Archive for the ‘sastatāmā’ Category

Oktōbŗa pirmajā pirmdienā aicinām uz LVAK tematisko vakaru (pulksten 18:00), kuŗā runās Matīss Treimanis. Stāstījuma tema:

„Topošā somu–latviešu
divvalodu skaidrojošā vārdnīca“.

 

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti! (gadavards@inbox.lv) -- suomi-latvia latviaksi sanakirja lätti suomesta finnish latvian dictionary lexicography picture phrasebook; word of the year; zīmētāja, uzzīmēt māju, zīmēt cilvēkus dabā no dabas, jaunvārds, pieraksti, iesūtīt, latviešu valodas gada vārds 2016, 2017

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti!
              gadavards@inbox.lv

No idejas līdz padarītajam; no padarāmā – līdz secinājumiem par valodu atšķirībām, par valodu lietotāju vēlmēm, ērtībām, līdz nebeidzamiem jauninājumiem un jautājumiem. Valodniecības apakšnozare leksikografija – vārdu vākšana, aprakstīšana un atbilsmju veidošana daudzvalodīgās vārdnīcās (arī vārdnīcu nodošana visu vēlamo lietotāju un vērtētāju rokās) tikai šķietami ir vienkārša! Īstenībā tā ir joma, kuŗā sastopas un cita ar citu kontrastējas gan individuāla gaume, gan arī objektīva izziņa, gan lingvistiska un ekstralingvistiska kompetence, gan arī ekspresija.

Matīss Treimanis ir studējis Tartu*, beidzis Latvijas Universitāti. Latviski tulkojis vairāku prōzas autoru darbus no somu valodas – Arto Pāsilinnu, Sisko Istanmeki, Kauko Reihki, Kari Hotakainenu, arī vairākas somu filmas un dažādu jomu lietišķos tekstus. (* – jeb Tērbatā, Igaunijā.)

LVAK tematiskajā vakarā no M. Treimaņa uzzināsim par vārdnīcas uzbūvi, izmantotiem avotiem, varēsim iepazīt sastādītāja darba paņēmienus un personīgi pavaicāt, kādas atziņas gūtas šai laikā. Lielā ekrānā varēsim pat redzēt fragmentus no gandrīz gatavā manuskripta. . . Ja nu vien vārds „manuskripts“ (käsikirjoitus) jau nav novecojis? Burtiski tas nozīmē: ‚rokraksts‘! Vai mums XXI gadsimtā, kad gandrīz visu rakstām ar kādu ierīci, nevis uz papīra ar roku, būtu jāmaina izpratne par tā nozīmi vai pretēji – jāveido tā vietā kāds jaunvārds?

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.


LVAK tematiskie vakari notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu).


 

2014. g. 1. decembrī pulksten notika latviešu valodas attīstības kopas rīkots priekšlasījums:

«Piektais locījums latviešu valodā: instrumentālis vai adesīvs?».

Mūsu uzaicinātais lektors Elvis Krumholcs ar sevi iepazīstina intervijā. Pēc izglītības diplomēts komersants un personāla speciālists, taču pēc aicinājuma jau 19 gadus nodarbojas ar rakstisko tulkošanu. E. Krumholcs ir poliglots, kas valodas apguvis galvenokārt pašmācībā, brīvi spēj runāt piecās valodās – latviešu, krievu, angļu, franču, poļu, bet 12 valodas prot lasīšanai un sapratnei pietiekamā līmenī.

Kā pamazām nonāci pie instrumentāļa un adesīva problēmatikas izpētes?

Elvis Krumholcs, priekšlasījums, adesīvs, instrumentālis, locījumi latviešu valodā. RLB LVAK.

Elvis Krumholcs

Liels pavērsiens manā profesionālajā pieredzē aizsākās pirms pieciem gadiem, kad sāku tvert gramatiku sēmazioloģiskā skatījumā. Man pamazām sāka atklāties nianšu nianses, kas ļāva saprast informācijas uztveres atšķirības visplašākajā mērogā. Līdz tam daudzas teikuma konstrukcijas man likās sinonimiskas, tāpēc vairāk vadījos pēc intuitīvām nojausmām un vispārējās valodas prakses. Taču tagad esmu sapratis, ka katram elementam gramatiskajā sistēmā ir sava neatkārtojama vieta un nozīme. Mans skatījums uz pasauli caur sēmazioloģiju un valodniecību ir ievērojami paplašinājies, un es meklēju iespējas dalīties ar jaunajām atklāsmēm. Lai gan valodniecībā esmu praktiķis, bet ne akadēmiķis, šo gadu gaitā man ir radušies daudzi risinājumi latviešu valodas problēmatikā.

