Archive for the ‘dzejnieki’ Category

Latviešu valodas mācīšana latviešu bērniem un jauniešiem — plaša un svarīga joma! Diemžēl tā gandrīz pamesta novārtā, jo daudz līdzekļu paņēmusi valodas mācīšana cittautiešiem, ārzemniekiem, pūliņi un mēģinājumi tos integrēt, kam neredz ne gala, ne malas.

Pēdējos gados dzimtās latviešu valodas mācību programmas Latvijas skolās dažos aspektos būtiski vājinātas un eksāmenu prasības atvieglinātas. LVAK uzsveŗ, ka latviešu jauniešu dzimtās valodas prasme tiek sistēmatiski pazemināta, lai skolas varētu beigt un eksāmenus nokārtot arī nelatvieši.

Par latviešu valodu latviešu skolās jau iesākām LVAK priekšlasījumu seriju 2016. gada aprīlī un maijā, bet 6. jūnija vakarā sapulcēsimies atkal — laipni gaidīti visi interesenti!

Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu. Bieži vien vāja ir valodas kvalitāte presē, reklāmās, grāmatās, tulkojumos, uzrakstos un dokumentos. Vai kļūs vēl sliktāk?

Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, ko veica Padomju Savienība, nebija vis kāda pēkšņa steigšanās palīgā „apspiestām“ tautām, bet gan mērķtiecīga anektēšana, sabiedrības pārveidošana, pakļaušana, sodīšana un nežēlīga, neatgriezeniska pāraudzināšana. Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu.

«Latvijas un citu Baltijas valstu izglītības attīstības ceļš tika varmācīgi pārtraukts, uzspiežot citu pasaules redzējumu un mainot sabiedrības vērtību sistēmu.»
Tā raksta Normunds Dzintars, kuŗš 6. jūnijā pulksten 18:00 referēs Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā vakarā RLB namā (Merķeļa ielā 13, 301. telpā).

Priekšlasījuma tema: «Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem — mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām».

Normunds Dzintars, valoda, valodniecība, promōcijas darbs, latviešu valodas mācību programmas, izglītības saturs, referāti par valodu, citāti, domas, spārnotās atziņas.

Dr. philol. Normunds Dzintars ir Liepājas Valsts 1. ģimnazijas skolotājs, dzejnieks
un Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas loceklis.

Savā promōcijas darbā* N. Dzintars pauž: «Skola un īpaši valodas mācību jautājums vienmēr ir bijis spēcīgs polītisks ierocis. Latvijas izglītības sistēma (arī dzimtās valodas apguve) tika iekļauta vienotā centrālizētā sistēmā, kas kopīga visai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS).»
* – «Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts» (Liepājas Universitāte, 2013. g.; citāti kursīvēti).

Par ko bieži kritizē PSRS tipisko mācīšanas pieeju? — «Skolēniem bija mechaniski jāatceras liels teōrētiskā materiāla apjoms, kas bieži vien nav pat saistīts ar prasmi lietot valodas zināšanas praksē.»

«Pētījumi par dzimtās valodas mācības vēsturi Eiropā liecina, ka mācību satura atlasē ir izteiktas divas radikāli pretējas pamata tendences: komūnikātīvās kompetences dominance pār valodas sistēmu (gramatika valodas mācību procesā ir mazsvarīga); gramatiskās kompetences dominance pār komūnikātīvo kompetenci (gramatikas apguve ir valodas apguves mērķis). Latvijā tāpat kā bijušajā PSRS [diezgan ilgu laiku] tikusi ievērota otrā tendence.»

sinonimu-vardnica-tematiska-senvardu-senu-vardu-gramata-latviesu-valoda280

Tauta savā valodā varēja smelties spēku —
arī apspiestības laikos — izglītoties, lasīt, radīt…

Interesanti, ka Latvijā mācību saturs zināmu laiku palicis nemainīgs – kamdēļ? «Iespējams, ka latviešu valodas mācību saturā pārmaiņas nenotiek būtisku draudu – rusifikācijas – dēļ, tāpēc prīmāra šķitusi pamatīga latviešu valodas gramatikas apguve. To var uztvert arī kā cīņu par dzimtās valodas saglabāšanu, kuŗas pastāvēšana bijusi reāli apdraudēta. Otrā iespēja [… – tādu] tradiciju ievērošana dzimtās valodas apguvē, kas pazīstamas kopš latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta izveides sākotnes.»

