Archive for the ‘iestādes’ Category

Pirmdien, 2019. gada 7. oktōbrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Būt vai nebūt latviešu valodai diasporā?».

 

Šīs reizes referente — Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja
Anta Lazareva.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 

Pirms vasaras pārtraukuma vēl iespējams noklausīties RLB latviešu valodas attīstības kopas rīkotu stāstījumu.
Pirmdien, 4. jūnijā pulksten 18:00 tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis runās par temu
Mūsdienu latviešu valodas teikuma tēls“.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
RLB adrese – Rīgā, Merķeļa ielā 13.
Aldis Lauzis referējis jau iepriekš. Aicinām iepazīties ar dažām publikācijām tepat LVAK vietnē.
LVAK ikmēneša sanāksmes atsāksies septembŗa pirmās pirmdienas vakarā.

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena


 

RLB Latviešu valodas attīstības kopa 2017. gada 3. aprīlī pulksten 18:00 aicina uz LU Humānitāro zinātņu fakultātes profesores, Baltu valodniecības katedras vadītājas Dr. philol. Lidijas Leikumas priekšlasījumu
«Latgaliešu valoda Latvijā – mīti un patiesība».
L. Leikuma docē valodniecības kursus fakultātē, ir speciāliste latgalistikas jomā.
Priekšlasījums būs veltīts latviešu rakstu tradicijai, kas vēsturiski izveidojusies uz latgalisko izlokšņu pamata XVIII gadsimta Poļu Vidzemē. Attīstījusies ar pārrāvumiem, piedzīvojusi latīņburtu drukas un citus aizliegumus, vairākkārt reformēta. Izdzīvojusi un pastāv arī mūsu dienās, apliecinādama savu dzīvotspēju un piesakot dzīvotgribu daudzveidīgos izpaudumos.

Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Valodas lietas ir viens no Alberta Prikuļa vaļaspriekiem – piedalīšanās RLB LVAK darbā, kā arī aktīva līdzdalība tviteŗa diskusijās gar valodas kultūras jautājumiem (https://twitter.com/alpaqa/). A. Prikulim ir divdesmit gadus ilga docētāja pieredze LU Ķīmijas fakultātē; divdesmit gadu pieredze valsts pārvaldē (starptautiska sadarbība izglītības nozarē); iesaistījies arī kvalitātes izvērtēšanā un uzlabošanā augstskolu darbā (Latvijā un Lietuvā); pētījumi un publikācijas – organiskajā un bioorganiskajā ķīmijā, ķīmijas didaktikā, ķīmijas vēsturē, izglītības polītikā.

2017. gada 6. martā pulksten 18:00 Dr. chem. Alberts Prikulis pastāstīs, kādas kļūdas un dīvainības visbiežāk sastopamas mūsdienu elektroniskajā saziņā – plašsaziņas līdzekļu un draugošanās vietnēs, kā arī citos tā sauktajos „interneta portālos“.
Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Šoreiz gan runa nebūs par parastām nejaušībām – sajauktiem kommatiem un aizmirstām gaŗumzīmēm, bet gan par uzmācīgiem svešvārdiem, dīvainu sintaksi, „modernu“ izteiksmes veidu, ko diemžēl pat vairs negribas saukt par latvisku!

Savās vēstulēs un čivinājumos A. Prikulis jau paudis šādas domas par to, kā valoda un loģika, ko sastopam publikācijās, kļūst arvien miglaināka, steidzīgāka, paviršāka.

«Organisks» man kā ķīmiķim saistās ar savienojumiem, kas satur oglekli un ūdeņradi. Arī tā pirmatnējā nozīme – ‘tas, kas iegūts no dzīviem organismiem’ – neatbilst jēgai, ko ieliek vārdkopā «organiska pārtika». Kamēr nebija plaši pazīstams angļu «organic food», mēs gluži labi iztikām ar vārdkopu «ekoloģiskā pārtika».

