Archive for the ‘leksikoloģija’ Category

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena


 

Advertisements

Aicinām uz Rīgas Latviešu biedrību noklausīties lielisku valodniecisku referātu!

Latviešu valodā ir ap 50 dažādu fōnēmu (skaņu). Ne katrs valodas lietotājs, lasīdams pamatrakstībā rakstītu vai drukātu tekstu, spēj viegli saprast, kad izrunājami šaurie un kad platie [e], [ē]. Retākā, svešākā vārdā nedrošība var būt arī gar “dz” izlasīšanu – viena skaņa vai divas?

Dīvaini, bet ar 35 burtu alfabētu* ne visu var uzrakstīt!

Egīls Skudra, valodnieks, filologs, referāti, bezmaksas elektroniskās grāmatas, 2017, Rīga, raksti, valodniecība.Kāpēc pazīstams ir tikai viens vienīgs “o” burts, ja skaņu īstenībā ir trīs: divskanis, īss patskanis un gaŗš patskanis? Turklāt arī intonācija atšķiŗas, par piemēru – “gods” un “soma“; un divi dažādi “griezt“.

Mēs gan zinām, ka vārdā “Atis” skaņa [t] ir jāpagarina (bet burts jāraksta tikai viens!). Izruna ir vienāda kādā citā gadījumā [at:āls], bet tai atbilst divi dažādi, leģitimi (pareizi) vārdi: “attāls” un “atāls“! Ja paši latvieši mulst, kā ar to vispār tiek galā cittautieši?

Pētnieki un praktiķi, kas domā par rakstības jeb ortografijas jautājumiem, jau dažkārt ir centušies izstrādāt vai vismaz iezīmēt, kāda varētu būt latviešu valodas pilnrakstība. Vai tā kaut ko precīzētu un atvieglinātu?

Vairākiem gluži neatkarīgi radusies doma par dažu jōtētu līdzskaņu ieviešanu: tad būtu žirau gaŗie kakli, au gani, karau korķi, filosou (sieviešu) biedrības, zisaimniecība (nevis zivsaimniecība vai zivjsaimniecība), odors (nevis F..jodors), varbūt pat arī asojedovs (ne M..jasojedovs). Un vēl – up̒u līči, jūŗas dzelu būtnes, ciru kāti.

Savukārt filologs Egīls Skudra (** – darbi) ir ne tikai sastādījis visai apjomīgu “Latvisku tematisko vārdnīcu” (citiem vārdiem – tēzauru), bet ir arī sevišķi pētījis, par piemēru, gan [uo], [o] un [ō] rakstiskas atšķiršanas iespēju un variantus latviešu rakstības sākotnē, gan to, kāpēc tiem atvēlēta vieta tikai fōnētiskos un dialektoloģiskos pierakstos.

2017. gada 2. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā Egīls Skudra lasīs referātu “Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi”. Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīkotāja – latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz priekšlasījumiem katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā (no septembŗa līdz jūnijam).

* Padomjlaiku ietekmētajā pareizrakstībā (PIP) ir vēl mazāk burtu – 33. Tagadējie valodas pārraugi (likumdevēji un valsts valodas lietošanas uzraudzītāji) turpina uzturēt spēkā okupācijas normātīvus, tai skaitā saīsināto alfabētu un sagrozīto ortografiju. Izmantojiet tās pretstatu – klasisko latviešu pareizrakstību!

** www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html

Valters Feists

LVAK.wordpress.com

2017. gada 8. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Kluba zālē notiks priekšlasījums «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka – tās pagātne, tagadne un nākotne». Referente – filoloģijas zinātņu doktore Ieva Zuicena stāstīs par latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmu un iepazīstinās ar ūnikālās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saturu (tajā pavisam ir 3 miljoni vienumu), tapšanas vēsturi un nākotnes iespējām.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Priekšlasījumu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

2016. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tika izziņoti 2017. gada 23. janvāŗa preses konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrijā brīvprātīgi darbojās RLB latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji.