Jautājums par piekto locījumu latviešu valodā ilgus gadus nodarbināja manu prātu. Šī locījuma lietojamību es vienmēr esmu sapratis intuitīvi. Intensīvi lasīdams tekstus poliski un krieviski, es pamanīju neatbilstības starp instrumentāļa konstrukcijām slavu valodās un šo locījumu latviešu valodā. Kādreiz man likās, ka pietiekams arguments ir archaiskās “instrumentāļa” paliekas, kas vēl mūslaikos dzirdamas Kurzemē (“trejis ziedis”, “vienis prātis” u. tml.). Taču īstenībā problēma slēpjas citur.

Šķiet, ka austrāliešu valodnieks Teodors Fennels bijis pirmais, kas rosinājis piekto locījumu izņemt iz gramatiskās sistēmas, taču diemžēl viņam saradušies sekotāji Latvijas akadēmiķu aprindās. Rasma Grīsle rakstā “Vai latviešu valodā ir instrumentālis? ” (28.08.1998., Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas avīze” un “Latvija”) argumentēja viņam pretī ar fōnētiskiem un vēsturiskiem dotumiem, taču veica salīdzinājumu tikai ar lietuviešu valodu. Diemžēl mūslaikos šie argumenti ir par vājiem. Kognitīvā lingvistika, kas citastarp pēta arī sēmantiskās saites, ir sākusi attīstīties nesen, taču tieši sēmazioloģiskie apsvērumi ir spēcīgāki un būtiskāki, lai noteiktu locījuma dabu valodā.

Patiešām, stingra saite starp locījumu un prievārdu vai arīdzan parallēlu galotņu pastāvēšana locījumos nav pamats locījuma izņemšanai iz gramatiskās sistēmas. Visās slavu valodās vietas locījums ir neatraujams no prievārda, daudzās slavu valodās instrumentālim galotņu formas sakrīt ar citiem locījumiem. Taču sēmazioloģiskā skatījumā instrumentālis ir vienādu dabu gan slavu valodās, gan visās pārējās, kur tas sastopams.

Atklāsme par piektā locījuma jaudu un plašo tvērumu man dzima pavisam nejauši. Es droši vien pasmīkņātu, ja man jaunībā teiktu, ka kādreiz interesēšos arī par somugru valodām. Lielais locījumu skaits mani tolaik atturēja no somugru valodu mācīšanās, taču manā dabā nav atzīt kādu iespēju par nederīgu uz mūžīgiem laikiem. Man veidojās lietišķi kontakti ar Ungāriju, un, gluži dabiski, tie vedināja mani pašķirstīt ungāru valodas gramatiku. Nemaz tik sarežģīta ungāru valoda nelikās, vienīgi man būtu jāveltī vairāk laika mācībām. Taču tas man deva ieskatu somugriskajā vietas locījumu sistēmā un tās loģikā.

Kā daudzi tulkotāji, tā arī es meklēju iespējas, kā vieglāk izteikt piederību latviešu valodā, jo mums īsta piederības darbības vārda nav (kā, piemēram, angļiem “to have” – red. piez.). Es nolēmu ieskatīties somu valodas gramatikā. Somu valodā piederība tiek izteikta ar adesīvu – klātesības locījumu, kuŗam tiek pieskaņots objekts nōminātīvā. Sapratne par sēmantiskajām saitēm ļāva man atpazīt analoģiju ar piekto locījumu latviešu valodā.

Tādējādi strīds akadēmiķu vidē par piekto locījumu ir terminoloģisks. Ja pierādīsies, ka adesīvs ir piemērots nosaukums, piektā locījuma vieta mūsu valodā tikai nostiprināsies.

Kā sasaucas teōrija par šiem locījumiem un latviešu valodas prakse XX un XXI gadsimtā?

