Archive for the ‘latviešu valoda’ Category

Pirmdien, 2020. gada 2. martā pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Latviešu un lībiešu valodas mijiedarbība».

 

Referents — 2018. gadā nodibinātā Latvijas Ūniversitātes Lībiešu institūta vadītājs Dr. philol. Valts Ernštreits.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.


 

RLB Latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz tematisku vakaru pirmdien, 2020. gada 3. februārī pulksten 18:00.

Šīs reizes runātāja — Mg. philol. Ilona Miezīte.

«Arturs Ozols darbā un laikabiedru atmiņās.
Artura Ozola kollekcija
rakstniecības un mūzikas mūzejā.»

 

Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens. Aptaujas rīkotāja - latviešu valodas attīstības kopa.Norises vieta — Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13.

LVAK tematiskie vakari notiek kopš 2001. gada, tos var brīvi apmeklēt ikviens interesents.

27. janvārī LVAK paziņoja, kas ir 2019. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

 


 

*

Gada vārds un nevārds – kopš 2003. gada

 


2019. gada vārds «notumse» nozīmē aptumšošanos, mijkrēsli, spuldžu izslēgšanos, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanos, ko pieredzam tad, kad izraisījusies kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā. Jau senāk — K. Mīlenbacha «Latviešu valodas vārdnīcā» (rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns) ir atrodamas lietvārda formas «notumsa», «notumse»; arī «notumsis» (papildsējumos). Angļu valodā tam atbilst viena no «blackout» nozīmēm*.

Gada nevārds «episki» ir svešvārds, kas sastopams žargoniskā izteiksmes veidā. Tā vietā ieteicams lietot latviskus vārdus — «vareni!», «izcili!», «neaizmirstami!», «pasakaini!»… Paust izbrīnu, ka kaut kas mūs ir satriecis, saviļņojis, mēs varam itin dažādi. Vai «episki» jau neskan mazliet novazāti, pliekani un apnicīgi?

Gada teiciens «Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!» ir izglītības ministres norāde. Turklāt Rīgas Latviešu biedrība (atsevišķi no LVAK un LRS deleģētās žūrijas) par savu gada spārnoto teicienu / savārstījumu atzinusi «Cik tev nav naudas?» (Līva Rotkale čivinātavā).

Pandora sengrieķu mītoloģijā ir pirmā mirstīgā sieviete, teiksmainajā laika ritējumā — laikabiedre Promētejam, kuŗš cilvēcei atnesis uguni; lāde Pandorai nepiederēja, tomēr viņa to ziņkārīgi atvēra; no lādes izsprukušas visas ļaunības, likstas un netikumi, ko vien var piedzīvot cilvēki.

Gada vārda akcijas noteikumi, kontaktinformācija un visu gadu rezultāti — šeit!

2019. gada žūrijā darbojās Ieva Kolmane, Aldis Lauzis, Uģis Nastevičs, Vineta Poriņa, Pēteris Pūrītis, Lita Silova, Andrejs Veisbergs, Egīls Zirnis. Šī bija septiņpadsmitā gada vārda meklēšanas akcija, ko rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.

Apskatiet 2019. gadā pieteikto vārdu un nevārdu kandidātu izlasi (starprezultāti).

Gada vārda akcijā piedalīties var ikviens — rakstiet visu gadu: gadavards@inbox.lv!
Akcijas vēsture un noteikumi.
Daži vērtīgāki un noslēpumaināki vārdi iekļauti LVAK jaunvārdu vārdnīcā.

* Angļu valodā vārdam «blackout» ir arī citas nozīmes.

LVAK.wordpress.com

notumse

2019. gada akcijas rezultāti — šeit!

Aptaujas noteikumi, iepriekšējo gadu rezultāti (kopš 2003. gada).

Aptauju katrā gadumijā rīko Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
2019. gadā — jau septiņpadsmitā reize.

Daži no saņemtajiem ierosinājumiem

1) Gada vārda kandidāti
«birokratiāts»,
«sliecinātājs» (influenceris),
«ieteksnis» (influenceris),
«ieskubinātājs» (influenceris),
«domvedis» (thought leader; dažuprāt arī influenceris),
«pašgudrelis» (?),
«kūpekļošana», «garaiņošana» (abi — veipošana),
«tvaicīklis» (veipošanas ierīce),
«rīsulis» (rīsu ritulis jeb japāņu susis, suši),
«atģīmēšana» (nevārds: atbloķēšana ar seju),
«atģīmēt» (nevis: atbloķēt ar seju),
«spēkritenis» (elektrodivritenis, velosipeds ar papildu elektrodzinēju),
«elektrenis» (īsāks Alža Lauža minēts variants; gaŗāks VVC ierosinātais — «elektroskrejritenis»),
«jūsmāklis» (jūsmotājs + uzmākulis, angliski stan [no stalker + fan]),
«ģērbums» (~ outfit?),
«ietērpsme» (vēlamais vai obligātais ietērps kādā sarīkojumā, angl. dresscode, dreskods),
«tīkšķis» (angl.: like, patikšanas funkcija tīmekļa vietnēs; aizstāj laikošanu, laikus)
un tajā pašā terminu grupā— «tīkšķināt, tīkšķot»;
«tīkšķīgs» (tāds, ko gribas tīkšķināt),
«tīkšķojamā poga» (angl.: like button),
«izstāstījums» (angliski: narrativeveids, kā kaut kas tiek vēstīts, izstāstīts, arī piedzīvots, paturēts atmiņā, vēsturiskā un ļaudiskā uztverē),
«aplāde» (termins atzīts 2007. gadā; nelietot anglicismu: podkāsts).