Gada vārda katēgorijā –

par spilgtiem pretendentiem atzīstami:
— “tuļķība” (tulkojumā radusies muļķība, neveiklība, valodas kropļojums);
— “saviskot” (svešvārda “apropriēt” vietā);
— “jaunuzņēmums“;
— “domvedis” (persona, kam uzticēta vai kas uzņēmusies izglītot sabiedrību kādos vispārīgos jautājumos); derīgs vārds, jo arī angļiem ir dažādi – “spin doctor“, “opinion leader“, “world leader“, “luminary” , bet “domvedis” ļautu pilnīgi izvairīties no svešvārdiem;
— “grāmatnieciskums” (sal.: angliski “bookishness” + “literacy rate” – cik daudz un cik labu lasāmvielu lasa cilvēks vai vispār sabiedrība, kāda tās grupa; senāk, kopš 1924. gada šīs vārds varētu būt lietots rakstītāja stila raksturošanai jeb kā sinonims vārdam “literārisms”);
— “īsstāvvieta” (īss un precīzs stāvvietas paveida apzīmējums [angļu valodā – “kiss-and-ride”]);
— “klientūrvedis” (uzņēmējdarbībā nebūtu viegli atrast ko citu priekš “account manager“, kas burtiski tulkojams nav, nav runa par kontu, bet klientu vai klientu kopu);
— “kustīte” (kustīga rotaļlieta; bērnībā tīri labi var iztikt bez svešvārda “kinētiskā [rotaļlieta]”);
— “mācīknis” (latvisks pretspars nevārdam “izglītojamais”, kas ieviests ar likuma spēku);
— “stambulētāji” (viena no 2016. gada polītiskām aktuālitātēm – grupējums, kas ilgojas dejot pēc svešas stabules, nedomājot piekrist augstāku spēku pavēlēm);
— “planšetvecāki” (vecāki, kas pārmērīgi paļaujas uz planšetdatoriem);
— “varnesis, varneši” (varētu aizstāt svešvārdu, anglicismu “establišments”/”isteblišments”);
— “gājcilvēks” (migrants, imigrants, pārceļotājs);
— “lūkpakaļa” (automobiļa paveids, aizstāj anglicismu “hečbeks”);
— “spilgtenis” (dzirdēts TV24 sporta raidījumā).

Galīgais lēmums – 2016. gada vārds ir “JAUNUZŅĒMUMS.
Žūrijas loceklis Aldis Lauzis norāda: “jaunuzņēmums” ir ‘jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā innovātīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu’ (angliski: startup). 2016. gada pavasarī šo vārdu tādā nozīmē apstiprināja arī LZA Terminoloģijas komisija. Kā jaunuzņēmumi atšķiŗas no jauniem uzņēmumiem vispār – skatiet: https://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company un https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunuz%C5%86%C4%93mums.

Gada spārnotā teiciena katēgorijā –

pamanīti dažādi izteikumi un apzīmējumi, kam sakars ar aktuālām norisēm tautā, sabiedrībā, pilsētnieku dzīvē:

— “kapu tramvajs” – kritika pret satiksmes līnijas izbūves ieceri, kuŗā nav ievērota cieņa pret Rīgas Lielo kapu apbedījumiem; turklāt šim jēgumam meklēti arī citi sinonimi, piemēram – “melu tramvajs”, “miljonāru tramvajs”;
— “Meliem īsas sliedes” – plakāts piketā pret Rīgas vadības kapu tramvaja ieceri (I. Zandere);
— “Ar lodēm šauj cilvēka ķermenī; ar vārdiem – apdraudēta valstiskuma ķermenī.” (Liāna Langa);
— “Barona ielas Sīzifa akmeņi” (Gints Knoks);
“Barona ielas rekomendējošā peldjosla un alpīnistu pāreja.” (Viesturs Krūmiņliepa);
“Savickis šovakar jūtas izdukurēts” (pamanījis Uldis Lavrinovičs);
“Kompetence ar ierobežotu atbildību.” (Ivars Svilāns)
“Mūsdienu bērni pat nenojauš, ka vēl ilgi pirms skārienjutīgiem telefōniem bija sitienjutīgie televīzori un spērienjutīgie ledusskapji.” (čivinājis Artūrs Žogla)
“Ne tikai eksprezidenti tas uztrauc.” (Aivars Eipurs; par VDK archīvu likteni)
“Par nejušanos gana laimīgiem … ir tendence justies vainīgiem.” (Ieva Dzelme-Romanovska – savā maģistra darbā “Laid mums tur laimē diet…”)
“Starptautiskā sociālā konstrukta diena” = 8. marts (Raivis Zeltīts).

