Latviski vārdi. Ko lietot nevārdu vietā?

Šo alfabētisko nevārdu sarakstu sastādot, ir izmantoti vairāki avoti: ● LVAK apspriedēs gūtas atziņas; ● Latviešu valodas krātuves «Latviešu pareizrakstības vārdnīca» («Erakstu» apgāda elektronisks izdevums 2007. gadā); ● Amerikas Latviešu apvienības 1993. gada vārdnīca; ● terminologu, redaktoru un valodnieku ieteikumi; ● LVAK jaunvārdu vārdnīca; ● ortografija un morfoloģija, ko mūsu valodā paredz klasiskās pareizrakstības kārtulas; ● «Profesora J. Endzelīna atbildes / RLB valodniecības nodaļas sēžu protokoli / 1933—1942» (3. izd. 2008. g., «Eraksti.lv», bezmaksas PDF); ● Pēteŗa Šmita «Valodas kļūdas un grūtumi» (Rīga, 1921. g. , A. Gulbja apgādā, atzīmēti ar [PŠ]); ● valodas kopšanas akcijas «Gada vārds» iesūtījumi un analize.
Sinonimu virknēs izmantots atdalījums ar kommatiem, bet attālākas viena vārda nozīmes atdalītas ar sēmikōliem.

 

Nevārdi (pārsvītroti) Ieteicamie vārdi, ko lietot nevārdu vietā
adoptēt dzīvniekuiemājināt, iesaimēt dzīvnieku
aizrautīgsaizrāvīgs
aktīva novecošana, aktīvā novecošanāsrosīgas vecumdienas
aktīvitāte (‘norises’ nozīmē)veika
akurātikārtīgi, rūpīgi; precīzi
antispama filtrspretmēstuļu filtrs
antivīruss (datoros, IT)pretvīrusu programma
apkārtrakstsapkārtenis, cirkulārs
aplikācija (viedtālrunī, datorā)lietotne
atbloķēšana ar seju, sejas atbloķēšana (arī «atbloķēšana, izmantojot autorizāciju pēc sejas», «ekrāna atbloķēšana ar Face ID»)atģīmēšana
atbloķēt ar seju (tālruni)atģīmēt
atfrendotatdraugot, atdraudzināt
atjaunojamie resursi, atjaunojamā enerģija
«renewables»
neizsīcīgi resursi, atjaunīga enerģija, pašatjaunīgi resursi (piemēri: ūdens upēs un ōkeanā, saules gaisma, kas nekad neizsīkst un kas nekad nav jāatjauno);
antonims: izsīcīgi resursi, neatjaunīgi resursi («non-renewable resources»)
(«atjaunojams» — gluži otrādi! = tāds, kas ir jāatjauno [un ko var atjaunot], tāpēc ka tas ir zudis, beidzies, sabojājies, novecojis, apstājies vai ticis pārtraukts)
atvērts rakstursatklātīgs raksturs
atzīmēt svētkus;
[dzimšanas dienas] atzīmēšana
● svinēt svētkus; dzīŗot, piedalīties viesībās
● dzimumdienas svinēšana; gadskārtas godi, jubilejas svinības
atzūmēt, izzūmottālināt (attālināt, patālināt), samazināt attēlojuma mērogu ekrānā
augšupielādētto upload»)uzkraut
autletsizpārdotava
autsorsēts, autsorcēts, outsorsēts, outsourcētsārnodrošināts
autsorsings, outsorcings, outsorsings, autsorsēšanaārndodrošināšana, ārnodrose (ārpakalpojumu izmantošana; ārēju pakalpojumu piesaiste)
balansslīdzsvars; līdzsvarotība, līdzsvarojums
bānisdzelzceļš; vilciens [PŠ]
bāra bērnsbāŗabērns, bāris, bāŗa bērns (pareizi ar –ŗ-)
bekaps; bekapošanarezerves kōpija; rezerves kōpēšana
bekinga vokālspiedziedama balss, fona partija (mūzikā, ierakstos)
bekpekeris, bekpakerisbackpacker»)mugursomnieks
bekvokālists, bekingvokālistspiedziedātājs
besīt (izbesīt, piebesīt) (rusicisms)tracināt, kaitināt, nepatiku izraisīt, ērcināt; sirdīt, niknot, aizkaitinājumu radīt
besīties (izbesīties)dusmoties, niknoties, saskaisties, spert zemes gaisā, satracināties, ērcināties (un citi — sinonimu vārdnīcā)
bēniņi, bēniņšaugstenes, augša — par piemēru: istabas augša, klēts augša, kūts augša [PŠ]
biheiviorālsuzvedības -, ar uzvedību saistīts, komportmentāls
biheiviorisms, biheivjerismsbehaviourism/behaviorism»)konduktisms, komportmentālisms (divi labskanīgāki sinonimi, kam cilme latīņu valodā un ko lieto dažās citās Eiropas valodās)
biheivioristikakonduktisms, komportmentālisms
biheiviorists, biheivjeristskomportmentālists, konduktisma psīcholoģijas pētnieks/zinātājs; «biheivioristu teōrijas» → «komportmentālisma novirzieni»
bilde● attēls;
● fotografija, fotoattēls;
● illūstrācija, zīmējums;
● tēls, attēlojums, atainojums, veidols;
● rādījums (ekrānā, videosistēmā);
● glezna, mākslasdarbs;
● aina, skats, redzējums (abstraktā, pārnestā nozīmē);
skatīt arī — «lielākā bilde» (nevārds)
bildēt (nobildēt, sabildēt, uzbildēt)fotografēt, nofotografēt
bioloģiska pārtikadabišķīga pārtika
bioloģiskā pārtika» ir sevišķi bezjēdzīgs nosaukums [kalks no vācu, franču valodas] — tāpēc ka pilnīgi visa pārtika ir bioloģiska, tā rodas fiziskajā dabā (biomā) un tiek patērēta ķermenī (bioloģiskā organismā), pat ja tas notiek ar cilvēka radītiem vai pārveidotiem ķīmiskiem papildinājumiem; arī ķīmija un ķīmiskas technoloģijas, kolbas un reaģenti, nanomateriāli, mākslīgs mēslojums, ģenētiska modificēšana ir bioloģija!)
