Archive for the ‘padomju okupācijas gadi’ Category

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena


 

Rīgas Latviešu biedrības namā 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 sāksies LVAK tematiskais vakars, kuŗā runās Ritvars Eglājs. Stāstījuma tema:

«Valoda, dēmografija un vēlēšanas — paša un Latvijas pieredze».

Šajā sanāksmē varēsit uzzināt par latviešu valodas stāvokli kopsakarībā ar tautību procesiem un vēlēšanu iznākumu skaitļiem. Ritvars Eglājs pastāstīs arī par paša personīgām attiecībām ar valodas lietošanu, pieredzējumiem un gūtām atziņām.

latviesu-tautas-domvezi-domvedis-viedoklu-lideris-termini-latviskak-ritvars-eglajs-rlb-lvak-valoda-etnodemografija-velesanas-statistika-likums5. decembŗa referents Ritvars Eglājs kopš 2003. gada strādā karšu apgādā «Jāņa sēta» par redaktoru. Ir bijis balsu skaitītājs Pilsoņu kongresa vēlēšanās 1990. gadā, vēlāk Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklis, bet kopš 2011. gada — Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Studējis Latvijas Ūniversitātes (LU) ģeografijas un zemes zinātņu fakultātē, Prāgas Kārļa Ūniversitātes Starptautiskajā dēmografijas vasaras skolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnaziju.

R. Eglājs darbojies arī žurnālistikā un publicistikā. Personīgas domas izpauž vēstīs, ko publicē emuāru vietnē ritvars.wordpress.com, agrāk arī klab.lv/~ritvars/. Neciezdams padomju okupācijas laikā (1944–1991) ieviestos lingvistiski bezjēdzīgos, «komūnisma celtniecības azartā» tapinātos latviešu valodas pārgrozījumus, Ritvars vienmēr raksta klasiskajā latviešu pareizrakstībā, kas tika izkopta priekškaŗa neatkarīgajā Latvijā.

Ritvara emuāros sakrājies daudz rakstu; par piemēru, pirms pieciem gadiem publicēta precīza statistiska analize — par visu 10. Saeimas deputātu un frakciju balsojumiem: cik pretlatviski, vienaldzīgi vai latviski tie bijuši (skatīt grafiku).

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) rīko brīvi apmeklējumus priekšlasījumus par valodu, valodnieciskām, kultūrālām un tautiskām latviešu lietām, kas notiek RLB namā katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Sekojiet turpmākajiem jaunumiem tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com.


Decembŗa un janvāŗa aktuālitāte — piedalīšanās aptaujā par 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena izvēli. Aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/. Aptaujas rīkotāji pēta sarunvalodu, valodas kvalitāti savēstes līdzekļos, oficiālās un techniskās publikācijās, spēju veidot loģiski pareizus teikumus, bērnu valodisko jaunradi. Katrs latviešu valodas lietotājs var iesūtīt dažādus priekšlikumus un šāgada vērojumus par valodu, izmantojot adresi gadavards@inbox.lv!

Tiekamies 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 RLB namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13!

Valoda un okupācija; etnolingvodemografija; latvietība, latviešu tautas interešu aizstāvība; Endzelīna pareizrakstība (klasiskā latviešu pareizrakstība).Teksta un fotografiju autors: Valters Feists.


 

Latviešu valodas mācīšana latviešu bērniem un jauniešiem — plaša un svarīga joma! Diemžēl tā gandrīz pamesta novārtā, jo daudz līdzekļu paņēmusi valodas mācīšana cittautiešiem, ārzemniekiem, pūliņi un mēģinājumi tos integrēt, kam neredz ne gala, ne malas.

Pēdējos gados dzimtās latviešu valodas mācību programmas Latvijas skolās dažos aspektos būtiski vājinātas un eksāmenu prasības atvieglinātas. LVAK uzsveŗ, ka latviešu jauniešu dzimtās valodas prasme tiek sistēmatiski pazemināta, lai skolas varētu beigt un eksāmenus nokārtot arī nelatvieši.

Par latviešu valodu latviešu skolās jau iesākām LVAK priekšlasījumu seriju 2016. gada aprīlī un maijā, bet 6. jūnija vakarā sapulcēsimies atkal — laipni gaidīti visi interesenti!

Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu. Bieži vien vāja ir valodas kvalitāte presē, reklāmās, grāmatās, tulkojumos, uzrakstos un dokumentos. Vai kļūs vēl sliktāk?

Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, ko veica Padomju Savienība, nebija vis kāda pēkšņa steigšanās palīgā „apspiestām“ tautām, bet gan mērķtiecīga anektēšana, sabiedrības pārveidošana, pakļaušana, sodīšana un nežēlīga, neatgriezeniska pāraudzināšana. Piecdesmit suverēnitātes zaudējuma un rusifikācijas gadu sekas joprojām jūtam vai katru dienu.

«Latvijas un citu Baltijas valstu izglītības attīstības ceļš tika varmācīgi pārtraukts, uzspiežot citu pasaules redzējumu un mainot sabiedrības vērtību sistēmu.»
Tā raksta Normunds Dzintars, kuŗš 6. jūnijā pulksten 18:00 referēs Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā vakarā RLB namā (Merķeļa ielā 13, 301. telpā).

Priekšlasījuma tema: «Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem — mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām».

Normunds Dzintars, valoda, valodniecība, promōcijas darbs, latviešu valodas mācību programmas, izglītības saturs, referāti par valodu, citāti, domas, spārnotās atziņas.

Dr. philol. Normunds Dzintars ir Liepājas Valsts 1. ģimnazijas skolotājs, dzejnieks
un Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas loceklis.

Savā promōcijas darbā* N. Dzintars pauž: «Skola un īpaši valodas mācību jautājums vienmēr ir bijis spēcīgs polītisks ierocis. Latvijas izglītības sistēma (arī dzimtās valodas apguve) tika iekļauta vienotā centrālizētā sistēmā, kas kopīga visai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS).»
* – «Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts» (Liepājas Universitāte, 2013. g.; citāti kursīvēti).

Par ko bieži kritizē PSRS tipisko mācīšanas pieeju? — «Skolēniem bija mechaniski jāatceras liels teōrētiskā materiāla apjoms, kas bieži vien nav pat saistīts ar prasmi lietot valodas zināšanas praksē.»

