Nevārdi

Nevārdi ir vārdi, ko var iedalīt jeb klasificēt pēc šeit aprakstītajām īpašībām. Dažkārt tās pamanāmas tikai noteiktā kontekstā. Katram nevārdam (tie norādīti ar pārsvītrojumu) var piemist viena vai vairākas pazīmes:

1) nevajadzīgs svešvārds (no citas valodas paņemts vārds) — «andelēt», «beķeris», «španungs», «butiks», «flešs», «saits», «vorkšops», «davai!», «blogeris», «bomžs», «relīze», «podkāsti», «hendlings», «donats», «bekgraunds», «kancelēt», «vaibs», «reālizācija» [pārdošana]);

2) vārds, kas maldina — «skanēt dokumentus», «laiks internetā», «tava posta jēga», angļu «meme» it kā latviskojums «mīms» (īstā nozīme — mīmiķis, pantomīmas aktieris), «Pasaules pastas diena / krēmīgā pasta / olu pasta» (domāti makaroni);

3) vārds, kas ir latvisks vai jau adaptēts, bet lietots citā, nepareizā nozīmē: ♦ «spēlētāji tirgū» — uzņēmumi, tirgotāji; ♦ «izaicinājums» — ja domāta nevis ķircināšana un provocēšana, bet kādas risināmas grūtības, problēmas, daudz darba; ♦ «sociālā distancēšanās» — ja domāts nedrūzmēties, netuvoties fiziski; ♦ «bioloģiskais zemnieks» — ja domāts dabišķīgas pārtikas audzētājs;

4) vārds, kuŗa iekšējā uzbūve ir saputrota («pirmizrādīt», «koronavīruss», «nedarbspējīgs», «anglofonais», «motorais», «komfortais» [«dzīvot komfortajā mājā», domāts — ērts, patīkams, komfortabls], «kopjošāks [krēms]», «radošums», «zinošāk» [domāts: zinīgāk, prātīgāk, gudrāk]) — tajos pārkāpti morfoloģijas likumi;

5) vārds, ko bieži lieto stilistiski nepieņemami, aplamos teicienos — «adoptēt kaķēnu», «starptautiskie studenti», «zemākā/zema griba» (vāja griba, gribas trūkums), «melnais ledus» (atkala); «aizlikts deguns» (iesnas);

6) vārds, kuŗā sajucināti dažādu valodu elementi, bastardizējums vai barbarisms («darboholisms», «vaimanoloģija», «Eirotrans», «podraide», «vebinārs», «kopīpeistot», «stulbings», «soctīkls»);

7) vārds, ko būtu labāk lietot lokāmā, nevis nelokāmā formā («eiro valūta», «karaoke bārs», «braukt uz Milvoki», «premium klase»);

8) vārds, kam pievieno liekas papildu nozīmes (♦ «laineris, ar kuŗu var nobraukt pa acīm»; ♦ «apkaime» — lietota, lai nosauktu pašu vietu (kādu rajonu), bet vārda nozīme īstenībā ir: apkārtne ap kādu vietu; ♦ «aplikācija», ja domāta lietotne, nevis rotājums vai ārstniecisks izstrādājums; ♦ «e-grāmatu lasītājs», ja domāts lasīklis (ierīce); ♦ «pieredze», ja īstenībā domāts pieredzējums (pieredzēti notikumi), piedzīvojums; kādas norises gaita vai veids; kādas lietas izmantošanas ērtums vai īpašības («spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi»); ♦ «mājsaimniecība», ja domāta saime, cilvēki, ģimene (patiesās nozīmes ir divas: ‘rīki un līdzekļi, ko lieto savā mājoklī’ un ‘darbu kopums savā saimniecībā’); ♦ «šovs» (labāk teikt konkrēti: «izrāde» — vai «koncertprogramma» — vai «autorraidījums»);

9) par dažiem vārdiem notiek strīdi — vai tie ir neglīti vai dažkārt pieļaujami izteiksmības dēļ: «velkamisti», «establišments», «bērnkopība», «dzērājšoferis», «dižpārdoklis», «forši» (kādi ir to sinonimi? … vai iespējama jaunvārdu darināšana?);

10) vārdi, kam jau ir latviski un ērtāki aizstājēji («blakusiedarbība» → blakne, «mājas lapa internetā» → vietne; «informēt mikroblogošanas pakalpojumā Twitter» → čivināt).

Katru gadu decembrī un janvārī notiek gada vārda un nevārda aptauja. Atsūtiet tai savus ieteikumus un pārdomas uz adresi gadavards@inbox.lv!

Nākamā sadaļa — «Latviski vārdi. Ko lietot nevārdu vietā?» (saraksts).

● Jaunvārdi.    ● Kalki.    ● Salikteņi.