Archive for the ‘psīcholoģija’ Category

Līdz ar rudeni atsākas RLB latviešu valodas attīstības kopas ikmēneša priekšlasījumi. Mēneša pirmajā pirmdienā – 2013. gada 2. septembrī LVAK viesis: Mag. theol. un Mag. psīch. Māris Ķirsons ar stāstījumu «Kam pieder mana pagātne, tam pieder mana nākotne». Sanāksme sākas plkst. 18:00 un ilgst apmēram pusotru stundu, ieskaitot diskusiju.  Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.

Māŗa Ķirsona dzimtā pilsēta ir Auce, bet trimdas laiks pavadīts Vācijā un kopš 1949. gada Amerikas Savienotajās Valstīs (Čikagā, Filadelfijā), darbojies arī Kanadā (Otavā). Vispirms iegūts bakalaura grads filosofijā un vēsturē, tad maģistra grads teoloģijā (1967); 90. gadu pirmajā pusē arī maģistra grads ģimenes un laulību terapijā.Māris Ķirsons Strādājis par garīdznieku, paidagogu, piedalījies sabiedriskās un polītiskās aktīvitātēs, 80. gadu protestos pret Baltijas valstu okupāciju; ar savu darbu cenšas palīdzēt pārvarēt alkoholismu un narkomaniju. Latvijā M. Ķirsons lasa lekcijas maģistrantiem (praktiskajā psīcholoģijā) un skolotājiem.

2011. gadā Māris Ķirsons pauž: «Valoda parāda cilvēka saskarsmi ar savu dvēseli un savu līdzcilvēku.». Viņaprāt, valoda atspoguļo pagātni, kuŗu objektīvā, tiešā veidā piedzīvot vairs nevar, bet kuŗu cilvēks neizbēgami izjūt un vērtē atkal.

M. Ķirsonam tuva ir Endzelīna pareizrakstība, tāpēc viņš arī palīdzējis nogādāt uz Kanadu Rasmas Grīsles un Jāņa Kušķa grāmatas.

Vairāk par M. Ķirsonu var lasīt tiešsaistes enciklopaidijā «Latvijas ļaudis».

Uz 2. septembŗa priekšlasījumu aicināti visi interesenti.

Sarīkojumu organizēja latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).

Priekšlasījuma videoieraksts.
Chronometrāža:
• ievadvārdi: 0:00 — 3:10,
• Māŗa Ķirsona stāstījums: 3:10 — 50:35,
• jautājumi, diskusija: 50:35 — 1:03:49,
• M. Ķirsons par pareizrakstības jautājumu un polītisko gribu Latvijā: 1:00:44 — 1:02:44.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Rīgas Latviešu biedrības namā (301. telpā) 2011. g. 7. februārī pulksten 18:00 Dr. philol. Vineta Poriņa piedāvā priekšlasījumu par valodas polītikā aktuālo:

Latviešu valodas attīstības kopā viesojās un priekšlasījumu sniedza LU pētniece Dr. philol. Vineta Poriņa.

M. Sinka un V. Poriņa – 2011. g. 7. februāris.

«Eiropas Komisijas pētījums par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā: metodes, rezultāti, rezonance Latvijā un citās valstīs».

Vineta Poriņa kopš 1994. gada strādā Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā. Viņa speciālizējas sociolingvistikas nozarē un veic pētījumus par valodas polītikas problēmatiku; vadījusi Eiropas Komisijas atbalstītu pētījumu «Starpkultūru dialogs Eiropas multikultūrālajā sabiedrībā» Latvijā.

2009. gadā LU Latviešu valodas institūts ar pētījumu programmas «Letonika» atbalstu izdevis V. Poriņas grāmatu «Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā». Autore secinājusi, ka pēdējos gados nelielā mērā uzlabojies latviešu valodas lietojuma īpatsvars un prestižs – bet vai pietiek ar apstākļu radītu veiksmi? Divsimt lappušu monografijā var sadzirdēt arī brīdinājumu: Latvijas okupācijas laikā no 1940. līdz 1991. gadam izraisītais lielmēroga bilingvisms (pie tam asimetrisks) it kā ieēdas cilvēkos – individā, sabiedrībā, pašapziņā vai tās trūkumā, vēstures zināšanā vai ignorēšanā. Svarīgi būtu turpināt enerģiski darboties mums vēlamajā virzienā, arī prasot jaunus stingrākus likumus.

V. Poriņas grāmatas beigās – vērtējuma un ieteikumu sadaļa.

Šeit daži citāti arī jūsu pārdomām.

«Latvijas pašreizējie krizes perioda ekonomiskie apstākļi mazina problēmas, ko izraisītu darba meklētāji no citām valstīm, atvieglojot valodas situāciju un ar valodu saistīto institūciju darbību. […] Latvijas ekonomiskie apstākļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir iemesls, kāpēc cittautiešu emigrācijas dēļ Latvija kļūst latviskāka – pieaug latviešu procentuālais īpatsvars valstī.

Kriеvu valodas prasmju samazināšanās latviešu lingvistiskajā kollektīvā arī veicina latviskākas vides veidošanos. […] Pētījumos vērojams, ka latviešu respondentu grupā visās vecumgrupās samazinājies to respondentu īpatsvars, kuŗi kriеvu valodu prot ļoti labi.»

[***]

«Tomēr šādai pozitīvai prognōzei nevajadzētu apžilbināt skatījumu uz pašreizējo reālitāti [ – ] ir mērķtiecīgi jāvelta pūles, lai nostiprinātu latviešu valodas lietojumu.

[Ir] gaidāmas būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēs arī jaunu posmu Latvijas valodas situācijā […] globāli procesi – nepārtrauktā polītisko, ekonomisko sfairu sadale, arvien lielāka kapitāla koncentrācija un reliģiju savstarpējā konkurence pasaulē. Ja esam ūnikāli ar valodas situācijas pretrunīgumu pasaules teōrijai un praksei: pamatnācijas asimetrisko bilingvismu, mazākumtautību funkcionālo monolingvismu vienas mazākumtautības valodā, pamatnācijas lingvistisko diskrimināciju, kā arī valsts krizes perioda ekonomisko apstākļu pozitīvo ietekmi uz latviešu valodas vidi, kā liecina vēsturiskā pieredze – ar notikumiem ekonomikā un polītikā neesam bijuši ūnikāli, atrauti no pasaules.»

[***]

«Būtu jāpopulārizē skaitliski nelielu tautu veiksmīgi un demokratiski pašnoteikšanās procesi mūsdienās. Latviešu etnosa pašvērtības attīstībai būtu vērtīgi salīdzināmie etnolingvistiskie pētījumi par to, kā citas tautas ar nelielu pamatiedzīvotāju īpatsvaru risina valodas un nacionālās pašnoteikšanās de facto jautājumus.

Būtu vēlams pētniecībā sadarboties ar abu pārējo Baltijas valstu sociolingvistiem, gan arī uzturēt kontaktus ne tikai ar Rietumvalstu, bet arī ar bijušā Austrumbloka valstu sociolingvistiem, tādējādi veicinot gan Latvijas nozares attīstību, gan ar savu pieredzi palīdzot citu valstu speciālistiem, veidojot starptautisko publicitāti Latvijas valodas situācijas problēmatikai.»


Papildus:


Ikmēneša priekšlasījumus RLB namā rīko latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Vietnē LVAK.wordpress.com var lasīt arī par citām LVAK aktīvitātēm: publikācijām, gada vārda, nevārda un teiciena aptauju, tuvākajām lekcijām, kā arī piedalīties elektroniskajās diskusijās.