Aicinot pētīt, kā latviešu valodu mācīja padomju okupācijas laikā, ir norādīts, ka daudzos (gandrīz visos) mācību priekšmetos un nozarēs tolaik bijusi pamatīga polītiska ietekme – ne tikai literātūrzinātnē, vēsturē, lingvistikā, bet pat arī, piemēram, mūzikā! Mūsu skolās izmantotā gramatika tradicionāli pētīta, izmantojot salīdzināšanu ar dažādām citām valodniecības ievirzēm.

«Latvijas brīvvalsts laikā – 20.–30. gados notiek skolēniem piemērota mācību satura meklējumi. Latviešu valodas mācību priekšmeta apguve saistīta ar nacionālās pašapziņas veidošanu. Par pamatskolas uzdevumu izvirzīts mērķis iemācīt skolēnam latviešu valodas pareizu lietojumu gan mutvārdos, gan rakstos, kā arī lietišķajos rakstos.» Kamēr vien okupācija 1940. gada vasarā nav izjaukusi un samaitājusi visus cildenākos latviskos centienus, brīvajā Latvijā turpina izstrādāt latviešu valodas mācību grāmatas. Šis darbs ir «cieši saistīts ar galveno mērķi izglītībā: veidot Latvijas pilsoni, kam svarīga tēvzemes mīlestība, cieņa pret savu valodu un valsti.»

Kas bija novērojams pirmajā okupācijas gadā? – «Mainījās būtiski akcenti izglītības sistēmā – nacionālās audzināšanas vietā nāk „internacionālā audzināšana“, kas pakāpeniski ietekmē arī latviešu valodas mācību saturu (visspilgtāk tas redzams mācību programmu ievadā un mācību grāmatu uzdevumu tekstos). Pāreja uz „padomju skolu“ notiek viena gada laikā, lai gan arī šajā procesā vērojamas dažādas tendences: vadošā nōmenklātūra deklarē jaunus principus, kas visiem skolā jāievēro, bet ne visi skolotāji akli pakļaujas diktātam, strādā tāpat, kā to darījuši agrāk; par to liecina Latvijas Valsts archīva (LVA) dokumenti, kuŗos fiksētas nacionālisma izpausmes gan skolotāju, gan skolu direktoru darbā.»

To, vai mācību materiāli, grāmatas un to teksti atbilst padomju ideoloģijai, pārrauga jaunizveidotas komisijas; cenzori iegūst varu pār mācību grāmatu autoriem un apgādiem, kuŗi tādējādi vairs nevar darboties brīvi.

Tomēr pirmajā okupācijas gadā neko daudz pārmainīt nepagūst. – «Programmā gan mainīti mācību mērķi un uzdevumi, bet gramatikas viela ir tā pati, kas latviešu valodas mācību saturā bija iekļauta Latvijas brīvvalsts laikā. Skolotājiem tiek sniegtas norādes, kā jāstrādā jaunajos apstākļos, taču gada laikā ko būtiski mainīt neizdodas, jo skolotāji lielākoties ir tie paši, kas mācījuši Latvijas brīvvalsts laikā.»

Normunds Dzintars savos pētījumos aplūkojis arī mācību programmu mērķus un uzdevumus laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam. Jau drīz pēc neatkarības atgūšanas latviešu valodas mācību priekšmets iegūst jaunus standartus: 1992. gadā pamatskolā, bet 1993. gadā – vidusskolā.

Ar Normunda Dzintara referātu izskan LVAK 2016. gada pavasaŗa darba posms, taču latviešu valodas mācīšanu latviešu skolās apspriedīsim arī 5. septembrī, kad atsāksies ikmēneša pirmās pirmdienas tematiskie vakari par valodu.

