Pirmdien, 2019. gada 1. aprīlī pulksten 18:00 notiks priekšlasījums

«Latvijas ārpolītikas avoti un pirmie soļi
(līdz 1919. gada vasarai)»

 

— runās vēstures doktors Gints Apals.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

RLB - latviešu valodas attīstības kopa


 

Aicinām 2019. gada 4. martā pulksten 18:00 uz tikšanos Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zālē.
Šīs reizes runātāja —

valodniece Dr.  Daiga Straupeniece.

 

Tematika:

latvieši Būtiņģē un Sventājā – ieskats identitātes un valodas pārmaiņās;
● vai iespējams saglabāt latviešu kopienas ilgtspēju?
● kādi ir valodas pārmaiņu iemesli? kādas ir latviešu valodas lietojuma prognōzes?

 

2018. gadā izdota D. Straupenieces monografija «Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā». Daļa to latviešu, kas pēc Latvijas un Lietuvas neatkarības iegūšanas un savstarpēja robežlīguma noslēgšanas kļuva par Lietuvas iedzīvotājiem, pat pēc ilgiem asimilācijas laikiem joprojām runā latviski, un to ir saismīgi pētīt.

Daži vēlāk pārbrauca atpakaļ Latvijā (bez kāda īpaša atbalsta); citi ilgojās pēc latviešu skolām, laikrakstiem, raidījumiem. Lietuvas latviešu valodā pastāv mums neierastas vārdformas, darbības vārdu locīšanas veidi, leksikā — lituānismi, arī mīkstinātais ŗ — «kaŗš», «jūŗa», «nogŗaut». Vecāki ļaudis arī mūsdienās kursisko izlokšņu iezīmes paturējuši pat tad, ja pārcēlušies uz Latviju. Savus novērojumus par būtiņģniekiem un sventājniekiem Daiga Straupeniece izstāsta intervijā «Latvijas Avīzei» — www.la.lv/leni-zudosa-latviesu-valoda.


4. martā RLB namā gaidām visus interesentus – dalība tematiskajā sanāksmē ir par brīvu!
Šis ir viens no LVAK rīkotajiem priekšlasījumiem, kuŗi notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu). Sekojiet LVAK.wordpress.com!

Daiga Straupeniece. Referāts – latviešu valoda un identitāte Būtiņģē un Sventājā. RLB LVAK 04.03.2019.

2019. g. 4. februārī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zālē
(Rīgā, Merķeļa ielā 13) runās
LU Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas* vadītājs
JURĢIS ŠĶILTERS.

Priekšlasījuma nosaukums: «Latviešu valoda eksperimentālos pētījumos».
Kāpēc valodas eksperimentālā pētniecība mūsdienu zinātnē ir būtiska? Kādos veidos to var izmantot?

Aicinām ierasties visus interesentus — ieeja brīva!
Priekšlasījumu rīko Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK.wordpress.com).

* LU DF Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija sākusi darboties 2017. gada martā (https://www.df.lu.lv/zinas/t/33228/).

Jurģis Šķilters – referāts RLB namā, Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā vakarā, 2019. gaa 4. februārī.


 

Gads iesācies labi, jo līdztekus populārajai 2018. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanas akcijai (sk. rezultātus!) lielā laikrakstā publicēta gaŗa intervija ar Aldi Lauzi, biežu LVAK tematisko vakaru referentu, arī akcijas žūrijas dalībnieku, jaunu terminu meklētāju un skaidrotāju.

Sintakse

Latviešu valoda. Termini, teikums, sintakse, salikteņi, jaunvārdi. Intervija presē.Angļu valodas ietekme uz tagadējo latviešu valodas lietotāju sintaktiskajiem ieradumiem kļūst tik kaitīga, ka var jau runāt par veselu anomaliju epidēmiju. Rakstītāji neviļus un pavisam aplami (!) atdarina angļu valodā obligāto teikuma locekļu secību (izteicējs [ko dara?] uzreiz seko teikuma priekšmetam [kas?]; papildinātājs [ko?] ir liekams tikai un vienīgi pēc izteicēja). Tāda angliska domāšana neļauj izteikt to, ko latviskā teksta rakstītājs īstenībā ir gribējis vēstīt, bet lasītājs nevar viegli un skaidri saprast, kāds ir konteksts un kuŗa ir jaunā paustā informācija.

