Archive for the ‘mācīšana’ Category

Pirmdien, 2019. gada 7. oktōbrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Būt vai nebūt latviešu valodai diasporā?».

 

Šīs reizes referente — Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja
Anta Lazareva.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 


2019. gada 3. jūnijā RLB namā notika priekšlasījums «Kas būtu uzlabojams latviešu valodas mācīšanā skolā?».

Ko pastāstīja filologs, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis, — varat noskatīties un noklausīties šajā ierakstā.

 



 

brivibas-piemineklis-sapulce-valoda-par-valodu-latvietibas-saglabasana-latviesi-asv-trimda-domubiedri-referats-divvalodiba-sietlas-universities-latvianAicinām visus, kam svarīga latvietība un kas interesējas par latviešu kopīgo un individuālo likteni mūsdienu pasaules plašumos, 2016. gada 5. septembrī 18:00 noklausīties stāstījumu

«Runā ar mani latviski!».

 

Šo priekšlasījumu sagatavojusi Iveta Grīnberga, latviešu vieslektore Vašingtonas universitātes Skandinavu studiju departamentā Sietlā (ASV; sīkāk⇛).

«Latvieši, kas agrāk vai pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ pametuši Latviju, nav gatavi atteikties no savas identitātes. Tā kā valoda ir liela identitātes daļa, izceļotāji to cenšas saglabāt un mācīt saviem bērniem. Priekšlasījums būs veltīts latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguves aspektiem, ar ko sastopamies ārpus Latvijas.»

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 05.09.2016. pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.

Latviešu valodas mācīšana latviešu bērniem un jauniešiem — plaša un svarīga joma! Diemžēl tā gandrīz pamesta novārtā, jo daudz līdzekļu paņēmusi valodas mācīšana cittautiešiem, ārzemniekiem, pūliņi un mēģinājumi tos integrēt, kam neredz ne gala, ne malas.

Pēdējos gados dzimtās latviešu valodas mācību programmas Latvijas skolās dažos aspektos būtiski vājinātas un eksāmenu prasības atvieglinātas. LVAK uzsveŗ, ka latviešu jauniešu dzimtās valodas prasme tiek sistēmatiski pazemināta, lai skolas varētu beigt un eksāmenus nokārtot arī nelatvieši.

Par latviešu valodu latviešu skolās jau iesākām LVAK priekšlasījumu seriju 2016. gada aprīlī un maijā, bet 6. jūnija vakarā sapulcēsimies atkal — laipni gaidīti visi interesenti!

Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu. Bieži vien vāja ir valodas kvalitāte presē, reklāmās, grāmatās, tulkojumos, uzrakstos un dokumentos. Vai kļūs vēl sliktāk?

Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, ko veica Padomju Savienība, nebija vis kāda pēkšņa steigšanās palīgā „apspiestām“ tautām, bet gan mērķtiecīga anektēšana, sabiedrības pārveidošana, pakļaušana, sodīšana un nežēlīga, neatgriezeniska pāraudzināšana. Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu.

«Latvijas un citu Baltijas valstu izglītības attīstības ceļš tika varmācīgi pārtraukts, uzspiežot citu pasaules redzējumu un mainot sabiedrības vērtību sistēmu.»
Tā raksta Normunds Dzintars, kuŗš 6. jūnijā pulksten 18:00 referēs Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā vakarā RLB namā (Merķeļa ielā 13, 301. telpā).

Priekšlasījuma tema: «Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem — mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām».

Normunds Dzintars, valoda, valodniecība, promōcijas darbs, latviešu valodas mācību programmas, izglītības saturs, referāti par valodu, citāti, domas, spārnotās atziņas.

Dr. philol. Normunds Dzintars ir Liepājas Valsts 1. ģimnazijas skolotājs, dzejnieks
un Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas loceklis.

Savā promōcijas darbā* N. Dzintars pauž: «Skola un īpaši valodas mācību jautājums vienmēr ir bijis spēcīgs polītisks ierocis. Latvijas izglītības sistēma (arī dzimtās valodas apguve) tika iekļauta vienotā centrālizētā sistēmā, kas kopīga visai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS).»
* – «Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts» (Liepājas Universitāte, 2013. g.; citāti kursīvēti).

Par ko bieži kritizē PSRS tipisko mācīšanas pieeju? — «Skolēniem bija mechaniski jāatceras liels teōrētiskā materiāla apjoms, kas bieži vien nav pat saistīts ar prasmi lietot valodas zināšanas praksē.»

«Pētījumi par dzimtās valodas mācības vēsturi Eiropā liecina, ka mācību satura atlasē ir izteiktas divas radikāli pretējas pamata tendences: komūnikātīvās kompetences dominance pār valodas sistēmu (gramatika valodas mācību procesā ir mazsvarīga); gramatiskās kompetences dominance pār komūnikātīvo kompetenci (gramatikas apguve ir valodas apguves mērķis). Latvijā tāpat kā bijušajā PSRS [diezgan ilgu laiku] tikusi ievērota otrā tendence.»

sinonimu-vardnica-tematiska-senvardu-senu-vardu-gramata-latviesu-valoda280

Tauta savā valodā varēja smelties spēku —
arī apspiestības laikos — izglītoties, lasīt, radīt…

Interesanti, ka Latvijā mācību saturs zināmu laiku palicis nemainīgs – kamdēļ? «Iespējams, ka latviešu valodas mācību saturā pārmaiņas nenotiek būtisku draudu – rusifikācijas – dēļ, tāpēc prīmāra šķitusi pamatīga latviešu valodas gramatikas apguve. To var uztvert arī kā cīņu par dzimtās valodas saglabāšanu, kuŗas pastāvēšana bijusi reāli apdraudēta. Otrā iespēja [… – tādu] tradiciju ievērošana dzimtās valodas apguvē, kas pazīstamas kopš latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta izveides sākotnes.»