Daudz vairāk par šajā rakstā minētām temām uzzināsit, ja atnāksit 2016. gada 6. jūnijā pulksten 18:00 uz Rīgas Latviešu biedrības namu.

LVAK.wordpress.com
Aprakstu sagatavoja Valters Feists.

rigas-latviesu-biedriba-sarikojumi-afisa-sarikojumi-valodnieki-valodas-politika-macisana-paidagogija-izglitiba-satura-attistiba

Egīls Skudra, filologs, leksikografs, valodas pētnieks  — LVAK referents 04.05.2015. plkst. 18:00 RLB namā (Merķeļa ielā 13).LVAK piedāvā filoloģijas maģistra Egīla Skudras stāstījumu «Par dažām leksiskām grupām: literārā valoda, aizguvumi, svešvārdi, dialektismi, apvidvārdi u. c.», ko varēs noklausīties 2015. gada 4. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Ieeja brīva.

Egīls Skudra mūsu kopas sanāksmēs iepriekšējos gados referējis par bērnu valodu un par paša veidotu tēzauru: «Latviska tematiskā vārdnīca» (2011).

Senākais latviešu e-grāmatu apgāds Eraksti.lv aicina bez maksas lasīt E. Skudras dzejoļu krājumu, tematisko vārdnīcu, personīgu un sabiedrisku atmiņu grāmatu «Kad lūzis gumijkoks» un izvērstu priekšlikumu par triju atsevišķu grafēmu lietošanu latviešu valodā: o = [uo], ó = [o], ō = [o:]. PDF datnes atradīsit šeit — www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html.

Mūsu valsts neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienas vakars — īsteni piemērots laiks valodas pārmaiņu vērojumiem, kā arī leksikas slāņu un valodas stilu atšķirību noteikšanai. Apspriedīsim arī presē un sabiedrībā lietojamā valodā atrastus jaunumus un «vecus lingvistiskus grēciņus». Uzzināsim, cik 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un dīvainākā, šķībākā savārstījuma kandidātus jau savākusi latviešu valodas attīstības kopa. (4. jūnijā saņemti jau 275 dažādi priekšlikumi.)


·  Bundža, kārba, doze, burka, «iepakojums» …
·  Restorāns, ēstuve, kantīne, «ēdnīca» …
·  Stils, valodas reģistrs, valodas slānis …
·  Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma, rūpals, «komersants» …

·  Prece, manta, izstrādājumus, «produkts», ražojums …

Katrā šai vārdu rindā vārdi ir pilnīgi vai daļēji sinonimiski. Tie atšķiŗas: 1) – ar precīzitāti; 2) – ar to, kādā kontekstā, kādā nozarē, kādā lietojumā (dokumentos, privātās sarunās, neutrālā vai pārspīlētā izteiksmībā) tie lietojami.

Leksikografi jeb vārdnīcu materiāla vācēji, apkopotāji, redaktori un grāmatu apgādi gadu pēc gada ar dažādām metodēm vāc vielu, vērtē un publicē visiem sabiedrības slāņiem piemērotas un pieejamas vārdnīcas. Protams, tās ir nevis chaotiskas, milzīgas vārdu masas, bet cik iespējams rūpīgi sakārtoti, ar zināmu vērtējumu papildināti un ar īsākām vai gaŗākām piezīmēm skaidroti leksisku vienumu krājumi — lai tos arī kādam gribētos pirkt.

Moderna un vārda labākajā nozīmē – latviska vārdnīcu izdošana uzplauka XX gadsimta pirmajā pusē. Visā pasaulē zina un ciena K. Mīlenbacha (Mühlenbacha) Latviešu valodas vārdnīcu (4 sējumi un papildinājumi; 30. gadu beigās darbu pabeidza valodnieki Jānis Endzelīns un Ēdite Hauzenberga-Šturma). Šajā izdevumā maz pievēršas tā laika visjaunākiem aizguvumiem, techniskiem un zinātniskiem nosaukumiem un internacionālistiskiem sārņiem, bet dziļi pēta, šķiro, skaidro visu latvisko, kas ir savākts tā laika valodā, ļauj atrast sinonimus (piemēram – trīs viena lietvārda varianti: «pelde», «peldus», «peldi»!); iekļauj arī labus jaunvārdus.

