Kā atšķiŗas «citādi» un «savādāki» no «savādāk», «citādāk»?

Posted: 10.09.2013. in 2013, kultūra, Kārlis Mīlenbachs (Mǖlenbachs), latviešu valoda, leksikoloģija, nevārdi, piesārņošana, prese, raksti, sinonimi, valoda, valodas kļūdas, valodas prakse, valodas vēsture, valodnieki, vārdnīcas

Saskaņā ar literārās valodas normu noteikto lietojumu un kā saprotam ar pavisam vienkāršu loģiku – vārds «citādi» izsaka, ka kaut kas notiek vai pastāv citā veidā («cits» + adverba izskaņa «-ādi»), piemēram: «A izskatās citādi nekā B». Tāda sēmantika ir arī adjektīvam (kādenim) «citāds» – piemēram: «X ir šāds, bet Y ir citāds».

Bet sarunvalodā vai dažkārt arī tikai steigas dēļ literārās vcitādi, savādāk, citādāk, savādāk, savādāki, savādība, atšķirība, sinonimi, oriģināli izteicieni, jocīgs vīriņšalodas normas tiek pārkāptas, un gadās dzirdēt un lasīt izteikumus, kuŗos pieredzējuši valodas lietotāji, redaktori un rakstītāji itin viegli saskatīs loģikas trūkumu: «M ir citādāks nekā N» – loģiski ir sacīt «citādi», nevis «citādāk», kuŗa galotne «-āk» it kā nozīmētu, ka kaut kas ir «vēl vairāk citāds» (??!). Vēl viena variācija – ar vārdu «savādāk» (piemēram: «C notiek savādāk nekā D»), kaut gan «savāds» pat īsti nemaz nav sinonimisks vārdam «citāds». «Savāds» nozīmē ‘neparasts; dīvains’ (t. i., atšķirīgs no normālā, pierastā, nevis atšķirīgs no kādas turpat nosauktas lietas).
Neliterārais izteiksmes veids ar «savādāk» un «citādāk» pavīd tik bieži, ka tam sāk meklēt attaisnojumu. Čivinātavā ir redzama 2013. g. 8. septembŗa saruna, kuŗā Vents Zvaigzne pauž:

  • «@AldisLauzis @edgarspo / Tagad ‘savāds’ uztveŗam kā sinonimu vārdam ‘dīvains’, bet ‘savādāk’ mēdz lietot agrākajā nozīmē. Jā, nav konsekventi.»
  • «@AldisLauzis @edgarspo / Un vai ‘savādāk’ var lietot kā sinonimu apstākļa vārdam ‘citādi’, vai jāsamierinās ar vienu iespēju?»
  • «@AldisLauzis @edgarspo / Vai nav tā, ka šis nošķīrums ir visai nesens? Vēl Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīcā ‘savāds’ un ‘citāds’ var būt sinonimi.»

Lai precīzētu, ir jāatveŗ Mīlenbacha vārdnīca un jāielūkojas arī kādos 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma materiālos. Izrādās, «savādāk» vārdnīcā tomēr nav! Mīlenbacha vārdnīcas šķirklī «savâds» ir ietverta tolaik zināma un lietota adverba forma «savādi» ar iekavās minētu variantu «savādāki» (bet ne «savādāk»!):

  • Adv. savâdi, eigentümlich, sonderbar, merkwürdig*; (auch: savâdâki) anders**.

– respektīvi, * = īpaši, dīvaini, neparasti, savdabīgi; ** = citādi.

savāds, savādi, Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīca; lappuses fragments no vārdnīcas - internetā. Kārlis Mīlenbachs. ("Mīlenbaha vārdnīca" - padomju rakstībā)
Turpat ME vārdnīcā ir arī šķirklis «savâdība» = 1) ‘sevišķums, dīvainība/dīvainums’; 2) ‘atšķirība/atšķirīgums’; kā arī šķirklis «savâdīgs» = ‘sevišķs, īpašs…’. Zīmīgi, ka pirmās, būtiskākās nozīmes pozicijā vienmēr minēta ‘neparastuma’ sēmantika, nevis ‘citāduma’ sēmantika.

savādība, savādīgs, Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīca (latviešu, vācu).