Aicinot pētīt, kā latviešu valodu mācīja padomju okupācijas laikā, ir norādīts, ka daudzos (gandrīz visos) mācību priekšmetos un nozarēs tolaik bijusi pamatīga polītiska ietekme – ne tikai literātūrzinātnē, vēsturē, lingvistikā, bet pat arī, piemēram, mūzikā! Mūsu skolās izmantotā gramatika tradicionāli pētīta, izmantojot salīdzināšanu ar dažādām citām valodniecības ievirzēm.

«Latvijas brīvvalsts laikā – 20.–30. gados notiek skolēniem piemērota mācību satura meklējumi. Latviešu valodas mācību priekšmeta apguve saistīta ar nacionālās pašapziņas veidošanu. Par pamatskolas uzdevumu izvirzīts mērķis iemācīt skolēnam latviešu valodas pareizu lietojumu gan mutvārdos, gan rakstos, kā arī lietišķajos rakstos.» Kamēr vien okupācija 1940. gada vasarā nav izjaukusi un samaitājusi visus cildenākos latviskos centienus, brīvajā Latvijā turpina izstrādāt latviešu valodas mācību grāmatas. Šis darbs ir «cieši saistīts ar galveno mērķi izglītībā: veidot Latvijas pilsoni, kam svarīga tēvzemes mīlestība, cieņa pret savu valodu un valsti.»

Kas bija novērojams pirmajā okupācijas gadā? – «Mainījās būtiski akcenti izglītības sistēmā – nacionālās audzināšanas vietā nāk „internacionālā audzināšana“, kas pakāpeniski ietekmē arī latviešu valodas mācību saturu (visspilgtāk tas redzams mācību programmu ievadā un mācību grāmatu uzdevumu tekstos). Pāreja uz „padomju skolu“ notiek viena gada laikā, lai gan arī šajā procesā vērojamas dažādas tendences: vadošā nōmenklātūra deklarē jaunus principus, kas visiem skolā jāievēro, bet ne visi skolotāji akli pakļaujas diktātam, strādā tāpat, kā to darījuši agrāk; par to liecina Latvijas Valsts archīva (LVA) dokumenti, kuŗos fiksētas nacionālisma izpausmes gan skolotāju, gan skolu direktoru darbā.»

To, vai mācību materiāli, grāmatas un to teksti atbilst padomju ideoloģijai, pārrauga jaunizveidotas komisijas; cenzori iegūst varu pār mācību grāmatu autoriem un apgādiem, kuŗi tādējādi vairs nevar darboties brīvi.

Tomēr pirmajā okupācijas gadā neko daudz pārmainīt nepagūst. – «Programmā gan mainīti mācību mērķi un uzdevumi, bet gramatikas viela ir tā pati, kas latviešu valodas mācību saturā bija iekļauta Latvijas brīvvalsts laikā. Skolotājiem tiek sniegtas norādes, kā jāstrādā jaunajos apstākļos, taču gada laikā ko būtiski mainīt neizdodas, jo skolotāji lielākoties ir tie paši, kas mācījuši Latvijas brīvvalsts laikā.»

Normunds Dzintars savos pētījumos aplūkojis arī mācību programmu mērķus un uzdevumus laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam. Jau drīz pēc neatkarības atgūšanas latviešu valodas mācību priekšmets iegūst jaunus standartus: 1992. gadā pamatskolā, bet 1993. gadā – vidusskolā.

Ar Normunda Dzintara referātu izskan LVAK 2016. gada pavasaŗa darba posms, taču latviešu valodas mācīšanu latviešu skolās apspriedīsim arī 5. septembrī, kad atsāksies ikmēneša pirmās pirmdienas tematiskie vakari par valodu.

Daudz vairāk par šajā rakstā minētām temām uzzināsit, ja atnāksit 2016. gada 6. jūnijā pulksten 18:00 uz Rīgas Latviešu biedrības namu.

LVAK.wordpress.com
Aprakstu sagatavoja Valters Feists.

rigas-latviesu-biedriba-sarikojumi-afisa-sarikojumi-valodnieki-valodas-politika-macisana-paidagogija-izglitiba-satura-attistiba

Aicinām piedalīties skolu darbībai un latviešu valodas apguvei veltītā tematiskā vakarā, kas notiks
2016. gada 2. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā.

Referēs Bauskas Valsts ģimnazijas latviešu valodas un literātūras skolotāja Vija Cerusa. Tematiskais pieteikums: mācību priekšmets «Latviešu valoda» mūsdienīgā mācību procesā: veiksmes, problēmas un risinājumi.

Ielūdzam! - 02.05.2016.: Mūsdienīga latviešu valodas mācīšana, problēmas un risinājumi – stāsta Vija Cerusa.Priekšlasījumā uzzināsim par latviešu valodas mācību mērķiem un uzdevumiem, mācību līdzekļiem un metodēm. V. Cerusa ir Bauskas un Rundāles novada latviešu valodas un literātūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, kā arī biedre Latviešu valodas un literātūras skolotāju asociācijā.

Skolotājas praktiskā pieredze, personīgie novērojumi un viedoklis par problēmām, kas traucē skolēniem apgūt pareizu literāro rakstu valodu, ļaus turpināt LVAK iesākto diskusiju par latviešu valodas apguvi. Tās moderātore – valodniece un publiciste, LVAK vadītāja Dr. philol. Vineta Poriņa.