«Pētījumi par dzimtās valodas mācības vēsturi Eiropā liecina, ka mācību satura atlasē ir izteiktas divas radikāli pretējas pamata tendences: komūnikātīvās kompetences dominance pār valodas sistēmu (gramatika valodas mācību procesā ir mazsvarīga); gramatiskās kompetences dominance pār komūnikātīvo kompetenci (gramatikas apguve ir valodas apguves mērķis). Latvijā tāpat kā bijušajā PSRS [diezgan ilgu laiku] tikusi ievērota otrā tendence.»

sinonimu-vardnica-tematiska-senvardu-senu-vardu-gramata-latviesu-valoda280

Tauta savā valodā varēja smelties spēku —
arī apspiestības laikos — izglītoties, lasīt, radīt…

Interesanti, ka Latvijā mācību saturs zināmu laiku palicis nemainīgs – kamdēļ? «Iespējams, ka latviešu valodas mācību saturā pārmaiņas nenotiek būtisku draudu – rusifikācijas – dēļ, tāpēc prīmāra šķitusi pamatīga latviešu valodas gramatikas apguve. To var uztvert arī kā cīņu par dzimtās valodas saglabāšanu, kuŗas pastāvēšana bijusi reāli apdraudēta. Otrā iespēja [… – tādu] tradiciju ievērošana dzimtās valodas apguvē, kas pazīstamas kopš latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta izveides sākotnes.»

Aicinot pētīt, kā latviešu valodu mācīja padomju okupācijas laikā, ir norādīts, ka daudzos (gandrīz visos) mācību priekšmetos un nozarēs tolaik bijusi pamatīga polītiska ietekme – ne tikai literātūrzinātnē, vēsturē, lingvistikā, bet pat arī, piemēram, mūzikā! Mūsu skolās izmantotā gramatika tradicionāli pētīta, izmantojot salīdzināšanu ar dažādām citām valodniecības ievirzēm.

«Latvijas brīvvalsts laikā – 20.–30. gados notiek skolēniem piemērota mācību satura meklējumi. Latviešu valodas mācību priekšmeta apguve saistīta ar nacionālās pašapziņas veidošanu. Par pamatskolas uzdevumu izvirzīts mērķis iemācīt skolēnam latviešu valodas pareizu lietojumu gan mutvārdos, gan rakstos, kā arī lietišķajos rakstos.» Kamēr vien okupācija 1940. gada vasarā nav izjaukusi un samaitājusi visus cildenākos latviskos centienus, brīvajā Latvijā turpina izstrādāt latviešu valodas mācību grāmatas. Šis darbs ir «cieši saistīts ar galveno mērķi izglītībā: veidot Latvijas pilsoni, kam svarīga tēvzemes mīlestība, cieņa pret savu valodu un valsti.»

Kas bija novērojams pirmajā okupācijas gadā? – «Mainījās būtiski akcenti izglītības sistēmā – nacionālās audzināšanas vietā nāk „internacionālā audzināšana“, kas pakāpeniski ietekmē arī latviešu valodas mācību saturu (visspilgtāk tas redzams mācību programmu ievadā un mācību grāmatu uzdevumu tekstos). Pāreja uz „padomju skolu“ notiek viena gada laikā, lai gan arī šajā procesā vērojamas dažādas tendences: vadošā nōmenklātūra deklarē jaunus principus, kas visiem skolā jāievēro, bet ne visi skolotāji akli pakļaujas diktātam, strādā tāpat, kā to darījuši agrāk; par to liecina Latvijas Valsts archīva (LVA) dokumenti, kuŗos fiksētas nacionālisma izpausmes gan skolotāju, gan skolu direktoru darbā.»

To, vai mācību materiāli, grāmatas un to teksti atbilst padomju ideoloģijai, pārrauga jaunizveidotas komisijas; cenzori iegūst varu pār mācību grāmatu autoriem un apgādiem, kuŗi tādējādi vairs nevar darboties brīvi.

Tomēr pirmajā okupācijas gadā neko daudz pārmainīt nepagūst. – «Programmā gan mainīti mācību mērķi un uzdevumi, bet gramatikas viela ir tā pati, kas latviešu valodas mācību saturā bija iekļauta Latvijas brīvvalsts laikā. Skolotājiem tiek sniegtas norādes, kā jāstrādā jaunajos apstākļos, taču gada laikā ko būtiski mainīt neizdodas, jo skolotāji lielākoties ir tie paši, kas mācījuši Latvijas brīvvalsts laikā.»

Normunds Dzintars savos pētījumos aplūkojis arī mācību programmu mērķus un uzdevumus laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam. Jau drīz pēc neatkarības atgūšanas latviešu valodas mācību priekšmets iegūst jaunus standartus: 1992. gadā pamatskolā, bet 1993. gadā – vidusskolā.

Ar Normunda Dzintara referātu izskan LVAK 2016. gada pavasaŗa darba posms, taču latviešu valodas mācīšanu latviešu skolās apspriedīsim arī 5. septembrī, kad atsāksies ikmēneša pirmās pirmdienas tematiskie vakari par valodu.

Daudz vairāk par šajā rakstā minētām temām uzzināsit, ja atnāksit 2016. gada 6. jūnijā pulksten 18:00 uz Rīgas Latviešu biedrības namu.

LVAK.wordpress.com
Aprakstu sagatavoja Valters Feists.

rigas-latviesu-biedriba-sarikojumi-afisa-sarikojumi-valodnieki-valodas-politika-macisana-paidagogija-izglitiba-satura-attistiba

2016. gada 4. janvārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā
latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) piedāvā
filoloģijas doktores Ievas Zuicenas stāstījumu
«Latviešu valoda un mēs».

Referātā uzzināsim par paradoksiem, ar ko latviešu valodas aizstāvjiem ir bijis jāsaskaŗas no 90. gadiem līdz mūsdienām.

Neatkarības atgūšana — tikai sākums

Ieva Zuicena, latviešu valodniece, referāts par latviešu valodu, valsts valodas likumu; diskriminācija darba tirgū.Notikumu gaitu un vēsturiskos apstākļus Ieva Zuicena aprakstījusi rakstu krājumā «Kas valda valodu, valda prātu» (2007), 61.—68. lpp.:

«Padomju okupācijas laikā [..] stratēģiski svarīgās nozares [..], tāpat represīvās struktūras (milicija) – bija tās nozares, kuŗās strādāja galvenokārt krievvalodīgie iedzīvotāji. Speciālo izglītību šajās nozarēs varēja iegūt tikai krievu valodā.»

Latviešu Trešās atmodas laikā, jau 1989. g. 5. maijā pieņēma «Valodu likumu». Sākās pakāpeniska pāreja uz lietvedību latviešu valodā – iepriekš pat īsti nebija rakstāmmašīnu latviešu valodā, tās vajadzēja sagādāt! Likums noteica valsts valodas – latviešu valodas prasmes prasību darbiniekiem. Tajā pašā laikā krievu okupācijas kaŗaspēks vēl ir Latvijā, bet no Afgānistānas jau atkāpies ar zaudējumu.

1992. gadā liela daļa varbūt cerēja, ka valodas prasme paliks tikai «uz papīra». Un tomēr — «1993. gadā [..] izdevās izcīnīt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu par atestācijas termiņa pagarinājumu [..] lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, [..] Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un diemžēl arī skolotāju atestācijai,» raksta Ieva Zuicena. «Atestācijas pirmajā posmā 1992.—1993. g. valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 cilvēku [..]», turklāt — «valstij neieguldot praktiski nekādus līdzekļus»!