Par 2016. gada spārnoto teicienu atzīts “MANS DOPINGS IR MANA TAUTA
(Mairis Briedis, 22. februārī, youtube.com/watch?v=O9Sk2n8ptEc&t=266).

Gada nevārda katēgorijā –

1) Lietvārdi

valoda-gada-vards-2016-nevardi-emocijas-sparnotie-teicieni-valodas-brinumi-terminologija-kludas

Katram vārdam ir savs … … …

— “mārketnīca”;
“dārznīca”;
“meistarnīca”;
“ekspektācijas”;
“kepka” (pagaidām gan lietots irōniskās pēdiņās);
“vraps”;
zakladka”;
— “bīčvolejbolists”
(plūdmales volejbolists);
“bilžu banka” (attēlu krātuve);
brančotēka;
“braunags”;
“gurmāns”;
“hakatons”;
“kampuss”;
— “kompetences” (ar nozīmi ‘prasmes, mākas’);
“konservācija” (kaŗa lidmašīnu…);
“radošums” (radīgums, kreātīvitāte; arī – jaunrade);
“ratatū”;
“rebrendings”;
— “scēnārijs” (par neplānotiem, nevēlamiem u. tml. notikumiem);
“sekcija” (nodaļa);
“senjors” (ja domāts seniors, vecāka persona);
“soctīklotājs”;
“Subsahāra”;
—  “trends”;
“tricikls”;
“vaimanoloģija”.

2) Noriseņi (darbības vārdi)

— “adoptēt” (par lolojumdzīvniekiem; var aizstāt ar “iemājināt” un “iesaimēt”);
čempionēt;
— “iepoustot”;
— “sapoustot”;
“izrunāt” (ja domāts – pārrunāt, apspriest kādu lietu);
“runa iet”;
“turēt rūpi”;
— “atgriezt” (ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’);

3) Kādeņi un apstākleņi (adjektīvi un adverbi)

— “antropozofais”;
“hospitālais”;
“individuāli manuāli” (domāts – ar roku, rokām);
“izzinošākais”;
— “smēķējošākais”;
— “strādājošākais [referāts]”;
— “domāt liekošs”
;
— “neskatītākā [filma]”;
— “visatalgotākais”;
— “nepopulārs [lēmums]”
(“Šādu teicienu var dzirdēt un izlasīt gandrīz katru dienu visos masu medijos. Tas ir dzirdams tik bieži, ka nav saprotams, kādēļ lēmums tiek saukts par nepopulāru, ja patiesībā tas ir populārs, jo tiek pieminēts ļoti, ļoti bieži.” – iesniedzēja skaidrojums);
“multivārāmais [katls]”;
— “elastīgo aukļu pakalpojumi” (“Latvijas Avīzē”);
— “kopistiski”
;
“šitur”.