Leksika, terminoloģija

Jaunus terminus labi veidot varēs tikai tie, kas būs iemācījušies latviešu valodas likumības un iespējas un ievingrinājušies tikt galā ar tām praksē. Jauni jēdzieni gluži vai nemitīgā straumē parādās gan eksaktās, gan humānitārās nozarēs.

Dažkārt tomēr izdodas vienoties par tādu terminu lietošanu, kas ir gan latviski, gan arī pareizi parāda jauno parādību būtību. Piemēram, „jaunuzņēmums“ ir īpašs un pašlaik aktuāls jaunu uzņēmumu paveids (pēc tā darbības ievirzēm un iecerēm, tiesiskā statusa, innovāciju nozīmīguma jaunuzņēmuma pastāvēšanā un izaugsmē), tāpat kā „jaunsaimniecības“ bija tieši tās saimniecības, kas radās noteiktā vēsturiskā periodā pēc muižu dalīšanas.

Anglicismi un to atspulgs gada vārda titulēšanā

Nav nekādas vajadzības lietot veselu anglicismu gūzmu — „ekselences centrs“, „stārtaps“, „hendlings“, „māsterplāns“, „ekspektācijas“. Lai iztiktu bez „ekspektācijām“ (kas var būt gan pozitīvas, gan negātīvas), varētu lietot „gaidījumus“ (bet ne „gaidas, cerības, ilgas“ — tikai pozitīvas). Tomēr pagaidām „gaidījumi“ tekstos izmantoti ne visai bieži, novērojis Aldis Lauzis.

Intervijā runāts vēl par dažiem anglismiem, par dažādu valodu mijiedarbību, par valodiskām izpausmēm čivinātavā.

2019. gada aptaujā: gada vārds — «notumse», nevārds — «episki».

Šeit arī pārējie 2019. gadā pieteiktie vārdi (izlase).


Katrā gadumijā interesenti ieinteresējas par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.

Tā nu sanācis, ka 2018. gadā vienā no šīm nōminācijām pašā virsotnē ir ieinfluencējies no angļu valodas pārņemtais «influenceris». Jeb «influencers». Labi, ka ne «influencionētājs»… jo par gada nevārdu kļūt bija izredzes arī darbības vārdam «izporcionēt». Ievērojiet – ne «izproporcionēt»!

Darbības vārdus vispār vajagot cienīt. Tie teikumā esot galvenie. Citādi sanāk, ka ir tikai «darbības», kuŗas, ja paveicas, veic, un vēl «aktīvitātes», kuŗas reālizē. Vai tad nav dzirdēts par «veikšanas darbiem», «norišu virzīšanu», «apspriešanas uzsākšanas procedūras implementēšanu»? Neviena paša verba, skumji. Tikmēr viens no visvajadzīgākajiem darbības vārdiem atgrūsts līdz tāda kā piedēkļa statusam – «vaig», «vajg»? Pavisam statiska būšana. Nevārds.

Gada vārda žūrija, domādama par spilgtāko teicienu, it kā mēģinājusi izvērst savu uzmanību. Raudzījusies uz Rīgu – «Kr. Remonta iela», uz Latvijas polītiku (un kādu vecu terminoloģijas īpatnību) – «Deputāta kratīšana», uz kaunu – «Čekas maisiņš vajag?», bet beigās laikam taču izšķīrusies par labu godam. Pirms dažiem gadiem bija tāds kandidāts – «planšetvecāki». Šķiet, joprojām kādā sakarā ar viņiem… pamanīts it kā izsauciens, it kā mantra: «Izkāp no telefōna!» – laba apņemšanās arī turpmākam laikam un 2018. gada spārnotais teiciens.