bioloģiskais zemnieksdabišķīgas pārtikas audzētājs
bioloģiskā kosmētikadabišķīgi ādas kopšanas līdzekļi
bioloģisks (izstrādājums, pārtika, saimniekošana)dabišķīgs
(pēc paraugiem: «vīrišķīgs», «bērnišķīgs», «mātišķīgs», «velnišķīgs», «dievišķīgs», «dabišķīgs» — tāds, kas citu vidū izceļas attiecīgi ar vīrieša, bērna, mātes, velna, dieva, dabas īpašībām, tāds, kam ir maz pretējo īpašību)
birstesuka
bišķi, bišķīt, bišķiņ, biškubisschen/bißchen» — ģermānisms)mazliet, nedaudz, drusciņ, druscītiņ, drusku, mazuliet, mazlietiņ, kādu nieku (apstākļa vārda nozīmē)
biznesa eņģelisbusiness angel»)sekmētājieguldītājs, sekmētājinvestors
blekautsnotumse
blendēt, blenderēttraišķīt
blogosfēra, blogosfairablogosphere»)emuārtelpa (vide); emuāristu kopiena, emuārļaudis
blogošana, blogingsemuāru rakstīšana
blogsemuāri (elektroniski memuāri, dienasgrāmatai līdzīga tīmekļa vietne)
blogerisblogger»)emuārists
bodeveikals, pirktuve, pārdotava
bomzis, bomžs (rusicisms, žargona vārds)bezpajumtnieks, beznamis
brančs («brunch»)vēlbrokastis, vēlrītišķis
(arī «rītišķot» kā sinonims vārdam «brokastot»)
brauzeris, brouserispārlūkprogramma, pārlūks
brauzēt, brousētpārlūkot [tīmekļa vietnes; mapes; datnes], skatīt, apskatīt
brendings, brenda menedžmentszīmolvedība
brendszīmols
brukatrūce
brusašķautnis; sija
bulings, bulijings, bulīings, bulijingošana, bulijošana, bullingsbullying»)tramdīšana
burjats (tautība)buŗats (pareizi ar –ŗ-)
čardašscsárdás» — ungāru valodā)čārdāšs
čatbotstērzis (automatizētas tērzēšanas datorprogramma)
čatottērzēt
čats1) tērzētava (vieta, programma, vietne, kuŗā tērzē);
2) tērzēšana (darbība)
darbaholiķis, darboholiķisworkaholic»)darbiķis
darbaholisms, darboholismsworkaholism»)darbiķība (skatīt jaunvārdu vārdnīcā)
deķelis (vācu valodā «der Deckel»)segnis (korporanta cepurīte)
diasporasvešniecība; trimda mūsu svešniecības izlases sportists, sporta un sabiedrisks darbinieks Fīlips Hartmanis» — avīze «Laiks», 18.04.1984.)
dislaiksdislike», «unlike», «downvote»)nepatīkšķis
dispensersdevdevis, izsniegtuvis
draivs (anglicisms)● dzinējierīce, dzinis;
● dziņa, dzineklis, tieksme, darbotiesgriba; vēlēšanās, griba;
● dedzīgums, degsme, stipra griba, spars, dedzība, kvēle, kaisle;
● virzītājspēks, dzinulis, stimuls;
● mudināšana, mude, sekmēšana, stimulēšana; kampaņa;
● iegriezts sitiens tenisā, golfā;
● pārnesums (spēkratos)
dreskods, dresskodsdress code»)ietērpsme
dzensiksnadzenamsiksna
dzēšlapasausēklis
dzimtbūšanadzimtniecība
dzīrotdzīŗot (ar –ŗ-)
džinsidžīnas, audeklenes
eiroeira
ekselences balvaizcilības balva, balva par izciliem sasniegumiem
ekspektācijasexpectations»)gaidas, pieņēmumi, gaidījumi, cerējumi, paredzējumi
ekspektētsagaidīt, cerēt, paredzēt, pieņemt (ka notiks tā vai citādi); paļauties (ka…); pieprasīt vai izjust savas tiesības (uz…)
eksploitsexploit», angļu valodas lietvārds)mūķis (ļaunprātīgas atmūķēšanas līdzeklis — informācijas technoloģiju termins)
emodžiemōcijzīme, emōcītis
episki (apstākļvārds)vareni, izcili, neaizmirstami, pasakaini
eņģeļinvestors, eņģeļu investorsangel investor»)sekmētājieguldītājs, sekmētājinvestors
eskalētizvērst, vērst plašumā, paplašināt; pastiprināt; [nemieru vai ko negātīvu] sacelt
eskalēties, eskalētizvērsties, vērsties plašumā, paplašināties; pastiprināties; sacelties, [plašāk] izraisīties, izplatīties, raisīties
establišments, isteblišmentsestablishment»)varneši (valdošās aprindas; profesionālā un polītiskā elite)
euroeira
ēdnīcaēstuve, ēdinātava
ēstūzisēstuve, ēdināšanas iestāde
falteieloce, kroka (apģērbā)
federe, pedereatspere
federrati, pederu vāģiatspeŗrati, atspeŗu rati, atspeŗoti rati (pareizi ar ŗ!)