Klasiskās latviešu pareizrakstības deformēšana notiek laika posmā, kad Latviju ir okupējusi PSRS. Padomju iestādes sekmē to, lai ortografija pamazām tiktu modificēta (vēl jādomā, kā nosaukt 1946.—1990. gada izstrādājumu: neklasiskā; postklasiskā; sovetizētā; okupācijas pārveidotā; varbūt — «padomjlaiku ietekmētā pareizrakstība»?

Vienlaikus ienāk arī padomjtautiskie vārdi – «kafē», «taksi», pat «kafē-uzkožamais» (Marģeŗa Zariņa irōniskā grāmatā). Šķiet, tas ir vulgārs pragmatisms — bet pēc padomiskās valodas jaunlikumības «katrā svešcilmes vārdā — tieši viena gaŗumzīme», ir pasākusi ieviesties nepareiza izruna [pragmātisms].

Savukārt mūsu klasiskajā, trimdas sabiedrībā un publikācijās arvien saglabātajā ortografijā gaŗumzīmes pamato ar vārdu izcelsmes oriģinālvalodu un tradicionālo latviešu morfoloģiju bez gaŗumzīmju lēkāšanas.

Stingri un sīvi padomju laikā centās mainīt arī cilvēku izpratni par vārdiem un – pat vēl svarīgāk – par vārdu izteiktajām lietām. Tā, piemēram, firma padomju izpratnē droši vien ir kas buržuazisks (tātad slikts), rūpals jau sen ir aizliegts un novecojis, bet to vietā nāk «padsaimniecība», «kolchozi» u. t. jpr.

Valodas stilu, leksisko grupu jomā padomju okupācijas laikā, iespējams, lielu jaunizgudrojumu nav. Stabilizējas tādas valodiskas katēgorijas kā vienkāršruna, barbarismi, literārās valodas vārdi, literārā valodā nevēlamie vārdi – gan izpratnes, gan leksikografu darba aspektā.

Okupācijas beigu posmā valdošā vara gan pieļauj drošāk un atklātāk aicināt nelietot rusicismus (nevis «tumba» [audioierīce], bet «skanda»!), bet drīz tuvojas jauni anglicismu uzplūdi un tāda kā ģermānismu reanimēšana … jeb atdzīvināšana, ja medicīniska metafora nešķiet laba.

Dažādu vārdnīcu izdošanā apsīkums nav vērojams ne brīdi! Aptuveni vērtējot, dažādos laikmetos kopumā ir izdots simtiem, varbūt pat tūkstošiem (!) latviešu vārdnīcu, ja šai kopskaitā ietvertu dažādus terminu krājumus, tiešsaistes avotus, iestāžu veidotus iekšējus glosārijus, pēc personīgas iniciātīvas radītus tēzaurus, enciklopaidijas (tāda ir, piemēram, leģendārā «Latviešu konversācijas vārdnīca», kā arī rakstu kopojumus par vēlamiem un nevēlamiem vārdiem.

Valters Feists


Bagātināsim un padarīsim skanīgāku gan katrs savu, gan visai latviešu tautai kopīgo vārdu vāceli!

vārdnīcas - internetā, tematiskas, svešvalodu, speciālizētas (specializētas), pareizrunas, pareizrakstības padomi, izvēle, cenas, atlaides grāmatu izstādē, vienvalodīga (skaidrojošā), sinonimu (sinonīmu vārdnīca) avots, medicīnas svešvārdu, latviešu, vācu, angļu, norvēģu,

Tikai fragments no dāsnā vārdnīcu klāsta 2015. gada grāmatu izstādē Ķīpsalā (@gramatu_izstade) >

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) 2013. g. oktōbŗa pirmajā pirmdienā piedāvās brīvi apmeklējamu priekšlasījumu – tikšanos ar dzejnieku, atdzejotāju, tulkotāju, dziesmu vārdu autoru Jāni Elsbergu. LVAK viesis ir izvēlējies runāt par temu «Valodas normas un valodas dabiskums».

