Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011)

Diskusija RLB latviešu valodas attīstības kopas simtajā sanāksmē 

“Vai nav tā, ka latvietis gan kaunas nepareizi lietot citas valodas, bet ne savu – to šā un tā?” – valodnieka Jāņa Endzelīna (1873–1961) atziņa.

2011. gada 4. aprīļa vakarā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā noritēja īpaša latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) sanāksme – simtā tās darbības vēsturē kopš 2001. gada.

LVAK jau kļuvusi pazīstama ar gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujām un pēdējos gados iznākušām latviešu valodniecības grāmatām, kas atbilst klasiskajām valodas vērtībām, kā arī ar biežām tematiskām lekcijām RLB namā. Par savu oficiālo stilu LVAK ir izvēlējusies klasisko latviešu pareizrakstību, kuŗas nostiprināšanā liela loma ir J. Endzelīna darbam, bet kuŗa kopš 1946. gada okupācijas apstākļos pārveidota un padarīta piņķerīgāka.

Simto sanāksmi atklāja LVAK koordinātore Maija Sinka, atgādinādama, ka LVAK turpina šajā pašā namā pagājušā gadsimta pirmajā pusē darbojušās RLB valodniecības nodaļas iesākto darbu mūsdienu kontekstā. Arī tolaik tikās un kopīgi problēmas risināja gan valodnieki, gan vēl jo vairāk – citu jomu cilvēki, kam valoda bija svarīga profesijā u. tml.

LVAK 4. aprīļa saieta runātāji sniedza itin daudzpusīgu pārskatu par visu latviešu valodas vērtīguma, prestiža, problēmu un cerību kopumu, kāds tas ir izveidojies 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā. Uzstājās Vilis Vītols, Mārcis Auziņš, Ingmārs Čaklais, Skaidrīte Lasmane, Ingmars Zemzaris, bet savu vārdiem un valodai veltītu dzeju lasīja Astrīde Ivaska.

Pirmais LVAK aicinātais runātājs – Vītolu fonda un “Likteņdārza” aizsācējs, inženieris, tautsaimnieks Vilis Vītols sacīja, ka Latvijā no cilvēkiem, ko pieņem darbā, prasīt mācēt krievu valodu ir diskriminācija, kas kādreiz tiks pārtraukta. “Vai ir vajadzīgs audzināt mūsu bērnus par šovinistu apkalpotājiem?” – retoriski vaicāja V. Vītols, uzsvērdams arī, ka latviešu valodas stāvoklis uzlabotos, ja mēs darbotos tā, lai samazinātos krievu valodas pratēju skaits.

LU rektors Mārcis Auziņš vēstīja, ka mūsdienās latviešu valodas pētniecība Latvijā vairākumā gadījumu ir cieši saistīta ar Latvijas Universitāti. Viņaprāt, tomēr esot lietas, kas vēl nav izdarītas jeb “parādi pret mūsu valodu”. Ir jāpabeidz iepretim LU galvenajai ēkai uzstādāmais piemineklis valodniekiem Kārlim Mīlenbacham un Jānim Endzelīnam (ir jau gatavs mets), jāatbalsta latviešu valodas akadēmiskās gramatikas sarakstīšana, kā arī plaši un droši pasaulei un citām tautām jāstāsta par mūsu valodu. Iespējams, Mīlenbacha un Endzelīna pieminekļa tapšanu palīdzēs īstenot nesen ASV nodibinātā LU draugu biedrība.

RLB priekšsēdis Ingmārs Čaklais dalījās savā dzīves pieredzē – valodu iepazīst spēlējoties ar tās formām un kombinācijām, ko viņš atceras no sava tēva dzejnieka Māŗa Čaklā. “Tagad izturos pret valodu kā pret dzīvu būtni. Kā mēs viņu nesīsim, tā viņa dzīvos. Kā slimdināsim, tā arī slimos.”

Par polītisko attīstību I. Čaklais sacīja, ka pašlaik konstatēts – jāpieņem nevis jebkādas likumu normas, bet gan tādas, kas spēj patiesi īstenoties darbībā.

Tika nolasīta vēstule, ko savā 100. sanāksmē LVAK saņēmusi no Valsts prezidenta Valža Zatlera, tajā sacīts – “Latviešu valoda ir tautas un pašapziņas simbols.” “Jābūt ne tikai juridiskai aizsardzībai, bet arī mīlestībai un atbildībai.” V. Zatlers vēstulē pateicas LVAK par tās darbu latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā.

LU vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane pauda, ka RLB latviešu valodas attīstības kopa ir patiesi izgājusi tautā. Kopas devumu valodas kuplināšanā un attīrīšanā no sārņiem pazīst daudzi – S. Lasmane minēja “Gaismaspils” būvdarbu vadītāju, kas zina par LVAK rīkotajām gada vārdu un nevārdu aptaujām. Viņasprāt, lielāko latviešu valodas problēmu starpā ir: piesārņošana ar nevajadzīgiem svešvārdiem, ko dzird pat valodnieku un žurnālistu paudumos; mācību grāmatu trūkums vai pat neesība vispār, piemēram, tādā nozarē kā komūnikācija. Mūsdienās par daiļliterātūru lielāka ietekme, pēc S. Lasmanes novērojumiem, esot datorliterātūrai un medijiem.

Komponists un izdevējs Ingmars Zemzaris sacīja, ka latviešiem it kā trūkst vēlmes ieklausīties lietpratēju viedoklī valodas jautājumos, turpretim ir cilvēki, kas ar nepamatotiem argumentiem nostiprina, pareizāk sakot – iesmērē, savuprāt “vajadzīgas” idejas. I. Zemzaris arī piezīmēja – Latvija ar pašlaik atgūto neatkarību nav saimnieciski izpostīta zeme, kāda tā bija 1922. gadā – laikā, kad valsts par spīti grūtiem apstākļiem atrada līdzekļus J. Endzelīna “Lettische Grammatik” izdošanai. I. Zemzarim trāpīgs šķiet J. Endzelīna novērojums, ka latvietis nez kāpēc kaunas par nepareizu citas valodas lietošanu, bet par savas – gan ne.

Sociolingviste Vineta Poriņa sanāksmē ierosināja LVAK aizsākt jaunu virzienu – sabiedrības informēšanu tai saprotamā veidā par valodas polītikas aktuālitātēm. Tas palīdzētu veikt skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tas darāms pašreizējā kontekstā, kad integrācijas programma jaunākajā versijā, kuŗas pamatā esot ļoti izsvērti principi, ir konceptuāli kļuvusi jau par “nacionālās identitātes un integrācijas programmu”.

Sanāksmes beigu diskusijā izteicās vēl ap piecpadsmit cilvēku, kuŗu vidū bija tulkotāji, mācībspēki, lingvistiskās rīcībpolītikas veidotāji, pētnieki, praktiķi un interesenti.

Par LVAK

LVAK tematiskās sanāksmes RLB namā notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā, izņemot jūliju un augustu.

Informācija – LVAK koordinātore Maija Sinka, tālr. 29167606, e-pasts msinka@latnet.lv, vietne LVAK.wordpress.com,  pasta adrese – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Merķeļa ielā 13, Rīga, LV 1050.

Apkopojumu sagatavoja LVAK vietņvedis Valters Feists.

—–

Saistīti raksti
· Referendums – iespēja latviskuma nostiprināšanai (2012).
· Pētījums par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā (Vineta Poriņa, 2009/2010).
· Mīlenbacham un Endzelīnam – piemineklis.

Klausītājus uzrunā Ingmārs Čaklais.

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s