Formu «savādāki» (adverbu) un lietvārdu «savādība» var pētīt arī periodikā, vietnē periodika.lv skatoties, kā lietots senāk.

  • 1884. g. 7. marta «Balsī», rakstā «Latweeschu rakstiba» («Latviešu rakstība») {^}:
    savādība, 1884. gads, avīze "Balss" (vecā ortografija) «Teem nemaz nebija eespehjams, walodu zinibai wispahrigi stahwot uz ļoti zema, neattihstita stahwokļa un pat pirmeem grammatikas darbeem Latweeschu walodas laukā truhkstot, cik necik eepazihtees ar Latweeschu walodas pamata likumeem, nojehgt wiņas garu un
    sawadibu, apceret wiņas pilnibu un smalkumus.»

– var minēt, vai domāts latviešu valodas sevišķums, dīvainība … vai varbūt atšķirība (no kā?).

  • 1890. g. 1. jūlija «Austrumā», rakstā «Par krahsotu zeedu un insektu wajadzibu augu walstī» («Par krāsainu ziedu un insektu vajadzīgumu augu valstī») {^^}
    savādāki (sawadaki), 1890. gads, "Austrums", "Krāsotu ziedu un insektu vajadzība" (latviešu vecā rakstība)«Pee dazcheem zeedeem stahw auglenicas daudz augstaki par putekļu trauciņeem, pee dazcheem atkal putekļu trauciņi no auglenicas nost atleekuschees un tā pee katra zeeda gandrihz sawadaki

– acīmredzot ‘citādi’.

KOPSAVILKUMĀ – 

  1. skaidras izteiksmes labad būtu jāiesaka lietot literāro formu «citādi»;
  2. senāka perioda izteiksmes atveidošanai varētu lietot «savādāki» (ja gribat izklausīties savādāki, bet, tā kā to var uztvert gan citādības (atšķirīguma no kaut kā), gan neparastuma nozīmē, rodas iespēja tikt pārprastam!);
  3. «savādāk», «citādāk», «savādāks», «citādāks» ir salīdzināmās pakāpes formas, kas būtu jālieto tikai attiecīgos gadījumos, piemēram, «Jancis ir savāds, bet Brencis ir vēl savādāks!»; «Brencis uzvedas citādi nekā Jancis, bet Pēcis vēl daudz citādāk [resp., vēl vairāk atšķiŗas no Janča]».

P. S.: 1. un 2. formu var uzskatīt par sinonimiskām, tomēr pirmo, iespējams, jau gandrīz simts gadus atzīst par ērtāku un vēlamu (jo viennozīmīga!), savukārt otrā varētu būt 19. gs. mantojums, kam pašlaik parasti tiek arī atņemta galotne «-i».

Valters Feists

Comments
  1. Arturs Hansons says:

    Nav pamata nošķirt ‘savādāk’ un ‘savādāki’, kas ir tā paša vārda senāka (?) forma, ‘i’ tika lietots kā apstākļa vārda indikators. Lai arī nevēlama nozīme (vārda saknes un pārākās pakāpes dēļ), tā ir tā pati, ko piemin Endzelīns (‘anders’). Ievērosim, ka norādīts tikai veida apstākļa lietojums (‘anders’), bet ne pretstatījuma ievadītāja lietojums (‘sonst’), kas arī sarunvalodā bieži sastopams (Ēd zupu, savādāk/citādi neaugsi liels.).