fišings (datorikā — «phishing»)pikšķerēšana
fitness● vingrums;
● vingrošanas nodarbība; vingruma kopšana
fizkultūra● vingrošana;
● spēka un veselības nostiprināšana, veselīguma veicināšana sabiedrībā
flaiers, flaijers, flajerslidokle (lapiņa)
fleška, flaška, flešszibatmiņas ierīcīte (spraudnis)
flešmobsflash-mob», «flashmob»)zibakcija
flipflopi (viegli apavi, sandales)plakšķenes
frankofōns/frankofōnais (īpašības vārds; noz. ‘saistīts ar franču valodu’)frankofōnisks
(tāpat kā pareizi ir: telefōnisks, simfōnisks, radiofōnisks;
bet nepareizi: «telefonais», «simfonais», «radiofonais»)
frendot, piefrendotpiedraugot, piedraudzināt
frīkbaiksfreakbike»)ērmritenis
furnitūraapdare (priekšmeti, detaļas), papilddetaļas; palīgmateriāli, papildu piederumi; (mēbeles?)
geimeris, geimersspēlnieks
glamūrsgreznums, spozme, ārišķīgs iespaidīgums
glauns; glaunībasmalks, izsmalcināts; smalkums, izsmalcinātība
([PŠ]: «glauns ir rīdzenieku sabojāts krievu vārds glavnyj, kādēļ tas ir atmetams»)
gluddzelzs, gluddzelzisgludeklis
greipfrūts, pampelmūzissulenis
gurmānismsgardēdība, smalkēdība
gurmāns, gurmans, gurmānis, gurmēgourmand», «gourmet»)kārumnieks, gardēdis, smalkēdis
hailaits● spilgtenis (spilgts brīdis, īpašs atgadījums, kāds sevišķs un spilgts veikums);
● izcēlums, iezīmējums (tekstā, attēlā);
● balinātas vai krāsotas joslas (matos, frizūrā)
haštagshash tag»)temturis (iezīme [vārds vai fraze], kas norāda vai notur temu, aicina lasīt par kādu tematiku — datorā, tīmeklī)
hendlingsrocēšana; (bērna) aijāšana; (suņa) trenēšana; rocējamība, vadāmība
hendlotrocēt; rīkoties ar…, vadīt…
heštegstemturis
himna (reliģijā, bībelē)pateicības dziesma [PŠ]
hīlers, hīlerisdziednieks
hostings, hostēšana, hostošanavietņu mitināšana [serverī], satura mitināšana
hotkejshotkey»)īsinājumtaustiņš, ātrtaustiņš
hotspots (vieta ap datortīkla bezvadu piekļuves mezgla ierīci, angliski «WiFi reception area»)tīklājs
ielogošanāslogging in»)iežurnāle, iežurnālēšanās (vietnē, datorsistēmā)
ielogotiesto log in»)iežurnālēties
ierēdniecība
(šādi atvasināt ir bezjēdzīgi, tāpat kā gluži nevajadzīgi būtu teikt: «skolotājniecība», «slaucējniecība», «deputātniecība», «sportistniecība», «readktorniecība», ja domāti skolotāji, slaucēji, deputāti, sportisti, redaktori)
ierēdņi [PŠ], ierēdņu kārta, ierēdņu aprindas
iestērķelētiecietināt
ietvaros («fonda ietvaros», «konkursa ietvaros», «garantijas ietvaros»)(lieto vienkārši lokātīvu «fondā», «konkursā»; izsaka citādi, piemēram: «kā paredz garantija»)
ietvars (pārnestā nozīmē)1) satvars («garīgais satvars», «ideoloģiskais satvars», «juridisks satvars» — piem., satversme ir satvara, nevis ietvara veids);
2) pamats
(piem., «pamatprogramma», «satvarprogramma»)
iezūmot, iezūmēt, piezūmot, piezūmētpietuvināt (tuvināt, patuvināt), palielināt attēlojuma mērogu ekrānā
ikōnisks (pārnestā nozīmē)zīmīgs, sevišķi iezīmīgs (un slavens)
implementētveikt; ieviest; īstenot, ieviest dzīvē; iedarināt, ierīkot; iedarbināt, iedzīvināt
influenceris, influensers, influenserissliecinātājs
influencēšana, influensingssliecināšana
influencētsliecināt
internācionālais studentsārzemju students; viesstudents
izcilošsizcils [PŠ]
izdevniecībaapgāds («grāmatu apgāds», «preses apgāds», «mūzikas ierakstu apgāds», «karšu apgāds»)
izglītojamais (lietvārda lomā)mācīknis
izlejamais (alus)lejams, ielejams (alus)
izlogoties, atlogotiesizžurnālēties
izņemt (bērnus, pierādījumus)aizpaņemt
aiz-» — nozīmē pārvietot uz citu vietu; «-pa-» — nozīmē, ka paņem uz kādu laiku, nevis pavisam — t. i., neatņem īpašumtiesības (nekonfiscē) vai vecāktiesības)
izzūmot, atzūmēt, atzūmottālināt (attālināt, patālināt), samazināt attēlojuma mērogu ekrānā
kampussūniversitātes (mācību iestādes) territorija, augstskolas kaime
kantainsšķautņains, šķautnains
kapacitātecapacity»)● spēja;
● ietilpība, tilpība;
● tilpums, apjoms;
● ražotspēja, ražīgums;
● -spēja [salikteņos], jauda (cik daudz spēj veikt);
● rīcībspēja;
● tiesībspēja, spēja;
● stāvoklis, amats, statuss;
● pilnvarojums (pilnvaras);
lietojams tikai elektronikas nozarē: «kondensātora kapacitāte» jeb latviskāk — «lādiņietilpība»
kapars (metalls)vaŗš (raksta un izrunā ar –ŗ-, mīkstina visos locījumos)
