Archive for the ‘Latvijas zinātņu akadēmija’ Category

Pirms vasaras pārtraukuma vēl iespējams noklausīties RLB latviešu valodas attīstības kopas rīkotu stāstījumu.
Pirmdien, 4. jūnijā pulksten 18:00 tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis runās par temu
Mūsdienu latviešu valodas teikuma tēls“.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
RLB adrese – Rīgā, Merķeļa ielā 13.
Aldis Lauzis referējis jau iepriekš. Aicinām iepazīties ar dažām publikācijām tepat LVAK vietnē.
LVAK ikmēneša sanāksmes atsāksies septembŗa pirmās pirmdienas vakarā.

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena


 

Aicinām noklausīties zinātniskus referātus par dažādām temām konferencē, kas notiks  2016. gada 11. novembrī LZA ēkā Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē 2. stāvā.

Rīkotāji šo konference veltī oficiālajai LZA TK septiņdesmitgadībai. 1946. gadā tā sāka darboties kā zinātņu akadēmijas struktūrvienība; taču tās priekštece ir arī pirmskaŗa Latvijas Republikas izglītības ministrijas latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Programma

(Ar 09.11.2016. saņemtiem labojumiem.)

Atklāšanas uzruna 10:00–10:15.

Konferences 1. daļa 10:15–12:45
Māris Baltiņš Latviešu terminoloģija septiņos gadu desmitos.
Iveta Pūtele Tradicionālais un novatoriskais latviešu termindarināšanā.
Agita Kazakeviča Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (1919–1921) darbības atspoguļojums Terminoloģijas komisijas sēžu protokolos.
Aldis Lauzis Lietvārda ģenitīva un pārējo atribūtīvo līdzekļu sēmantiskais pretstats terminoloģijā: paradeigmas tapšana un problēmas.
Anita Butāne Terminrade un kalkošana.
Regīna Kvašīte Sakne «termin-» latviešu un lietuviešu terminoloģijā.
Margarita Dunska Ekonomikas terminoloģija Latvijā.
Larisa Iļinska, Oksana Ivanova, Zane Seņko Tulkošanas izaicinājumi ekonomikas nozares tekstos.
Marina Platonova Daži aspekti tematiskā lauka «vide un ekoloģija» terminu sistēmu veidošanā un analizē.
Pārtraukums 12:45–13:30
Konferences 2. daļa 13:30–16:30
Juris Gunārs Pommers Spēkratu terminoloģiju kopjot.
Zane Broka Enerģētikas terminoloģijas stāvoklis un attīstības problēmas.
Artūrs Stalažs Augu šķirņu nosaukumu lietošanas un rakstības problēmas starptautisko noteikumu skatījumā.
Helēna Gizeleza Terminrades risinājumi medicīnas terminoloģijā no 1989. līdz 2014. gadam.
Tatjana Smirnova Terminoloģijas jautājumi fōnosēmantikas nozarē.
Gunta Ločmele Rakstiskās tulkošanas terminoloģijas izstrāde: LU pieredze.
Māra Jēkabsone, Inese Kazāka, Aina Štrāle, Inta Virbule Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam).
Anita Helviga Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 21. biļetens (1956) literātūrzinātnes terminoloģijas kontekstā.
Astrīda Vucāne Tradicionālās laulības transformācija mūsdienās: terminoloģiskais aspekts.
(Solvita Štekerhofa nereferēs) Juridiskās terminoloģijas attīstība 19. un 20. gadsimtā: nozīmīgākās personības.
Juris Baldunčiks Mūsdienu latviešu terminoloģija valodu kontaktu vējos: lidmašīna, lidaparāts un gaisa kuģis.

Gada nevārds 2012: uzrunāt (problēmu); gada vārds: ziemotne; spārnotais teiciens: Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta.Aizritot 2012. gadam, RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju apkopoja un izvērtēja gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus.

Ikgadējā visas sabiedrības aptauja notika jau 10. reizi, tāpēc vērtētājiem, kā arī visiem novērotājiem un dalībniekiem nu ir iespējams rast secinājumus par latviešu valodas tendencēm un pārmaiņām valodas lietotāju attieksmē ilgākā laika periodā.

Par 2012. gada žūrijas locekļiem bija pieaicināti: tulkotāja, literātūrkritiķe Ieva Kolmane; emeritētā profesore, filoloģijas doktore Dzintra Paegle; terminoloģe Valentīna Skujiņa; terminologs, tulkotājs Aldis Lauzis; profesors, filoloģijas doktors Juris Baldunčiks; dzejnieks, rakstnieks Jānis Rokpelnis; Aivars Petrauskis.

