vardu-gramata-latviesu-valoda280

Tauta savā valodā varēja smelties spēku —
arī apspiestības laikos — izglītoties, lasīt, radīt…

Interesanti, ka Latvijā mācību saturs zināmu laiku palicis nemainīgs – kamdēļ? «Iespējams, ka latviešu valodas mācību saturā pārmaiņas nenotiek būtisku draudu – rusifikācijas – dēļ, tāpēc prīmāra šķitusi pamatīga latviešu valodas gramatikas apguve. To var uztvert arī kā cīņu par dzimtās valodas saglabāšanu, kuŗas pastāvēšana bijusi reāli apdraudēta. Otrā iespēja [… – tādu] tradiciju ievērošana dzimtās valodas apguvē, kas pazīstamas kopš latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta izveides sākotnes.»

Aicinot pētīt, kā latviešu valodu mācīja padomju okupācijas laikā, ir norādīts, ka daudzos (gandrīz visos) mācību priekšmetos un nozarēs tolaik bijusi pamatīga polītiska ietekme – ne tikai literātūrzinātnē, vēsturē, lingvistikā, bet pat arī, piemēram, mūzikā! Mūsu skolās izmantotā gramatika tradicionāli pētīta, izmantojot salīdzināšanu ar dažādām citām valodniecības ievirzēm.

«Latvijas brīvvalsts laikā – 20.–30. gados notiek skolēniem piemērota mācību satura meklējumi. Latviešu valodas mācību priekšmeta apguve saistīta ar nacionālās pašapziņas veidošanu. Par pamatskolas uzdevumu izvirzīts mērķis iemācīt skolēnam latviešu valodas pareizu lietojumu gan mutvārdos, gan rakstos, kā arī lietišķajos rakstos.» Kamēr vien okupācija 1940. gada vasarā nav izjaukusi un samaitājusi visus cildenākos latviskos centienus, brīvajā Latvijā turpina izstrādāt latviešu valodas mācību grāmatas. Šis darbs ir «cieši saistīts ar galveno mērķi izglītībā: veidot Latvijas pilsoni, kam svarīga tēvzemes mīlestība, cieņa pret savu valodu un valsti.»

Kas bija novērojams pirmajā okupācijas gadā? – «Mainījās būtiski akcenti izglītības sistēmā – nacionālās audzināšanas vietā nāk „internacionālā audzināšana“, kas pakāpeniski ietekmē arī latviešu valodas mācību saturu (visspilgtāk tas redzams mācību programmu ievadā un mācību grāmatu uzdevumu tekstos). Pāreja uz „padomju skolu“ notiek viena gada laikā, lai gan arī šajā procesā vērojamas dažādas tendences: vadošā nōmenklātūra deklarē jaunus principus, kas visiem skolā jāievēro, bet ne visi skolotāji akli pakļaujas diktātam, strādā tāpat, kā to darījuši agrāk; par to liecina Latvijas Valsts archīva (LVA) dokumenti, kuŗos fiksētas nacionālisma izpausmes gan skolotāju, gan skolu direktoru darbā.»

To, vai mācību materiāli, grāmatas un to teksti atbilst padomju ideoloģijai, pārrauga jaunizveidotas komisijas; cenzori iegūst varu pār mācību grāmatu autoriem un apgādiem, kuŗi tādējādi vairs nevar darboties brīvi.

Tomēr pirmajā okupācijas gadā neko daudz pārmainīt nepagūst. – «Programmā gan mainīti mācību mērķi un uzdevumi, bet gramatikas viela ir tā pati, kas latviešu valodas mācību saturā bija iekļauta Latvijas brīvvalsts laikā. Skolotājiem tiek sniegtas norādes, kā jāstrādā jaunajos apstākļos, taču gada laikā ko būtiski mainīt neizdodas, jo skolotāji lielākoties ir tie paši, kas mācījuši Latvijas brīvvalsts laikā.»

Normunds Dzintars savos pētījumos aplūkojis arī mācību programmu mērķus un uzdevumus laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam. Jau drīz pēc neatkarības atgūšanas latviešu valodas mācību priekšmets iegūst jaunus standartus: 1992. gadā pamatskolā, bet 1993. gadā – vidusskolā.

Ar Normunda Dzintara referātu izskan LVAK 2016. gada pavasaŗa darba posms, taču latviešu valodas mācīšanu latviešu skolās apspriedīsim arī 5. septembrī, kad atsāksies ikmēneša pirmās pirmdienas tematiskie vakari par valodu.