«Eiropas institūciju „eksperti“
rūpīgi sekoja . . . »

1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Bet šīs institūcijas un arī EDSO pārstāvji nemitīgi iejaucās, faktiski kavēja gan valsts valodas prasmes pilnīgošanu sabiedrībā, gan jaunā Valsts valodas likuma pieņemšanu. Tas stājās spēkā 2000. g. 1. septembrī, turklāt vājināts — privātu uzņēmumu darbinieki varēja izvairīties no latviešu valodas prašanas; saraksts ar profesijām, kam jāprot valoda, bija visai īss; dīvaini – tajā nebija dažādu amatu, kuŗos vistiešākā veidā jāapkalpo klienti (piem., pārdevēju, frizieŗu).

Dīvaini, bet pat daudzus (15, 20, 25…) gadus vēlāk vēl aizvien ir profesijas un veselas nozares, kuŗās saglabājies īpatnējs «krievinājuma faktors» — medicīna, policija. Ir veikti pētījumi par latviešu valodas lietotāju diskrimināciju sabiedrībā, pakalpojumu vidē, darbaspēka tirgū. 2009. gadā programma «Letonika» un LU LVI kopīgi izdeva grāmatu «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā» — divsimt lappušu monografiju. Tās autore ir Dr. philol. Vineta Poriņa, kuŗa speciālizējusies sociolingvistikā un veikusi Eiropas Komisijas pētījumu par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā. Vineta Poriņa 2015. gadā uzņēmusies kopā ar kollēgām turpmāk vadīt RLB latviešu valodas attīstības kopas darbu.

Referāts un saruna 4. janvāŗa vakarā

Sīkāk par to, kā EDSO iejaucas ar latviešu valodu saistītajos likumos, kāpēc 90. gados nobloķēja mazākumtautību skolu pāriešanu uz latviešu valodu un kāda ir attieksme pret latviešu valodas pētniecību, uzzināsim Ievas Zuicenas izklāstā RLB namā pulksten 18:00. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Zuicena filoloģijas zinātņu kandidāta gradu ieguvusi 1985. gadā; no 1976. līdz 1992. g. — zinātniece tagadējā LU Latviešu valodas institūtā (LU LVI); no 1992. līdz 2000. g. — Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēde; vēlāk rūpējusies par atestācijas jomu Tieslietu ministrijas VVC un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksāminācijas centrā. 1997. gadā kļuvusi par galveno pētnieci LU LVI. Lielākie darbi — vairākas divvalodu (krievu un latviešu) vārdnīcas; piedalījusies «valodu portfeļa» un citos līdzīgos veicienos; projekta «Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca» vadītāja, redaktore.

LVAK – valodas interesentu, aizstāvju un pētnieku vienotāja

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) darbojas Rīgas Latviešu biedrībā kopš 2001. gada, katru mēnesi piedāvādama priekšlasījumu par valodniecību, literātūru, kultūras un sabiedrības lietām. Mērķauditorija — latviešu valodas pētnieki, praktiķi, interesenti, latvietības kopēji, sabiedriski darbinieki.

Valters Feists


Līdz 2016. g. 16. janvārim LVAK turpina pieņemt 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena, kā arī savārstījuma (juceklīgākā teikuma vai frazes) pieteikumus.
Sūtiet tos uz adresi gadavards@inbox.lv,
plašāk par aptauju: LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

Nākotne + pagātne … ≠ tagadne.

«Nākotne + pagātne … ≠ tagadne»                                                        Fotografija: V•F•_

 

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Egīls Skudra, filologs, leksikografs, valodas pētnieks  — LVAK referents 04.05.2015. plkst. 18:00 RLB namā (Merķeļa ielā 13).LVAK piedāvā filoloģijas maģistra Egīla Skudras stāstījumu «Par dažām leksiskām grupām: literārā valoda, aizguvumi, svešvārdi, dialektismi, apvidvārdi u. c.», ko varēs noklausīties 2015. gada 4. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Ieeja brīva.

Egīls Skudra mūsu kopas sanāksmēs iepriekšējos gados referējis par bērnu valodu un par paša veidotu tēzauru: «Latviska tematiskā vārdnīca» (2011).

Senākais latviešu e-grāmatu apgāds Eraksti.lv aicina bez maksas lasīt E. Skudras dzejoļu krājumu, tematisko vārdnīcu, personīgu un sabiedrisku atmiņu grāmatu «Kad lūzis gumijkoks» un izvērstu priekšlikumu par triju atsevišķu grafēmu lietošanu latviešu valodā: o = [uo], ó = [o], ō = [o:]. PDF datnes atradīsit šeit — www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html.

Mūsu valsts neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienas vakars — īsteni piemērots laiks valodas pārmaiņu vērojumiem, kā arī leksikas slāņu un valodas stilu atšķirību noteikšanai. Apspriedīsim arī presē un sabiedrībā lietojamā valodā atrastus jaunumus un «vecus lingvistiskus grēciņus». Uzzināsim, cik 2015. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un dīvainākā, šķībākā savārstījuma kandidātus jau savākusi latviešu valodas attīstības kopa. (4. jūnijā saņemti jau 275 dažādi priekšlikumi.)


·  Bundža, kārba, doze, burka, «iepakojums» …
·  Restorāns, ēstuve, kantīne, «ēdnīca» …
·  Stils, valodas reģistrs, valodas slānis …
·  Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma, rūpals, «komersants» …

·  Prece, manta, izstrādājumus, «produkts», ražojums …

Katrā šai vārdu rindā vārdi ir pilnīgi vai daļēji sinonimiski. Tie atšķiŗas: 1) – ar precīzitāti; 2) – ar to, kādā kontekstā, kādā nozarē, kādā lietojumā (dokumentos, privātās sarunās, neutrālā vai pārspīlētā izteiksmībā) tie lietojami.

Leksikografi jeb vārdnīcu materiāla vācēji, apkopotāji, redaktori un grāmatu apgādi gadu pēc gada ar dažādām metodēm vāc vielu, vērtē un publicē visiem sabiedrības slāņiem piemērotas un pieejamas vārdnīcas. Protams, tās ir nevis chaotiskas, milzīgas vārdu masas, bet cik iespējams rūpīgi sakārtoti, ar zināmu vērtējumu papildināti un ar īsākām vai gaŗākām piezīmēm skaidroti leksisku vienumu krājumi — lai tos arī kādam gribētos pirkt.

Moderna un vārda labākajā nozīmē – latviska vārdnīcu izdošana uzplauka XX gadsimta pirmajā pusē. Visā pasaulē zina un ciena K. Mīlenbacha (Mühlenbacha) Latviešu valodas vārdnīcu (4 sējumi un papildinājumi; 30. gadu beigās darbu pabeidza valodnieki Jānis Endzelīns un Ēdite Hauzenberga-Šturma). Šajā izdevumā maz pievēršas tā laika visjaunākiem aizguvumiem, techniskiem un zinātniskiem nosaukumiem un internacionālistiskiem sārņiem, bet dziļi pēta, šķiro, skaidro visu latvisko, kas ir savākts tā laika valodā, ļauj atrast sinonimus (piemēram – trīs viena lietvārda varianti: «pelde», «peldus», «peldi»!); iekļauj arī labus jaunvārdus.