Jaunvārds „vaimanoloģija“ ir labs kandidāts uz nevārda statusu. Autori taču nedomā vaimanu mācību, bet gaušanos.

Pūlos, bet nevaru izdomāt, kam tas būtu nepieciešams…: „Terrorisma draudu līmeni Latvijā paaugstināt šobrīd nav nepieciešams“ (Leta, Apollo, 16.06.2016.) [#valoda]

ziedo-zirgu-psichologijas-centra-izveidei-valoda-gada-teiciens-savarstijumi-2017-priekslasijumi-referati-bez-maksas

Būs, par ko galvu palauzīt …
… „zirgu psīcholoģijas“ centrs.

Aicinām noklausīties zinātniskus referātus par dažādām temām konferencē, kas notiks  2016. gada 11. novembrī LZA ēkā Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē 2. stāvā.

Rīkotāji šo konference veltī oficiālajai LZA TK septiņdesmitgadībai. 1946. gadā tā sāka darboties kā zinātņu akadēmijas struktūrvienība; taču tās priekštece ir arī pirmskaŗa Latvijas Republikas izglītības ministrijas latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Programma

(Ar 09.11.2016. saņemtiem labojumiem.)

Atklāšanas uzruna 10:00–10:15.

Konferences 1. daļa 10:15–12:45
Māris Baltiņš Latviešu terminoloģija septiņos gadu desmitos.
Iveta Pūtele Tradicionālais un novatoriskais latviešu termindarināšanā.
Agita Kazakeviča Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (1919–1921) darbības atspoguļojums Terminoloģijas komisijas sēžu protokolos.
Aldis Lauzis Lietvārda ģenitīva un pārējo atribūtīvo līdzekļu sēmantiskais pretstats terminoloģijā: paradeigmas tapšana un problēmas.
Anita Butāne Terminrade un kalkošana.
Regīna Kvašīte Sakne «termin-» latviešu un lietuviešu terminoloģijā.
Margarita Dunska Ekonomikas terminoloģija Latvijā.
Larisa Iļinska, Oksana Ivanova, Zane Seņko Tulkošanas izaicinājumi ekonomikas nozares tekstos.
Marina Platonova Daži aspekti tematiskā lauka «vide un ekoloģija» terminu sistēmu veidošanā un analizē.
Pārtraukums 12:45–13:30
Konferences 2. daļa 13:30–16:30
Juris Gunārs Pommers Spēkratu terminoloģiju kopjot.
Zane Broka Enerģētikas terminoloģijas stāvoklis un attīstības problēmas.
Artūrs Stalažs Augu šķirņu nosaukumu lietošanas un rakstības problēmas starptautisko noteikumu skatījumā.
Helēna Gizeleza Terminrades risinājumi medicīnas terminoloģijā no 1989. līdz 2014. gadam.
Tatjana Smirnova Terminoloģijas jautājumi fōnosēmantikas nozarē.
Gunta Ločmele Rakstiskās tulkošanas terminoloģijas izstrāde: LU pieredze.
Māra Jēkabsone, Inese Kazāka, Aina Štrāle, Inta Virbule Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam).
Anita Helviga Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 21. biļetens (1956) literātūrzinātnes terminoloģijas kontekstā.
Astrīda Vucāne Tradicionālās laulības transformācija mūsdienās: terminoloģiskais aspekts.
(Solvita Štekerhofa nereferēs) Juridiskās terminoloģijas attīstība 19. un 20. gadsimtā: nozīmīgākās personības.
Juris Baldunčiks Mūsdienu latviešu terminoloģija valodu kontaktu vējos: lidmašīna, lidaparāts un gaisa kuģis.

Valodas mācība agrā bērnībā sākas ar pareizrakstību, pieturzīmēm un piemērotu vārdu izvēli visvienkāršākajā līmenī. Viss sākas ar alfabētu. Starp citu, vārds «ābece» ir aizgūts un tiek lepni lietots arī citās nozarēs — dārzkopības ābece, modes un stila ābece, plašsaziņpratības ābece.