2) Nevārdi
«podkāsts» (tā vietā der «aplāde»!), «cieta saruna», «episki», «jaudīgs» (nepiemērotā kontekstā), «heitot», «džadžot», «pabulijot», «bulingotājs», «bullijojamais individs», «pielādēta ziņa», «vaibs» (anglicismi), «līdztautietis» (domāts cittautietis, līdzpilsonis, kam cita tautība), «naratīvs», «izaicinājums» (kad nevis izaicina, provocē, bet vēlas paveikt ko lielisku), «komūnicēt» (kad domāts sarunāties, biedroties), «zemākā griba», «dekriminālizēt», «provalstisks».

3) Savārstījumi* (grūti lasāmas frazes, pārprotami teikumi, kancelejismi) —
● «Izglītības iestādes informēs par bērniem ar speciālajām vajadzībām atbalsta pasākumiem.»
● «Sīrija jāpamet visām valstīm, kuŗas nav uzaicinājusi valdība.»
● «Viņi atbrīvo visu no zobu gurniem līdz makaroniem.» (mašīntulkošana?)
● «Lāsti ir sagatavoti granulu, monolītu bloku, želeju un šķidrumu formā.» (mašīntulkošana?)
● «Dziesma veltīta manai bijušajai topošajai sievai.»
● «Uz lidmašīnas klāja.»
● «Eiropas „nākotnes sabiedrības pārstāvis“.» — irōniski raksta Otto Ozols «Jaunajā Gaitā».
● «20. maršruta autobusiem apstājusies kustība atjaunota.»
● «Zema oglekļa mazietilpīgas infrastruktūras investīcijas.» — nopietni vēstījusi ministrija (pdf).

* Savārstījuma katēgorijā īstenībā ir jāiesniedz sintakses kļūdas un neveikla sintakses lietojuma piemēri — bieži vien tas ir kāds sarežģīts teikums, vārdkopa vai grūtas tematikas dēļ tik pamatīgi samocīts paudums, ka to ir gandrīz neiespējami izlabot. Savārstījums, kā tas definēts gada vārda aptaujā, nav vienkārši aplams vai neglīts vārdu lietojums, pārprasta kāda atsevišķa vārda nozīme, nepiemērots stils. Šo materiālu ir interesanti un derīgi pētīt, lai izprastu mūsdienu latviešu valodas grūtumus un meklētu, kā tos risināt. (Gada vārda žūrijas atgādinājums.)


Iepriekšējos gadospar nevārdiem tika titulēti: «hendlings», «siera produkts», «uzrunāt (problēmu)», «aplikācija» (pareizi: «lietotne»), «uzstādījumi», «ekselence»;

par gada vārdiem: «talkot», «zibakcija», «staidzināt», «ziemotne», «ausīši», «atkraste», «jaunuzņēmums» u. c.

Pagājšgad — 2018. gada vārds bija «zibmaksājums», nevārds — «influenceris», spārnotais teiciens — «Izkāp no telefōna!».


Avots: LVAK.                                                          Rakstiet — gadavards@inbox.lv!


Pirmdien, 2020. gada 6. janvārī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Latviešu tēls japāņu tviterī».

 

Par šo temu referēs Uģis Nastevičs, japāņu valodas pratējs, pašlaik folkloristikas zinību doktorants.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

Latvieši un japāņi biedrojas 2013. gada dziesmusvētkos — Vecrīgā.


 

Pirmdien, 2019. gada 2. decembrī pulksten 18:00 noritēs tikšanās ar šogad iznākušas grāmatas «Vēstule ar pielikumu» autori vēsturnieci Inesi Dreimani.

Romāna darbība risinās Latvijā XX gadsimta 30. gadu beigās, tiek parādīta dažādu kārtu ļaužu dzīve un liktenīgi vēsturiski pavērsieni.

RLB namā, Merķeļa ielā 13, Kluba zāle. Ieeja brīva.

Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 

Pirmdien, 2019. gada 4. novembrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Tematiskās vārdnīcas – īsa vēsture».

 

Referents — valodnieks, filologs Egīls Skudra.

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13. Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

Tulkojošās vārdnīcas kalpo svešvalodu apguvei, bet tematiskās vārdnīcas – dzimtās valodas un apkārtējās vides apguvei. Abu tipu vārdnīcām un vēl enciklopaidijām ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt sēmazioloģija jeb sēmantika (1897. gadā to proponējis franču valodnieks Mišels Breals) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu nozīmes. Kas tad ir šīs vārdu nozīmes? Strādājot pie latviskas tematiskās vārdnīcas izveides, šie jautājumi man ir aktuāli. Domāju, ka arī citus tas varētu interesēt! — Egīls Skudra

 


 

Pirmdien, 2019. gada 7. oktōbrī pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Būt vai nebūt latviešu valodai diasporā?».

 

Šīs reizes referente — Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja
Anta Lazareva.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.

 


 


2019. gada 3. jūnijā RLB namā notika priekšlasījums «Kas būtu uzlabojams latviešu valodas mācīšanā skolā?».

Ko pastāstīja filologs, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis, — varat noskatīties un noklausīties šajā ierakstā.

 



 

Pirmdien, 2019. gada 6. maijā pulksten 18:00 aicinām noklausīties priekšlasījumu

«Mezglu raksti —
zudusī latviešu valodas rakstības sistēma».

 

Runās paidagoģijas maģistrs Uģis Nastevičs.

Vieta: RLB nama Kluba zāle (Merķeļa ielā 13). Ieeja brīva.
Rīko Latviešu valodas attīstības kopa.