Klasiskās latviešu pareizrakstības deformēšana notiek laika posmā, kad Latviju ir okupējusi PSRS. Padomju iestādes sekmē to, lai ortografija pamazām tiktu modificēta (vēl jādomā, kā nosaukt 1946.—1990. gada izstrādājumu: neklasiskā; postklasiskā; sovetizētā; okupācijas pārveidotā; varbūt — «padomjlaiku ietekmētā pareizrakstība»?

Vienlaikus ienāk arī padomjtautiskie vārdi – «kafē», «taksi», pat «kafē-uzkožamais» (Marģeŗa Zariņa irōniskā grāmatā). Šķiet, tas ir vulgārs pragmatisms — bet pēc padomiskās valodas jaunlikumības «katrā svešcilmes vārdā — tieši viena gaŗumzīme», ir pasākusi ieviesties nepareiza izruna [pragmātisms].

Savukārt mūsu klasiskajā, trimdas sabiedrībā un publikācijās arvien saglabātajā ortografijā gaŗumzīmes pamato ar vārdu izcelsmes oriģinālvalodu un tradicionālo latviešu morfoloģiju bez gaŗumzīmju lēkāšanas.

Stingri un sīvi padomju laikā centās mainīt arī cilvēku izpratni par vārdiem un – pat vēl svarīgāk – par vārdu izteiktajām lietām. Tā, piemēram, firma padomju izpratnē droši vien ir kas buržuazisks (tātad slikts), rūpals jau sen ir aizliegts un novecojis, bet to vietā nāk «padsaimniecība», «kolchozi» u. t. jpr.

Valodas stilu, leksisko grupu jomā padomju okupācijas laikā, iespējams, lielu jaunizgudrojumu nav. Stabilizējas tādas valodiskas katēgorijas kā vienkāršruna, barbarismi, literārās valodas vārdi, literārā valodā nevēlamie vārdi – gan izpratnes, gan leksikografu darba aspektā.

Okupācijas beigu posmā valdošā vara gan pieļauj drošāk un atklātāk aicināt nelietot rusicismus (nevis «tumba» [audioierīce], bet «skanda»!), bet drīz tuvojas jauni anglicismu uzplūdi un tāda kā ģermānismu reanimēšana … jeb atdzīvināšana, ja medicīniska metafora nešķiet laba.

Dažādu vārdnīcu izdošanā apsīkums nav vērojams ne brīdi! Aptuveni vērtējot, dažādos laikmetos kopumā ir izdots simtiem, varbūt pat tūkstošiem (!) latviešu vārdnīcu, ja šai kopskaitā ietvertu dažādus terminu krājumus, tiešsaistes avotus, iestāžu veidotus iekšējus glosārijus, pēc personīgas iniciātīvas radītus tēzaurus, enciklopaidijas (tāda ir, piemēram, leģendārā «Latviešu konversācijas vārdnīca», kā arī rakstu kopojumus par vēlamiem un nevēlamiem vārdiem.

Valters Feists


Bagātināsim un padarīsim skanīgāku gan katrs savu, gan visai latviešu tautai kopīgo vārdu vāceli!

vārdnīcas - internetā, tematiskas, svešvalodu, speciālizētas (specializētas), pareizrunas, pareizrakstības padomi, izvēle, cenas, atlaides grāmatu izstādē, vienvalodīga (skaidrojošā), sinonimu (sinonīmu vārdnīca) avots, medicīnas svešvārdu, latviešu, vācu, angļu, norvēģu,

Tikai fragments no dāsnā vārdnīcu klāsta 2015. gada grāmatu izstādē Ķīpsalā (@gramatu_izstade) >

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Gaidot LVAK rīkoto Arņa Šablovska stāstījumu 2013. g. 2. decembrī RLB namā par Gunāra Astras „Pēdējo vārdu“, ieskatīsimies vēsturiskajā kontekstā, polītiskajās pārmaiņās un sociāllingvistiskajā situācijā no pirmsatmodas gadiem līdz mūsdienām.

Pirms 30 gadiem – 1983. gada decembrī, kad PSRS eksistencei bija atlikuši vairs tikai nieka 8 gadi, tomēr bija vēl diezgan maz pazīmju, ka varētu patiesi tikt atjaunota demokratiskās Latvijas neatkarība un atbrīvotas arī visas pārējās Padomju savienības okupētās un «Austrumu blokā» pēc 2. pasaules kaŗa ietvertās nācijas. Nebija vēl sākušās lavīnveidīgās sabiedriskās kustības, kas panāca tā saucamā «komūnisma» norietu. Austrumeiropā XX gadsimta periodu no 40. līdz 80. gadiem raksturo totālitārisms, cenzūra, pārkrievošana un pret ikvienu pretpadomju vārdu, domu un darbību vērstas represijas, kas brīžam varbūt tika mīkstinātas, bet tad atkal atgriezās ar jaunu sparu. PSRS 1983. gadā vadīja J. Andropovs, kuŗš pirms tam bijis padomju valsts drošības komitejas jeb VDK/KGB priekšsēdis (1967–1982), enerģiski rīkojies ungāru brīvības centienu un Prāgas pavasaŗa apspiešanā (attiecīgi 1956. un 1968. gadā), sekmējis iebrukumu Afgānistānā, ticis galā arī ar disidentiem pašā Krievijā.

Gunārs Astra: «Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.
Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot»
– no pēdējā vārda tiesā 15.12.1983.

1983. gada 15. decembrī Rīgā tiek pasludināts nesaudzīgs padomju tiesas spriedums par divu brīvdomīgu latviešu, Gunāra Freimaņa un Gunāra Astras, nodarījumiem pret okupācijas varu – lielākoties par lasīšanu, domāšanu, rakstīšanu un komūnicēšanos Maskavas valdniekiem nepatīkamā veidā. Varai, protams, šķiet bīstami, ja norāda uz tās varmācīgumu. Par tādu uzdrīkstēšanos Gunārs Astra jau pirms tam bijis PSRS polītiskais cietumnieks un izsūtītais Sibirijā (1961–1976). Padomju prokurors 15. decembrī gan pieprasa pretpadomiski noskaņoto Astru apklusināt arī tiesas zālē, bet tiesnesis ļauj turpināt brīvības cīnītāja drosmīgo runu: «valsts apsūdzētājs ir pieprasījis atzīt mani par sevišķi bīstamu recidīvistu un ieslodzīt sevišķā režīmā uz septiņiem gadiem, bez tā – uz pieciem gadiem nometināt ne jau Krimā».