Daudz vairāk par šajā rakstā minētām temām uzzināsit, ja atnāksit 2016. gada 6. jūnijā pulksten 18:00 uz Rīgas Latviešu biedrības namu.

LVAK.wordpress.com
Aprakstu sagatavoja Valters Feists.

rigas-latviesu-biedriba-sarikojumi-afisa-sarikojumi-valodnieki-valodas-politika-macisana-paidagogija-izglitiba-satura-attistiba

Egīls Skudra, filologs, leksikografs, valodas pētnieks  — LVAK referents 04.05.2015. plkst. 18:00 RLB namā (Merķeļa ielā 13).LVAK piedāvā filoloģijas maģistra Egīla Skudras stāstījumu «Par dažām leksiskām grupām: literārā valoda, aizguvumi, svešvārdi, dialektismi, apvidvārdi u. c.», ko varēs noklausīties 2015. gada 4. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Ieeja brīva.

Egīls Skudra mūsu kopas sanāksmēs iepriekšējos gados referējis par bērnu valodu un par paša veidotu tēzauru: «Latviska tematiskā vārdnīca» (2011).

Senākais latviešu e-grāmatu apgāds Eraksti.lv aicina bez maksas lasīt E. Skudras dzejoļu krājumu, tematisko vārdnīcu, personīgu un sabiedrisku atmiņu grāmatu «Kad lūzis gumijkoks» un izvērstu priekšlikumu par triju atsevišķu grafēmu lietošanu latviešu valodā: o = [uo], ó = [o], ō = [o:]. PDF datnes atradīsit šeit — www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html.

Mūsu valsts neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienas vakars — īsteni piemērots laiks valodas pārmaiņu vērojumiem, kā arī leksikas slāņu un valodas stilu atšķirību noteikšanai. Apspriedīsim arī presē un sabiedrībā lietojamā valodā atrastus jaunumus un «vecus lingvistiskus grēciņus». Uzzināsim, cik 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un dīvainākā, šķībākā savārstījuma kandidātus jau savākusi latviešu valodas attīstības kopa. (4. jūnijā saņemti jau 275 dažādi priekšlikumi.)


·  Bundža, kārba, doze, burka, «iepakojums» …
·  Restorāns, ēstuve, kantīne, «ēdnīca» …
·  Stils, valodas reģistrs, valodas slānis …
·  Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma, rūpals, «komersants» …

·  Prece, manta, izstrādājumus, «produkts», ražojums …

Katrā šai vārdu rindā vārdi ir pilnīgi vai daļēji sinonimiski. Tie atšķiŗas: 1) – ar precīzitāti; 2) – ar to, kādā kontekstā, kādā nozarē, kādā lietojumā (dokumentos, privātās sarunās, neutrālā vai pārspīlētā izteiksmībā) tie lietojami.

Leksikografi jeb vārdnīcu materiāla vācēji, apkopotāji, redaktori un grāmatu apgādi gadu pēc gada ar dažādām metodēm vāc vielu, vērtē un publicē visiem sabiedrības slāņiem piemērotas un pieejamas vārdnīcas. Protams, tās ir nevis chaotiskas, milzīgas vārdu masas, bet cik iespējams rūpīgi sakārtoti, ar zināmu vērtējumu papildināti un ar īsākām vai gaŗākām piezīmēm skaidroti leksisku vienumu krājumi — lai tos arī kādam gribētos pirkt.

Moderna un vārda labākajā nozīmē – latviska vārdnīcu izdošana uzplauka XX gadsimta pirmajā pusē. Visā pasaulē zina un ciena K. Mīlenbacha (Mühlenbacha) Latviešu valodas vārdnīcu (4 sējumi un papildinājumi; 30. gadu beigās darbu pabeidza valodnieki Jānis Endzelīns un Ēdite Hauzenberga-Šturma). Šajā izdevumā maz pievēršas tā laika visjaunākiem aizguvumiem, techniskiem un zinātniskiem nosaukumiem un internacionālistiskiem sārņiem, bet dziļi pēta, šķiro, skaidro visu latvisko, kas ir savākts tā laika valodā, ļauj atrast sinonimus (piemēram – trīs viena lietvārda varianti: «pelde», «peldus», «peldi»!); iekļauj arī labus jaunvārdus.

Klasiskās latviešu pareizrakstības deformēšana notiek laika posmā, kad Latviju ir okupējusi PSRS. Padomju iestādes sekmē to, lai ortografija pamazām tiktu modificēta (vēl jādomā, kā nosaukt 1946.—1990. gada izstrādājumu: neklasiskā; postklasiskā; sovetizētā; okupācijas pārveidotā; varbūt — «padomjlaiku ietekmētā pareizrakstība»?