Jānis Endzelīns ir cītīgi mēģinājis aprakstīt latviešu valodas gramatisko sistēmu, tai skaitā locījumus, bet viņa darbības periods iekrita laikā, kad kognitīvā lingvistika vēl nebija radusies. Nenoliedzami, J. Endzelīnam bija spēcīgi pamati klasiskajās valodās, kur viņš meklējis atbildi uz daudzām parādībām latviešu valodā. Taču katrai valodai ir kaimiņvalodu uzslāņojums; latviešu valodā liela nozīme ir atsevišķām somugru valodu parādībām. Es ticu, ka J. Endzelīns, būdams zinātniska kaluma prātu, spētu tur atrast atbildi par piektā locījuma dabu.

Kas upite, ka netek? / Kas meitiņa, ka nedzied? / Gružiem upe neteceja, / Sērdienite nedziedaja. (Kas upīte, ka netek? / Kas meitiņa, ka nedzied? / Gružiem upe netecēja, / Sērdienīte nedziedāja.) Latviešu tautasdziesmas par bāreņiem. Tautasdziesmu valoda. Pētnieciskais darbs.

Piektais locījums manis piedāvātajā koncepcijā ļauj citādi lasīt tautasdziesmas. J. Endzelīns, piekto locījumu nosaucis par instrumentāli, mēģināja mazpazīstamas formas skaidrot, konkrētajam gadījumam papildus pievienojot kādu prievārdu. Daudzos gadījumos skaidrojums bijis pietiekams sapratnes gūšanai, taču tagad jaunais skaidrojums ir smalkāku nokrāsu. Piemēram, “gružiem upe netecēja” J. Endzelīna skaidrojumā nozīmē ‘gružu dēļ upe netecēja ’. Jaunajā koncepcijā šis tautasdziesmas fragments saprotams citādi – ‘upe netecēja, būdama gružiem noklāta ’. Šī tautasdziesma ir svarīga adesīva pierādīšanai, jo slavu valodās analoģiska konstrukcija ar instrumentāli nav iespējama.

Runātājiem uzskatot piekto locījumu par instrumentāli un ilgu laiku atrodoties divvalodības spaidos, XX un XXI gadsimtā ir ievērojami sašaurinājusies piektā locījuma lietošana latviešu valodā. Kā klausītājiem atklāsies tematiskajā vakarā (01.12.2014. pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā), adesīvs ir plaši lietots locījums klātesības izteikšanai. Tautām ap Baltijas jūru klātesība ir piederības pazīme – proti, piederības noriseni (“būt”, “man ir”, “turēt” – red. piez.) daudzos gadījumos aizstāj atsauces uz piederības faktu. Tradicionāli latviešu valodā piederību izsaka ar ģenitīvu un datīvu, taču tautasdziesmās piederība noteiktos gadījumos tiek izteikta ar piekto locījumu. Piektais locījums ļauj diferencēt piederības sēmantiku – proti, ar ģenitīvu vai datīvu izteiktā piederība balstās pieņēmumā, ka attiecīgais piederums ir subjekta rīcībā, turpretī ar adesīvu izteiktā piederība pauž, ka starp subjektu un piederumu ir tieša saite.

Starp adesīvu un instrumentāli ir pamatīgas sēmantiskas atšķirības. Kā norāda locījuma nosaukums, instrumentālis aktīvi iesaista instrumentu (jeb rīku). Adesīvs ir klātesības locījums, tāpēc ar to var konstatēt tikai darbības sekas, piemēram, “nazi griezta maize”. Lai veidotu instrumentāļa konstrukcijas, latviešu valodā aktīvi tiek lietots prievārds “ar”. Piemērs: “es griežu maizi ar nazi.

Adesīvam ir priekšrocības, kādu nav instrumentālim. Adesīvs var norādīt aktīvu darbības metodes izmantošanu. Tieši tāpēc latviski mēs ejam kājām, bet krieviski nevar iet “ногами” – tas tulkojams ar apstākleni “пешком”! Ja sēmantiskie principi tiktu nostiprināti latviešu valodas gramatikā, runātājiem jau no mazotnes būtu izpratne par atšķirībām starp metodi un instrumentu!

Kuŗi valodniecības novirzieni un jomas pašlaik visvairāk saista tavu interesi?

Salīdzināmā un sastatāmā valodniecība, kognitīvā lingvistika.

Kā dziļāku  valodas un valodniecības jautājumu izpēte saistās ar citām jomām, kuŗās tu darbojies? Palīdz, rada pārsteigumus, apstiprina kādas vispārīgas un lielas filosofiskas atziņas?