G. Astras «Pēdējo vārdu» viņa domubiedri slepeni ieraksta un nogādā arī trimdas latviešiem Rietumos. Alfrēds Stinkuls «Brīvajā Latvijā» raksta: «Gunārs izturējās aukstasinīgi. (…) Un Gunārs pateica visu, ko bija iecerējis sacīt: kā sprediķi, kā atklāsmes vēstījumu. Tik drosmīgi runājam kādu Padomju savienībā redzēju un dzirdēju pirmo reizi.»

Itin drīz, 80. gadu beigās jau rit plašas kampaņas pret totālitārismu un okupāciju, par vārda brīvību. 1988. gada sākumā Gunāram Astram PSRS vara piešķiŗ amnestiju, bet veselība ir smagi cietusi un brīvībā viņš nodzīvo vairs tikai divus mēnešus.

Ko darām mēs? Cik labi mūsdienās protam izmantot brīvību, kas sasniegta, pateicoties neatkarības cīnītāju nelokāmajām dvēselēm, izturībai, gudrībai un personīgiem upuŗiem? Domu dažādība ir patiešām liela, var novērot dažādus ceļus un neceļus: aizrautību blakus apatijai un latvietību līdzās jaunu paveidu beztautībai. Gadu pēc gada – te stiprina valodas likumu, te atkal aptumsuma mirklī vienkārši atdod kādu latvisku territoriju; vieni rada jaunus terminus un mācās pareizu jaunvārdu darināšanu, citi piekāpjas «internacionālajam» spiedienam, ka varētu taču iztikt bez latviskiem nosaukumiem naudai, datorlietām, firmām, veikaliem, sadzīviskiem, akadēmiskiem, techniskiem, juridiskiem jēdzieniem; ka latviska ortografija īpašvārdos, pareiza locīšana un galotņu lietošana, latviešu valoda afišās, internetā, uz grāmatu vākiem, ēdienkartēs, dokumentos, apraidē u. c. neesot nemaz īsti vajadzīga – bet kur tad pēc visiem šiem apgraizījumiem vairs paliks latviešu valoda?! Ja seko bēdīgi slavenajai prātulai, ka «valoda mainās», tad jau jāsamierinās ar vecajiem padomju frazeoloģismiem, kam tagad piepulcējas arī kārkluangļu pidžins.

Ar savu atskatu uz 1983. gada notikumiem mūsdienu kontekstā RLB latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā sanāksmē viesosies publicists ARNIS ŠABLOVSKIS; priekšlasījuma nosaukums: «Pēc 30 gadiem. Gunāra Astras „Pēdējais vārds“. Kas mainījies? Rīgā un latviešu valodā?».

Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: pirmdien, 2013. gada 2. decembrī plkst. 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem; ilgums – aptuveni pusotra stunda, ieskaitot diskusiju.

Gunārs Astra; par Gunāru Astru stāsta Arnis Šablovskis.

Tīmeklī var iepazīties ar:

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

 

Līdz ar rudeni atsākas RLB latviešu valodas attīstības kopas ikmēneša priekšlasījumi. Mēneša pirmajā pirmdienā – 2013. gada 2. septembrī LVAK viesis: Mag. theol. un Mag. psīch. Māris Ķirsons ar stāstījumu «Kam pieder mana pagātne, tam pieder mana nākotne». Sanāksme sākas plkst. 18:00 un ilgst apmēram pusotru stundu, ieskaitot diskusiju.  Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.

Māŗa Ķirsona dzimtā pilsēta ir Auce, bet trimdas laiks pavadīts Vācijā un kopš 1949. gada Amerikas Savienotajās Valstīs (Čikagā, Filadelfijā), darbojies arī Kanadā (Otavā). Vispirms iegūts bakalaura grads filosofijā un vēsturē, tad maģistra grads teoloģijā (1967); 90. gadu pirmajā pusē arī maģistra grads ģimenes un laulību terapijā.Māris Ķirsons Strādājis par garīdznieku, paidagogu, piedalījies sabiedriskās un polītiskās aktīvitātēs, 80. gadu protestos pret Baltijas valstu okupāciju; ar savu darbu cenšas palīdzēt pārvarēt alkoholismu un narkomaniju. Latvijā M. Ķirsons lasa lekcijas maģistrantiem (praktiskajā psīcholoģijā) un skolotājiem.

2011. gadā Māris Ķirsons pauž: «Valoda parāda cilvēka saskarsmi ar savu dvēseli un savu līdzcilvēku.». Viņaprāt, valoda atspoguļo pagātni, kuŗu objektīvā, tiešā veidā piedzīvot vairs nevar, bet kuŗu cilvēks neizbēgami izjūt un vērtē atkal.

M. Ķirsonam tuva ir Endzelīna pareizrakstība, tāpēc viņš arī palīdzējis nogādāt uz Kanadu Rasmas Grīsles un Jāņa Kušķa grāmatas.

Vairāk par M. Ķirsonu var lasīt tiešsaistes enciklopaidijā «Latvijas ļaudis».

Uz 2. septembŗa priekšlasījumu aicināti visi interesenti.

Sarīkojumu organizēja latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).

Priekšlasījuma videoieraksts.
Chronometrāža:
• ievadvārdi: 0:00 — 3:10,
• Māŗa Ķirsona stāstījums: 3:10 — 50:35,
• jautājumi, diskusija: 50:35 — 1:03:49,
• M. Ķirsons par pareizrakstības jautājumu un polītisko gribu Latvijā: 1:00:44 — 1:02:44.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

SIMTĀ latviešu valodas attīstības kopas sanāksme notika 2011. gada 4. aprīlī plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, «Līgo» zālē. Kā ikvienā LVAK ikmēneša sanāksmē – ieeja brīva visiem interesentiem, latviešu valodas kopējiem un atbalstītājiem.

Jubileja ir īpaša reize – tāpēc, turpinot savu desmito darbības gadu, LVAK šo pirmdienas vakaru veltīja publiskai diskusijai, kuŗā uzstājās vairākas latviešu kultūras, izdevējdarbības, izglītības un sabiedrības attīstības jomā plaši pazīstamas personas.

4. aprīļa tema –  «Par mūsu valodu un tās nākotni». Ir publicēts arī visu runu un diskusiju atstāsts: Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

Runātāju loks bija visai daudzpusīgs:

  • Vilis Vītols * (Vītolu fonda un Likteņdārza pamatlicējs);
  • LU rektors Mārcis Auziņš *;
  • RLB priekšsēdis Ingmārs Čaklais;
  • LU vadošā pētniece Dr. phil. Skaidrīte Lasmane *;
  • tulkotājs un komponists Ingmars Zemzaris *;
  • dzejniece un rakstniece Astrīde Ivaska * / **.
  • Sanāksmē ietverta arī visu sanākušo diskusija — vadīja literāts Jānis Oga *.

Skaidrīte Lasmane, Mārcis Auziņš, Astrīde Ivaska, Vilis Vītols.«Runātāji katrs no sava skata punkta īsi aktuālizēs dažus būtiskus valodas nākotnes jautājumus – skatoties reālitātei acīs, izteiks savas domas un vēlmes par mūsu valodas nākotni,» pirms sarīkojuma informēja LVAK koordinātore Maija Sinka-Gobiņa.