Latviešu valoda skolā, Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības un satura centrs, Kaspars Špūle. Metodika, materiāli, prasmes atestācija, eksāmeni.Ļoti drīz pēc valodas pamatlietām latviešu bērni sāk iegūt ko vairāk — prasmi, attieksmi un spējas, kas viņus pavadīs visu dzīvi. Katra cilvēka personīgā valoda vai «nevaloda» ietekmēs viņa panākumus karjerā, ļaus izvēlēties to vai citu amatu, paust savas jūtas priecīgos un grūtos brīžos, izvēlēties draugus, cīnīties, mīlēt, filosofēt.

Valodas prasme ir daļa personības.

2016. gada 4. aprīlī LVAK tematiskajā vakarā viesosies Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra darbinieks Kaspars Špūle — speciālists valsts pārbaudes darbu jautājumos.
Priekšlasījums sāksies pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā. Gaidīsim visus interesentus.

Šā vakara tema — latviešu valodas apguves problēmas Latvijas skolās. IZM VISC speciālists Kaspars Špūle ir sagatavojis stāstījumu par saviem vērojumiem šādās jomās.

Lasām, runājam, brīnāmies…

  • Aizvien biežāk uzmanību veltām lasītprasmei. Ko lasām, cik lasām?
  • Ikdienā lietotā valoda – [čēesmit] grāmatas, [nēesmu] „ņēmis dalību“, [ananāss], „mēdijos kūltivēts“, „nobeigumā ludzu pa latviski“. — Vai kāds ko nesaprata? Bet vai vajag?

Izteiksmes bagātība — bet kļūdiņas?

  • Kāda ir pareiza latviešu valoda? «Dabisks» vai/jeb «dabīgs», «nākošais tramvajs», «stādīt priekšā»…

Eksāmeni un to kārtotāji

  • Angļu valodas eksāmenā skolēniem augstāki rezultāti par latviešu valodas eksāmenā iegūtajiem. Valsts pārbaudes darbos latviešu valodā skolēnu vidējie sasniegumi jau vairākus gadus nedaudz pazeminās? Kāpēc?
  • Latviešu valodas apguvēji latviešu mācībvalodas skolās — latvieši (vietējie, repatriējušies), krievi, ķīnieši u. c.

Valoda kā vērtība

  • Valodas apguves motīvācija: prast savu valodu, pabeigt skolu, iestāties augstskolā, iegūt labi apmaksātu darbu?
  • Kas notiek? Vai tiešām latviešu valodu protam sliktāk nekā mūsu vecāki? Vai kāds ir pētījis pašreizējo latviešu valodas lietojuma kvalitāti?

Kaspars Špūle - 04.04.2016. referents LVAK sanāksmē RLB namā (18:00).Kaspars Špūle ir beidzis Liepupes vidusskolu un Latvijas Universitātes Paidagoģijas fakultāti. Jau studiju gados strādājis par latviešu valodas un literātūras skolotāju tagadējā Āgenskalna valstsģimnazijā. 1995. gadā sācis strādāt Izglītības satura un eksāminācijas centrā (tagad — Valsts izglītības satura centrs) par vecāko speciālistu vispārējās izglītības valsts pārbaudes darbu jautājumos. K. Špūle piedalās latviešu valodas atestācijas komisijā. Kopā ar latviešu valodas skolotājiem izstrādājis vairākus metodiskos materiālus par latviešu valodas valsts pārbaudes darbu rezultātiem. Ir tapuši arī metodiski ieteikumi, kā pilnveidot valodas prasmes. K. Špūle vada nodarbības latviešu valodas skolotājiem, kuŗās aplūko vērtēšanas aspektus.


RLB Latviešu valodas attīstības kopas priekšlasījumi notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00
(izņemot jūliju un augustu).

LVAK ziņas — vietnē LVAK.wordpress.com un čivinātavas kanālī twitter.com/LVAK_valoda.