  2. Ja patiešām ieskatās neatkarīgās Latvijas presē, izmantojot pieminēto periodika.lv (piemēram, http://j.mp/167dkSN, kur redzam rakstus starp 1930. un 1939. gadu), skaidri redzam, ka “savādāk” tiek plaši un nepārprotami lietots ar nozīmi “citāds, citādi”.

    Endzelīna apmātību ar šo “savādāk, savādāks” sen zināmo otras nozīmes skaušanu kritizēja arī viņa laikabiedri valodnieki. Nav īsti skaidrs, kāpēc vēl pēc 90 gadiem būtu jāturpina aģitēt par viena cilvēka iedomu respektēšanu. Nu nesaprata Endzelīns, ka vārdiem “savāds, savādāks” ir latviešu valodā divas nozīmes.

    Tomēr jāpamana, ka viņš ar šo iedomu bija diezgan vientuļš, to ignorējuši un turpina ignorēt neskaitāmi vārda meistari (te tik daži piemēri, citus skatiet paši http://gramatas.lndb.lv)
    (..) Vanadziņam ar Minku nebija ko gaidīt liedagā. Bet, lūk, vienudien tomēr iznāca savādāk. (V. Lācis. Vanadziņš)
    Viņš savādāk nemaz neprata mīlēt, arī citas sievietes viņš nebija savādāk mīlējis. (Z. Mauriņa. Prometeja gaismā)
    (..) Annete uzdrīkstējusies savādāki dzīvot un nemaz neslēpj to. (Z. Mauriņa. Pārdomas un ieceres)
    Grib būt smalks. Arī šeit tiek aizvainots, tikai savādāk. (Rainis, 24. sēj.)
    (..) mēteļa mums nav pavisam savādāka nekā citiem cilvēkiem (Rainis, 19. sēj.)
    Viņi stāstīja vienu un to pašu notikumu vairāk reižu, un katrreiz tas iznāca savādāks. (J. Jaunsudrabiņš. Aija)
    Kad nu atkal sāka bungas rībēt, sākās uzbrukums; bet, kad sita savādāk, tad bija jāatkāpjas. (J. Jaunsudrabiņš. Zaļā grāmata)
    Arī uz avīm un baložiem sāku lūkoties pavisam savādākām acīm. (V. Plūdonis. Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas)

    • V•F•_ says:

      Valodniece Inta Freimane skaidro šādi:
      «… adjektīvi citādāks, savādāks un attiecīgo adverbu formas citādāk, savādāk, kuŗas pašreiz ir izplatītas. (Rasa) Šajās formās piedēklim –āk– nav salīdzinājuma nozīmes, un tāpēc tas ir lieks: citāds ar nozīmi ‘atšķirīgs’ vēl varētu tikt lietots komparātīvā, bet savādāks ar nozīmi ‘citāds, atšķirīgs’ šajā nozīmē vispār nav lietojams; piemērā: viņa uzvārds bija c i t ā d ā k s – piedēklim –āk– nav formveidotājas slodzes, tas ir lieks; tas pats: c i t ā d ā k a nostāja, c i t ā d ā k a attieksme; s a v ā d ā k a attieksme u. tml.»
      … un iesaka pat visai obligātoriski:
      «Visos minētajos piemēros jālieto adjektīvs citāds
      Avots: http://www.vvk.lv/index.php?sadala=154&id=481 – 1.4.1.1.5. punkts.

    • V•F•_ says:

      Nav gluži taisnība, ka «nu nesaprata Endzelīns…»!
      Uzmanīgi paskatoties ME vārdnīcas šķirkli «savâds», var redzēt, ka tā «otrā nozīme» tomēr ir atzīta; konkrēti – adverbam «savādi», «savādāki»:
      Adv. savâdi [… … …]; (auch: savâdâki) anders.

      Un tomēr pat tik vienkāršā publikācijā kā «Profesora J. Endzelīna atbildes» (resp., RLB valodniecības nod. protokolos) vienmēr ir lietots «citādi» un nekad tie šaubīgie, nedisciplīnētie sinonimi – Endzelīns (un viņa palīgi protokolu rakstīšanā, ja tādi bija) vienkārši rāda labu paraugu.