Manā redzeslokā pastāvīgi ir cilvēku savstarpējā komūnikācija, vēstījumu pieņemšana, apstrāde un nodošana citiem informācionālās ķēdes dalībniekiem. Es esmu pārliecinājies, ka kļūdainas teikuma konstrukcijas, nepietiekams vārdu krājums un nepiemēroti izteiksmes līdzekļi savstarpējās attiecības šķeļ un pat saārda. Daudzām lietām cilvēki neatrod nosaukumu, jo attiecīgu jomu izprot tikai intuitīvi, aptuveni. Tad veidojas situācijas gluži kā anekdotā – Jautāts, kā pats jūtas, pacients psīchologam atbild: “Es domāju, ka ar mani viss kārtībā!” Tāpēc aicinu ikvienu nestāvēt malā, bet bagātināt savu vārdu krājumu, jo arī dzimto valodu mēs runājam ne vienmēr izcilā kvalitātē.

Ko no mūsdienu latviešu valodas prakses visvairāk vajadzētu izskaust – tavā personīgā skatījumā?

Pašlaik mani visvairāk uztrauc tas, ka skolās latviešu valodu māca analitiski, bet ne sintetiski. Mācoties dzimto valodu analitiski, var apgūt lielu formu daudzumu, taču vienlaikus uzmanībai var paslīdēt gaŗām gramatisko saišu daba. Tieši tāpēc jauniešu valodā esmu novērojis paviršu izpratni par locījumiem un darbības vārdu laikiem. Būdams poliglots, varu apstiprināt patiesību, ka jebkuŗu svešvalodu ir grūti iemācīties, ja dzimtās valodas pamati ir vāji ielikti.

Ar ko latviešu valodu būtu vērts papildināt, uzmanīgi un prātīgi ņemot par paraugu citas valodas?

Latviešu valoda ir izteiksmes līdzekļiem bagāta, tā ļauj ļoti niansēti atklāt iekšējos un ārējos procesus. Taču mūsu valodā lielākā problēma ir kādeņu un apstākleņu nepietiekama izmantošana, atteikšanās no atvasināšanas iespējām. Mani sarūgtina brīži, kad cilvēki atsakās lietot rēgulāru un valodas normām atbilstošu darinājumu, jo citi tā nerunājot vai attiecīgais vārds neesot uzņemts vārdnīcā. Zināmā mērā šo procesu kavē akadēmiķi, jaunradi ierobežodami ar norādi “nav produktīva”, kas citu prātos pārveidojas par secinājumu “tā runāt nedrīkst”. Manā skatījumā akadēmiķim ir jāspēj dot plašāku pamatojumu, kāpēc teōrētiski iespējamā forma būtu uzskatāma par vēlamu vai nevēlamu, vērtīgu vai nevērtīgu. Tieši tas viņu padara akadēmiskā titula cienīgu.

Kā tava izpratne par valodu un attieksme pret to ir laika gaitā mainījusies? Kādā vecumā pirmo reizi iedomājies, ka valoda var tikt pētīta un kopta?

Kopš bērnības man valoda bijusi eksistences forma. Visam, ko vien esmu apzinājies, esmu meklējis apzīmējumus un nosaukumus. Tāpat jau no mazotnes esmu cītīgi šķirstījis vārdnīcas un gramatikas grāmatas, vairākkārt pārlasījis klasiķu darbus, lai man veidotos savs vārdu krājums.

Nepieciešamību pēc valodas pētīšanas un kopšanas es sapratu agri, jau pirmajā klasē saņēmu uzslavas par vārdiņu mācīšanos. “Latviešu valodas kultūras jautājumus” un tiem pielīdzināmus avotus es sāku aktīvi lasīt apmēram desmit gadu vecumā. To arī varētu uzskatīt par laiku, kad iedomājos savu dzīvi saistīt ar valodu.

Ar raksta autoru var sazināties pa e-pastu — elvis@sveiks.lv

(Intervēja Valters Feists.)


Skatīt arī: Elvja Krumholca raksts «Zināmais, bet nepietiekami iepazītais: latviešu valodas prievārds ‘gar’» (2015. g. februāris)

LVAK

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Jēdzienu “kalks” definē šādi: vārds vai vārdu savienojums, kuŗa morfoloģiskā vai sēmantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga; šādā atveidojumā bieži parādās burtisks (tiešs) citvalodas vārda vai teiciena tulkojums.

kalks - definīcija; aviācijas termini, bezpilota lidaparāti, radiovadāmi modeļi, kalkošanas kvalitāte terminradē.