Lasīt, klausīties, pierakstīt jeb konspektēt dzirdēto, izteikt un pamatot savas domas mutiski un rakstiski, rakstīt un izkārtot pašam savus mācību darbus – tādas ir skolēnam un studentam vēlamās valodiskās spējas un to izpausmes. Pēc vidusskolas beigšanas katram jaunietim būtu jāspēj lietot valodu tik veikli, lai dažādos veidos varētu arvien nopietnāk sākt iesaistīties norisēs, darbos un centienos, kas raksturīgi patstāvīgam individam, un lai droši ritētu viņa tapšana par harmoniskas un kultūrālas sabiedrības locekli. Lai mijiedarbība ar apkārtni cilvēku bagātinātu, jau agrīnās jaunības posmā būtu jāiegūst prasme – gan valodā, gan caur valodu – atšķirt graudus no pelavām: pētīt un aptvert, kas kur iederīgs, kā nosaucamas dažādas lietas un kā veidojams paudums (teksts, runa, saruna, pētījums u. t. jpr.) sadzīvē, profesionālās attiecībās. Tas paveŗ ceļu uz turpmāku pasaules izzināšanu, dzīves izpratni dažādos līmeņos un, līdzās citām zinībām un personības iezīmēm, ir pat uzskatāms par laimes, darbīguma un pašreālizācijas pamatu.

Gaidīsim visus interesentus 02.05.2016. vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā.


 

Latviešu valodas attīstības kopa ir dibināta 2001. gadā un katru gadu rīko desmit tematiskus vakarus par valodu. LVAK jaunumi, raksti un sarunas — vietnē LVAK.wordpress.com un čivinātavā twitter.com/LVAK_valoda.

LVAK publikācijās izmantojam klasisko latviešu pareizrakstību.

P1110550_bernu_laukums_kntr_520_valodas_macisana_skolas_skolotaji_gada_vards

«Mūžīga attīstība, mūžīga pārmaiņa ir valodas dzīvība.» — Kārlis Mīlenbachs

25. jūnijā saņemta ziņa, ka Baltistikas institūta liktenis Greifsvaldes Universitātes Filozofijas fakultātē vēl nav galīgi izlemts. Lemšana atlikta uz 24. jūliju. Līdz tam laikam varat turpināt pievienot savas balsis elektroniski: tinyurl.com/instituts

6. jūlijā (pirmdien) pulksten 7:47 “Latvijas Radio 1” stāstīja par Baltistikas institūtu; intervēts institūta vadītājs, valodniecības profesors Štēfans Keslers (Vācija, Greifsvaldes Universitāte).
«Pagaidām neslēgs Vācijā pēdējās baltu valodu studiju programmas» (LSM.LV)


 

2014., 2015. gads… — pasaule ir nemierīga, un saiknes starp Austrumeiropas, Viduseiropas un Rietumeiropas kultūrām ir jāstiprina, jālolo un jāpaplašina cītīgāk nekā jebkad agrāk kopš Berlīnes mūŗa krišanas!

Baltu valodu studijām un pētniecībai draud neatgriezenisks zaudējums: var tikt likvidēts 1991./1993. gadā aizsāktais, iespējām bagātais, daudzu apmaiņas studentu, viesu un absolventu labā atmiņā palikušais Greifsvaldes Universitātes Filozofijas fakultātes Baltistikas institūts (BI).

IMG_(1)_Jauno_baltistu_vasaras_skolas_dalibnieki_1999._g.(BI direktors J. Range, doc. L. Kleina u. c.)__mbTikai kopā ar lietuviešiem, slavistikas studentiem, ukraiņiem… un daudziem citiem atbalstītājiem no valodniecības un citām nozarēm pašlaik ir izdevies savākt vairākus tūkstošus parakstu pret slēgšanu. Lūdzam visus parakstīties!
Dodiet šo adresi arī citiem – http://tinyurl.com/instituts

IMG_(6)_Jauno baltistu vasaras skola 1999. g. Centra - toreizeja latviesu valodas lektore Evija LiparteLasiet ziņas par draudošo Baltistikas institūta likvidēšanu (2015. gads):
·  latviski – “Ubisunt.lu.lv” un “Irir.lv“;
·  lietuviski (14. jūnijā un 21. jūnijā – BNS ziņo: lēmums vēl nav pieņemts);
·  vāciski (16. jūnijā un 28. maijā);
·  krieviski (ukrainistikas virziena pārstāvju vēstules parakstīšana – 18. jūnijā, ar foto);
·  LVAK: Baltu filoloģijas institūts Vācijā jāaizstāv pret budžeta atņemšanu (arī fotografijas).

Lietuviešu valodā lasāms arī visai detālizēts raksts par Baltistikas institūta 20 gadu ilgo vēsturi un sasniegumiem (PDF, 7 lappuses, valodniecības žurnālā “Baltistica.lt” nr. 1 (2013)).

IMG_(4) Baltistu skolas nodarbiba, A. Trumpa, I. Kurzemniece, lektros P. Slobinskis


RLB LVAK koordinātore Maijas Sinka-Gobiņa norāda:  «Baltistikas institūts Greifsvaldē ir pēdējais no vairākiem, kas vēl nopietni darbojas Vācijā. Vācijai un Baltijas valstīm ir līdzīga patieso vērtību sapratne un apziņa. Tādēļ ceram, ka  Greifsvaldē nelems destruktīvi aktuālā ģeopolītiskā konteksta dēļ.»