Ja atceras, ka «darbība» nav darbības vārds, tad jau skaidrs, kāpēc «Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības tiks pārdēvētas par Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām» gada vārda žūriju nevis spārnoja uz sajūsmu, bet lika to iedalīt pie gada savārstījumu kandidātiem. Turpat nokļuva «valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem», «paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas», «eksperta palīga sertificēšanas institūcijā prakses vieta» un vēl «spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi». Taču galarezultāti 2018. gadā ir šādi…

[2018. gada nevārds (influenceris), 2018 g. vārds, spārnotais teiciens («Izkāp no telefona!»); jaunvārdi.]

●  zibmaksājumi — gada vārds.

●  influenceris — gada nevārds;
    tā vietā var lietot jaunvārdu  «sliecinātājs»  (skaidrojums vārdnīcā).

●  Izkāp no telefōna! — gada spārnotais teiciens.

●  Darīsim visu, lai radītu valsti, kuŗā cilvēki gribētu piedzimt — gada savārstījums.

Katrs kaut ko grib, bet gribēt, pirms piedzimis, un tieši piedzimt gribēt (nevis ko citu padarīt) droši vien ir spēcīgākais arguments tās sapņu valsts (vēl kādas citas?) radīšanai – tikai tur neviens nedrīkstēšot vis darīt to, cik var vai ko vien spēj, bet vajadzēšot darīt tieši un pilnīgi visu. Absolūtisms, filosofiskas lamatas.

2018. gada vārds gan itin praktisks. «Zibmaksājums» diez vai jāskaidro. Taču lielākais valodnieciskais labums tāds, ka tas ļaus rasties vēl citiem noderīgiem – «zibpārdošana» (nevis „melnā piektdiena“, metaforas metafora), «zibsanāksme» (kuŗš gan grib sēēēēēdēt iiiiiilgi?). Protams, arī «zibgalerija» (nevis pop-up galerija), «zibkafejnīca» (nevis pop-up kafejnīca). «Mirkļizstāde» vai «zibistāde»? – Savu popapu taču neizstādīsi? Bet pirmsākumos bija «zibakcija».

Pieteikumos bija vēl daudz labu vārdu! Tagad varēsim «pietīkot», norādīt savu patiku internetā – jo laikot var tikai kurpes, apģērbu. Kopš 2019. gada šajā nozīmē lietojam arī vārdus «tīkšķināt», «tīkšķis», «tīkšķojamā poga» (like button). «Likumvide» varētu palīdzēt atvairīt seno, bet aizvien biežo kļūdu – likumdošanu, kur jābūt likumiem. «Jaunbārdis» ir hipsterīgāks hipsteris. Tas, ko veicam, ir «veikas», un šis vārds aizstāj aktīvitātes nevēlamā nozīmē. Tāpat kā «beigas» (kad beidzam) ir taču vieglāk nekā terminācija.

Viens no labākajiem – «lakstīgs» (no verba lakstīties, lakstoties). Atrasts senās vārdnīcās, bet skan daudz #latviskāk nekā koķets, seksīgs, foršs, kruts un kūls.

Labākie jaunvārdi un atradumi 2018. gadā.

•  radošu projektu vietā – «radīgsne».
•  otkata vietā – «atriekša».
•  bezgaršīgs, negaršīgs: papildu sinonims – «lēsans».
•  konservēt vietā – «aizglabāt».
•  tvītapa vietā – «čivsaiets».
•  čatbota vietā – «tērzis».
•  atbalsta mēchanisma vietā – «atbalstīklis».
•  līdzzinātāja vietā – «piestarpnieks».
•  kolektīvisma vietā – «kopniecība».
•  pašmācības ceļa paveids – «paškļūdības ceļš».
•  scēnārija vietā – «izrise» («plūdu izrise», «pandēmijas izrise» u. tml.;
nepareizi, piemēram: «plūdu un zemestrīces scēnārijs», «vispesimistiskākais pandēmijas scēnārijs»).
•  blendeŗa vietā – «traikšķis» (blendēt – «traikšķīt»).
•  dižpārdokļa antonims (pretējas nozīmes vārds) – «vājpārdoklis».
•  … «ausbāznis» – trīsgadnieka izdomāts vārds.
•  fōnendoskopa (ārsta rīka) vietā – «paklausītis».
•  saundčeka vietā – «skaņbaude».
•  izņemt [bērnus no ģimenes] vietā – «aizpaņemt».
•  burvīgi un brīnišķīgi savienojums – «burvišķīgi».