Vienlaikus ienāk arī padomjtautiskie vārdi – «kafē», «taksi», pat «kafē-uzkožamais» (Marģeŗa Zariņa irōniskā grāmatā). Šķiet, tas ir vulgārs pragmatisms — bet pēc padomiskās valodas jaunlikumības «katrā svešcilmes vārdā — tieši viena gaŗumzīme», ir pasākusi ieviesties nepareiza izruna [pragmātisms].

Savukārt mūsu klasiskajā, trimdas sabiedrībā un publikācijās arvien saglabātajā ortografijā gaŗumzīmes pamato ar vārdu izcelsmes oriģinālvalodu un tradicionālo latviešu morfoloģiju bez gaŗumzīmju lēkāšanas.

Stingri un sīvi padomju laikā centās mainīt arī cilvēku izpratni par vārdiem un – pat vēl svarīgāk – par vārdu izteiktajām lietām. Tā, piemēram, firma padomju izpratnē droši vien ir kas buržuazisks (tātad slikts), rūpals jau sen ir aizliegts un novecojis, bet to vietā nāk «padsaimniecība», «kolchozi» u. t. jpr.

Valodas stilu, leksisko grupu jomā padomju okupācijas laikā, iespējams, lielu jaunizgudrojumu nav. Stabilizējas tādas valodiskas katēgorijas kā vienkāršruna, barbarismi, literārās valodas vārdi, literārā valodā nevēlamie vārdi – gan izpratnes, gan leksikografu darba aspektā.

Okupācijas beigu posmā valdošā vara gan pieļauj drošāk un atklātāk aicināt nelietot rusicismus (nevis «tumba» [audioierīce], bet «skanda»!), bet drīz tuvojas jauni anglicismu uzplūdi un tāda kā ģermānismu reanimēšana … jeb atdzīvināšana, ja medicīniska metafora nešķiet laba.

Dažādu vārdnīcu izdošanā apsīkums nav vērojams ne brīdi! Aptuveni vērtējot, dažādos laikmetos kopumā ir izdots simtiem, varbūt pat tūkstošiem (!) latviešu vārdnīcu, ja šai kopskaitā ietvertu dažādus terminu krājumus, tiešsaistes avotus, iestāžu veidotus iekšējus glosārijus, pēc personīgas iniciātīvas radītus tēzaurus, enciklopaidijas (tāda ir, piemēram, leģendārā «Latviešu konversācijas vārdnīca», kā arī rakstu kopojumus par vēlamiem un nevēlamiem vārdiem.

Valters Feists


Bagātināsim un padarīsim skanīgāku gan katrs savu, gan visai latviešu tautai kopīgo vārdu vāceli!

vārdnīcas - internetā, tematiskas, svešvalodu, speciālizētas (specializētas), pareizrunas, pareizrakstības padomi, izvēle, cenas, atlaides grāmatu izstādē, vienvalodīga (skaidrojošā), sinonimu (sinonīmu vārdnīca) avots, medicīnas svešvārdu, latviešu, vācu, angļu, norvēģu,

Tikai fragments no dāsnā vārdnīcu klāsta 2015. gada grāmatu izstādē Ķīpsalā (@gramatu_izstade) >

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Publicējam rakstu, ko sadarbībā ar latviešu valodas attīstības kopu sarakstījis filologs, tulkotājs un terminologs
ALDIS LAUZIS, kuŗš publiskā LVAK priekšlasījumā 2014. g. 3. novembrī stāstīja par salikteņiem.


 

Vai pēdējā laikā salikteņu mūsu valodā nav saviesies par daudz? Vai salikteņi negrauj latviešu valodas latviskumu, nepiešķiŗ tai vāciskus vaibstus? Vai salikteņi nemazina valodas skanīgumu, vieglumu un raitumu? Vai domu, kas izteikta, izmantojot salikteņus, tikpat labi nevar izteikt bez tiem? Gan valodas lietotājus, gan tās kopējus šādi jautājumi nodarbinājuši jau kopš jaunlatviešu laikiem, un vienprātības nav bijis. Vienprātības nav arī tagad.

 

Dravnieks-valodnieks-salikteni-latviesu-valoda-Latvijas-Vestnesis-Nr-258-12-11.1921

Latviešu valodnieks Jēkabs Dravnieks “Latvijas Vēstneša” 1921. gada 12. novembrī publicēja savu īsu analizi par salikteņu izplatīšanos XX gadsimta sākumā.