Jānis Elsbergs (dz. 1969) līdzās literārai darbībai un prozas un dzejas tulkošanai no vairākām valodām strādājis arī par redaktoru dažādos periodiskos kultūras izdevumos, par skolotāju, literāro konsultantu, citu autoru darbu izlašu sastādītāju. J. Elsberga dzeja tulkota vairākās valodās.

Pirms gada iznākusi no lietuviešu valodas tulkota grāmata ar diviem nopietnu atzinību saņēmušiem rakstnieka Vītauta V. Landsberģa pasaku žanra darbiem – «Zirga Dominika mīlestība» («Arklio Dominyko meilė») un «Ābolu pasakas» («Obuolių pasakos»). Intervijā «Delfiem», apliecinādams lietuvieša Landsberģa valodisko veiklību un stāstnieka fantazijas bagātību, kas tulkotājam sagādājis daudz interesantu «rēbusu», J. Elsbergs atzīst arī, ka, spriežot pēc viņa iespaidiem jau bērnībā, «valodas un iztēles stīvumu mūsu [latviešu] rakstniekiem nevarēja pārmest».

Jānis Elsbergs - tikšanās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā. Rīko latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Dzejoļi, pasakas, dzeja, prozas grāmatas, redaktora darbs...

Cik daudz valodā vajag iztēles, neatkarības un cik – dzelžainas kārtības? Vai rakstnieki un dzejnieki liks konservātīvākajiem valodniekiem nolaisties no mākoņiem? Un ja nu tieši otrādi? Iespējams, ka aizvien aktuālajā abu grupu diskusijā svarīgākais ir nevis palikt par spītīgāko «pēdējā vārda» teicēju, bet gan drosmīgi doties arvien dziļākos ūdeņos!

Jānis Elsbergs runās Merķeļa ielā 13, Rīgas Latviešu biedrības nama “Līgo zālē” pirmdien, 2013. gada 7. oktōbrī plkst. 18:00. Beigās – laiks jūsu jautājumiem, diskusija ar dzejnieku.

J. Elsberga «Dzejoļu kopu, kas tiek pieteikta kā pēdējie dzejoļi» var lejupielādēt no senākās latviešu elektronisko grāmatu izdevniecības «Eraksti» vietnes.

J. Elsbergs publicējies arī ar pseudonimu Jānis Ramba. Ieskatu viņa agrīnākā perioda darbos var gūt izdevuma «Jaunā Gaita» 182. numurā (1991. gada maijs).

***

LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā, izņemot jūliju un augustu.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) savu 2012. g. rudens sezonu sāk 3. septembŗa vakarā ar rakstnieces, tulkotājas Annas Velēdas Žīgures stāstījumu «Pārdomas par latviešu valodu mūsdienās».

Latviešu valoda, kādu to pazīstam tagad, nebūtu izveidojusies bez daudzu valodnieku, publicistu, terminologu un literātu darba – vai viņus visus mēs zinām un atzīstam?

A. Žīgures stāstījums aptvers vairāku viņas dzimtas paaudžu vēsturi – sākot no vecvectēva Stērstu Andreja, kuŗš bija autors pirmajai «Latviešu valodas mācībai» (izd. 1879, 1880) un citām publikācijām un ir piedalījies latviešu valodas pilnveidošanā. Tad klausītāji uzzinās par nākamo paaudžu – vecvecāku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas, tēva Jāņa Žīgura – attieksmi pret latviešu valodu. Beigās A. Žīgure izteiks savus vērojumus par pašreizējo valodas situāciju. Būs iespējams uzdot jautājumus un diskutēt.