(pamazināmā forma, ko atvasina ar -iņ-, ir «variņš» bez mīkstināta r jeb ŗ; skatīt: klasiskās latviešu pareizrakstības noteikumus)
kartiņakartīte
kliedzošs (adjektīvālā lietojumā, pārnestā nozīmē)spilgts; uzmācīgs, vulgārs; pārmērīgi spilgts, arī negaumīgs; skaudrs; negants; belzīgs (Rasma Grīsle raksta — «Belzīgs piemērs ir Mirdzas Ķempes atdzejojot pārprastais Raiņa dzejolis»)
klikbeits, klikbaitsclickbait»)klikšķēsma
klopsis (gaļas ēdiens)sitenis
knope, kņopepoga [PŠ];
saspiežampoga, spiežampoga (nepareizi: «spiedpoga»)
knopkaspraudīte
kollektīvā finansēšanacrowdfunding»)ļaudiska financēšana
komitmentscommitment»)nodosme
kompānija, kompanija (oikonomikā)uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma
konsensussconsensus»)konsenss, vienprātība
konsūmeriskspatērniecisks
konsūmerismsconsumerism»)patērniecība
koronavīrusskorōnvīruss, kroņaliga
koučings, kaučings, koučošanaspējraisība
koučs, kaučscoach» — burtiski ‘treneris’)spējraisis
kovorkingscoworking»)vienuvietēja strādāšana
kožgumijakošļājamā gumija, košļene
krējuma izstrādājumspakreja (no augu taukiem gatavots pārtikas produkts)
kruīzsizpriecceļojums, izpriecu ceļojums, apkārtceļojums
kruīzu kuģis, kruīza kuģis, kruīzkuģiscruise ship»)izpriecu kuģis, pasažieŗu kuģis, apkārtceļojumu kuģis
kuļmašīnakuļammašīna
kūrortskūrvieta, dziedētava
ķešakabata
laikošanas pogatīkšķojamā poga
laikotto like»)tīkšķot, tīkšķināt
laikslike») (anglicisms)tīkšķis
lančbokss (anglicisms)pusdienu kārba, maltītes groziņš, ēdienu kastīte
laptops, leptops (anglicisms)klēpjdators, piezīmjdators, pārnēsājams skaitļotājs
lasīties («grāmata raiti lasās»)būt (viegli, grūti) lasāmam, būt vieglai u. tml. (grāmatai, lasāmvielai)
leginsi, legingiapspīlenes
lejkannalaistīkla, lejamkanna
lejupielādēt, lejuplādētto download»)nokraut
letepiestāklis
lielākā bilde, lielā bilde (pārnestā nozīmē)kopaina, vispārīgāks skatījums, kopskats
linkssaite
līgodziesma, līgo dziesmajāņu dziesma, jāņudziesma
līgo svētki, līgo (lietvārda lomā)jāņi
līgo vakarsjāņu vakars
logautslog-out» jeb «log-off»)izžurnālēšanās, izžurnāle
logins1) iežurnālēšanās, iežurnāle («logging in»);
2) iežurnāles vārds, lietotājvārds («login name»)
lokācija, lokācijas vieta («kādā neglītā lokācijā uzņemt iedvesmojošu un vasarīgu fotografiju»)novieta
(vieta, kuŗā kaut ko novieto vai kuŗā kaut kas norit, notiek, piemēram, «filmēšanas novieta»)
lokālas nozīmes –vietēji svarīgs, šaivietai vērtīgs, vietēja nozīmīguma –
lokdaunslockdown»)mājslodzījums, apsprostojums, visapstāji, vispārējs apstādinājums, stingri vispārēji ierobežojumi
ļaunatūrakaitnieciska programmatūra
mailstons, mailstounsmilestone»)šķirtne, starpposma mērķis
marodērs, marodieris, marodierssiŗotājs [PŠ]
mājas lapavietne
mājsaimniecība (aplams «household» atveidojums, ja domāta ģimene, cilvēki, iemītnieki)mājsaime, saime, ģimene, mājokļa iemītnieku kopums
māsterplānsvirsplāns
medijs, mēdijsplašsaziņas līdzeklis, savēstes līdzeklis
memberšipsmembership»)dalībniecība
merčendaizings, merčandaizingsmerchandising/merchandizing»)1) mazumtirdzniecības izkopšana, tirdzniecības pilnveidošana;
2) apprečosana (preču piesaiste grāmatām, filmām); arī → «zīmoloti suvenīri» jeb «apprečojums» («merch»)
mikroblogsīsemuāri
mikroblogošana, mikroblogingsmicroblogging» — lietvārds)īsemuāru rakstīšana
mikroinfluencerissīksliecinātājs
mikromobilitātesīksatiksme, tuvtransports
mikroplastmasaplastmasas sīkdaļiņas
mīlis («kaķu mīlis», «operas mīlis», «lasīt mīlis» u. c.)kaķmīlis, opermīlis, grāmatmīlis (jāveido salikteņi);
jālieto citi vārdi — kaķu mīļotājs (ailurofils), operas cienītājs, literātūras pazinējs, kaislīgs lasītājs
monitorētnovērot, vērot, pielūkot; uzraudzīt, pārraudzīt, pieskatīt, pieraudzīt
monitoringsnovērošana; pieraudzīšana
mufe● uzrocis, uzroce, roksildis [MEV papildsējumi];
● uzmava
mufisuzmava [PŠ]
mundštuks, munštuks, munštiks● iemutis (pīpēšanas piederums);
● piemutnis (mūzikas instrumenta daļa)
mutēt, muteot, nomutēt, nomutot (pēc angļu val. «to mute», tīmeklī) («Esmu nomutējusi sensitīvos vārdus,bet vienalga ik pa laikam izlec».)aizklusināt
naratīvā kompetence1) izstāstnieka spējas, izstāstīšanas prasme;
2) izstāstījumu izprašanas spēja, izstāstījumpratība
naratīvs
● (psīcholoģijā, socioloģijā, polītikā) izstāstījums;
● (literāros darbos) stāstījums