4) Vārdu savienojumi

— “pārrakstīt vēsturi” (divos kontekstos – polītiskā propagandā, iespējams, tīši manipulātīvi, un sporta sasniegumu kommentāros – ačgārnā nozīmē);
“aizlikts deguns” (rusicisms; domātas stipras iesnas);
“aktīvā novecošana” (domāta aktīva, darbīga, moža vecumdienu pavadīšana);
“argona metināšana” (metināšana ar argonu kā līdzekli, pareizi: “argonmetināšana”);
“atpakaļ gaita” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“pakaļ darinājums” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
“atslēgas lēmēji” (kalkojums no angļu, varbūt krievu valodas?);
“juridiskā technika” (metodes; ieradumi; prakse?);
“Klimata pārmaiņu finanču instruments”;
— “Eiromelanomas akcija”;
galamērķi uz kūrortiem;
— “Helovīnu aplikācijas”;
— “krizes financēšana” (“92% iedzīvotāju neatbalsta degvielas nodokli bēgļu krizes financēšanai”, TVnet 09.02.2016.);
— “kustība stāv” (tramvaji apstājušies);
— “lokāciju menedžere”;
lielākā bilde, lielā bilde” (kopaina);
— “ķermeņa dubultniece” (līdziniece);
— “melnās jāņogas” (upenes);
— “zefīra kebabs;
— “nonestablišmenta līdeŗi;
— “pašmāju puiši;
— “sākotnējās ledus formas”;
— “dīdžeju sets”;
— “Sibirijas mēris (latviskāk un kompetentās vārdnīcās: liesas sērga!);
— “startapu ekosistēma”;
— “startup šarms”;
— “hendleri strādā suņu centros”;
— “lokāli tiešām apokaliptiskas technologas katastrofas” (IR.lv);
— “Vozduchoflotskais prospekts” (“Delfi”);

5) Izsauksmes vārdi un emōcijfrazes

— “vau!”;
“labs punkts!”
— “mani tas neuzrunā!”
— “nēnu”

Žūrija atzinusi, ka 2016. gada nevārds ir “EKSELENCE (ja lietots ar nozīmi ‘izcilība’, tādos savienojumos kā “ekselences balva”, “ekselences centrs”, “ekselences skola”, “ekselences tīkls”, “ekselences grupa”, “ekselences stipendijas”. “Ekselence”, kā redzams vārdnīcās, jālieto tikai vienā nozīmē, proti, ar šo titulu uzrunājot augstas amatpersonas – polītikā, reliģiskā dzīvē.

Gada savārstījums . . .

ir ceturtā ilggadējās aptaujas katēgorijā. Tajā šogad par vienu no spilgtākajiem (bet diemžēl arī visai tipisku pēdējos gados) atzīts kāds lauzītā valodā, dīvainā teikuma daļu sastatījumā veidots oficiāls nosaukums:

— “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek financēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi”.

Iesūtīti vēl dažādi īsāki, bet tomēr jocīgi izteikumi
kā monitorēt caureju” (pa radio);
“izglītojamo vērtību izglītības audzināšana”,
— “virzīt darbam”,

“Babītes ezerā noķerts maluzvejnieks”,
desu īpašums”,
— “iebiezināta piena produkta izstrādājums”
,
Kaimiņi ar ķermeņa atdzišanu atrod ārā guļam vīrieti pēc strīda ar draudzeni” (Leta, Apollo);
— “Mantojuma komplektēšana atmiņas institūcijās”.

Šai rakstā varējāt iepazīt tikai nepilnus 10 procentus visa 2016. gada vākuma. Iespēja to apspriest sīkāk ir RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša sanāksmēs, kā arī rakstot vēstuli uz adresi: Latviešu valodas attīstības kopai / RLB nams / Merķeļa ielā 13 / Rīga, LV 1050.

Turpmāk gaidām no ikviena valodas lietotāja jau 2017. gadā pamanītu vārdu, nevārdu un teicienu pieteikumus. Aptaujas e-pasta adrese – gadavards@inbox.lv. Lūdzam pievienot arī skaidrojumus un kontekstu.


Gada vārds, nevārds, teiciens – kopš 2003. gada.


3. oktōbrī diskutēs par modernu un plašu somu-latviešu valodas vārdnīcu.

30.09.2016. LVAK izvēsts plašsaziņas līdzekļiem.

Rīgas Latviešu biedrības namā pirmdien, 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00 iepazīstinās ar topošu divsējumu somu-latviešu vārdnīcu.