      Nedisciplīnēts vārdu lietojums var radīt divdomības, pārpratumus (līdzīgi kā «sodīt nedrīkst apžēlot»). «Citādi» iesaka tāpēc, lai nebūtu jāzīlē, vai domāts ‘citādi’ vai kas cits (‘savādi’, ‘dīvaini’=savādi, ‘dīvaināk’=savādāk).

  3. Vents Zvaigzne says:

    Paldies par manis uzdoto jautājumu apspriešanu.

    Jautājumu par “savādāk” kā “citādi” sinonīmu rosināja nevis apstāklis, ka “neliterārais izteiksmes veids ar «savādāk» un «citādāk» pavīd tik bieži”, bet novērojums, ka šis izteiksmes veids atrodams senākā un jaunākā latviešu literatūrā, ieskaitot klasiķu darbus, tāpēc diez vai būtu saucams par neliterāru. Par to, cik vēlams vai nevēlams tas ir dažādos rakstu valodas žanros, protams, var diskutēt.

    Nav arī tiesa, ka “savādāk” nav minēts Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā. Tas atrodams izmirušo vārdu saimē:

    ‡ savâd,
    anders:
    vai ta[d] kurs s. runā? Kaltenbr. n. FBR. XVII, 71; Komparativ savādāk, anders: valuoda tāda pati, kâ bijusi; s. nevar iemācīties Orellen.
    Avots: EH XVI, 464

    ‡ savâds,
    2) anders beschaffen
    AP.: ir savādas šīs skaņas nekâ vakar Poruks Pērļu zvejn. (1939), S. 24. savāda mīlestība dienu kâ nakti 30. ja auss niez vai knieš, tad būs s. laiks Lttic. 1520 (ähnlich in Linden in Kurl.). Komparativ savâdâks, anders beschaffen Seyershof: zirgs pa vasaru ir s. un pa ziemu ir s.
    Avots: EH XVI, 464

    Tā gan nav būtiska piebilde, jo piekrītu Artura Hansona komentāram, ka “savādāk” ir tas pats “savādāki”, kam līdzīgi citām senākām apstākļa vārdu pārākās pakāpes formām zudis gala “i”. Līdzīgi man nav iebildumu, ka lietišķajā saziņā un jurisprudencē valodnieki iesaka lietot vārdu “citādi”, jo “savādāk” var radīt nevēlamus pārpratumus.

    Taču man nešķiet pareizi, ka “savādāk” līdzīgi vairākiem citiem vārdiem mēģina vispār izskaust no literārās valodas un ka latviešu valodas skolotāji bērniem iemāca uz šo vārdu raudzīties tikai kā uz “savādi” pārāko pakāpi. Vārds ir ar savu vēsturi, pietiekami sen lietots, nav citvalodu kalks, kāpēc no tā atteikties? Valtera Feista argumenti par stingru loģiku, disciplīnu un iespējamiem pārpratumiem man šķiet piemēroti valsts ierēdņiem domātam valodas normu krājumam, nevis literārajai valodai kopumā, kur būtu vēlama pēc iespējas lielāka sinonīmu daudzveidība, noteiktos gadījumos nevairoties no iespējamām divdomībām, vārdu spēlēm, pārpratumiem utt.

    Piemēram, Imanta Ziedoņa veltījums Ojāram Vācietim: “Liels dzejnieks ir kultūras kristāls. Mums tāds ir. Kā asara. Kā sveķis. Kā izlauzies avots. Viņš redz pasauli savādāk, jo skatās no vairākumam it kā nepieņemama redzesleņķa. Viņš iet augšup pret straumi un lec pāri aizsprostiem.”