– Par LVAK –

Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopa kopš 2001. gada rudens idejiski turpina darbu, ko savulaik veica RLB valodniecības nodaļa – to 1904. gadā dibināja Kārlis Mīlenbachs un vēlāk, arī Otrā pasaules kaŗa okupāciju apstākļos, vadīja latviešu valodnieks, visā pasaulē ievērojamais baltists Jānis Endzelīns. LVAK publicē grāmatas un elektroniskus izdevumus, lieto un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību, kopš 2003. gada rīko gada vārda, nevārda un teiciena aptauju. Kopa aicina ikvienu iesaistīties pozitīvā, zinātkārā un jaunrasmīgā valodas jautājumu apspriešanā, tādējādi kopjot un paplašinot savu latvisko pasaules redzējumu. LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā, izņemot jūliju un augustu.

Jautājumiem un ierosinājumiem – e-pasts LVAK@inbox.lv, vietne LVAK.wordpress.com / pasta adrese – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Merķeļa ielā 13, Rīga, LV 1050.

Skatīt arī:

· Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

Mārcis Auziņš

Mārcis Auziņš

Ingmārs Čaklais

Ingmārs Čaklais

Skaidrīte Lasmane

Skaidrīte Lasmane

Astrīde Ivaska

Astrīde Ivaska

Grāmatas par valodu, valodniecību un latvietību; vārdnīcas. «Kas valda valodu, valda prātu». Rasma Grīsle, «Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi». «Latviešu nācijas izredzes» (1990). Mīlenbachs, Endzelīns, ideju turpinājums, baltistika. Latviešu valodas attīstības kopai (LVAK) Rīgā ir grāmatu krājums, ko palīdzējušas sagādāt dažādas draudzīgas organizācijas un individuāli palīgi. Aicinām iepazīt, lietot šos izdevumus, diskutēt par tiem LVAK sanāksmēs (katra mēneša sākumā) vai sazināties ar kopu atsevišķi.