Šā veiciena pirmsākums – ideja veidot pašam savu “pagaidu vārdnīcu” radās jau 90. gadu vidū. Izveidoto krājumiņu tulkotājs Matīss Treimanis pārbaudījis praksē, strādādams pie sava pirmā somu romāna tulkojuma. 2010. gadā, krizes laikā, aptrūkstoties citiem darbiem, Matīss pamana, ka viņam jau ir gluži viegli lasīt, pētīt un saprast trīssējumu somu valodas skaidrojošo (vienvalodīgo) vārdnīcu. Tāpēc darbu pie somu-latviešu vārdnīcas nolēmis atsākt.

Jaunās somu-latviešu divvalodu skaidrojošās vārdnīcas galīgais apjoms būs vismaz divi palieli sējumi, kādi 100 tūkstoši vārdu. Pirmā sējuma ievaddaļai jau tiek veidots un precīzēts itin izvērsts latviešu un somu valodas gramatikas pārskats (vārdu, teikumu uzbūve), ko būs viegli apgūt, jo tas veidots pēc sastatījuma principiem.

Matīss Treimanis latviski tulkojis vairāku somu autoru daiļdarbus (Arto Pāsilinnas, Sisko Istanmeki, Kauko Reihkes un Kari Hotakainena), īsprōzu, filmu subtitrus un mazliet dzeju, kā arī lietišķus tekstus. Mācījies Tartu (Igaunijā), beidzis Latvijas Universitāti.

3. oktōbŗa priekšlasījumā M. Treimanis iepazīstinās ar vārdnīcas uzbūvi un savā darbā izmantotiem avotiem. Īpašu interesi varētu raisīt izvērstie jeb tādu vārdu šķirkļi, kam ir ļoti daudzas nozīmes vai lietojuma konteksti (pat līdz trīsdesmit sešiem – vienam pašam vārdam!).

“Šī vārdnīca tiek veidota tā, lai būtu piemērota arī somiem, kas vēlas mācīties latviešu valodu – sniegtas lietvārdu, skaitļa vārdu, īpašības vārdu un divdabju formas abās dzimtēs, sevišķa vērība piešķirta latviešu verbiem ar priedēkļiem,” komentē Matīss Treimanis.

Priekšlasījums “Topošā somu-latviešu divvalodu skaidrojošā vārdnīca” ir viens no RLB Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša tematiskajiem vakariem. Šai diskusijā būtu ieteicams iesaistīties cilvēkiem ar dažādu pieredzi, vēlmēm un turpmākajām interesēm – dažādu valodu lietotājiem, apguvējiem, salīdzināmās, somugru un baltu valodniecības speciālistiem un studentiem, vārdnīcu un literārās valodas kvalitātes vērotājiem, vērtētājiem un kopējiem.


Par LVAK – https://LVAK.wordpress.com/about/
Par RLB – http://www.rlb.lv/sakums/nest-gara-gaismu-un-zinasanas-tautai-
Saziņai – LVAK@inbox.lv, gadavards@inbox.lv.
Tālr. 26447286 (LVAK koordinātore Vineta Poriņa).
Informāciju sagatavoja Valters Feists, Latviešu valodas attīstības kopas vietņvedis.


 

Latviešu valodas attīstības kopa aicina noklausīties Dr. habil. philol. Daces Markus stāstījumu «Sistēmiskums bērnu valodā», kas notiks 7. decembrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

«Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā» teikts, ka valoda ir «zīmju sistēma kā cilvēku sazināšanās un domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā informācijas fiksēšanai, saglabāšanai un tālāknodošanai».

Bērnu valoda. Dace Markus. Stāstījums Rīgas Latviešu biedrībā 2015. g. 7. decembrī.Zīmju sistēma. — Vai vienmēr sistēmiska?

Šajā tikšanās reizē ielūkosimies bērnu jaundarinājumos. Tie atbilst dziļajam valodas līmenim — t. s. valodas sistēmai, bet bieži ir pretrunā ar normu, t. i., vispārpieņemtu lietojumu, tradiciju.