    Kā šeit būtu skaidrojama vārda “savādāk” nozīme? Kā pārākā pakāpe no “savādi” vai tomēr kā “citādi” sinonīms? Vai varbūt abējādi – ar savveida divdomību? Visvairāk negribētos, lai šajā un līdzīgos gadījumos kāda uzcītīga latviešu valodas skolotāja, valodnieku balstīta, skolēniem stāstītu, ka runa ir vienkārši par neliterāru, nedisciplinētu valodas lietojumu.

    Man vēl būs jautājumi arī par citiem vārdiem, ko daļa valodnieku tur par skaužamiem. Piemēram, kā raksta autors raugās uz paša lietoto vārdu “viennozīmīga”? Pēc jēgas tas nav ar vārdu “nozīmīgs” veidots saliktenis, tāpēc arī var radīt pārpratumus. Savukārt vārds “viennozīmisks” latviešu valodā nav ieviesies. Esmu lasījis ieteikumus visos gadījumos iztikt ar “nepārprotams”, tomēr tādējādi kārtējo reizi samazinās sinonīmu daudzveidība. Priecāšos par viedokli.

    • V•F•_ says:

      Ja runā par sēmantiku, kāpēc lai nedrīkstētu lietot “viennozīmīgs”? Jā, tam varētu būt variants “viennozīmes -” (ģenitīvenis), bet to ne vienmēr ir ērti lietot, piemēram, ja neseko apzīmējamais vārds (fraze: “šis vārds ir viennozīmes”). Vai vajadzīgs arī “viennozīmisks”, šaubos.

      Man šķiet, ka vārdu “viennozīmīgi” visvairāk kritizē tad, ja to lieto vārda “noteikti”, “acīmredzami”, “izteikti”, “ļoti” u. tml. vietā, piemēram, “viņš viennozīmīgi bija piedzēries”, “viennozīmīga neveiksme” – tas nu būtu jauks neliterāra izteiksmes veida piemērs!🙂

    • V•F•_ says:

      V. Z. raksta: ““savādāk” … nav citvalodu kalks”.

      Nevaru apgalvot, ir vai nav kalks, jo tad būtu labi jāzina, kas tajās citās valodās bijis pirms 100-170 gadiem.
      Tomēr tas ir līdzīgs vācu adverbam “eigentümlich” (sal.: “eigen” = ‘savs’), kas tagadējās vārdnīcās skaidrots kā ‘neparasti’, ‘dīvaini’, ‘savā īpašā veidā’ u. t. t. (bet ne ‘citādi’!)
      http://www.wordreference.com/deen/eigentümlich
      http://www.dict.cc/?s=eigent%C3%BCmlich
      “Savādāk(i)” varētu būt kalks, kam mainīta/sagrozīta nozīme, un tādējādi ir sanācis falšs kalkveidīgs aizguvums.😉

  4. V•F•_ says:

    Tas, ko sauc par “literāro valodu”, un tas, ko sauc par “lietišķo valodu”, tiešām atšķiŗas. Lietišķajai valodai ir stingrāki noteikumi, kā jau Vents Zvaigzne kommentējis.
    Lietišķo valodu lieto lietišķajā saziņā rakstiski un mutiski, arī terminoloģijā.
    Kur un kas lieto literāro valodu? Liekas, tie ir cilvēki, kam rūp valodas kopšana – tie tad arī kaut ko ļoti neliterāru vairās lietot. Vēl varētu mēģināt un, iespējams, pat vajadzētu nošķirt literāro valodu no literātūras valodas, jo literātūrā (mākslas literātūrā, ne lietišķajā) principā var tikt ietverts gandrīz jebkas.
    Lietišķo valodu lieto tur, kur vēlas un kur vajadzīga maksimāla precīzitāte.
    Minētie valodas paveidi ir pietiekami atšķirīgi, ka reizēm katrs diskutē no sava skatpunkta, respektīvi, lietišķās valodas kopējiem un lietotājiem nav it kā jēgas prātot par vārdu “savādāk”, ja ir jau norunāts un vairākumam labi zināms, ka attiecīgās nozīmes izteikšanai eksistē nepārprotams vārds “citādi”.