 

RLB latviešu valodas attīstības kopa aicina visus 2016. gada 7. martā pulksten 18:00 noklausīties LU Latviešu valodas institūta vadošās pētnieces, valodnieces Dr. philol. Annas Stafeckas stāstījumu «Vai latviešu valodas dialekti mūsdienās ir dzīvi?». Sanāksmē notiks Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē.

A. Stafecka sevišķi pievērsusies leksikas, morfoloģijas un fōnētikas izpētei, vadījusi baltu valodu atlanta izmēģinājumprojektu.

Savu referātu Dr. philol. Anna Stafecka pieteic šādi.

«Latviešu valodu visos Latvijas novados, kā zināms, nerunā vienādi. Dažviet territoriālās atšķirības valodā ir nelielas, citviet to ir tik daudz, ka dažādu dialektu runātājiem savā starpā ir pat grūti saprasties. Dzīvā runātā tautas valoda dažādu iekšēju un ārēju apstākļu ietekmē arvien attīstās un pārveidojas. Arī izloksnes un dialekti pārveidojas, nivelējas, un daudzas valodas parādības zūd. Šīs pārmaiņas nav vienādas visā valodas lietojuma territorijā. Izloksnes cita no citas un no visai nācijai kopīgās jeb literārās valodas atšķiŗas ne tikai ar vārdu krājumu, bet arī ar fōnētiskām, morfoloģiskām īpatnībām un sintaktiskām konstrukcijām. Kas no tā ir saglabājies mūsdienās un vai latviešu valodā izloksnes un dialekti joprojām ir dzīvi – to mēģināsim noskaidrot priekšlasījumā, balstoties uz LZP projektā «Latviešu valodas dialekti XXI gadsimtā: sociolingvistisks aspekts» iegūtajiem rezultātiem.»


 

Senais … pret nenormāli moderno

Cik žēl, ka dialektus cenšas aizstumt kādā pagātnes plauktā! Atkal un atkal kāds izsaucas «novecojis!». Tikmēr virspusības un steidzības dēļ arvien biežāk pamanāms kļūst briesmonis – it kā «moderna», bet īstenībā kroplīga, piesārņota un lauzīta latviešu jaunvaloda.

Ko mums var dot dziļāki meklējumi pašu valodas vārdu krājumā, senos avotos, pētījumos?

Pirmkārt. – Cilvēces izziņas, mākslas un technisko jauninājumu apvāršņi arvien paplašinās, tāpēc lietojam arvien vairāk domu un jēdzienu, un to nosaukšanai ir vajadzīgi termini, kas sākumā šķiet jauni, bet gribot negribot ievijas arī ikdienas valodā. Otrkārt. – Vai sarunvalodu, kā arī sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos lietojamo lietišķo valodu gribam redzēt piebārstītu ar svešcilmes vārdiem, kuŗu vidū ir ne viens vien burtisks pārcēlums jeb kalks?

Iespējas ir, mēģinājumu pamaz
No lietutiņa bēga... gāzenī iekļuva! (Lietuviešu sakāmvārds.)

«No lietutiņa bēga… gāzenī iekļuva!»
            (Lietuviešu sakāmvārds.)

Divus minētos apstākļus vērā ņemot, mums ir jāpēta, ko vēl varam atrast savas valodas bagātībās. Latviešu valodas vārdu krājumam nav jāsastingst tai stāvoklī, kādu «oficiāli atļāva» kāda viensējuma vai vairāksējumu vārdnīca, ko nodrukāja padomju okupācijas pēdējā posmā (pabeidza 1996. gadā).