Bērna attiecības un sadarbība ar citiem cilvēkiem ir stimuls valodas attīstībai. Bērns dzīvo sabiedrībā, viņš grib runāt un saprast, ko runā pārējie. Viņš gribētu uzzināt, ko domā arī sunītis, kaķītis, puķes un koki, bet vismaz — ko runā cilvēki. Latviski runājošo bērnu valodas piemēri liecina par loģisku, mērķtiecīgu un ļoti radošu darbošanos ar valodas līdzekļiem, kuŗā var saskatīt sistēmiskumu un attiecīgi to pētīt. Dziļā valodas sistēma nav tas pats, kas normas un tradicijas, un tieši šī atšķirība paveŗ ceļu jaunradei.

Bērna valodas iespējamās atkāpes no normas ir prognōzējamas tajos gadījumos, kad valodas sistēmā ir radušās kādas nerēgulāras konstrukcijas. Tomēr bērna runā paliek arī neparedzamības faktors, kuŗa radītās variācijas nav iespējams uzskaitīt.

(Dace Markus – 08.11.2015.)

Rakstu krājumā «Bērnu valoda Latvijā XXI gadsimtā» pētnieces Rasma Purmale un Vladislava Uršuļska 131.–148. lappusē apraksta bērnu jaunradi. Pamanīta tādu noriseņu jeb darbības vārdu darināšana, kas atšķiŗas no zināmiem, vārdnīcās iekļautiem vārdiem gan morfoloģiski (pēc uzbūves), gan sēmantiski (pēc nozīmes). Daži tādi vārdi, kamēr bērns nav iemācījies pareizo vārdu vai formu, varētu radīt pārpratumus. Bet citi varētu bagātināt mūsu valodu, parādīt arī pieaugušiem valodas lietotājiem, ka latviešu valodā ir iekšējas, dabiskas attīstības iespējas – to ļauj gan mūsu domāšana, gan pati valodas struktūra. Daudzas svešvalodas ir mazāk lokanas!

Divus līdz četrus gadus veci bērni jau prot vārdus, kas izsaka pamatvajadzības un kustības, un pamazām sāk valodā izteikt arī redzēto, dzirdēto un savas izjūtas (jeb kognitīvos un komūnikātīvos pieredzējumus) – tā novērojušas R. Purmale un V. Uršuļska.

Daži 3–4 g. vecu bērnu darinājumi:
«saģērbījos» (=saģērbos),
«iesitīju» (=iesitu),
«centījos» (=centos),
«samirkstināju» (=samērcēju),
«zīmējas» (=zīmē),
«ej» (=iet [tagadnē]),
«ļoti nokājojos» (=daudz staigāju),
«sakapojām» (=aiznesām puķes uz kapiem),
«galviņa domājas» (=domāju),
«pistolēt»,
«uzpurnot»,
«kokoties» (par vāverīti),

Izmantodama skaņu atdarinājumu modeli un spēlēdama leļļu teātri, trīsgadīga meitene runājusi: ruksītis — ruk, ruk, gulbītis — gulb, gulb! (D. Markus 2006. gada raksts «Valoda ievada bērnu kultūrā» — «Latvijas Avīzē».)

Gulbji, pīles, bērnu valodā - kā runā putni? Balsis.

Pīļu balsis dažādu tautu bērni atdarina atšķirīgi, secināts aptaujā. Lietuviski – «ut, ut», latviski – «pēk, pēk»,
ukrainiski – «tak, tak», italiski – «kva, kva», krieviski – «kŗa, kŗa», bet kanadiešu bērni – «kvak, kvak».

«Bērni visai plaši ar dažādiem paņēmieniem darina antonimus, vadoties pēc savas intuitīvās opozicijas izjūtas.» – pauž Mg. philol. Egīls Skudra (tajā pašā rakstu krājumā «Bērnu valoda Latvijā XXI gadsimtā»).