Kopš sendienām mūsu valodā bijuši tādi vārdi kā, piemēram, «pirtskrāsns, klētsdurvis, kūtsmēsli, plītspriekša, izkaptskāts, sirsdssāpes, valstssvētki, ugunskurs, ūdensplūdi, akmenskalns un debesspuse»(citēts no Kārļa Krūzas raksta „Pāris vārdu par valodas kopšanu”, Tēvija, 1942, 4. aug.). Salikteņu sistēmas veidošanās pilnā sparā notikusi jau tad, kad latviešiem vēl nebija rakstītās literātūras. Simtiem salikteņu jau ir G. Manceļa vārdnīcā «Lettus» (1638), un to vidū sastopam arī tagad pazīstamus: ādminis, ārapuse (ārpuse), badadzeguze, bendeskalps, darbadiena, galvaskauss, kaŗaspēks, kaŗavīrs, mēlnesis, mežacūka, mušmires, pilskungs, pirtspalags, rītapuse (austrumi), sienalaiks, ugunsgrēks, varavīksne, zemlikas (veļu laiks). (Interesentiem ieteicu Valentīnas Skujiņas grāmatu «Salikteņi G. Manceļa vārdnīcā «Lettus» un krājumā «Phraseologia lettica»», 2006.)

XIX gadsimta beigās jau bija izveidojušies veseli salikteņterminu lauki, piem., ar komponentu -kopība: aitkopība, augkopība, biškopība, cūkkopība, dārzkopība, lopkopība, zīdkopība, zirgkopība („Dienas Lapa”, 1887–1889, J. Baldunčika dati).

Protams, salikteņu rašanās nav beigusies. Daudzi tagad plaši lietoti salikteņi radušies nesen. Piemēram, vārds vārdkopa radies XX gs. 30. gadu sākumā. Daudz jaunu salikteņu vai salikteņu kandidātu aizvien tiek pieteikts gada vārda un nevārda konkursam; īpašu uzmanību iemantoja saliktenis ēnstrādnieks.

Visu laiku turpinās salikteņu veidošana no vārdkopām, kuŗās pirmais vārds ir verbāllietvārds ar izskaņu -šana, kam saliktenī šī izskaņa zūd. Piemēram, pēc jau agrāk radušās salikteņa elpvads parauga no vārdkopas elpošanas ceļi radies saliktenis elpceļi. Patlaban aktīvs salikteņrades pirmais komponents ir rīcīb-. 1933. gadā Saeimā līdzās vārdam tiesībspēja un darbībspēja (lietoti jau 20. gados) sāk skanēt arī vārds rīcībspēja (no rīcības spēja). Vēlāk Civīllikumā parādījās arī vārds rīcībnespēja. 90. gados radās vārdi rīcībpolītika un rīcībplāns. Otrais no šiem vārdiem gan ieviešas nepelnīti gausi. Joprojām lasām un dzirdam tādas neveiklas vārdkopas kā, piemēram, „ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns“ (te savā starpā saistāmi ieviešanas un plāns, kā arī rīcības un plāns, bet ne ieviešanas un rīcības, tāpēc ..ieviešanas rīcībplāns atvieglotu visa gaŗā nosaukuma lasīšanu). Rīcībplāns, starp citu, ir kalks no angļu termina action plan.

Jau kopš jaunlatviešu laikiem valodas lietotāju un kopēju vidū par salikteņiem bijuši nebeidzami strīdi.

Piemēram, laikā, kad latviešu valoda pierādīja spēju pilnvērtīgi dzīvot patstāvīgi, bez vācu valodas palīdzības, ļoti noturīgas domstarpības bijušas par to, vai salikteņa pirmais komponents drīkstētu pēc vācu valodas parauga būt atvasināts no darbības vārda finītas formas (resp., tagadnes). Klasiski strīdu objekti ir šādi pāŗi (pirmajā izmantota finīta forma; otrajā – divdabis vai cita forma; abas formas var būt arī strupinātas): kuļmašīna/kuļammašīna, pildspalva/pildāmspalva, slīpmašīna/slīpējammašīna, gājputns/gājuputns, slīdkalniņš. Par sēdvietu/sēžamvietu tādu strīdu, šķiet, nav bijis. Šai sakarā interesants ir savdabīgais militārais termins neķerlauks. 20. un 30. gados tas plaši lietots laikrakstā „Latvijas Kareivis”, kā arī žurnālos „Artilerijas Apskats”, „Militārais Apskats” un „Kadets”, 50. gados „Daugavas Vanagu” izdevumos, bet 70. un 80. gados Latvijā iznākušajos žurnālos „Zvaigzne” un „Liesma”. Tas atrodams arī „Latvijas padomju enciklopaidijā”, „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (1995). Citāts no „Latvijas Kareivja” (1928): „Grāmatas pirmā, otrā un trešā nodaļā doti daži techniski definējumi par šaušanas līniju, šaušanas plāksni, baterijas vēdekli, pacēluma un kritiena leņķiem, šāviņa lidojuma tālumu, trajektoriju, minimālo pacēlumu, neķerlauku, šāvienu izkliedi, varbūtējiem klīdumiem u. t. t.” (Verba tagadnes forma būtu nevis neķer, bet neķeŗ; tātad neķerlauks, iespējams, atvasināts no lietvārda neķere — red. piez.)