  1. Latviešu valodas vārdnīca” – vārdu pareizrakstība, izruna, formas, nozīme. Valerija Bērziņa–Baltiņa un Jānis Bičolis. Izd. Amerikas Latviešu apvienība (ALA) / American Latvian Association in the United States, Inc. “Pamatavots šim darbam … J. Endzelīna valodnieciskie darbi un Mǖlenbacha [un] Endzelīna Latviešu valodas vārdnīca, kā arī citas J. Endzelīna rediģētās vārdnīcas un valodnieciskie pētījumi. Vārdnīcas darbu Latviešu valodas komisijas ierosmē uzsāka ar 1972. gadu baltologs un literātūrvēsturnieks Jānis Bičolis.” Otrais iespiedums – ar Latvijas Brīvības fonda, ALA Latviešu institūta u. c. palīdzību un iesaistījumu. Valodnieka Jāņa Endzelīna piemiņai. 1993.
  2. Profesora J. Endzelīna atbildes” – Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. Pēteŗa Kļaviņa priekšvārdi un rādītāji. Manuskripta sagatavotāji Rūdolfs Hofmanis un Astra Moora. Izd. “Ramave”, ASV, 2001.
  3. Jānis Endzelīns, grāmata. Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss. Ingmara Zemzaŗa apgāds, Rīga, 2010.Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss” – Rasma Grīsle, redaktore Rūta Augstkalne. (Saturā: leišu, latviešu, prūšu valoda; latv. val. dialekti; svešu valodu patapinājumi; slavu, ģermāņu valodu ietekme; aizguvumi no somu, leišu, kuršu valodas; gaŗumzīmes; līdzskaņu gaŗums; akcents, intonācijas; gramatiskā terminoloģija; skaņu mācība; r mīkstināšana; salikteņi; piedēkļi; deklinācija, celmi; divskaitlis; adjektīvi; skaitleņi; vietniekvārdi; prepozicijas; adverbi; saikļi; dēbitīvs; atstāstāmā izteiksme; divdabji; perfektīvi un imperfektīvi verbi; refleksīvie verbi; noteiktās, nenoteiktās adjektīva formas; locījumu lietāšana; u. c.) Izd. “Ingmara Zemzaŗa apgāds” un Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, ar Amerikas latviešu apvienības kultūras fonda financiālu atbalstu. 142 lpp. 2010. (Skatīt arī – “Propaideutika”, 01.11.2010.)
  4. Spēkildze” (I sējums) – populārvalodniecisku rakstu izlase, autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Izd. “Antava”, atbalstītājs ALA Kultūras fonds, RLB Latviešu valodas attīstības kopas izdevums. 2005.
  5. Spēkildze” (II sējums) – populārzinātnisku un kultūrvēsturisku rakstu izlase, autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Izd. “Antava”, atbalstītājs Anglijas Latviešu izglītības fonds, RLB Latviešu valodas attīstības kopas izdevums. 2007.
  6. Angļu–latviešu pilsētvides terminu vārdnīca” / “English–Latvian Dictionary of the Urban Environment”. Autors Sigurds Grava, literārā konsultante Gundega Blumberga. Atbalstītājs Rīgas pilsētas architekta birojs. Izd. “Jāņa Rozes apgāds”. 2006.
  7. Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi”. Autore filoloģijas doktore Rasma Grīsle. Atbalstītāji Valsts kultūrkapitāla fonds, valsts pētījumu programma “Letonika”, Sidnejas latvieši. Izd. apgāds “Zinātne”. 2008.
  8. Mūsu valoda II – padomi latviskas valodas cienītājiem”. Antoloģijas rakstu autors filoloģijas maģistrs Jānis Kušķis, zīmētājs – Māris Bišofs. Financiālie atbalstītāji Latviešu fonds, Pasaules brīvo latviešu apvienība. Kopā ar audiovideopielikumu diskā “Kas valda valodu, valda prātu” (zīmētāja Baiba Eichenberga, teksta ierunātājs Aidis Tomsons). Izd. biedrība “Latvietis”. 2009.
  9. Latviešu techniskās terminoloģijas vārdnīca” (latviski – angliski – vāciski). Pavisam 5 sējumos; krājumā pagaidām ir četri. Izd. Latviešu inženieŗu apvienība ārzemēs (Association of Latvian Engineers Abroad). Galvenais redaktors E. V. Dravnieks. Terminu apkopotāji – 150 attiecīgo nozaŗu lietpratēji; terminu pārbaudītāji un labotāji – septiņi ārzemēs dzīvojoši latviešu valodnieki. 1972.
  10. Latviešu personvārdu vārdnīca”. Autors Klāvs Siliņš. Izd. “Zinātne” (Zinātņu akadēmija; Valodas un literātūras institūts). Recenzenti A. Vanags, O. Bušs. (“Pēdējos 50 gados ir savākts un kartotēkā sakārtots vairāk nekā pusmiljona vienību, to skaitā apmēram 10 000 atsevišķu personvārdu. … Vārdnīcā… ievietots ap 8000 vārdu.” Vārdu izcelsme, nozīme, varianti, pirmās parādīšanās gads.) 1990.
  11. Ērģemes izloksnes vārdnīca” trijos sējumos. Autores Elga Kagaine (1.-3. sēj.), Silvija Raģe (1.-2. sēj.). Izd. “Zinātne”, ZA valodas un literātūras institūts. (“Pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kuŗā ietverta gan specifiski dialektālā leksika, gan izloksnē un latviešu literārajā valodā kopīgie vārdi”; “Ērģemes izloksne … pieder pie vidus dialekta Vidzemes izlokšņu grupas … Valkas rajona ziemeļdaļā”.) 536 lpp. + 591 lpp. + 800 lpp. 1977; 1978; 1983.
  12. Kas valda valodu, valda prātu – latviešu valoda okupāciju apstākļos”. 2007. gada 14. aprīļa valodas konferences referātu materiāli. Publicēto referātu autori Rasma Grīsle, Jānis Priedkalns, Jānis Kušķis, Dzintra Hirša, Ieva Zuicena, Māris Ruks, Antra Mieze u. c. (“Trīspadsmit referentu Barikāžu mūzejā runāja par latviešu valodas deformācijām okupāciju apstākļos. Referēja ne vien augsti diplomēti filologi, bet arī citu nozaŗu pārstāvji.”) Financiāls atbalsts projektam (konferencei, izstādei, grāmatai) no Latviešu fonda; mērķa ziedojums Pēteŗa un Zelmas Strautnieku piemiņai. Izd. Latvijas Okupācijas mūzeja biedrība. 2007.
  13. Latvijas Okupācijas mūzeja gadagrāmata – 2007”. Divdesmit autoru rakstu kopojums. 109. lappusē – Baibas Kangeres un Pēteŗa Vanaga raksts “Interpretējot 1960.-1970. gadu valodas polītiku Latvijā un tās izpausmi tā laika valodnieciskajos rakstos” (“Latviešu valodas uzturēšanas nelabvēlīgs apstāklis bija arī Latvijas augstais industriālizācijas potenciāls, kas nozīmēja, ka Latvijā varēja novietot vissavienības projektu daļas un importēt darbaspēku, tādējādi ietekmējot jau kaŗa laikā pazemināto latviešu iedzīvotāju īpatsvaru. Ģeografiski Latvija bija arī visas [padomju okupantiem] neuzticamās Baltijas centrs.”). Izd. Latvijas okupācijas mūzeja biedrība. 2009.
  14. Latviešu nācijas izredzes”. 1990. gada 28. septembŗa konference. Rezolūcija; 20 referāti, piemēram: Rasma Grīsle – “Latviešu valodas glābšanas labad”; Elmārs Pelkaus – “Latviskas valsts problēma [pirmās] Latvijas Republikas laikā”. (“Kolonistiem jābrauc projām. Tas ir godīgi un tālredzīgi.”) Izd. “Zinātne”. 1990.
  15. Īsvēsture – patiesā Vaira Vīķe–Freiberga”. Autors Dr. philol. Māris Ruks.  Teksts pārsvarā pirmsokupācijas latviešu ortografijā. Izd. “Antava”. 2008.
  16. Usage of Language in Diaspora: Evaluation of Policy of Latvia and Experience of Other Countries”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta grupa: Gunta Kļava, Velga Līcīte, Kristīne Motivāne, Jānis Valdmanis, Inese Vasiļjeva–Muchka, Inita Vītola; projekta speciālistes: Dace Dalbiņa, Ina Druviete. 24. lpp. 2009.
  17. The use of language within diaspora: the practice of other countries and evaluation of action policy of Latvia”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta dalībnieki – sk. iepr. grāmatu sarakstā. 120. lpp. 2009.
  18. Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”, izd. Latviešu valodas aģentūra; projekta dalībnieki – sk. iepr. grāmatu sarakstā. 2009.
  19. Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms LatvijāVineta Poriņa, «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā», 2009; konsult. Baiba Metuzāle–Kangere, recenz. Zaiga Ikere, Maija Brēde.– monografijas autore Vineta Poriņa. Izdevēji un palīgi – LU Latviešu valodas institūts, valsts pētījumu programma “Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru”. Zinātniskā konsultante Baiba Metuzāle–Kangere, recenzentes Zaiga Ikere, Maija Brēde. 2009.