Attēlā – Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald galvenā ēka; sk. arī Vikipaidijā.)

IMG_(5)_Greifsvaldes_Universitates_centrala_eka_sepia

Petīcijas parakstītāju sarakstā atradīsit ne vienu vien augstu amatpersonu, sabiedrībā pazīstamu kultūras darbinieku, valodas un izglītības iestāžu darbinieku.

IMG_(7)_0008_Anita_Trumpa_2001_progr_SocratesVarbūtējās BI slēgšanas iemesls — vietējā vācu budžetā esot jātaupa nauda, ko tērē par darbavietu nodrošināšanu, un tas ir Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes jeb pavalsts lielmēroga lēmums, kuŗā gan īsti netiek ņemtas vērā Baltijas valstu un to zinātnieku «sīkās» intereses. Tomēr, sazinoties ar dažiem Latvijas polītiķiem un par valodu atbildīgu iestāžu vadītājiem, kā arī pieredzējušiem latviskuma un latvietības aiztāvjiem, mums ir radusies cerība, ka financējums Baltistikas institūta darba turpināšanai tiks atrasts.

Vienīgā pašlaik saglabājusies vieta Vācijā, kur latviešu un lietuviešu filoloģiju var studēt bakalaura un maģistra programmā — tas nav nekāds sīkums!

Cerību nezaudē arī tagadējie BI darbinieki; attēlā pirmais no kreisās — institūta vadītājs profesors Štēfans Keslers.

institut 2014 kai_apstr_nocirpts_sepia

Baltistikas institūtā iecienītas ir arī vasaras skolas jeb «Sommerakademie» (līdzās pilnvērtīgām bakalaura vai maģistra programmām). Jau 1999. gadā baltistu vasaras skola noritēja profesionālā un draudzīgi kollēģiālā noskaņā (dalībnieki — attēlā).

IMG_(2)--1999g_Baltistu_vasaras_skola_

… Arī cita jauno baltistu skolas dalībnieku grupa — kopā ar lektoru I. Hergenu:IMG_(3)_Jauno_baltistu_skolas_dalibnieki ar lektoru I. Hergenu

Svarīgi ir arī tas, ka Greifsvaldē baltistiku studē ne tikai latvieši, lietuvieši … bet arī vācieši. Lielisks piemērs un paraugs ir Maiks Hābermanis — gids, kuŗš strādā Rīgā un kuŗu ir intervējusi Vācijas televīzija īpašam raidījumam par Rīgu, kultūru, vēsturi…

Petīcijas parakstīšanas termiņš ir 23. jūnijs. Petīcija ir pārtulkota arī angliski, lietuviski un ukrainiski. Vācu draugiem dodiet šo adresi – tinyurl.com/baltistik

Jāņu dienā – 2015. gada 24. jūnijā Greifsvaldes Universitātē notiks administrātīva apspriede, kuŗā var izšķirties tās struktūrvienības – Baltistikas institūta liktenis turpmākajos gados. Vai lēmums mūs iepriecinās?

IMG_(9)_0004_Jani_Greifsvalde_2001.g_

Jāņu svinētājas Greifsvaldē 1999. gadā.

Rakstā ietvertas fotografijas no baltistu personīgiem archīviem.
Informāciju RLB LVAK vārdā sarakstīja
sabiedrisko attiecību konsultants Valters Feists

[Drīzumā! — 2015. gada 7. decembrī 18:00 «Sistēmiskums bērnu valodā»,
Dr. habil. philol. Daces Markus stāstījums — rīko LVAK.]


Sabiedrībā varam saskatīt dažādus valodas prasmes līmeņus un, iespējams, ar tiem gluži cieši saistītu trejādu attieksmi pret valodas kvalitāti. Viens noskaņojums, ko maigi varētu saukt par “viselementārāko” – valodas kvalitāte man ir tikai neinteresants apgrūtinājums, lieka prasība. Otrs – vispār cenšos rakstīt un runāt bez trakām kļūdām, bet smalkumiem nav nozīmes. Trešs – aktīvi meklēju, interesējos, kā padarīt valodu latviskāku, atbrīvoties no uzmācīgiem sārņiem, ieviest vai atjaunot skaidrus un visā valodas kopējā struktūrā iederīgus izteiksmes līdzekļus, apspriežu valodas lietas ar domubiedriem.

DD

RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) atzīst, ka līdzās ģimenes, mājas un draugu lokam ļoti svarīga ir bērnudārzu audzinātāju un skolu paidagogu darba kvalitāte — tieši viņi veido vidi, kuŗā bērni pavada itin daudz laika.
Bērnu valodas attīstības pētniecība kā speciālizēta nozare pazīstama jau gadu desmitiem. Priecājamies, ka Dr. habil. philol. Dace Markus jau atkal referēs RLB namā (iepriekšējā reizē: «Latviešu bērnu valoda 21. gadsimtā» — 06.05.2013.), šoreiz kopā ar kollēģi Annu Vulāni. Jau vidējā skolas vecumā var ieteikt ķerties pie Jāņa Kušķa valodas padomu grāmatiņām; latviešu bērniem ārzemēs, it sevišķi angļvalodīgā vidē noderēs bezmaksas e-grāmata, ko izplata apgāds «Eraksti» — «Turi pa rokai, iemet aci»
(Lalita Muižniece, Rasma Sināte, Sandra Kronīte-Sīpola, 1990, 1997)
.

Bieži vien pieaugušam cilvēkam trūkst laika, vēlmes vai sapratnes, kā pacelties par vienu pakāpi augstāk. Tātad varbūt risinājums ir – ar skatu tālākā nākotnē – rūpīgāk pētīt valodas attīstību jau mazotnē; vērtēt, salīdzināt, saprast nianses, atrast vājās vietas un izkopt jaunas mācīšanas metodes?