Nevajadzīgākās dīvainības (nevārdi).

•  slepkavība pret sievieti.
•  
bārbers, bārberšops.
•  
eksportspējīgs gumijas segums.
•  sabalansēts process (saskaņota norise / līdzsvarots ritējums).
•  soctīklu admins.
•  teips, teipošana.
•  
drāma (kā mācību priekšmeta nosaukums).
•  propadomju – (sovjetisks; PSRS atbalstītājiem raksturīgs).
•  tas brīdis, kad (klišeja, liekvārdība, angļu valodas kalks).
•  komforta temperātūra (arī auksta, nepatīkama).
•  tolerēt.
•  
trigerēt (provocēt; izraisīt).
•  akselerātors (= daļiņu paātrinātājs; piedēvē jaunu nozīmi).
Dažādi citi sen apnikuši nevārdi un savienojumi:
•  (pasākums; gribošs; konstruktīvs; kovers; posts [datorikā, tīmeklī]; uzlabos gulēšanas pieredzi; mēru tīkls).

Valters Feists

Gada vārds un nevārds – kopš 2003. gada

 

>> 2018. gada vārds: «zibmaksājums», spārnotais teiciens… >>
(paziņots 28.01.2019.)


2018. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas rezultātus paziņojām 2019. gada 28. janvārī pulksten 11:00 Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zālē. Piedalījās žūrijas locekļi; varēja uzdot jautājumus, uzzināt, kādi vārdi bijuši pieteikti.

Sāciet jau krāt un iesūtīt 2019. gada nōminantus — pa e-pastu: gadavards@inbox.lv.
Pa pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.

Aptauju ikgadēji rīko Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) – 2018. gadā bija jau sešpadsmitā reize. Ieskatieties – aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti!


Tuvākā LVAK tematiskā sanāksme — 04.02.2019. pulksten 18:00 RLB namā.

 

2018. g. 3. decembrī pulksten 18:00 RLB nama Kluba zālē
(Rīgā, Merķeļa ielā 13)
runās valodniece Dr. philol. Vineta Poriņa
.

Priekšlasījuma nosaukums: «Valodas izvēle: teōrija un Latvijas prakse».

Aicinām visus interesentus — ieeja brīva!

Dr. Guntis Kalme. Priekšlasījums nosaukums — «Valoda + Ticība = Brīvība» Latviešu valodas attīstības kopas tematiskajā sanāksmē 05.11.2018.2018. g. 5. novembrī pulksten 18:00 RLB nama
Līgo zālē (Rīgā, Merķeļa ielā 13) runās
Dr. Guntis Kalme.

Priekšlasījuma nosaukums: «Valoda + Ticība = Brīvība».

Klausītāju pulkā aicinām visus interesentus — ieeja brīva.

Rīko LVAK (Latviešu valodas attīstības kopa).

 

 

 

 

 

 


 

Latviešu valodas attīstības kopas tematiskā tikšanās notiks 2018. g. 1. oktōbrī pulksten 18:00 RLB nama 306. telpā. Dr. philol. Vineta Poriņa stāstīs par savu pētījumu, kuŗā tiek izmantota kritiskā atgadījuma (incidenta) metode, lai izzinātu mūsdienu valodas situāciju. Sociolingvistiskais pētījums ir ilglaicīgs, rit trijos posmos, kas risinās ik pēc 3–4 gadiem. Latviešu grupā ir saskatītas zīmīgas atšķirības tieši pēdējā posmā.
Sanāksmē varēsit uzzināt sīkāk par pētījuma paņēmieniem un jaunākā posma secinājumiem.
LVAK aicina piedalīties visus interesentus – ieeja brīva.


 

Pirmdien, 2018. gada 3. septembrī pulksten 18:00 notiks LVAK pirmā ikmēneša sanāksme šajā rudenī. Tajā paredzēts apspriest turpmāko sanāksmju tematiku, valodas aktuālitātes.
Gaidām mūsu pulkā visus interesentus.
RLB adrese – Rīgā, Merķeļa ielā 13.
Latviešu valoda – teicieni, vārdi, gada aktuālitātes.