Piemēri:
«burka pilnojas» (kad bļoda tukšojas),
«bārda noaug» (kad skujas),
«izbijās» (=beidza pastāvēt, beidzās),
«atķerināt» (=atkabināt; kad kāds kaut kur pieķēries).

Mazi bērni darina arī kauzātīvus noriseņus (tie nozīmē ‘likt veikt vai notikt attiecīgajai darbībai’), kas atšķiŗas no ierastās, par pareizu atzītās formas:
«izkusināt» (=izkausēt),
«mirktināt» (=mērcēt),
«nogrimināt» (=nogremdēt),
«dzertināt» (=dzirdīt).

Egīls Skudra secina – «būdami vēl bērni, viņi pievērš mūs ielūkoties valodas dabā, pamanīt to, ko citkārt savā runas automatikā nepamanām; bērni parāda, ka aiz tradicijas var slēpties aloģismi».

P1100678__apstr_sepijaRīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) kopā ar partneŗiem no 2015. līdz 2017. gadam tiek īstenots pētniecisks veiciens «Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications», kuŗam ir visai plašs tvērums: komūnikātīvās attīstības testa izveide, vērojumi par izrunu un normātīvo datu ieguve, speciālizētu runas korpusu izveide, izrunas un gramatikas apguves eksperimenti.

Nāciet 2015. g. 7. decembrī uz LVAK rīkoto priekšlasījumu un uzziniet vēl vairāk par atradumiem bērnu valodā, analizes metodēm un rezultātiem! RPIVA profesore un vadošā pētniece Dace Markus referēs Rīgas Latviešu biedrības namā jau trešo reizi.

Norises vieta – Merķeļa ielā 13, 301. telpā, sākums pulksten 18:00.
Ieeja brīva. Pēc priekšlasījuma – jautājumi, diskusija.

Saziņai: LVAK@inbox.lv
Gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un savārstījuma iesniegšanai: gadavards@inbox.lv

Ruta Šterna, Dace Markus, Anna Vulāne, Maija Sinka (RLB LVAK)

Anna Vulāne (otrā no kreisās), Dace Markus (vidū) – referāts
par bērnu valodas pētniecības projektu 2015. g. 1. jūnijā;
iepazīstina ar nesen iznākušo krājumu «Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā».
                                                                                          Sk. arī : LVAK grāmatu krājums.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Aicinām 2015. gada 2. martā pulksten 18:00 atnākt uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur filologs un terminologs Aldis Lauzis stāstīs par ģenitīveņiem latviešu valodā. Šis ir viens no priekšlasījumiem, ko katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK.wordpress.com).

A. Lauzis ģenitīveņu pētīšanai pievērsies jau vairākus gadus. Viņaprāt, «sastingstot un iekonservējoties lietvārda ģenitīva formai (padomju, latviešu, angļu, valsts)», rodas jauni nelokāmi adjektīvi. Ir izteikta hipoteze, ka tā ir ģenitīveņu papildgrupa, jo to sēmantika ir pietiekami tāla no ierastā nozīmiskā tvēruma, kas piemīt ģenitīvam — latviešu valodā itin produktīvam, daudznozīmīgam locījumam. Par šo temu Aldis Lauzis jau runājis Endzelīna konferencē 2006. gadā, referātā «Ģenitīveņa un lietvārda ģenitīva robežšķirtne».

Pirmā plašākā publikācija par īstajiem ģenitīveņiem ir Jāņa Kušķa raksts «Ģenitīveņu tipi», kas ietverts «LVU zinātnisko rakstu» 1976. gada laidienā «Valodas sistēma».

Jānis Kušķis skaidro šādi. — «Ģenitīveņi funkcionē tikai ģenitīva formā un atšķirā no nelokāmajiem substantīviem citu locījumu nozīmes neiegūst arī teikumā. Ģenitīveņu otrā daļā var būt vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīvs. […] Deklinējamos lietvārdus, kas veidoti ar priedēkli, palaikam nešķiŗ no ģenitīveņiem, kam ir tāds pats priedēklis, lai gan ģenitīveņi nav deklinējami.» (Piemēram — «pazeme» un «pazemes» [«pazemes telpa»].)