Salikteņu darināmības kritēriji

  1. Divvārdu veidojumus, ko jau kā vienu vārdu izrunā ar kopīgu pirmās zilbes uzsvaru, bieži vien var būt vēlami un derīgi par salikteņiem atzīt arī rakstu valodā. Piemēram, kādā Endzelīna dienas konferencē šo argumentu izmantoja pieredzējis leksikografs: uz pārmetumu, ka Terminoloģijas komisija suņu šķirņu grupu nosaukumos apstiprinājusi tādus salikteņus kā aitusuns, putnusuns un kalnusuns, viņš kritiķi uzaicināja izrunāt vārdkopu putnu suns un, atbildi saņēmis, rezumēja: „Jūs pats taču arī sakāt putnusuns.” (TK apsvērumi bija sintaktiski, sk. http://termini.lza.lv/article.php?id=168.)
  2. Kā salikteņi runā un rakstos jālieto tādi divvārdu veidojumi, kuŗos viena vai abu komponentu nozīme atšķiŗas no tās, kāda tiem ir citā, ar šo veidojumu nesaistītā kontekstā. Piemēram, 1940. gadā Izglītības ministrijas Latviešu valodas pareizrakstības komisija uz šāda pamata par salikteņiem neatzina tādus savienojumus kā augļu dārzs, brāļa dēls, bruņu kuģis, gada pārskats, goda biedrs, rīta kurpes, zemes lode u. tml. (tajos rakstījums kopā vai šķirti nozīmi nemaina), bet atzina savienojumus (skaidrojumā: «ar pilnu pirmā vārda ģenitīva galotni») bruņurupucis, ciltskoks, dievanams, dzīvesbiedrs, ellesmašīna, kaŗaskola, kaŗaspēks, kaŗavīrs, lietaskoks, lietussargs, namamāte, namatēvs, pūcesspieģelis, ratasiers, rokudarbs, saulesbrālis, saulessargs, skatulogs, skolasbērns, tautasnams, tēvuzeme, ūdenslīdējs, ūdenssmēlējs (mašīna), ūdenszīme, vaskadrāna, vērtspapīrs, zemesceļš, zemesgrāmata, zemessargs, zemestēvs, ziemassvētki, ziepjuzāles utt. http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_jazi1940n91|article:DIVL317|query:salikteni|issueType:P
  3. Terminoloģijā par salikteņiem veido, piem.:

– lietvārda un īpašības vārda savienojumus, piem., virsmaktīvās vielas (nevis virsmas aktīvās vielas, kā bija pieņemts līdz 80. gadiem), darbtiesiskās attiecības (nevis „darba tiesiskās attiecības“, kā līdz šim pārsvarā lieto), rīcībspējīga persona (nevis „rīcības spējīga persona“), darbaspējīgs vai darbspējīgs (nevis „darba spējīgs“), karstumturīgs, karstumizturīgs (nevis „karstuma turīgs“, „karstuma izturīgs“);

– savienojumus {lietvārds, kas apzīmē īpašības vai procesa veidu vai aspektu, + verbāllietvārds, kas apzīmē šo īpašību vai procesu}, piem.: traucējumnoturība (nevis „traucējumu noturība“), darbspēja, rīcībspēja, mākoņdatošana, kur pirmais komponents parasti nozīmē nevis procesa/īpašības subjektu vai objektu, bet gan procesa/īpašības veidu, apstākli, aspektu; piem., nevis traucējumi ir noturīgi, bet kaut kam piemīt noturība traucējumu apstākļos;