našķētājs (ģermānisms)smagurs [PŠ] (pēc leišu parauga «smaguris»)
nepolitkorektspolītiski nekorrekts, polītnekorrekts, [šķietami] polītiski nepienācīgs
nepolitkorektumspolītnekorrektums, [šķietams] polītisks nepienācīgums
neriktīgs● nenormāls; ● nepareizs; ● nepiemērots, neiederīgs; ● garīgi slims, vājprātīgs
noslēgties («sanāksme noslēgsies», «festivāls noslēdzās», «bērnība ir noslēgusies», «publiskā aptauja bija noslēgta» u. tml.)beigties, aizritēt, aiziet, nobeigties, paiet, būt prom/projām, būt galā
(«sanāksme beidzās»; «jubileja aizritēja»; «ziema aizgāja»; «Latvijas simtgadības gads ir nobeidzies»; «svētki ir pagājuši»; «bērnība jau ir projām»; «ļaudiskā aptauja bija galā»)
onlainā, onlinetiešsaistē
outletsizpārdotava
pa lielam1) lielumkārt, lielākoties, lielāko tiesu, galvenokārt;
2) lielos vilcienos, vispārīgi raugoties, kopskatā, neiedziļinoties sīkumos
pakomāta lokācijasūtījumu skapja novieta (sk. arī nevārdu «lokācija»)
parkings, pārkingsspēkratu novietne, automašīnu jeb automobiļu stāvvieta
pasākumssarīkojums (dažādos kontekstos — svētki, svinēšana, pasvinēšana, godības, dzīres, mielasts, bankets, svinīga sanākšana; koncerts, izrāde, festivāls; saiets, salidojums, konference, tikšanās, tiksme, sanāksme);
vārds «pasākums» nenozīmē sapulcēšanos un svinēšanu — taču «pasākumi» terminoloģijā var nozīmēttādus rīcības veidus, darbības, veikas un viecienus, kuŗu mērķis ir kaut ko panākt, atrisināt, sasniegt‘, nevis izklaidēties (jeb svešvalodās — «efforts», «measures», «меры», «Massnahmen»; latviski dažkārt lietots arī svešvārds «iniciātīvas»)
pasniedzējsmācībspēks, skolotājs, lektors u. c.
pašbildepašfoto, pašiņš, pašītis
patgalvīgs
(it kā pēc vācu vārda «eigensinnig» [PŠ])
ietiepīgs, tiepīgs, iecirtīgs, nepiekāpīgs; patvaļīgs, patvarīgs, savgalvīgs (atvasinājums no lietvārda «savgalvis» [MEV])
patronizējošspatronising/patronizing»)pārākumniecisks
pazls, pazlepuzzle» — angļu valodā)drumstalmīkla, saliekamattēls (no lauzīšiem)
pārvaldīt valodulabi prast valodu, labi mācēt runāt … valodā
pečakuča, peča kučapecha kucha»)zibrāde
pedergulta, pedeŗgultaatspeŗu gulta, gulta ar atspeŗu matraci, atspeŗgulta
permīcijaatļauja
pielietotlietot, izmantot; veikt
pieteikšanāsiežurnāle, iežurnālēšanās (vietnē, datorsistēmā)
piezūmot, piezūmēt, iezūmot, iezūmētpietuvināt (tuvināt, patuvināt), palielināt attēlojuma mērogu ekrānā
pildspalvapildāmspalva
pirmizrādītpirmo reizi izrādīt, rīkot pirmizrādi,
«būs, notiks (lugas, filmas) pirmizrāde»
no salikteņiem, kas ir lietvārdi un kam pirmā daļā īpašības vārda vai apstākļvārda sakne (ātrslidotājs, gaŗāmgājējs, pirmizrāde, kopsavilkums, līdzskrējējs u. c.), parasti neveido darbības vārdus, tāpēc ka to locīšana būtu ļoti smagnēja: ātrslidot, ātrslidojošs, neātrslidoja, gaŗāmnegāja vai negaŗāmgāja, gaŗāmpagāja, pirmizrādīt, jāpirmizrāda, nepirmizrādīdami, jākopsavelk, nekopsavilkušiem vai kopnesavilkušiem, nelīdzskrēja
placis (ģermānisms)vieta; laukums [PŠ]
planka (ģermānisms)dēlis, biezdēlis; plāksne; (aizdarsloksne; apdarsloksne)
pletētgludināt (vārda «pletēt» īstā nozīme ir: ‘pērt, sist ar pleti jeb pletni’)
pletīzeris, pletdzelzisgludeklis
pletkreklsgludināms krekls, uzvalka krekls
ploškaspulga, skutuliņš (plakana svece trauciņā)
podkāsteris, raidierakstītājsaplādnieks (līdzīgi kā: «sagāde» → «sagādnieks» un «apgāde» → «apgādnieks»), aplāžu veidotājs
podkāstings, podkāstēšana, podkāstošana, podraidepodcast», «podcasting»)aplādiņošana, aplādēšana, aplāžu veidošana un izplatīšana, aplādniecība (līdzīgi kā: «dziednieks» → «dziedniecība»)
podkāsts, podraide, podraidījums, raidierakstsaplāde, aplādiņš
pop-up …zib- (veido salikteni)
pop-up izstādezibizstāde
pop-up kafejnīcazibkafejnīca
pop-up tirdziņšzibtirdziņš
pop-up veikalszibveikals, zibveikaliņš
postproducēšanabeigapstrāde
postspost»)ieraksts (emuāros, draugošanās vietnēs); emuārraksts, emuāra ziņa, emuārziņa
praņasbārkstis [PŠ]
preses relīzepress release», «media release»)izvēsts [6. deklinācijas lietvārds] (daudzskaitlī: izvēstis)
priekšsēdētājspriekšsēdis (sapulcē);
organizācijas vadītājs, priekšnieks
prīkvels, prikvelsprequel»)priekšgājums, priekšgājsižets; veido vārdkopas ar ģenitīveni «priekšgāju -»: priekšgāju romāns, priekšgāju filma u. t. jpr.