«Jau pagājuši divi gadu desmiti, taču trūkst vienvalodīgas vārdnīcas, kur vienuviet sakopoti gan ikdienas vārdi, gan speciālizētie termini,» kommentē LVAK dalībnieks un vairākkārtējs referents Elvis Krumholcs. Vārdu meklēšanai puslīdz piemēroti ir arī terminu krājumi (glosāriji, piem., dažādās grāmatās), iestāžu vietnēs, konsultācijās pie speciālistiem. Tomēr cilvēki, kuŗu profesionālās darbības vai vaļasprieka lokā ir leksikoloģija vai terminoloģija, arī paši pamazām ir uzkrājuši pieredzi, jaunas atziņas un guvuši apjēgu par dažādiem vārdu avotiem. Tiek iemēģinātas arī jaunvārdu ieviešanas un senāku vārdu atgūšanas iespējas.

Latvietis drīkst nepieņemt  svešvārdus

2015. gadā mūsu gada vārda aptaujai tika atsūtīti nevārdi «kompartmentālizēts», «konceptuāli atbalstīt» (ne darbiem, ne vārdiem, tikai koncepcijām?), «konsolidēt» (ja domāts taupīt), «konsīleris», «koučinga trenere», «kulta ēdieni». Savukārt aizpērn pamanīti: «kanisterapija», «kontroversija», «kutikulēšana». Pavisam nesen saņēmām ierosinājumu, ka nebūtu jālieto «butiks», jo to pašu izsaka arī «antīku modes preču veikals».

Tautas valodā, dialektos (arī senāku laikmetu leksikā) varam atrast labus vārdus, turklāt gana skanīgus un īsus. LVAK valodniecības darba grupa ir izkopusi dažas metodes, kā meklēt derīgus vārdus Mīlenbacha vārdnīcā, kā arī senākos latviešu tekstos, agrīnās vārdnīcās.

Drosme, patstāvība… vai «aitība» un «avība»?

2008. gada rakstu krājumā «Linguistica Lettica» ietverts plašs Brigitas Bušmanes apskats «Leksēmas aita un avs latviešu valodā». «Avs» lietošana esot gājusi mazumā jau XX gadsimta sākumā, bet vai tāpēc tas ir mazvērtīgs dialektisms? Izteicienos labi zināma gan «aita», gan «avs». Pārnestā nozīmē «aita» izsaka lēnīgumu un muļķību. Savukārt dialektālā vārda «avs» tēlainība atklājas frazeoloģismos: «noklīdusī avs», «šķirt avis no āžiem» un daļēji arī – «vilks avju drānās». Šo trāpīgo, «avs» un «aitas» atšķirīgo nozīmi būtu derīgi izmantot arī mūsdienās. Psīcholoģijas lietpratēji varētu salīdzināt divas parādības: «aitība» un «avība». Pirmais – vientiesība, intellekta trūkums, piekāpība; otrais – nepatstāvība domās un rīcībā, pūļa sindroms, pārmērīgs kollektīvisms. Interesanti arī, kā šajā jēdzienu grupā iekļautos tā dēvētā «asertīvitāte»? Vai asertīvitātes trūkums ir aitības un avības apvienojums? Vai tas, ko angļu valodā dēvē par «sheeple», latviski būtu «aviķi» vai «aitiķi»? – Tas vēl jāapspriež un jānoskaidro.

Valters Feists

Gaidīsim daudz klausītāju un zinātkāru cilvēku 7. marta priekšlasījumā pulksten. 18:00 RLB namā. Ieeja brīva.
Savus jautājumus par valodas lietām varat sūtīt uz adresi LVAK@inbox.lv.

LVAK jaunumi katru mēnesi – vietnē LVAK.wordpress.com.

 

2016. gada 4. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā
latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā
filoloģijas doktores Ievas Zuicenas stāstījumu
«Latviešu valoda un mēs».

Referātā uzzināsim par paradoksiem, ar ko latviešu valodas aizstāvjiem ir bijis jāsaskaŗas no 90. gadiem līdz mūsdienām.