Baltiešu un somugru tautu kultūras saikne, kuŗas uzturēšanā un bagātināšanā darbojas A. Žīgure, ir ražīga abos virzienos: ir pazīstami ne tikai viņas tulkojumi no igauņu un somu valodas (kopš XX gs. 70. gadiem), bet arī A. Žīgures darbi ir tulkoti somiski un igauniski. Īss, bet spilgts ieskats viņas grāmatā «Es stāstu par Latviju» un dzīves gājumā publicēts trimdas latviešu kultūras žurnālā «Jaunā Gaita».

Kā parasti, latviešu valodas attīstības kopas rīkoto priekšlasījumu var brīvi noklausīties ikviens interesents. Tā ir arī iespēja satikties ar citiem LVAK dalībniekiem un domubiedriem, uzdot visdažādākos jautājumus pieredzējušiem valodniekiem un literātiem.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2012. gada 3. septembrī plkst. 18:00
(ilgums – aptuveni pusotra stunda kopā ar diskusiju).

LVAK - latviešu valodas attīstības kopa. Priekšlasījums - Anna Žīgure par latv. val.

SIMTĀ latviešu valodas attīstības kopas sanāksme notika 2011. gada 4. aprīlī plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, «Līgo» zālē. Kā ikvienā LVAK ikmēneša sanāksmē – ieeja brīva visiem interesentiem, latviešu valodas kopējiem un atbalstītājiem.

Jubileja ir īpaša reize – tāpēc, turpinot savu desmito darbības gadu, LVAK šo pirmdienas vakaru veltīja publiskai diskusijai, kuŗā uzstājās vairākas latviešu kultūras, izdevējdarbības, izglītības un sabiedrības attīstības jomā plaši pazīstamas personas.

4. aprīļa tema –  «Par mūsu valodu un tās nākotni». Ir publicēts arī visu runu un diskusiju atstāsts: Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

Runātāju loks bija visai daudzpusīgs:

  • Vilis Vītols * (Vītolu fonda un Likteņdārza pamatlicējs);
  • LU rektors Mārcis Auziņš *;
  • RLB priekšsēdis Ingmārs Čaklais;
  • LU vadošā pētniece Dr. phil. Skaidrīte Lasmane *;
  • tulkotājs un komponists Ingmars Zemzaris *;
  • dzejniece un rakstniece Astrīde Ivaska * / **.
  • Sanāksmē ietverta arī visu sanākušo diskusija — vadīja literāts Jānis Oga *.

Skaidrīte Lasmane, Mārcis Auziņš, Astrīde Ivaska, Vilis Vītols.«Runātāji katrs no sava skata punkta īsi aktuālizēs dažus būtiskus valodas nākotnes jautājumus – skatoties reālitātei acīs, izteiks savas domas un vēlmes par mūsu valodas nākotni,» pirms sarīkojuma informēja LVAK koordinātore Maija Sinka-Gobiņa.

– Par LVAK –

Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopa kopš 2001. gada rudens idejiski turpina darbu, ko savulaik veica RLB valodniecības nodaļa – to 1904. gadā dibināja Kārlis Mīlenbachs un vēlāk, arī Otrā pasaules kaŗa okupāciju apstākļos, vadīja latviešu valodnieks, visā pasaulē ievērojamais baltists Jānis Endzelīns. LVAK publicē grāmatas un elektroniskus izdevumus, lieto un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību, kopš 2003. gada rīko gada vārda, nevārda un teiciena aptauju. Kopa aicina ikvienu iesaistīties pozitīvā, zinātkārā un jaunrasmīgā valodas jautājumu apspriešanā, tādējādi kopjot un paplašinot savu latvisko pasaules redzējumu. LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā, izņemot jūliju un augustu.

Jautājumiem un ierosinājumiem – e-pasts LVAK@inbox.lv, vietne LVAK.wordpress.com / pasta adrese – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Merķeļa ielā 13, Rīga, LV 1050.

Skatīt arī:

· Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

Mārcis Auziņš

Mārcis Auziņš

Ingmārs Čaklais

Ingmārs Čaklais

Skaidrīte Lasmane

Skaidrīte Lasmane

Astrīde Ivaska

Astrīde Ivaska