1. jūnijā būs pagājuši trīs mēneši, kopš sācies Norvēģijas 2009.–2014. g. finanču instrumenta financētais projekts nr. NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teōrijas un lietojums”, kuŗā pēta bērnu valodu, cenšas objektīvi vērtēt viņu prasmi un kopā ar ārzemju partneŗiem izstrādāt vērtēšanas rīkus un valodas datubazes, kas derēs gan vecākiem, gan zinātniekiem. Cerams, tas palīdzēs uzlabot kopējo latviešu valodas kvalitāti un mācīšanas metožu kopumu!

Gaidīsim jūs 2015. gada 1. jūnijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Šā vakara tema – divas latviešu pētnieces un izglītības darbinieces – Dr. habil. philol. Dace Markus un prof. Anna Vulāne sīki pastāstīs par projektu LAMBA (“Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications “). Stāstījumu un diskusiju rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Ieeja brīva. Īpaši ielūdzam valodas praktiķus, pētniekus, skolotājus, pirmsskolas paidagogus un vecākus, kuŗus interesē bērna valodas attīstība, kā arī interesentus, kam ir savs viedoklis un āķīgi jautājumi.

Varēsit uzzināt, cik plaši un ar kādām metodēm tiks pētītas pašu jaunāko latviešu un latviešu valodas apguvēju valodas lietojuma individuālās īpatnības. Pētījumā iesaistīs vairākus tūkstošus Latvijas bērnu. Šim veicienam tiks veltīti divi gadi. Vadošās iestādes lomu ir uzņēmusies Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA). Akadēmija ir izvirzījusi sev mērķi – 2015. gadā attīstīt innovātīvus pētniecības virzienus.

Norway GrantsLai daudzpusīgi un pamatīgi izzinātu, kā valodu lieto bērni no astoņu mēnešu līdz sešu gadu vecumam, ir ne tikai piesaistīti Norvēģijas finanču instrumenta izsludinātā konkursā piešķiŗamie līdzekļi, bet arī iedibināta sadarbība ar Norvēģijas Arktisko universitāti, Oslo Universitāti, LU aģentūru “Latvijas Universitātes Matēmatikas un informātikas institūts” un LU Humānitāro zinātņu fakultāti. Pētnieki paši dosies uz pirmsskolas izglītības iestādēm, bet ar pašu mazāko bērnu ģimenēm palīdzēs sazināties Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pētāmie aspekti ietveŗ fōnētiku, gramatiku, valodas apguves kvalitātīvos un kvantitātīvos parametrus, katra individa vārdu krājuma lielumu, spēju izrunāt dažādas valodas skaņas. Ir paredzēts radīt mūsdienīgu valodas attīstības vērtēšanas līdzekli, kuŗa uzbūve līdzināsies kompleksiem, kas jau tiek izmantoti vairāk nekā 50 citās valodās.

Projekta 1. dienas seminārā kopā ar norvēģu partneŗiem. 1. rindā pirmā no kreisās - Dace Markus; pirmā no labās - Anna Vulāne.

Projekta pirmās dienas seminārā kopā ar norvēģu partneŗiem.
1. rindā pirmā no kreisās – Dace Markus; pirmā no labās – Anna Vulāne.

Veicienam (jeb projektam) ir četras sadaļas, kas attiecīgi veltītas šādām jomām: 1) komūnikātīvās attīstības izpētes testa izveide (zīdaiņiem un agrīnā vecuma bērniem – no žestiem līdz vārdiem un teikumiem); 2) vērojumi par izrunu, ko pētnieki nosaukuši par “valodas fōnēmiskās attīstības normām”, un “normātīvo datu” ieguve no 3 līdz 6 gadus veciem runātājiem; 3) četru speciālizētu runas korpusu kopuma izveide – divu vienvalodīgiem latviešu bērniem un divu bilingvāļiem; 4) izrunas un gramatikas apguves eksperimenti.

Iesaistīt tūkstošiem bērnu nepieciešams tālab, lai apkopotie dati būtu statistiski ticami. Visa pamatīgā darba mērķis ir radīt Latvijā līdz šim nebijušu, gan ikdienēji un praktiski, gan zinātniski noderīgu sistēmu, ar ko varēs noteikt bērnu runas prasmi un attīstīt bērnu valodu līdz skolas vecumam.

9. jūnijā Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmijā iepazīstināja ar apgādā «Zinātne» izdotu piecpadsmit autoru rakstu krājumu «Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā» (2015. g., 319. lpp.), kuŗa zinātniskās redaktores arī ir RLB 1. jūnija referentes profesores Dace Markus un Anna Vulāne.

Valters Feists


About: RLS’s Latvian Language Advancement Group

Citi LVAK raksti par temām: bērnu valoda, mācīšana, Dace Markus, valodas pētniecība

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2014. g. 1. decembrī pulksten notika latviešu valodas attīstības kopas rīkots priekšlasījums:

«Piektais locījums latviešu valodā: instrumentālis vai adesīvs?».

Mūsu uzaicinātais lektors Elvis Krumholcs ar sevi iepazīstina intervijā. Pēc izglītības diplomēts komersants un personāla speciālists, taču pēc aicinājuma jau 19 gadus nodarbojas ar rakstisko tulkošanu. E. Krumholcs ir poliglots, kas valodas apguvis galvenokārt pašmācībā, brīvi spēj runāt piecās valodās – latviešu, krievu, angļu, franču, poļu, bet 12 valodas prot lasīšanai un sapratnei pietiekamā līmenī.