projekts (ja nav saistīts ar projektēšanu)veiciens (t. i., veicams vai paveikts darbs)
prosasāre
prozaiķisprōzists, prōzas autors
prozaisksprōzisks
prozaistsprōzists, prōzas autors (rakstnieks)
puzledrumstalmīkla, lauzīšmīkla, saliekamattēls
pūļa finansēšanacrowdfunding»)ļaudiska financēšana
radošscreative»)jaunrasmīgs
radošumsjaunrasmīgums, jaunrasmība
raidierakstītājsaplādnieks, aplāžu veidotājs
raidierakstsaplāde
raidlugaraidāmluga, raidu luga
raidstacijaraidīkla
randomizācijarandomising/randomizing»)nejaušīgošana
randomizētnejaušīgot
randomizēts; randomaisranodimised/randomized»; «random»)nejaušīgots; nejaušīgs
raziernazisbārdas nazis, dzenamais nazis, skutuvis [PŠ], skūtava [MEV]
rebrendings, rebrandings, rebrendošanapārzīmološana
recepcijareception»)sagaidītava (sagaidīšanas telpa vai vieta, telpas daļa)
reindžersforest ranger»; «park ranger»)dabzinis, meža kārtībnieks, dabas uzraudzītājs; citā nozīmē — mežzinis (pārvaldnieks)
relīze● izvēsts [6. deklinācijas lietvārds] (daudzskaitlī: izvēstis), plaši izvēstīta ziņa, plaši sludināta vēsts);
● izlaidums, laidiens (kādas publikācijas vai cita satura kārtējā versija — («jaunākā relīze»);
● izlaišana, izdošana, publicēšana («relīzes diena»)
relīzēt, relīsot● izlaist, izdot, laist klajā, publicēt;
● atlaist, atbrīvot, palaist vaļā
renstelenoteka
retrītsretreat» — angļu valodas lietvārds)nošķirsme
retvītotpārčivināt
revitālizētatsvaidzināt, atkaliedzīvināt, spirdzināt, jaunu dzīvību iedvest
riktīgs● pareizs;
● īsts;
● spilgts, izteikts, pamatīgs, liels («pamatīgs melis», nevis «riktīgs melis);
● garīgi vesels
rimeiks, rīmeiksremake» — lietvārds)pārfilmējums, jauns [tā paša scēnārija] ekrānizējums, vēlreizējs ekrānizējums
ritošais sastāvsritekļi (vagoni un lokomotīves)
ritrītsretreat» — angļu valodas lietvārds)nošķirsme
rīvmaizeberzumi, berztene, maizes berzumi
roumingsroaming» — lietvārds)viesabonēšana
rjaženkaŗažanka (ar ŗ– un -a-)
runštiks, rundštiksapaļmaizīte, rītmaizīte, apalītis
rūtkitsrootkit»)sakņlaupis (operētājsistēmas saknes uzlaušanas programmrīks)
saits, mājaslapavietne
salamidūmdesa
salīdzinoši (apstākļvārds)(1) relātīvi, «ja salīdzina ar…», «salīdzinājumā ar…»
(vai izlaiž: «svīteris ir salīdzinoši siltāks nekā krekls» — bez liekvārdības!);
(2) daļēji, mēreni, nedaudz, ne sevišķi daudz, kaut kādā mērā, mazliet
(piemēram: «mazliet citāds, nedaudz atšķirīgs», nevis «salīdzinoši savādāks»);
(3) samērā, diezgan, visai, pa-
(piemēram: «pastulbs», nevis «salīdzinoši stulbs»)
salīdzinošs (īpašības vārds)mērens, relātīvs, nedaudz (lielāks, mazāks) — nevis «salīdzinošs aukstums», bet «vēsāks, mazliet drēgnāks laiks»;
ja saka «salīdzinošs gudrinieks», tas nozīmē tikai to, ka viņš pašlaik kaut ko salīdzina, savukārt komplimentam par gudrību jāskan: «diezgan gudra doma!» (nevis «salīdzinoši gudra doma…»).
savādāk1) citādi, citā veidā (apstākļvārds);
2) pretējā gadījumā, citādi (pakārtojuma saikļavārds)
(«savādāk» var lietot tikai nozīmē ‘dīvaināk’, ‘ērmīgāk’, ‘īpatnējāk’, ‘ekscentriskāk’, ‘groteskāk’)
savlaicīgi (apstākļvārds)laikā, laikus
scēnārijs («slimības scēnārijs»; «katastrofas scēnārijs»)izrise (slimības izrise; katastrofas izrise)
sejas maska (medicīniska, higiēniska)sejauts
selfijsfotopašportrets, tīksmiņš, paštīksmiņš
simpatizēt3 dažādas nozīmes!1) būt par jeb iestāties par [kādu/ko], atbalstīt, nostāties/būt kāda pusē, arī būt […] atbalstītājam   (piemērs: «viņi iestājas par lielāku brīvību, viņi ir par kapitālismu, viņi nostājas Trampa pusē jeb atbalsta Trampu» — nevis «viņi simpatizē lielākai brīvībai, simpatizē kapitālismam, viņi simpatizē Trampam»);
2) just līdzi [kādam], žēlot, izjust līdzjutību/līdzcietību/žēlumu [pret kādu]   (piemērs: «viņa jūt līdzi cietumniekiem, žēlo cietumniekus» — nevis «viņa simpatizē cietumniekiem»);
3) patikt, patīkamam būt, patīkamam šķist, būt pa prātam   (piemērs: «Tramps viņiem patīk (jeb šķiet patīkams, jeb ir pa prātam)» — nevis «Tramps viņiem simpatizē»);
kopsavilkums: mudžekļainais svešvārds «simpatizēt» neļauj saprast, kuŗš ir simpatizētājs (datīvā? nōminātīvā?) un kuŗā nozīmē runātājs lietojis «simpatizēt» — atbalsta?… tiek atbalstīts?… žēlo?… patīk?