  20. Latviešu valoda statistikas spogulī”, autors Valsts valodas komisijas loceklis ģeografijas maģistrs, doktors Ilmārs Mežs. Redaktori Jānis Turlajs, Ilze Antēna, Ritvars Eglājs. Izd. “Jāņa sēta”. 2004.
  21. The Latvian Language in the Mirror of Statistics”, autors Valsts valodas komisijas loceklis ģeografijas maģistrs, doktors Ilmārs Mežs. Izd. “Jāņa sēta”. 2005.
  22. Lithuanian Grammar” / “Lietuvių kalbos gramatika” (“Lietuviešu valodas gramatika”). Vytautas Ambrazas, Emma Geniušienė, Aleksas Girdenis, Nijolė Sližienė, Dalija Tekorienė, Adelė Valeckienė, Elena Valiulytė / Vītauts Ambrazs, Emma Ģeņušiene, Alekss Ģirdenis, Nijōle Sļižiene, Dalija Tekoriene, Adele Vaļeckiene, Elena Vaļulīte. Second revised edition. Institute of the Lithuanian Language. Izd. “Baltų lankų leidykla”. 2006.
  23. Starptautiskais baltistu kongress “Baltu valodas laikmetu griežos”, 03.10.2000.-06.10.2000., referātu tezes, izd. LU Latviešu valodas institūts. 363 lpp. (“Jau kopš 1965. gada iedibinātā tradicija visu valstu baltistiem sapulcēties Viļņā vai Rīgā… Latviešu valodniekiem ir liels gods un atbildība organizēt 9. starptautisko baltistu kongresu…”).
  24. XI starptautiskais baltistu kongress” / “XI tarptautinis baltistų kongresas” / “11th International Congress of Baltistics”, Rīga, referātu tezes, 27.09.2010.-30.09.2010., izd. LU un LU LVI, 206 lpp. (20. lpp. – Maija Baltiņa: “Latvijas kultūras kanona publicētajā versijā … vienīgais teksts resp. darbs par valodu iekļauts literātūras sarakstā. Tā ir K. Mīlenbacha un J. Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīca”. … kanona paplašinājums ar sadaļu VALODA paplašinās skatījumu uz kultūras kanonu, kultūrtekstu un valodu.”).
  25. Latviešu valodas gramatika”, 2013, izd. LU Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte. 1024 lpp. Ilze Auziņa, Ieva Breņķe, Juris Grigorjevs, Inese Indričāne, Baiba Ivulāne, Andra Kalnača, Linda Lauze, Ilze Lokmane, Dace Markus, Daina Nītiņa, Gunta Smiltniece, Baiba Valkovska, Anna Vulāne. Grāmata paredzēta valodniekiem, latviešu valodas skolotājiem, augstskolu paidagogiem, studentiem un citiem interesentiem.Izdevums tapis 2008.-2013. g., laists klajā 2014. g. Fōnētika, fōnoloģija; morfēmika, morfōnoloģija; vārddare, salikteņi, morfoloģija [lietvārdi, kādeņi, skaitļavārdi, noriseņi, apstākļvārdi, saikļi, partikulas, izsauksmes vārdi]; sintakse [teikumi, to sēmantiskā struktūra, teksta sintakse]. Detālizēts saturrādis LU LVI vietnē (pdf).
  26. Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība”, 2. daļa – “Nelokāmās vārdšķiras”, 2007, izd. LU Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte. 472 lpp. Daina Nītiņa (prepozicijas), Tamāra Porīte (partikulas), Janīna Strode (interjekcijas), Ruta Veidemane (adverbi), Aina Blinkena (konjunkcijas); atbildīgā redaktore Kornēlija Pokrotniece.
  27. Latviešu valodas patskaņu sistēmas akustisks un auditīvs raksturojums” – Juris Grigorjevs, 2008, izd. LU Latviešu valodas institūts; valsts pētījumu programma “Letonika”. 232 lpp. Zinātniskā redaktore Ilga Jansone. Trīspadsmit gadu ilgā J. Grigorjeva doktora disertācijas tapšanas laikā apkopotās atziņas, “ierosmes avots tiem, kas plāno veikt līdzīgus literārās valodas  vai izlokšņu vokālisma pētījumus, kā arī runas technoloģiju izstrādātājiem”. [Patskaņu akustiskās ideālformas; auditīvās ideālformas; patskaņu sistēmas fōnoloģiskā interpretācija; patskaņu izrunas apzīmēšana starpt. fōnētiskajā transkripcijā (IPA).]
  28. Izteikt neizsakāmo” – Ruta Veidemane, 1977, izd. “Liesma”. 261 lpp. Meklējumi dzejas valodas analizē un aprakstīšanā. Allegorija, alliterācija, asociācijas, atskaņas, daiļliterātūras stils, dzejoļi prōzā, ekspresija, epiteti, [dzejas] forma, hiperbolas, jaunvārdi, kolorīts, kontūratskaņas, lipogramma, metaforas, metonimija, oksimōroni, personifikācija, poētika, poētismi, publicistikas stils, salīdzinājumi, sarkasms, sarunvalodas vārdi, satira, simboli, sinaistēzija, sinonimi, sintagma, termini, tēzaurs, tropi, vārddares paradeigmas, vārdkopa, vārdu secība (tiešā, apgrieztā), vecvārdi, zemteksts u. c.
  29. Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā” – zinātnisku rakstu krājums, izd. apgāds “Zinātne”, sagatavojusi Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 2015, 319. lpp. Rakstu autori – Zenta Anspoka, Aigars Atvars, Dace Bērziņa, Inese Freiberga, Viktorija Kuzina, Dace Markus, Rasma Purmale, Jēkabs Raipulis, Egīls Skudra, Inga Stangaine, Ilze Stikāne, Agrita Tauriņa, Ingēra Tomme-Jukēvica, Sarmīte Tūbele, Olga Ureka, Vladislava Uršuļska, Anna Vulāne. Grāmata, kuŗas pamatā ir Letonikas V kongresa referāti, ļauj ielūkoties bērnu domāšanā un pasaules uztverē, valodas apguves procesā un valodiskajā jaunradē.
  30. Adjektīvu sēmantiskā diferenciācija latviešu un lietuviešu valodā” – Anta Trumpa, izd. LU Latviešu valodas institūts, 2010, 400 lpp. Sēmantikas virzienu un skolu attīstība. Latvieši un lietuviešu kādeņi, kas apzīmē morāles īpašības, skaistumu, garšas izjūtas, fiziskas nepilnības, garīgas un fiziskas aktīvitātes, vērīgumu, dārdzību, lokanumu, krāsas. Metaforas, metonimija; ekstralingvistiskas parādības; homoģenētiski kādeņi (adjektīvi). Grāmatas pamatā – 2006. gadā aizstāvēts promocijas darbs.
  31. Latvijas vietvārdu vārdnīca: Paaglis – Piķu –” – sastādījusi Vallija Dambe; redakcijas kollēģija: Benita Laumane, Elga Kagaine, Anna Stafecka; redaktori: Ojārs Bušs, Laimute Balode, Dzintra Hirša; papildinājumi, struktūra, kārtojums – Antra Trumpa, Asnate Baņģiere, Sanda Rapa. Izd. LU Latviešu valodas institūts, 2003, 381 lpp. Vallija Dambe (1912-1995) bija zinātniskā redaktore un papildinātāja Endzelīna darbam par vietvārdiem. Četrdesmit gadus pēc J. Endzelīna radītā darba (2. sējuma – jau pēckaŗa laikā) iznākšanas LU LVI kartotēkas apjoms ir palielinājies 5-6 reizes. LVV pamatā saglabāta J. Endzelīna izstrādātā vietvārdu vārdnīcas šķirkļu un subšķirkļu struktūra.
  32. Vēstules – ceļš uz valsts valodu“. Izd. Valsts valodas centrs, 1994. Faksimilizdevums, 168 lpp. Ir 1988. gads. Latvieši savā tēvu zemē Latvijā prasa sev tiesības lasīt, rakstīt un runāt savā mātes valodā. [Vēstulēs] esam mēs paši ne tikai 1988. gadā … esam tikai ceļā uz latviešu valodu kā valsts valodu, ceļā uz neatkarību. (Ievadteksts: Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša). Vēstules - ceļš uz valsts valodu (1988 - 1993). Kommentārs - Dzintra Hirša, Valsts valodas centrs (vadītāja).
  33. Valodas vēstures un dialektoloģijas problēmas” (rakstu izlase lietuviešu, latviešu un krievu valodā), 2. sējums / “Kalbos istorijos ir dialektologijos problemos, 2 dalis“, izd. Lietuviešu valodas institūts, Vilņā, 2008, 627 lpp. Redaktori – Sauļus Ambrazs, Lidija Leikuma, Dangole Mikulēniene, Jurijs Otkupščikovs, Daniels Petī, Anna Stafecka. Temas: vēsture un personības (etimologs Kazimirs Būga, profesore Marta Rudzīte), vēstules; kādeņi, izlokšņu klasifikācija, uzsvari un vokāļu mija, noriseņu morfoloģija un infiksi, personvārdi, etnoģenēze, senraksti, dialektu vārdnīcas, lietvārdi, locījumi: inesīvs, illātīvs, teikuma struktūra, fōnētiskas īpatnības, vārddarināšanas modeļi, Lietuvas un Latvijas novadi, baltistika.