Neatkarības atgūšana — tikai sākums

Ieva Zuicena, latviešu valodniece, referāts par latviešu valodu, valsts valodas likumu; diskriminācija darba tirgū.Notikumu gaitu un vēsturiskos apstākļus Ieva Zuicena aprakstījusi rakstu krājumā «Kas valda valodu, valda prātu» (2007), 61.—68. lpp.:

«Padomju okupācijas laikā [..] stratēģiski svarīgās nozares [..], tāpat represīvās struktūras (milicija) – bija tās nozares, kuŗās strādāja galvenokārt krievvalodīgie iedzīvotāji. Speciālo izglītību šajās nozarēs varēja iegūt tikai krievu valodā.»

Latviešu Trešās atmodas laikā, jau 1989. g. 5. maijā pieņēma «Valodu likumu». Sākās pakāpeniska pāreja uz lietvedību latviešu valodā – iepriekš pat īsti nebija rakstāmmašīnu latviešu valodā, tās vajadzēja sagādāt! Likums noteica valsts valodas – latviešu valodas prasmes prasību darbiniekiem. Tajā pašā laikā krievu okupācijas kaŗaspēks vēl ir Latvijā, bet no Afgānistānas jau atkāpies ar zaudējumu.

1992. gadā liela daļa varbūt cerēja, ka valodas prasme paliks tikai «uz papīra». Un tomēr — «1993. gadā [..] izdevās izcīnīt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu par atestācijas termiņa pagarinājumu [..] lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, [..] Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un diemžēl arī skolotāju atestācijai,» raksta Ieva Zuicena. «Atestācijas pirmajā posmā 1992.—1993. g. valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 cilvēku [..]», turklāt — «valstij neieguldot praktiski nekādus līdzekļus»!

«Eiropas institūciju „eksperti“
rūpīgi sekoja . . . »

1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Bet šīs institūcijas un arī EDSO pārstāvji nemitīgi iejaucās, faktiski kavēja gan valsts valodas prasmes pilnīgošanu sabiedrībā, gan jaunā Valsts valodas likuma pieņemšanu. Tas stājās spēkā 2000. g. 1. septembrī, turklāt vājināts — privātu uzņēmumu darbinieki varēja izvairīties no latviešu valodas prašanas; saraksts ar profesijām, kam jāprot valoda, bija visai īss; dīvaini – tajā nebija dažādu amatu, kuŗos vistiešākā veidā jāapkalpo klienti (piem., pārdevēju, frizieŗu).

Dīvaini, bet pat daudzus (15, 20, 25…) gadus vēlāk vēl aizvien ir profesijas un veselas nozares, kuŗās saglabājies īpatnējs «krievinājuma faktors» — medicīna, policija. Ir veikti pētījumi par latviešu valodas lietotāju diskrimināciju sabiedrībā, pakalpojumu vidē, darbaspēka tirgū. 2009. gadā programma «Letonika» un LU LVI kopīgi izdeva grāmatu «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā» — divsimt lappušu monografiju. Tās autore ir Dr. philol. Vineta Poriņa, kuŗa speciālizējusies sociolingvistikā un veikusi Eiropas Komisijas pētījumu par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā. Vineta Poriņa 2015. gadā uzņēmusies kopā ar kollēgām turpmāk vadīt RLB latviešu valodas attīstības kopas darbu.

Referāts un saruna 4. janvāŗa vakarā

Sīkāk par to, kā EDSO iejaucas ar latviešu valodu saistītajos likumos, kāpēc 90. gados nobloķēja mazākumtautību skolu pāriešanu uz latviešu valodu un kāda ir attieksme pret latviešu valodas pētniecību, uzzināsim Ievas Zuicenas izklāstā RLB namā pulksten 18:00. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Zuicena filoloģijas zinātņu kandidāta gradu ieguvusi 1985. gadā; no 1976. līdz 1992. g. — zinātniece tagadējā LU Latviešu valodas institūtā (LU LVI); no 1992. līdz 2000. g. — Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēde; vēlāk rūpējusies par atestācijas jomu Tieslietu ministrijas VVC un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksāminācijas centrā. 1997. gadā kļuvusi par galveno pētnieci LU LVI. Lielākie darbi — vairākas divvalodu (krievu un latviešu) vārdnīcas; piedalījusies «valodu portfeļa» un citos līdzīgos veicienos; projekta «Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca» vadītāja, redaktore.