sīkvels, sikvels, sikveilssequel»)turpinājums
skanēt (ar skeneri)skenēt
skočs● skotu terjērs (šķirnes suns);
● skotu viskijs;
● līmlente
skrejlapas, skrejlapiņasflyers»)lidokles
skrollbars, skrollbārs, skrolbārsritināmā josla, ritjosla, rites josla
skrollēt, skrolētskrollēšana, skrolēšanaritināt
slīdkalniņš, slidkalniņšslīdekle
smeķīgsgards, garšīgs, garšai tīkams, gardi baudāms
smēreziede
smēreļļaziežamā eļļa
smērvielaziežamviela
smiņķētieskrāšļoties
smogssmacenis
smūtijssmoothie»)biezītis, biezkokteilis, traišķījums
sociālais antrōpologssociālantrōpologs
sociālais bekgraundsšķiriskā izcelsme;
[kāda cilvēka] šķiriskā piederība, kārta, sabiedriskais slānis
sociālais medijsbiedrošanās tīmekļvietne, tīmekļa biedrošanās telpa
sociālā distancēšanās(1) telpā, fiziski — atstatumošanās, skrajošanās, neblakošanās, patālināšanās, attuvināšanās, turēšanās pa gabalu;
(2) no cilvēkiem, no saskarsmes — savrupināšanās, nošķiršanās, nošķirsme, savrupošanās, nodošanās vientulībai, arī: savatne [Latviešu Konversācijas vārdnīca, A. Gulbja apg., 1927.–1940./2000.–2004.]
sociālās tīklošanās platformadraugošanās vietne
sociāli distancēties(1) telpā, fiziski — atstatumoties, skrajoties, neblakoties, patālināties, attuvināties, turēties pa gabalu (citam no cita);
(2) no cilvēkiem, no saskarsmes — savrupināties, nošķirties, savrupoties, nodoties vientulībai
soctīklotājsdraugotājs
soctīkls, socvietne, soc. lapadraugošanās vietne
spamerismēstuļnieks, mēstuļotājs
spamošanamēstuļošana
spamsmēstules
spoileris, spoilers (kinomākslā)izpļāpis, maiteklis
sprāgstvielaspridzināmā viela, spridzināmviela
stalažassastatnes
standziņanūjiņa, stienītis (ēdiena forma)
stangastienis
stangasknaibles
startaps, stārtapsstartup», «start-up company»)jaunuzņēmums
stāvizrādestandup performance»)estrādes komēdija
stendapers, stendaperisestrādes kōmiķis, solokomēdiants
stendapistsstand-up comedian»)estrādes kōmiķis, solokomēdiants
stērķeleciete
stērķelētcietināt
storijs («Snapchat storiji», «Instagram storiji»)pastāstiņš
striķisaukla, virvīte; valgs
strīmingsstreaming»)straumēšana
strīmotstraumēt
suņu meitenekuce, kucīte
šefībapārziņa, rūpe, gādība
šērings, šērošana, šārēšana● daudzināšana, izdaudzināšana, ziņas izplatīšana, publikācijas izskandināšana;
● daļavošana, kopīgošana, dāļāšana;
● kopīga izmantošana
šērot, nošērot● daudzināt, padaudzināt, izdaudzināt, izplatīt [ziņu, publikāciju, domu];
● daļavot, kopīgot [daļāt digitālu saturu citiem cilvēkiem]
šlakvielassārņi, toksīni, kaitīgi galaprodukti organismā
šlipse, slipsekaklsaite
šņoreaukla
šņudaugs, nēzdogs (etimoloģija — vācu «Schnupftuch», kas neticami pārveidots)mutslaucis ([PŠ] — «vecs latviešu vārds ir: mutslaucis»), mutslauķis, kabatlakatiņš, kabatlakats
šobrīd (runājot par ILGĀKU norisi)tagad, pašlaik, patlaban, pašreiz;
mūsdienās, šajos laikos, šobaltdien;
arī tagadiņ, tagadīt, tagadītēs
šortkats, šortkutsshortcut»)1) saīsne; īsceļš (datorikā);
2) īsāks ceļš; ērtāks paņēmiens, vieglāks ceļš uz mērķi
šovs● izrāde;
● mūzikāla (arī teātrālizēta) koncertprogramma;
● raidījums (tālrādē vai tāldzirdē):
1) koncertraidījums, izklaides raidījums;
2) īpašraidījums, autorraidījums, tematisks raidījums
špaleranorinda, godasardze
špices, spicesmežģines [PŠ] (pareizi ar īsu -i-! [JE])
šujmašīnašujammašīna, šujamā mašīna
švammemazgulis, mazgājamais sūklis
tak (ģermānisms)taču
tašasoma
tārgetēts fišings (datorikā)tieša pikšķerēšana, mērķpikšķerēšana, pret konkrētu cilvēku vērsta pikšķerēšana
tārgetota reklāma (internetā)mērķreklāma, tēmēta reklāma
tārgetsmērķis
tāskbārs, taskbarsuzdevumjosla, uzdevumu josla
testa draivs
(sk. arī «draivs», nevārds)
● izmēģinājuma brauciens (transportlīdzeklī);
● izmēģinājuma diskdzinis, izmēģinājuma diskierīce (datorā)
tīzerisuzkurs (paraugs, ievads, iekārdinājuma gabals no filmas vai grāmatas, ko izmanto tās agrīnā reklāmā)
top influencerisdižsliecinātājs
(atvasināšana ar «diž-» — skatīt jaunvārdu vārdnīcā!)