Bieži (bet ne vienmēr) ģenitīveņi ir salikteņi:

1) ar numerāli pirmajā daļā — «trīsistabu», «vienpartijas», «piecpirkstu», «divbalstu», «daudzdienu»;
2) ar adjektīvu — «smagkravas», «biezsienu», «dažādkrāsu», «viseiropas», «mazcenas»;
3) ar pronōmenu — «tābrīža», «šāgada», «citpilsētas», «pašnozīmes», «pašfrekvenču»;
4) ar substantīvu pirmajā daļā — «pulveŗveida», «plūcējtipa», «krēmkrāsas»;
5) ar adverbu pirmajā daļā — «iknedēļas», «garkrasta», «gaŗāmbraukšanas», «gaŗāmejas»;
6) ar prepoziciju pirmajā daļā — «starpvalstu», «bezvadu», «pretvīrusu», «ārpuskārtas».

Tajā pašā publikācijā J. Kušķis arī atzīst — «Pēdējos gadu desmitos ģenitīveņu produktīvitāte pieaugusi.» / «Materiāls ir vākts kopš 1956. gada, izrakstot latviešu periodikā sastopamos ģenitīveņus; tie noklausīti arī Rīgas radioraidījumos. […] Ģenitīveņi nav meklēti terminoloģiskos izdevumos, kur to ir visai daudz.» / «Bagātāks ir ceturtais tips, […] turklāt ģenitīveņu ar -veida kļuvis daudz vairāk.»

Atgriezu-iela-Jekaba-iela-Saeimas-nams-latviesu-valoda-genitiveni-Aldis-Lauzis-Janis-Kuskis-ipasibas-vardi-nelokamiVēl citai nelokāmu adjektīvu grupai piemīt būtiska atšķirība — tie varētu būt radušies no noriseņiem (darbības vārdiem), nevis kādā ģenitīviskā ceļā. Tādi ir, piemēram, «piespiedu», «gāju» [«gāju putni»], «lidu», «pagaidu», «izvedu» [«izvedu muita»] (Jēkabs Dravnieks, 1921). Tāds šķiet redzams arī uz plāksnītes Saeimas nama tuvumā: «Atgriežu iela» — iela, kuŗai vaļā ir tikai viens gals un kuŗa ir tik īsa, ka gājējs itin drīz atgriežas.

Salikteņi ar «peld-» nevarētu būt radušies no darbības vārda tagadnes (latviešu valodas morfoloģijā nepieņemams paņēmiens!); ticamāk — no nelokāma adjektīva «peldu»; vai no kāda lietvārda. «Peldnodoklis», kas peldēt vispār nevar, sākotnēji lietots formā «peldu nodoklis». «Peldviesu» priekštecis bijis «peldu viesi». Peldes varētu būt notikušas «pelžu vietās» (?), tomēr lietots apzīmējums «peldu vieta», vēlāk jau «peldvieta». Mīlenbacha vārdnīcā ir šādi lietvārdi: daudzskaitlinieks «peldi» un 3. deklinācijas vārds «peldus» (atrodams Raiņa radītajā «Fausta» tulkojumā:
«… pēc gaŗu gaŗiem receptiem
Tas zāles kopā maisīja.
Pie lauvas sarkanā kā precinieka sēja
Tur lilju siltā peldū laulībā
,
No viena trauka otrā abus lēja,
Kā kāzu gultā, uguns karstumā;»).

Rīgā un Liepājā ir «Peldu iela» — ģenitīvenis šajā nosaukumā tātad vēl pētāms!

Peldu-iela-Vecriga-klubi-klubs-kafejnica-plaksnite-nosaukums-genitiveni-latviesu-valodaTeksts un foto: Valters Feists


 

LVAK rīkotie referāti ir apmeklējami bez maksas. Tie notiek RLB nama 301. telpā.
Sazinieties ar mums šeit.

 LVAK.wordpress.com

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org