  5. V•F•_ says:

    Paldies, Vent, arī par piemēru “dzejnieks […] redz pasauli savādāk”! Tas tiešām ir literātūras stils … vai literārais stils? Hmmm.

    Līdzīgi arī populāras dziesmas tekstā:
    “Bet dzīvē viss ir savādāk…”
    – te jau pavisam grūti apgalvot, vai domāts ‘dīvaināk, neparastāk’, vai tomēr tas lietots kā vārda “citādi” sinonims?

    Tīmeklī šīs dziesmas teksts pat ievietots divās variācijās:

    “Bet dzīvē viss ir savādāk / Vai kas ir mainījies / Mākoņēnas vienmēr skrien / Un nestāv vienu viet / Bet dzīvē viss ir savādāk / Vai kas ir mainījies

    “Bet dzīvē viss ir savādāk / Vai kas ir mainījies? / Mākoņainas vienmēr skrien un nestāv vienuviet. / Bet dzīvē viss ir savādāk, / Nekas nav mainījies.”.

    Dzejā priōritāte nav nepārprotamība, bet gan ritms un bieži vien arī tīšas divdomības, neskaidrības, pārprotamības, rotaļas, provokācijas.

  6. Pirmkārt, fundamentāli kļūmīgs ir pats pieņēmums, ka “savādāk” lietojumu ar nozīmi “citādi” varētu pārprast. Valodas prakse to neapstiprina. Vismaz 150 gadu laikā nevienam nav bijušas problēmas:

    (..) katrs behrns pehz sawas dabbas savadi ap kohpjams (1863.01.24 Latweeschu Awizes)
    Taggadeja ſeema sche irr dauds savadaka ne ka pehrnaja, warrens sals (1865.02.18 Pēterburgas Avīzes)

    Otrkārt, “savādāk” vienmēr bijis arī “lietišķās valodas” daļa — tas atrodams vairākos simtos likumdošanas aktu, sk. likumi.lv http://j.mp/18b1Xfm

    (..) ja īpašnieks un nomnieks Līgumā nevienojas savādāk.
    (..) jebkuru organizāciju, kas nodibināta, izveidota vai savādāk pienācīgi organizēta (..)
    Saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem vai kā savādāk pamatojoties uz valstī piemērojamo praksi (..)
    (..) ja vien konteksts neprasa savādāk (..)

    • V•F•_ says:

      Pretjautājums. Vai tev ir piemēri tādām tekstuālām situācijām (sintaktiskā, terminoloģiskā, uztveŗamības u. c. nopietnos aspektos), kur kādā lietišķā dokumentā “citādi” ir (vai būtu) sliktāks, varbūt pat pārprotams, traucē, un kur daudz labāk tā vietā vajadzētu lietot “savādāk” ar nozīmi ‘citādi’?
      Iespējams, tādu piemēru nebūs. Respektīvi, šis nav no tiem gadījumiem, kad kāda atsevišķa lietišķā stila norma ir pārāk stingra un tāpēc būtu pārkāpjama.

  7. Šāda ierobežojoša norma nav vajadzīga un tikai noplicina valodu. Padomju laikos mēs visi domājām, ka tēju dzer tikai no “stakaniem” (īpaša dizaina stikla traukiem, izplatītiem uniformiski visā PSRS teritorijā). Nokrita priekškars, un realitāte izrādījās daudz krāšņāka un interesantāka.

    Tas pats par šiem vārdiem. Var iecikloties, ka lietojami tikai tie un ne citi, bet var arī ļauties daudzveidībai. Neviens neliedz lietot “citādi”. Kāpēc liegt lietot “savādāk”?

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s