tops, topdižājs (diždesmits, dižsimts u. t. jpr.)
torentsgāzma
trafiksdatplūsma
trends● mode, jauns virziens;
● tendence, sliecība, nosliece, slieksme
tūlbārsrīkjosla, rīku josla
tvītotčivināt
uzrunājošspievilcīgs, spilgts, piesaistīgs; saismīgs, interesants
uzstāties● mūzicēt;
● dziedāt;
● spēlēt;
● sniegt priekšnesumu;
● deklāmēt, skaitīt, runāt [dzeju, prōzu];
● teikt runu, ziņot, referēt, runāt, sniegt priekšlasījumu
[lielākoties ir iespējams pateikt konkrēti;
«uzstāšanās» ir pārmērīgi izplūdis vārds]
vaibsvibe»)gaisotne, noskaņa, jutoņa, starojums (labs vai slikts)
vaifajs, vaifais, waifajs, waifais (vieta ap datortīkla bezvadu piekļuves mezgla ierīci, angliski «WiFi reception area»)tīklājs
valcētvelmēt (veidot ar veltņiem); arī → velmētava, velmētājs
validētderīgot
valsts nozīmes –valstiski svarīgs, visai tautai vērtīgs, ar valstisku vērtīgumu, valstiska nozīmīguma –
vebinārswebinar»)tīmekļseminārs
vebmasterswebmaster»)vietņvedis
vebsaits, web saitsvietne, tīmekļa vietne, tīmekļvietne
veipošanavaping»)kūpekļošana, garaiņošana
veipotkūpekļot; tvaicīkļot
veipotājskūpekļotājs, tvaicīkļotājs
veips, veipojamā ierīcevape»)kūpeklis; tvaicīklis
velness, vellness, wellnesslabjūte
verbāli komūnicētiessabilsties
vērbaļķis, vērbalkadziedrs; dzieds; sija; šķērsbaļķis; vārcele (PŠ: vērbalka, latviešiem tai vietā ir vārdi: dziedrs, vārcele, sija.)
vienbalsīgi («Saeima vienbalsīgi apstiprina…», «Šlesers vienbalsīgi ievēlēts»)vienprātīgi, vienoti, visi kopā, vienotiem spēkiem, rīkojoties vienisprātis, pilnīgā vienotībā
(taču nav nepareizi: «vienbalsīgi dziedāt» — monofōniski, «vienbalsīgs skaņdarbs» — visi dzied vienādu melodiju;
ievērojiet: «vienbalsīgi iebilst, nepiekrist, aicināt, ievēlēt» nozīmē, ka to dara viens cilvēks, balsotājs u. t. t.!)
viennozīmīgiviennozīmīgi vērtēt», «viennozīmīgi ir apsveicams», «viennozīmīgi uzvarēt», «viennozīmīgi atbalstāms», «viennozīmīgi labākais», «viennozīmīgi ir jāpanāk», «viennozīmīgi zvērējis, apsolījis, apņēmies» u. c.)1) katrā ziņā, noteikti, nudien, patiešām, neapšaubāmi, «skaidrs, ka…», «nav šaubu, ka…», nepārprotami;
2) nešaubīgi, nesvārstoties, stingri, nelokāmi; cieti, nepieļāvīgi, nepiekāpīgi
(bet der: «viennozīmīgs teikums», «viennozīmes vārds», «runāt/rakstīt/pateikt/izteikt viennozīmīgi»)
vietējas nozīmes –vietēji svarīgs, šaivietai vērtīgs, vietēja nozīmīguma –
viksespode (apavu spodējamā ziede)
viksētspodēt (spodrināt apavus)
vinnestslaimests
vlogers, vlogerisvideoemuārists
vlogingsvideoemuārēšana, videoemuāru veidošana
vlogsvideoemuāri (no pašdarinātiem videoierakstiem veidota rēgulāri papildināta tīmekļa dienasgrāmata; saliktenis: «video-» + «emuāri»)
vorkaholiķis, vorkoholiķis (workaholic)darbiķis
vorkaholisms, vorkoholisms (workaholism)darbiķība
vorkaraunds, vorkaroundsworkaround»)aprisinājums
vorkflouworkflow» — lietvārds)darbplūsma
vrapmaize, vrapswrap» — lietvārds)tīteņmaize
vrapstītenis (maizes tītenis, kāpostlapas tītenis)
web lapavietne
zeroveisterisbezķērnu saimniekotājs, bezķērnis (cilvēks, kas cenšas neizķērnāt mantību);
«zero-waste» latviskojums jaunvārdu vārdnīcā.
ziežvielaziežamviela
zinošszinīgs, gudrs, lietpratīgs

Skatīt arī:
Nevārdi — to īpašības
Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens (ikgadējās akcijas noteikumi; visu gadu rezultāti)
Jaunākie termini (meklējumi un diskusijas)
Jaunvārdi (neoloģismu vārdnīca)

Latviski izdomāt — latviski nosaukt!

Nevārdi. Valodas kļūdas. Latviskošana. Latviskāk. RLB LVAK.