Helikoptera nosaukšanai derēs latviskāks vārds – kalks “skrūvspārnis“.
Tas radies jau pirms kaŗa un ir pieminēts LVAK diskusijās par jaunvārdiem un terminiem.

Tāpat kā vienkārši aizguvumi, arī kalki gan tiek labprāt lietoti un bagātina valodu, gan arī citkārt tiek kritizēti kā sārņi. Kalku derīgumu cenšas izvērtēt valodas kultūras, stilistikas un terminoloģijas speciālisti.

Valodniece Inta Freimane norādījusi: “Nevēlami kalki parasti valodā ienāk neintelliģences, zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ. Nevēlamu kalku lietojums savukārt var radīt nervōzitāti un neiecietību sabiedrībā un negātīvi ietekmēt daudzus sociālus procesus ražošanā, zinātnes un kultūras attīstībā un sadzīvē.

I. Freimane par kalkiem nosauc arī anglismus “ofiss“, imidžs“,menedžments“, “dīlers“, “kičs” – tomēr tiem nav kalka būtiskās pazīmes: tieša citas valodas struktūrālās formas pārcēluma, tāpēc tie varētu iederēties varbūt tikai valodnieces aprakstītajā “vārdu kalku” katēgorijā. Stila aspektā tie gan uzskatāmi par nozaŗu žargona elementiem, modesvārdiem. To literārie ekvivalenti – “birojs“, “tēls“, “pārvaldība“/”vadība“, “tirgonis“, “tīši amizanti banālais (vai aistētiski seklais) stils“.

Daudz ir īsto (pilnīgo) derivātīvo kalku – atvasinājumu un salikteņu, kas samērā bieži nostabilizējas valodā un vairs neizraisa īpašu vārdnīcu veidotāju un valodas kopēju uzmanību. Tomēr interesanti ir atcerēties šādu vārdu etimoloģiju: “sadarboties” (kalkots no latīnisma “kooperēties”); “kopdarbs“, “kopdarbība” (no vācu “Zusammenarbeit“); “apstrādāt” (no krievu “обрабатывать“). Kalkoti arī specifiskāki nozaŗu termini: “pilnsabiedrība” (no vācu “Vollgesellschaft“); “skudrulācis“/”skudrlācis” (no vācu “Ameisenbär“); “lietusmežs” (no angļu “rainforest“); “smagais metalls” (gan ķīmijā, gan arī pārnestā nozīmē mūzikā; no vācu “Schwermetall” un angļu “heavy metal“).

Protams, nereti šādi tieši tulkojumi netiek pieņemti vai pat nemaz netiek piedāvāti. Ir “austiņas“, kuŗā nav izmantots kalks ne no vācu, ne angļu, ne krievu valodas – kaut gan terminoloģijas archīvos var atrast “galvas telefōnu” (datēts ar XX gs. 60., 70. gadiem; sal.: “головной телефон“, “headphones“, “Kopfhörer“). Ir “krāmu tirgus” (nevis kā angļiem – “flea market” – ‘blusu tirgus’). Bet “utenis“? – Par to 1886. gada 13. jūlija laikrakstā “Rota” vēstīts: “… Un kur tad nu wehl uz “utenes“, kā ļaudis scho tirgu parastā walodā eesaukuschi, kas gan tur wiss naw dabujams.” – raksta nosaukums: Uz krahmu vulgo* “utu” tirgus..

Viens un tas pats vārds var gan būt, gan nebūt piemērots kalkošanai – tas atkarīgs no konteksta un no tā, vai tiek atrasts cits, labi piemērots nekalkots variants. Ir vesela virkne dažādu nozaŗu terminu – gan vienvārda, gan kombinētu, kuŗos angļu valodā izmantots vārds “hotspot“. Taču ‘karstuma’ metaforas pārcelšana mūsu valodā (aktīvuma apzīmēšanai):

1) dažos gadījumos ir derējusi – šie termini radušies kalkojot:
·
hotspot” = “karstvieta” (a: ‘precīzā vieta, datora ekrāna punkts, kas tiek aktīvēts peles klikšķa brīdī’; b: ‘kāda objekta daļa, kas satur hipersaiti’ [abi termini – informācijas technoloģijās, ir ietverti “Microsoft” glosārijos]);
·biodiversity hotspot” = “biodaudzveidības karstais punkts“;
· ģeopolītiskie “karstie punkti” parādījās pēc 2. pasaules kaŗa – Latvijā kalkoja no krievu “горячая точка“, trimdā – no citām valodām;