LVAK – valodas interesentu, aizstāvju un pētnieku vienotāja

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) darbojas Rīgas Latviešu biedrībā kopš 2001. gada, katru mēnesi piedāvādama priekšlasījumu par valodniecību, literātūru, kultūras un sabiedrības lietām. Mērķauditorija — latviešu valodas pētnieki, praktiķi, interesenti, latvietības kopēji, sabiedriski darbinieki.

Valters Feists


Līdz 2016. g. 16. janvārim LVAK turpina pieņemt 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena, kā arī savārstījuma (juceklīgākā teikuma vai frazes) pieteikumus.
Sūtiet tos uz adresi gadavards@inbox.lv,
plašāk par aptauju: LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

Nākotne + pagātne … ≠ tagadne.

«Nākotne + pagātne … ≠ tagadne»                                                        Fotografija: V•F•_

 

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

25. jūnijā saņemta ziņa, ka Baltistikas institūta liktenis Greifsvaldes Universitātes Filozofijas fakultātē vēl nav galīgi izlemts. Lemšana atlikta uz 24. jūliju. Līdz tam laikam varat turpināt pievienot savas balsis elektroniski: tinyurl.com/instituts

6. jūlijā (pirmdien) pulksten 7:47 “Latvijas Radio 1” stāstīja par Baltistikas institūtu; intervēts institūta vadītājs, valodniecības profesors Štēfans Keslers (Vācija, Greifsvaldes Universitāte).
«Pagaidām neslēgs Vācijā pēdējās baltu valodu studiju programmas» (LSM.LV)


 

2014., 2015. gads… — pasaule ir nemierīga, un saiknes starp Austrumeiropas, Viduseiropas un Rietumeiropas kultūrām ir jāstiprina, jālolo un jāpaplašina cītīgāk nekā jebkad agrāk kopš Berlīnes mūŗa krišanas!

Baltu valodu studijām un pētniecībai draud neatgriezenisks zaudējums: var tikt likvidēts 1991./1993. gadā aizsāktais, iespējām bagātais, daudzu apmaiņas studentu, viesu un absolventu labā atmiņā palikušais Greifsvaldes Universitātes Filozofijas fakultātes Baltistikas institūts (BI).

IMG_(1)_Jauno_baltistu_vasaras_skolas_dalibnieki_1999._g.(BI direktors J. Range, doc. L. Kleina u. c.)__mbTikai kopā ar lietuviešiem, slavistikas studentiem, ukraiņiem… un daudziem citiem atbalstītājiem no valodniecības un citām nozarēm pašlaik ir izdevies savākt vairākus tūkstošus parakstu pret slēgšanu. Lūdzam visus parakstīties!
Dodiet šo adresi arī citiem – http://tinyurl.com/instituts

IMG_(6)_Jauno baltistu vasaras skola 1999. g. Centra - toreizeja latviesu valodas lektore Evija LiparteLasiet ziņas par draudošo Baltistikas institūta likvidēšanu (2015. gads):
·  latviski – “Ubisunt.lu.lv” un “Irir.lv“;
·  lietuviski (14. jūnijā un 21. jūnijā – BNS ziņo: lēmums vēl nav pieņemts);
·  vāciski (16. jūnijā un 28. maijā);
·  krieviski (ukrainistikas virziena pārstāvju vēstules parakstīšana – 18. jūnijā, ar foto);
·  LVAK: Baltu filoloģijas institūts Vācijā jāaizstāv pret budžeta atņemšanu (arī fotografijas).

Lietuviešu valodā lasāms arī visai detālizēts raksts par Baltistikas institūta 20 gadu ilgo vēsturi un sasniegumiem (PDF, 7 lappuses, valodniecības žurnālā “Baltistica.lt” nr. 1 (2013)).