– savienojumus {lietvārds, kas apzīmē īpašības vai procesa subjektu vai objektu, + īsformas verbāllietvārds, kas apzīmē šo īpašību vai procesu vai arī procesa veicēju}, piem.: mašīnbūve (salīdz. ar mašīnu būvēšana), kaulveide (salīdz. ar kaulu veidošanās), audrade, dīgļrade, šūnrade, organrade, zīmolrade; krūmgriezis (salīdz. ar krūmu griezējs), ledlauzis (salīdz. ar ledus lauzējs), gāzesvads, ūdensvads, viļņvads, asinsvads;

utt., utt. Salikteņterminu sintaktiskajai vēlamībai ir divi vispārīgi kritēriji. Proti, ir vēlams:

1) lai termins būtu ērti iesaistāms plašākās vārdkopās, t. i., papildināms ar trešo komponentu (parasti kreisajā pusē), ja tāda vajadzība paredzama; piemēram, šis bija viens no iemesliem, kādēļ 70. gados vārdkopu izšķiršanas spēja aizstāja ar izšķirtspēju (piem., paplašināma kā aparāta izšķirtspēja);

2) lai t"Elektriskā gāzizlāde" vai "elektriskā izlāde gāzēs" (terminu teikumspēja)?ermins būtu ērti lietojams ne vien nōminātīvā, bet arī ikvienā citā locījumā (un, protams, arī ģenitīvā, kas visbiežāk sagādā grūtības); piemēram, šis bija galvenais iemesls, kādēļ 80. gados vārdkopu „elektriskā izlāde gāzēs“ (электрический разряд в газах / electric discharge in gases / décharge électrique dans le gaz) aizstāja ar vārdkopu elektriskā gāzizlāde; šajā ziņā grūtības radījusi arī, piem., vārdkopa „ietekme uz vidi“, jo par labu un atdarināmu paraugu nevar uzskatīt bieži lasāmo „ietekmes uz vidi novērtējumu“ (évaluation des incidences sur l’environnement / environmental impact assessment). Ja neveido salikteņus, atliek vārdkoptermini, kuŗos pašos jau ir smagnējas konstrukcijas ar datīvu, instrumentāli, lokātīvu, prievārdiem un kuŗi teikumos rada pamatīgas neveiklības („elektriskās izlādes gāzēs strāvas mērīšana“; salīdz. ar elektriskās gāzizlādes strāvas mērīšana — !).

Terminiem, kam paredzama bieža lietošana paplašinātās vārdkopās, vajadzības gadījumā būtu jāpieņem parallēls variants, ko ar citiem teikuma locekļiem varētu sasaistīt bez stilistiskiem zaudējumiem. Minētajai vārdkopai ietekme uz vidi agrāk tāds parallēls termins bija ekoloģiskā ietekme (ekoloģiskās ietekmes novērtēšana ir   s i n t a k t i s k i   nevainojama vārdkopa, taču ar vides jautājumiem saistīto zinātnieku vairākums pret to iebilst); pēdējos 15 gados ieteikti vairāki jauni varianti, piem., videsietekme.
Divi parallēlu vārdkopu piemēri no LZA TK Informācijas technoloģijas, telekomūnikācijas un elektronikas terminu apakškomisijas nesenās prakses:

access path independence
The separation of a data description from its access path so that changes to the access path do not require changes to the data description in a program.
neatkarība no piekļuves ceļa,
piekļuvneatkarība
Tas, ka datu apraksts programmā ir tādā veidā šķirts no piekļuves ceļa, lai, piekļuves ceļam mainoties, nebūtu jāpārveido.
data independence
The property of a database management system that allows for application programs to be independent of changes in the data structure.
neatkarība no datu struktūras,
datneatkarība
Datubazes pārvaldības sistēmas īpašība, kas lietojumprogrammas dara neatkarīgas no pārmaiņām datu struktūrā.

 

Latviešu terminoloģijā jau sen izkristallizējušies principi, kā izšķirt, kur veidojams saliktenis un kur jāpaliek pie divvārdu vai trīsvārdu vārdkopas. 70. gadu beigās un 80. gados terminoloģiski rediģējot «Latvijas padomju enciklopaidijas» dabzinātniskos un techniskos šķirkļus, nesastapos ar tādiem gadījumiem, kur šajā ziņā būtu jāmeklē pavisam jauni risinājumi. Šo principu pamatus lielākoties iedibinājis jau Jānis Endzelīns. Piem., “Latviešu pareizrakstības vārdnīcā” (1942) ir pat tādi salikteņi, kuŗus Terminoloģijas komisija pieņēma tikai 70.-90. gados. Viens ērti aplūkojams piemērs:

gaismizturīgs (v. lichtbeständig)
gaismjutīgs (v. lichtempfindlich)
gaismlaidīgs (v. durchleuchtend)

Termins gaismjutība ir jau Endzelīna rediģētajā «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā» (1922), bet Terminoloģijas komisija (TK) to pieņēma tikai 80. gados (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismjut*&list=&lang=LV&h=yes). Enciklopaidijā es šo terminu (tāpat kā īpašības vārdu gaismjutīgs un vairākus citus) pēc analoģijas ar līdzīgiem terminiem ieviesu bez saskaņošanas ar TK.