Kā pamazām nonāci pie instrumentāļa un adesīva problēmatikas izpētes?

Elvis Krumholcs, priekšlasījums, adesīvs, instrumentālis, locījumi latviešu valodā. RLB LVAK.

Elvis Krumholcs

Liels pavērsiens manā profesionālajā pieredzē aizsākās pirms pieciem gadiem, kad sāku tvert gramatiku sēmazioloģiskā skatījumā. Man pamazām sāka atklāties nianšu nianses, kas ļāva saprast informācijas uztveres atšķirības visplašākajā mērogā. Līdz tam daudzas teikuma konstrukcijas man likās sinonimiskas, tāpēc vairāk vadījos pēc intuitīvām nojausmām un vispārējās valodas prakses. Taču tagad esmu sapratis, ka katram elementam gramatiskajā sistēmā ir sava neatkārtojama vieta un nozīme. Mans skatījums uz pasauli caur sēmazioloģiju un valodniecību ir ievērojami paplašinājies, un es meklēju iespējas dalīties ar jaunajām atklāsmēm. Lai gan valodniecībā esmu praktiķis, bet ne akadēmiķis, šo gadu gaitā man ir radušies daudzi risinājumi latviešu valodas problēmatikā.

Jautājums par piekto locījumu latviešu valodā ilgus gadus nodarbināja manu prātu. Šī locījuma lietojamību es vienmēr esmu sapratis intuitīvi. Intensīvi lasīdams tekstus poliski un krieviski, es pamanīju neatbilstības starp instrumentāļa konstrukcijām slavu valodās un šo locījumu latviešu valodā. Kādreiz man likās, ka pietiekams arguments ir archaiskās “instrumentāļa” paliekas, kas vēl mūslaikos dzirdamas Kurzemē (“trejis ziedis”, “vienis prātis” u. tml.). Taču īstenībā problēma slēpjas citur.

Šķiet, ka austrāliešu valodnieks Teodors Fennels bijis pirmais, kas rosinājis piekto locījumu izņemt iz gramatiskās sistēmas, taču diemžēl viņam saradušies sekotāji Latvijas akadēmiķu aprindās. Rasma Grīsle rakstā “Vai latviešu valodā ir instrumentālis? ” (28.08.1998., Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas avīze” un “Latvija”) argumentēja viņam pretī ar fōnētiskiem un vēsturiskiem dotumiem, taču veica salīdzinājumu tikai ar lietuviešu valodu. Diemžēl mūslaikos šie argumenti ir par vājiem. Kognitīvā lingvistika, kas citastarp pēta arī sēmantiskās saites, ir sākusi attīstīties nesen, taču tieši sēmazioloģiskie apsvērumi ir spēcīgāki un būtiskāki, lai noteiktu locījuma dabu valodā.

Patiešām, stingra saite starp locījumu un prievārdu vai arīdzan parallēlu galotņu pastāvēšana locījumos nav pamats locījuma izņemšanai iz gramatiskās sistēmas. Visās slavu valodās vietas locījums ir neatraujams no prievārda, daudzās slavu valodās instrumentālim galotņu formas sakrīt ar citiem locījumiem. Taču sēmazioloģiskā skatījumā instrumentālis ir vienādu dabu gan slavu valodās, gan visās pārējās, kur tas sastopams.

Atklāsme par piektā locījuma jaudu un plašo tvērumu man dzima pavisam nejauši. Es droši vien pasmīkņātu, ja man jaunībā teiktu, ka kādreiz interesēšos arī par somugru valodām. Lielais locījumu skaits mani tolaik atturēja no somugru valodu mācīšanās, taču manā dabā nav atzīt kādu iespēju par nederīgu uz mūžīgiem laikiem. Man veidojās lietišķi kontakti ar Ungāriju, un, gluži dabiski, tie vedināja mani pašķirstīt ungāru valodas gramatiku. Nemaz tik sarežģīta ungāru valoda nelikās, vienīgi man būtu jāveltī vairāk laika mācībām. Taču tas man deva ieskatu somugriskajā vietas locījumu sistēmā un tās loģikā.

Kā daudzi tulkotāji, tā arī es meklēju iespējas, kā vieglāk izteikt piederību latviešu valodā, jo mums īsta piederības darbības vārda nav (kā, piemēram, angļiem “to have” – red. piez.). Es nolēmu ieskatīties somu valodas gramatikā. Somu valodā piederība tiek izteikta ar adesīvu – klātesības locījumu, kuŗam tiek pieskaņots objekts nōminātīvā. Sapratne par sēmantiskajām saitēm ļāva man atpazīt analoģiju ar piekto locījumu latviešu valodā.

Tādējādi strīds akadēmiķu vidē par piekto locījumu ir terminoloģisks. Ja pierādīsies, ka adesīvs ir piemērots nosaukums, piektā locījuma vieta mūsu valodā tikai nostiprināsies.

Kā sasaucas teōrija par šiem locījumiem un latviešu valodas prakse XX un XXI gadsimtā?

Jānis Endzelīns ir cītīgi mēģinājis aprakstīt latviešu valodas gramatisko sistēmu, tai skaitā locījumus, bet viņa darbības periods iekrita laikā, kad kognitīvā lingvistika vēl nebija radusies. Nenoliedzami, J. Endzelīnam bija spēcīgi pamati klasiskajās valodās, kur viņš meklējis atbildi uz daudzām parādībām latviešu valodā. Taču katrai valodai ir kaimiņvalodu uzslāņojums; latviešu valodā liela nozīme ir atsevišķām somugru valodu parādībām. Es ticu, ka J. Endzelīns, būdams zinātniska kaluma prātu, spētu tur atrast atbildi par piektā locījuma dabu.