2) citos gadījumos nav derējusi – šie termini radušies nekalkojot:
·[Wi-Fi] hotspot = tīklājs” (‘sakaru zona ap bezvadu datortīkla piekļuves ierīci’);
·
accident hotspot = melnais punkts” (‘bīstams autoceļa posms vai krustojums’).
Ģenētikas terminam “recombination hotspot” latvisko atveidojumu terminoloģijas datubazes pagaidām nepiedāvā.

tūrisms, ceļojumi, reklāmas frazes, valoda, kalkošana, kalkēšana, kalkoti teicieni, angļu kalki, LVAK, latviešu valoda, RLB

Tūrisma jēdziens “last minute travel deals” šeit kalkots itin saprotami, bet vēl labāk būtu izmantot
arī mīkstos un gaŗos burtus, reģistrējot latvisko domēna vārdu (sk. NIC.lv)!

Plaši zināmu, bēdīgi slavenu kalku vidū minami:
pielietošana” (literāri: “lietošana”, “izmantošana”),
runa iet par…” (lit.: “runā par…”; “runa ir par…”, “ir runa par…” vai pat īsāk “ir par…”),
forma” (uniforma; amata tērps; darba apģērbs) – ieviesies padomju okupācijas laikā (“форменная одежда“), bet literārās valodas vārdnīcā vēl tagad palikuši lietojuma piemēri “kaŗavīra forma”, “zila formas kleita”.

Savukārt XXI gadsimta sākumā ieviešas parazītisks frazeoloģisks kalks no angļu valodas: “veiksmes stāsts” (“success story“), kaut gan gribēto domu taču var izteikt vienkāršāk un īsāk – “veiksme“! Nekāda lasītāju apvārdošana ar “stāstiem” nav vajadzīga, ja veiksme ir patiesa. “Stāsts par veiksmi” ir iespējams, ja runa tiešām ir par stāstu (piem.: “publicēts stāsts par VEF veiksmi”, “izlasīju VEF veiksmes stāstu”), bet latviska domāšana ir pazaudēta tādos salikumos kā “Latvijas izlase ir [olimpiadas lielākais] veiksmes stāsts“**; “Latvija būs veiksmes stāsts“***.

Ne katrs nevēlams aizguvums ir kalks, un ne katrs kalks ir nevēlams, galēji neglīts un pilnīgi nepieņemams. Kalki, kas valodā ienāk gan spontāni, gan ar valodnieku un terminologu ieteikumiem, ir labs iemesls diskusijām! Šķiet, galīgi atrisināta vēl nav, piemēram, šāda dilemma:
1) vai labāk piekrist I. Freimanei****, ka adjektīva “patērniecisks” vietā labāk der “patērētāja –” (ģenitīvs) – tikai tāpēc, ka tam ir kalkveidīga līdzība ar krievu vārdu “потребительский“?
2) vai jāņem vērā jaunāka terminoloģijas atziņa*****, ka “patērnieciska attieksme” nav tas pats, kas “patērētāju attieksme” vai “patērētāja attieksme”, tātad sava vieta jēdzienu sistēmā ir arī vārdam “patērniecisks“!

Valters Feists
21.02.2014.

* “vulgo” (no latīņu valodas) = ‘mazāk koptā valodā’.
** “TVnet” 2014. g.
*** Valdis Dombrovskis; presē 2013. g.
**** Inta Freimane, “Valodas kultūra teōrētiskā skatījumā”, 1993. g.
***** “patērnieciskums” – “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini”, 1995. g.



Profesors Dr. phil. Pēteris Vanags ir mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks un mācībspēks, kas darbojas Latvijas Universitātes Baltu valodniecības katedrā un Stokholmas Universitātē. P. Vanags pēta 16.–18. gs. latviešu rakstus un to valodu. Top latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca, tiek attīstīts latviešu valodas seno tekstu korpuss.

Vai vēlaties uzzināt par to vairāk, uzdot jautājumus, salīdzināt idejas?