IMG_(4) Baltistu skolas nodarbiba, A. Trumpa, I. Kurzemniece, lektros P. Slobinskis


RLB LVAK koordinātore Maijas Sinka-Gobiņa norāda:  «Baltistikas institūts Greifsvaldē ir pēdējais no vairākiem, kas vēl nopietni darbojas Vācijā. Vācijai un Baltijas valstīm ir līdzīga patieso vērtību sapratne un apziņa. Tādēļ ceram, ka  Greifsvaldē nelems destruktīvi aktuālā ģeopolītiskā konteksta dēļ.»

Attēlā – Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald galvenā ēka; sk. arī Vikipaidijā.)

IMG_(5)_Greifsvaldes_Universitates_centrala_eka_sepia

Petīcijas parakstītāju sarakstā atradīsit ne vienu vien augstu amatpersonu, sabiedrībā pazīstamu kultūras darbinieku, valodas un izglītības iestāžu darbinieku.

IMG_(7)_0008_Anita_Trumpa_2001_progr_SocratesVarbūtējās BI slēgšanas iemesls — vietējā vācu budžetā esot jātaupa nauda, ko tērē par darbavietu nodrošināšanu, un tas ir Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes jeb pavalsts lielmēroga lēmums, kuŗā gan īsti netiek ņemtas vērā Baltijas valstu un to zinātnieku «sīkās» intereses. Tomēr, sazinoties ar dažiem Latvijas polītiķiem un par valodu atbildīgu iestāžu vadītājiem, kā arī pieredzējušiem latviskuma un latvietības aiztāvjiem, mums ir radusies cerība, ka financējums Baltistikas institūta darba turpināšanai tiks atrasts.

Vienīgā pašlaik saglabājusies vieta Vācijā, kur latviešu un lietuviešu filoloģiju var studēt bakalaura un maģistra programmā — tas nav nekāds sīkums!

Cerību nezaudē arī tagadējie BI darbinieki; attēlā pirmais no kreisās — institūta vadītājs profesors Štēfans Keslers.

institut 2014 kai_apstr_nocirpts_sepia

Baltistikas institūtā iecienītas ir arī vasaras skolas jeb «Sommerakademie» (līdzās pilnvērtīgām bakalaura vai maģistra programmām). Jau 1999. gadā baltistu vasaras skola noritēja profesionālā un draudzīgi kollēģiālā noskaņā (dalībnieki — attēlā).

IMG_(2)--1999g_Baltistu_vasaras_skola_

… Arī cita jauno baltistu skolas dalībnieku grupa — kopā ar lektoru I. Hergenu:IMG_(3)_Jauno_baltistu_skolas_dalibnieki ar lektoru I. Hergenu

Svarīgi ir arī tas, ka Greifsvaldē baltistiku studē ne tikai latvieši, lietuvieši … bet arī vācieši. Lielisks piemērs un paraugs ir Maiks Hābermanis — gids, kuŗš strādā Rīgā un kuŗu ir intervējusi Vācijas televīzija īpašam raidījumam par Rīgu, kultūru, vēsturi…

Petīcijas parakstīšanas termiņš ir 23. jūnijs. Petīcija ir pārtulkota arī angliski, lietuviski un ukrainiski. Vācu draugiem dodiet šo adresi – tinyurl.com/baltistik

Jāņu dienā – 2015. gada 24. jūnijā Greifsvaldes Universitātē notiks administrātīva apspriede, kuŗā var izšķirties tās struktūrvienības – Baltistikas institūta liktenis turpmākajos gados. Vai lēmums mūs iepriecinās?

IMG_(9)_0004_Jani_Greifsvalde_2001.g_

Jāņu svinētājas Greifsvaldē 1999. gadā.

Rakstā ietvertas fotografijas no baltistu personīgiem archīviem.
Informāciju RLB LVAK vārdā sarakstīja
sabiedrisko attiecību konsultants Valters Feists