Kas upite, ka netek? / Kas meitiņa, ka nedzied? / Gružiem upe neteceja, / Sērdienite nedziedaja. (Kas upīte, ka netek? / Kas meitiņa, ka nedzied? / Gružiem upe netecēja, / Sērdienīte nedziedāja.) Latviešu tautasdziesmas par bāreņiem. Tautasdziesmu valoda. Pētnieciskais darbs.

Piektais locījums manis piedāvātajā koncepcijā ļauj citādi lasīt tautasdziesmas. J. Endzelīns, piekto locījumu nosaucis par instrumentāli, mēģināja mazpazīstamas formas skaidrot, konkrētajam gadījumam papildus pievienojot kādu prievārdu. Daudzos gadījumos skaidrojums bijis pietiekams sapratnes gūšanai, taču tagad jaunais skaidrojums ir smalkāku nokrāsu. Piemēram, “gružiem upe netecēja” J. Endzelīna skaidrojumā nozīmē ‘gružu dēļ upe netecēja ’. Jaunajā koncepcijā šis tautasdziesmas fragments saprotams citādi – ‘upe netecēja, būdama gružiem noklāta ’. Šī tautasdziesma ir svarīga adesīva pierādīšanai, jo slavu valodās analoģiska konstrukcija ar instrumentāli nav iespējama.

Runātājiem uzskatot piekto locījumu par instrumentāli un ilgu laiku atrodoties divvalodības spaidos, XX un XXI gadsimtā ir ievērojami sašaurinājusies piektā locījuma lietošana latviešu valodā. Kā klausītājiem atklāsies tematiskajā vakarā (01.12.2014. pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā), adesīvs ir plaši lietots locījums klātesības izteikšanai. Tautām ap Baltijas jūru klātesība ir piederības pazīme – proti, piederības noriseni (“būt”, “man ir”, “turēt” – red. piez.) daudzos gadījumos aizstāj atsauces uz piederības faktu. Tradicionāli latviešu valodā piederību izsaka ar ģenitīvu un datīvu, taču tautasdziesmās piederība noteiktos gadījumos tiek izteikta ar piekto locījumu. Piektais locījums ļauj diferencēt piederības sēmantiku – proti, ar ģenitīvu vai datīvu izteiktā piederība balstās pieņēmumā, ka attiecīgais piederums ir subjekta rīcībā, turpretī ar adesīvu izteiktā piederība pauž, ka starp subjektu un piederumu ir tieša saite.

Starp adesīvu un instrumentāli ir pamatīgas sēmantiskas atšķirības. Kā norāda locījuma nosaukums, instrumentālis aktīvi iesaista instrumentu (jeb rīku). Adesīvs ir klātesības locījums, tāpēc ar to var konstatēt tikai darbības sekas, piemēram, “nazi griezta maize”. Lai veidotu instrumentāļa konstrukcijas, latviešu valodā aktīvi tiek lietots prievārds “ar”. Piemērs: “es griežu maizi ar nazi.

Adesīvam ir priekšrocības, kādu nav instrumentālim. Adesīvs var norādīt aktīvu darbības metodes izmantošanu. Tieši tāpēc latviski mēs ejam kājām, bet krieviski nevar iet “ногами” – tas tulkojams ar apstākleni “пешком”! Ja sēmantiskie principi tiktu nostiprināti latviešu valodas gramatikā, runātājiem jau no mazotnes būtu izpratne par atšķirībām starp metodi un instrumentu!

Kuŗi valodniecības novirzieni un jomas pašlaik visvairāk saista tavu interesi?

Salīdzināmā un sastatāmā valodniecība, kognitīvā lingvistika.

Kā dziļāku  valodas un valodniecības jautājumu izpēte saistās ar citām jomām, kuŗās tu darbojies? Palīdz, rada pārsteigumus, apstiprina kādas vispārīgas un lielas filosofiskas atziņas?

Manā redzeslokā pastāvīgi ir cilvēku savstarpējā komūnikācija, vēstījumu pieņemšana, apstrāde un nodošana citiem informācionālās ķēdes dalībniekiem. Es esmu pārliecinājies, ka kļūdainas teikuma konstrukcijas, nepietiekams vārdu krājums un nepiemēroti izteiksmes līdzekļi savstarpējās attiecības šķeļ un pat saārda. Daudzām lietām cilvēki neatrod nosaukumu, jo attiecīgu jomu izprot tikai intuitīvi, aptuveni. Tad veidojas situācijas gluži kā anekdotā – Jautāts, kā pats jūtas, pacients psīchologam atbild: “Es domāju, ka ar mani viss kārtībā!” Tāpēc aicinu ikvienu nestāvēt malā, bet bagātināt savu vārdu krājumu, jo arī dzimto valodu mēs runājam ne vienmēr izcilā kvalitātē.

Ko no mūsdienu latviešu valodas prakses visvairāk vajadzētu izskaust – tavā personīgā skatījumā?

Pašlaik mani visvairāk uztrauc tas, ka skolās latviešu valodu māca analitiski, bet ne sintetiski. Mācoties dzimto valodu analitiski, var apgūt lielu formu daudzumu, taču vienlaikus uzmanībai var paslīdēt gaŗām gramatisko saišu daba. Tieši tāpēc jauniešu valodā esmu novērojis paviršu izpratni par locījumiem un darbības vārdu laikiem. Būdams poliglots, varu apstiprināt patiesību, ka jebkuŗu svešvalodu ir grūti iemācīties, ja dzimtās valodas pamati ir vāji ielikti.