Pēteris Vanags sniegs priekšlasījumu “Citvalodu ietekme latviešu agrīnajā kristīgajā leksikā” LVAK 2012. gada 2. aprīļa sanāksmē. Priekšlasījuma sākums: plkst. 18:00; vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā. Kā jau katru mēnesi RLB LVAK tematisko vakaru kalendārā – tā ir aprīļa pirmā pirmdiena. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Pēteŗa Vanaga stāstījumā aplūkota tieši Baltijas somu, senkrievu, vācu valodas ietekme mūsu valodas vārdu krājumā. Gaidot 2. aprīļa sarīkojumu, latviešu valodas attīstības kopas koordinātore Maija Sinka kommentēja: “Tieši vēsturiskie fakti pievērš skatu arī mūsu pašu vērtībām”.

Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes pētnieka Pēteŗa Vanaga lekcija RLB latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē. Pēteris Vanags. University of Latvia, building in Riga.

Pēteris Vanags strādā par profesoru Latvijas Universitātē kopš 1999. g., bet Stokholmas Universitātē – kopš 2006. g.

Tīmeklī jau rodams ieskats profesora darbā, piemēram:
(1)  Pēteris Vanags – “Erstlinge lettischen Drucks – Kristofora Fīrekera rakstība iespiestā veidā.”; PDF datne, pamatteksts 8 lpp.

(2) Tālrādes raidījums  “Latvija var” par Pēteri Vanagu (apm. 29 minūtes)
(3) Jaunā Gaita nr. 217  – Benjamiņa Jēgeŗa recenzija par P. Vanaga habilitācijas darbu “Visvecākā perioda (XVI gs. – XVII gs. sākuma) latviešu raksti: avotu vēsture un dažas problēmatiskas fōnoloģijas, morfoloģijas, sintakses un leksikas īpatnības.” (1998)

Papildu uzziņām:
(3) Baltijas somi;
(4) latviešu valodas seno tekstu korpuss;
(5) valodas korpusa koncepcija un iespējas;
(6) RLB rīkotie somugru tautu festivāli (2014, 2015).

[ Skatīt arī: 03.03.2014. – Juris Baldunčiks: «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā» ]

Aicinām visus interesentus, it sevišķi terminoloģijas izstrādes un speciālizētu technisku nozaŗu darbiniekus noklausīties filoloģijas doktora, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesora Juŗa Baldunčika stāstījumu par aizguvumiem.

Laiks – 2011. gada 7. novembris, plkst. 18:00.
Vieta – Rīgas Latviešu biedrības nams,  Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa.
Rīkotājs – RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).

Vārdu aizgūšana notiek visu laiku, jo attīstās un paplašinās valodā izteicamo lietu daudzums un sarežģītība. Gandrīz katru aizgūstamo vārdu valodas lietotāji apzināti vai neapzināti rūpīgi izvērtē. Vajadzīgi ir tie aizguvumi, kuŗu nozīmi nav iespējams izteikt ar saņēmējvalodas līdzšinējo leksiku, darināt pašcilmes jaunvārdu. Dažkārt aizguvumi papildina valodu kā sinonimi, piemēram, “ieteikumu” sinonims ir “rekomendācijas”. Bet ir gadījumi, kad nepārdomāts aizguvums mulsina, piemēram, vai “pasta” – latviešu valodā jau lietots vārds var vienlaikus izteikt arī jēdzienu ‘makaroni’?

Latviešu valoda, kultūra, valodniecība, filoloģija.

RLB latviešu valodas attīstības kopas priekšlasījumi notiek katru mēnesi, izņemot jūliju un augustu. Sekojiet mūsu informācijai pirms katra mēneša pirmās pirmdienas!

2010. gada 4. oktōbrī turpinās LVAK valodniecisko priekšlasījumu rudens serija.
Pulksten 18:00, Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, prof., Dr. philol. Gunta Ločmele stāsta par Latvijas Republikas pirmās neatkarības gadu reklāmas valodu. Ieeja brīva visiem interesentiem.
G. Ločmele kopš 1988. gada strādā Latvijas Universitātē, tagadējā Moderno valodu fakultātē. Gadu gaitā publicēdama itin daudzus zinātniskus un populārzinātniskus rakstus – it sevišķi par reklāmas valodas formu un saturu dažādos mūsdienīgos kontekstos, Gunta Ločmele analizē valodu, valodniecību, tulkošanu un terminoloģiju. Plašāk: LU vietnē.