Tikai 80. gados TK apstiprināja arī terminu gaismizturība (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismiztur*&list=&lang=LV&h=yes). Bet īpašības vārds gaismizturīgs apstiprināts tikai 1998. gadā (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismiztur%C4%ABgs&list=gaismiztur*&lang=LV).

Vārds gaismlaidība nepelnīti nav ieviesies. Tā vietā TK kopš 1989. gada dažādās nozarēs apstiprinājusi terminu gaismcaurlaidība (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismcaurlaid*&list=&lang=LV&h=yes).

*

Kāda ir mana atbilde uz sākumā izteiktajiem jautājumiem? Ja jāatbild dažos teikumos un par visiem valodas stiliem reizē, atbilde ir šāda. Salikteņu mums varētu būt vismaz trīsreiz mazāk, ja latviešu valodā aktīva būtu kaut vai tik niansēta īpašības vārdu darināšanas sistēma, kāda ir leišu valodā. Kamēr jaunu īpašības vārdu darināšanā aktīvs būs gandrīz vai tikai piedēklis -isk-, atbrīvošanās no salikteņiem, it īpaši terminoloģijā, teikumus padarītu grūtāk uztveŗamus, nereti samocītus un arī neprecīzus. Tāda valoda būtu daudz tālāk no valodas latviskuma ideāla, no tā izteiksmes raituma un caurredzamības, kas piemīt dainām un varētu būt atsevišķa apcerējuma temats.

Es, protams, nerunāju par iespēju no salikteņiem atbrīvoties, vienkāršojot domas, ko uzticam valodai. Šī iespēja būtu iespēja savai valodai parakstīt bauŗu valodas likteni, un diez vai kāds to nopietni apcer.

Jādomā par ko citu. Vai skaidri apzināmies, kādos gadījumos salikteņi no valodas raituma viedokļa ir vēlami un kādos bez tiem varētu iztikt, jo tie vai nu gluži vienkārši nav vajadzīgi, vai arī ir samērā ērti aizstājami ar citiem valodas līdzekļiem? Arī tas būtu pētāms atsevišķi.


 

Skatīt arī: 03.11.2014. Salikteņi latviešu valodā – Alža Lauža stāstījums

salikteņi, latviešu valodas normas, sintakse, problēmas, valodnieki, morfoloģija, terminoloģija, vārdnīcas, salikteņu darināšana, kā ir pareizi, pareizrakstība, Latvian compound nouns analysis, linguistic, scientific paper, language publications, 2014, Riga, LLAG. Photograph © Valters Feists. Article © Aldis Lauzis.

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) 2013. g. oktōbŗa pirmajā pirmdienā piedāvās brīvi apmeklējamu priekšlasījumu – tikšanos ar dzejnieku, atdzejotāju, tulkotāju, dziesmu vārdu autoru Jāni Elsbergu. LVAK viesis ir izvēlējies runāt par temu «Valodas normas un valodas dabiskums».

Jānis Elsbergs (dz. 1969) līdzās literārai darbībai un prozas un dzejas tulkošanai no vairākām valodām strādājis arī par redaktoru dažādos periodiskos kultūras izdevumos, par skolotāju, literāro konsultantu, citu autoru darbu izlašu sastādītāju. J. Elsberga dzeja tulkota vairākās valodās.

Pirms gada iznākusi no lietuviešu valodas tulkota grāmata ar diviem nopietnu atzinību saņēmušiem rakstnieka Vītauta V. Landsberģa pasaku žanra darbiem – «Zirga Dominika mīlestība» («Arklio Dominyko meilė») un «Ābolu pasakas» («Obuolių pasakos»). Intervijā «Delfiem», apliecinādams lietuvieša Landsberģa valodisko veiklību un stāstnieka fantazijas bagātību, kas tulkotājam sagādājis daudz interesantu «rēbusu», J. Elsbergs atzīst arī, ka, spriežot pēc viņa iespaidiem jau bērnībā, «valodas un iztēles stīvumu mūsu [latviešu] rakstniekiem nevarēja pārmest».

Jānis Elsbergs - tikšanās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā. Rīko latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Dzejoļi, pasakas, dzeja, prozas grāmatas, redaktora darbs...