21. janvārī žūrija paziņoja REZULTĀTUS:

2012. gada vārds – «ziemotne».
2012. gada nevārds – «uzrunāt (problēmu)».
2012. gada spārnotais teiciens – «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta».

Visu trīs katēgoriju skaidrojums kopā ar iepriekšējos gados uzvarējušiem vārdiem un teicieniem ir sniegts šeit: gada vārds, nevārds un teiciens.

Līdzās gada spilgtāko un populārāko vārdu meklēšanai LVAK šoreiz bija izsludinājusi arī papildu aktīvitāti «Jaunvārdu kalve».

***

Zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus arī jūs varat iesūtīt visu gadu uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv (lai tie neaizmirstos līdz gada beigām). It sevišķi gaidām pieteikumus ar  gada vārdiem – tādiem, kas ļauj izteikties ērti, precīzi, harmoniski, labskanīgi un bez liekas svešvalodu pieskaņas.

Gada vārdam un gada nevārdam ir jābūt plaši izplatītam – ja ne visā tautā, tad vismaz kādā atsevišķā vidē, kontekstā.
1) Gada vārdam – vajadzīgam un iederīgam, morfoloģiski pareizi veidotam.
2) Nevārdam – īpaši neiederīgam, nepatīkamam, iespējams, arī nepareizi veidotam.
3) Spārnotajam teicienam – izteiksmīgam, trāpīgam.

Pieteicējiem jānorāda, kuŗā katēgorijā vārds vai teiciens tiek pieteikts, kur tas pamanīts, kad un kāpēc tiek īpaši bieži lietots. Lūdzam dalīties arī savās domās par pieteiktā vārda labajām un sliktajām īpašībām. Sīkāka informācija – šajā lapā: gada vārds, nevārds un teiciens.

latvijas-karogs-svetki-2012-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens, valsts svētku diena; ziemotne; uzrunāt problēmu; Andris Vilks par Lato Lapsas sūdzību par Dzintaru Zaķi..; flag of Latvia; Latvian word of the year 2012 survey by linguists & Riga Latvian society's Latvian Language Advancement Group.

Citur: aicinājums piedalīties akcijā 29.12.2012.  LNT  ziņās.

2010. gada 18. janvārī tika izsludināts gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas iznākums, ko noteica RLB LVAK, rakstnieku savienības un terminoloģijas komisijas kopīgi veidotā žūrija.

2009. gada vārds: “glābējsilīte“.
Citi iesniegtie pretendenti –
· “lielķeza”,
· “lieldimba”,
· “zibmirklis”,
· “infokaŗš”,
· “piemetamā summa”,
· “nesatiksme”,
· “stindzeklis”,
· “visumnieks”.

2009. gada nevārds: “saīsināt (darbiniekus)“.
Citi pretendenti –
· “autlets” (firmas veikals; izpārdotuve),
· “adresēt problēmu” (domāts – aplūkot, risināt, nokārtot; sk. arī: 2012. g. nevārds – “uzrunāt problēmu”),
· “paralimpiskās spēles” (literārā valodā – “paraolimpiskās spēles”!),
· “izņemt pierādījumus” (specifisks tieslietu sistēmas izteiciens),
· “nevalstiskās organizācijas” (pareizāk vienkārši “sabiedriskas organizācijas”).

2009. gada spārnotais teiciens: “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (ministre Baiba Rozentāle).
Citi pretendenti –
· “maksimāli minimālizēt” (U. Augulis);
· “konsekvences lai katrs izdara pats” (G. Daudze);
· “Aizver muti!” (I. Līdaka).

Šāda triju katēgoriju aptauja notiek katra gada beigās kopš 2003. gada. Latviešu valodas lietotāji, tajā piedalīdamies, izvērtē patīkamo, nepatīkamo, derīgo un dīvaino, jauno un veco, progresīvo un sastingušo.

Līdzīgas aptaujas notiek arī, piemēram, angļvalodīgās zemēs. Ietekmīgie amerikāņu “Oksfordas vārdnīcas” izdevēji par 2009. gada vārdu atzina “to unfriend” = “atdraugot”, savukārt valodas statistikas uzņēmums “Global Language Monitor” (Teksasas pavalstī) par viszīmīgāko noteica vārdu “twitter“.