Ar ko latviešu valodu būtu vērts papildināt, uzmanīgi un prātīgi ņemot par paraugu citas valodas?

Latviešu valoda ir izteiksmes līdzekļiem bagāta, tā ļauj ļoti niansēti atklāt iekšējos un ārējos procesus. Taču mūsu valodā lielākā problēma ir kādeņu un apstākleņu nepietiekama izmantošana, atteikšanās no atvasināšanas iespējām. Mani sarūgtina brīži, kad cilvēki atsakās lietot rēgulāru un valodas normām atbilstošu darinājumu, jo citi tā nerunājot vai attiecīgais vārds neesot uzņemts vārdnīcā. Zināmā mērā šo procesu kavē akadēmiķi, jaunradi ierobežodami ar norādi “nav produktīva”, kas citu prātos pārveidojas par secinājumu “tā runāt nedrīkst”. Manā skatījumā akadēmiķim ir jāspēj dot plašāku pamatojumu, kāpēc teōrētiski iespējamā forma būtu uzskatāma par vēlamu vai nevēlamu, vērtīgu vai nevērtīgu. Tieši tas viņu padara akadēmiskā titula cienīgu.

Kā tava izpratne par valodu un attieksme pret to ir laika gaitā mainījusies? Kādā vecumā pirmo reizi iedomājies, ka valoda var tikt pētīta un kopta?

Kopš bērnības man valoda bijusi eksistences forma. Visam, ko vien esmu apzinājies, esmu meklējis apzīmējumus un nosaukumus. Tāpat jau no mazotnes esmu cītīgi šķirstījis vārdnīcas un gramatikas grāmatas, vairākkārt pārlasījis klasiķu darbus, lai man veidotos savs vārdu krājums.

Nepieciešamību pēc valodas pētīšanas un kopšanas es sapratu agri, jau pirmajā klasē saņēmu uzslavas par vārdiņu mācīšanos. “Latviešu valodas kultūras jautājumus” un tiem pielīdzināmus avotus es sāku aktīvi lasīt apmēram desmit gadu vecumā. To arī varētu uzskatīt par laiku, kad iedomājos savu dzīvi saistīt ar valodu.

Ar raksta autoru var sazināties pa e-pastu — elvis@sveiks.lv

(Intervēja Valters Feists.)


Skatīt arī: Elvja Krumholca raksts «Zināmais, bet nepietiekami iepazītais: latviešu valodas prievārds ‘gar’» (2015. g. februāris)

LVAK

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Novembŗa Rīgas Latviešu biedrības nams, sarīkojums par valodu: Alvils Augstkalns - Rūtas Augstkalnes atmiņās. Brūklenes, meža ogas, rudens.pirmās pirmdienas vakarā LVAK piedāvā redaktores Rūtas Augstkalnes stāstījumu «Atmiņas par valodnieku Alvilu Augstkalnu».

2009. gadā iznācis 560 lappušu sējums – Alvils Augstkalns: «Darbu izlase». Tajā ietverti zinātniski, populārzinātniski raksti, vēstījumi par Latviešu valodas krātuvi un kollēģiālas recenzijas (izdevējs – LU Latviešu valodas institūts).

Alvila Augstkalna (1907–1940) darbības jomas bija valodas vēsture un dialektoloģija. 1936. gadā «Ramave» izdevusi A. Augstkalna «Leišu valodas elementus latviešu ģimnazijai».

Atmiņu stāstījuma norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13 (otrā stāva 301. telpā).
Laiks: pirmdien, 2013. gada 4. novembrī plkst. 18:00.
Ilgums – aptuveni pusotra stunda, ieskaitot diskusiju.
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Sekojiet jaunumiem vietnē LVAK.wordpress.com – šeit atrodama informācija par latviešu valodas attīstības kopas ikmēneša tematiskajām sanāksmēm, pareizrakstību, diskusijas par jaunvārdiem un terminiem, norādes uz noderīgām grāmatām, gada vārda un nevārda aptaujas rezultāti kopš 2003. gada u. c.

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Rakstniecības un mūzikas mūzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) 2011. g. 9. martā plkst. 17:30 notiks sarīkojums – vairāki priekšlasījumi un diskusija, ko vienos motīvs: «Kas notiek ar latviešu valodu?». Tiks aplūkoti jurisdikcijas, izglītības, citu valodu ietekmes un cilvēka personīgās attieksmes aspekti.

Priekšlasījumus sniegs:

  • sociolingviste Vineta Poriņa – jaunākie pētījumi par to, cik lielā mērā un kāpēc varam un apzināti gribam sazināties latviešu valodā visās sabiedriskās situācijās;
  • lietuviešu valodnieks un Latvijas Universitātes docents Edmunds Trumpa – par valodas pētniecības iespējām un valodai veltīto valsts atbalstu Latvijā un Lietuvā;
  • Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītāja Maija Sinka-Gobiņa – par savu skatījumu uz valodas situāciju Latvijā un gaidāmo attīstību;
  • LU Sociālo zinātņu fakultātes lektore Olga Proskurova – pārdomas par Latvijas cittautiešu attieksmi pret valsts valodu;
  • 10. Saeimas deputāts Raivis Dzintars – viedoklis par pārmaiņām, kas būtu vajadzīgas latviešu valodas apguvē skolās, un par attiecīgi uzsāktajām aktīvitātēm.

Ieejas maksa Ls 1,50; ar atlaidi Ls 1.