Cik daudz valodā vajag iztēles, neatkarības un cik – dzelžainas kārtības? Vai rakstnieki un dzejnieki liks konservātīvākajiem valodniekiem nolaisties no mākoņiem? Un ja nu tieši otrādi? Iespējams, ka aizvien aktuālajā abu grupu diskusijā svarīgākais ir nevis palikt par spītīgāko «pēdējā vārda» teicēju, bet gan drosmīgi doties arvien dziļākos ūdeņos!

Jānis Elsbergs runās Merķeļa ielā 13, Rīgas Latviešu biedrības nama “Līgo zālē” pirmdien, 2013. gada 7. oktōbrī plkst. 18:00. Beigās – laiks jūsu jautājumiem, diskusija ar dzejnieku.

J. Elsberga «Dzejoļu kopu, kas tiek pieteikta kā pēdējie dzejoļi» var lejupielādēt no senākās latviešu elektronisko grāmatu izdevniecības «Eraksti» vietnes.

J. Elsbergs publicējies arī ar pseudonimu Jānis Ramba. Ieskatu viņa agrīnākā perioda darbos var gūt izdevuma «Jaunā Gaita» 182. numurā (1991. gada maijs).

***

LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā, izņemot jūliju un augustu.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) savu 2012. g. rudens sezonu sāk 3. septembŗa vakarā ar rakstnieces, tulkotājas Annas Velēdas Žīgures stāstījumu «Pārdomas par latviešu valodu mūsdienās».

Latviešu valoda, kādu to pazīstam tagad, nebūtu izveidojusies bez daudzu valodnieku, publicistu, terminologu un literātu darba – vai viņus visus mēs zinām un atzīstam?

A. Žīgures stāstījums aptvers vairāku viņas dzimtas paaudžu vēsturi – sākot no vecvectēva Stērstu Andreja, kuŗš bija autors pirmajai «Latviešu valodas mācībai» (izd. 1879, 1880) un citām publikācijām un ir piedalījies latviešu valodas pilnveidošanā. Tad klausītāji uzzinās par nākamo paaudžu – vecvecāku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas, tēva Jāņa Žīgura – attieksmi pret latviešu valodu. Beigās A. Žīgure izteiks savus vērojumus par pašreizējo valodas situāciju. Būs iespējams uzdot jautājumus un diskutēt.

Baltiešu un somugru tautu kultūras saikne, kuŗas uzturēšanā un bagātināšanā darbojas A. Žīgure, ir ražīga abos virzienos: ir pazīstami ne tikai viņas tulkojumi no igauņu un somu valodas (kopš XX gs. 70. gadiem), bet arī A. Žīgures darbi ir tulkoti somiski un igauniski. Īss, bet spilgts ieskats viņas grāmatā «Es stāstu par Latviju» un dzīves gājumā publicēts trimdas latviešu kultūras žurnālā «Jaunā Gaita».

Kā parasti, latviešu valodas attīstības kopas rīkoto priekšlasījumu var brīvi noklausīties ikviens interesents. Tā ir arī iespēja satikties ar citiem LVAK dalībniekiem un domubiedriem, uzdot visdažādākos jautājumus pieredzējušiem valodniekiem un literātiem.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2012. gada 3. septembrī plkst. 18:00
(ilgums – aptuveni pusotra stunda kopā ar diskusiju).

LVAK - latviešu valodas attīstības kopa. Priekšlasījums - Anna Žīgure par latv. val.

Rūta Karma, tulkotāja, sarīkojums RLB, LVAK 06.02.2012. Igauņu valoda, tulkojumi, grāmatas, pasakas, periodika. Rakstnieki, Kaplinskis, Tammsāre.Turpinot pirmdienu priekšlasījumu seriju, RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā tulkotājas Rūtas Karmas stāstījumu.

Rūta Karma tulko no igauņu valodas, kā arī igauniski. Publikācijas sākušās 1978. gadā. Šeit norādīti viņas darbi (avots: Latvijas Radošo savienību padomes profesionālo mākslinieku reģistrs).

R. Karmas stāstījums būs par diezgan plašu izdevumu klāstu Igaunijā – periodiku, vārdnīcām u. c., kam ir sakars ar valodu un tulkotājas darbu. Interesanta ir gan tieša kaimiņu tautas kultūras iepazīšana, ko palīdz veikt mūsdienu kultūras darbinieki, gan arī Rīgas Latviešu biedrības 144 gadus senā saikne ar igauņiem!

Sarīkojuma laiks: pirmdien, 2012. gada 6. februārī plkst. 18:00.
Vieta: RLB nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa.