Archive for the ‘latviešu valoda’ Category

Latviešu valodas attīstības kopa aicina 6. novembrī plkst. 18:00 RLB nama 301. telpā noklausīties referātu par tematu «Latviešu valoda mazākumtautību izglītībā».

Referēs Aldona Treija — Rīgas Lietuviešu skolas dibinātāja, direktore no 1992. līdz 2017. gadam.

 

 

 

 


 

Advertisements

Līdz pat XX gs. beigām jebkuŗas plašākas vārdnīcas sagatavošana nebija iespējama bez sistēmatizēta, alfabēta kārtībā sakārtota valodas piemēru vākuma jeb kartotēkas. Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas veidošana ZA Valodas un literātūras institūtā tika uzsākta 1946. gadā, lai sagādātu materiālus pirmajai tālaika latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai. Kartotēkas vajadzībām valodas piemēri tika atlasīti no latviešu daiļliterātūras, periodikas, zinātniskiem un populārzinātniskiem tekstiem. Kartotēka tika nemitīgi papildināta līdz pat «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» pēdējā, astotā sējuma iznākšanai 1996. gadā. Kartotēkas apjoms tad bija pieaudzis līdz trīs miljoniem vienumu. Šos materiālus institūta pētnieki izmantoja, ne tikai rakstīdami vārdnīcas šķirkļus, bet arī gatavodami referātus un rakstus par leksikas jautājumiem.

Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka glabājās LU Latviešu valodas institūta telpās līdz 2014. gada aprīlim; tad to pēkšņi pārveda uz LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvi Lielvārdes ielas 24. namā. Gandrīz divus gadus kartotēka tur stāvēja, sakrauta milzīgā kaudzē uz grīdas. Lai ūnikālais valodas materiālu krājums neaizietu bojā, šo rindu autore uzņēmās personisku iniciātīvu un sakārtoja kartotēku atpakaļ alfabēta kārtībā deviņos lielos katalogu skapjos (katrā skapī pa 60 atvilktnēm). 2016. gada nogalē šis darbs bija pabeigts.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tām vērtībām, ko glabā Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka, tika nolasīti vairāki referāti, viens no tiem – RLB Latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē 2017. gada 8. maijā. Debatēs Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki un citi klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt, lai kāda institūcija uzņemas atbildību par šā ūnikālā krājuma saglabāšanu un parūpējas par tā iespējamu digitālizēšanu nākotnē, kas padarītu kartotēku ērti un viegli pieejamu interesentiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2017. gada 5. jūnija sanāksmē RLB Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieki ar saviem parakstiem atbalstīja Dr. philol. Ievas Zuicenas vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kuŗā bija izteikts lūgums izskatīt kartotēkas jautājumu kādā komisijas sēdē, lai noskaidrotu kartotēkas juridisko statusu (resp., kas ir kartotēkas īpašnieks) un pārrunātu tās izmantošanas un saglabāšanas (tai skaitā arī digitālizācijas) iespējas.

Saeimas komisijas sēde kartotēkas lietā netika sasaukta, bet tika ievākta papildu informācija no LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores V. Koceres, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta O. Spārīša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka. Atbildes vēstulē 2017. gada 4. septembrī komisijas priekšsēde I. Viņķele raksta, ka Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka joprojām ir LU Latviešu valodas institūta īpašums, kas uz laiku ir novietota LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuves telpās. Lai gan krātuves telpas nav paredzētas lasītāju uzņemšanai, nepieciešamības gadījumā interesentiem tikšot dota iespēja kartotēku izmantot. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore V. Kocere uzskata, ka pēc 2020. gada, kad tiks uzbūvēta LU Akadēmiskā centra Rakstu māja, kartotēku varētu pārvietot turp. No LZA un LNB saņemtie priekšlikumi par Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas turpmāko izmantošanu un saglabāšanu esot nodoti LU Latviešu valodas institūtam.

Ieva Zuicena


 

Aicinām uz Rīgas Latviešu biedrību noklausīties lielisku valodniecisku referātu!

Latviešu valodā ir ap 50 dažādu fōnēmu (skaņu). Ne katrs valodas lietotājs, lasīdams pamatrakstībā rakstītu vai drukātu tekstu, spēj viegli saprast, kad izrunājami šaurie un kad platie [e], [ē]. Retākā, svešākā vārdā nedrošība var būt arī gar “dz” izlasīšanu – viena skaņa vai divas?

Dīvaini, bet ar 35 burtu alfabētu* ne visu var uzrakstīt!

Egīls Skudra, valodnieks, filologs, referāti, bezmaksas elektroniskās grāmatas, 2017, Rīga, raksti, valodniecība.Kāpēc pazīstams ir tikai viens vienīgs “o” burts, ja skaņu īstenībā ir trīs: divskanis, īss patskanis un gaŗš patskanis? Turklāt arī intonācija atšķiŗas, par piemēru – “gods” un “soma“; un divi dažādi “griezt“.

Mēs gan zinām, ka vārdā “Atis” skaņa [t] ir jāpagarina (bet burts jāraksta tikai viens!). Izruna ir vienāda kādā citā gadījumā [at:āls], bet tai atbilst divi dažādi, leģitimi (pareizi) vārdi: “attāls” un “atāls“! Ja paši latvieši mulst, kā ar to vispār tiek galā cittautieši?

Pētnieki un praktiķi, kas domā par rakstības jeb ortografijas jautājumiem, jau dažkārt ir centušies izstrādāt vai vismaz iezīmēt, kāda varētu būt latviešu valodas pilnrakstība. Vai tā kaut ko precīzētu un atvieglinātu?

Vairākiem gluži neatkarīgi radusies doma par dažu jōtētu līdzskaņu ieviešanu: tad būtu žirau gaŗie kakli, au gani, karau korķi, filosou (sieviešu) biedrības, zisaimniecība (nevis zivsaimniecība vai zivjsaimniecība), odors (nevis F..jodors), varbūt pat arī asojedovs (ne M..jasojedovs). Un vēl – up̒u līči, jūŗas dzelu būtnes, ciru kāti.

Savukārt filologs Egīls Skudra (** – darbi) ir ne tikai sastādījis visai apjomīgu “Latvisku tematisko vārdnīcu” (citiem vārdiem – tēzauru), bet ir arī sevišķi pētījis, par piemēru, gan [uo], [o] un [ō] rakstiskas atšķiršanas iespēju un variantus latviešu rakstības sākotnē, gan to, kāpēc tiem atvēlēta vieta tikai fōnētiskos un dialektoloģiskos pierakstos.

2017. gada 2. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā Egīls Skudra lasīs referātu “Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi”. Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīkotāja – latviešu valodas attīstības kopa ielūdz uz priekšlasījumiem katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā (no septembŗa līdz jūnijam).

* Padomjlaiku ietekmētajā pareizrakstībā (PIP) ir vēl mazāk burtu – 33. Tagadējie valodas pārraugi (likumdevēji un valsts valodas lietošanas uzraudzītāji) turpina uzturēt spēkā okupācijas normātīvus, tai skaitā saīsināto alfabētu un sagrozīto ortografiju. Izmantojiet tās pretstatu – klasisko latviešu pareizrakstību!

** www.eraksti.lv/autori/egils_skudra.html

Valters Feists

LVAK.wordpress.com

2017. gada 4. septembrī pulksten 18:00 aicinām jūs uz mājīgo un eleganto Rīgas Latviešu biedrības nama
Kluba zāli, kur norisināsies tikšanās ar Ievu Kolmani! Savam stāstījumam viņa devusi filosofisku nosaukumu:
«Kā domāt valodu?».
Ieeja brīva visiem interesentiem.

Ieva Kolmane pazīstama ne tikai kā tulkotāja, kuŗas tulkoto prōzas darbu autori ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Dž. K. Roulinga, Airisa Mērdoka, Semjuels Bekets (u. c.), bet arī kā latviešu valodas gada vārda, nevārda un teiciena akcijas žūrijas locekle. Literātūru un valodu vērtēdama, Ieva sevi pieteic kā literātūrfilosofi.

«Latvijas Avīzē» 2014. gada pavasarī viņa raksta:

«…dabā nav ne tādas žūrijas, ne ekspertu, kas literātūras laukā spētu nekļūdīgi atsijāt graudus no pelavām…»

Vai ko līdzīgu var teikt arī par valodu? Valoda vienlaikus ir gan materiālinās dabas daļa, gan cilvēka prāta un dvēseles instruments. „Valoda ir tikai saziņas līdzeklis“ — tāda doma šķiet nožēlojami prīmitīvizēta, bet arī tai netrūkst mīļotāju un aizstāvju.

Bet varbūt tas, kā un cik stipri cilvēks vēlas vai nevēlas rūpēties par mūsu valodas latviskumu un tīrību, liecina par viņa raksturu, sociālo piederību? Vai varam kopt to, kā nozīmi un būtību neesam skaidri sapratuši? — Tātad darbs sociolingvistiem, valodniekiem… patiesībā jau visiem, kas spēj (un grib) domāt sistēmiski!

«Filosofija izsenis interesējusies par jēdzieniem, proti, kā mēs ko domājam,» pauž Ieva Kolmane. «Jēdzienam daudzmaz klāt var tikt dažādos ceļos. ‘Valoda’, ko nevari ne sataustīt, ne saredzēt, pieder pie nojēgumiem, ko grūti definēt […] bet vari staigāt tam riņķī apkārt, un ik apriņķojums pasaka ko derīgu.»

2017. gada 4. septembŗa LVAK rīkotā tematiskā vakara referente piebilst: šoreiz priekšlasījums vai pat drīzāk — saruna būs mēģinājums tuvoties tam, kā valoda ir domājama, iztēlojama, izjūtama un saprotama.

Valters Feists


Savukārt 2017. gada 2. oktōbrī (arī 18:00) runās Egīls Skudra (valodnieks, vārdnīcu autors, bērnu valodas pētnieks un dažkārt dzejnieks). Stāstījuma tema būs «Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi». Egīlam ierosu devis tas, ka ar vienu burtu «o» mēdzam apzīmēt veselas trīs dažādas skaņas [uo], [ō] un [o]. — Gaidīsim jūs!

Latviešu valodas attīstības kopas šīs sezonas nobeiguma sanāksme notika 2017. gada 5. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā.
Nākamreiz tiksimies tajā pašā vietā 4. septembrī pulksten 18:00!

2017. gada 8. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Kluba zālē notiks priekšlasījums «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka – tās pagātne, tagadne un nākotne». Referente – filoloģijas zinātņu doktore Ieva Zuicena stāstīs par latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmu un iepazīstinās ar ūnikālās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saturu (tajā pavisam ir 3 miljoni vienumu), tapšanas vēsturi un nākotnes iespējām.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Priekšlasījumu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

RLB Latviešu valodas attīstības kopa 2017. gada 3. aprīlī pulksten 18:00 aicina uz LU Humānitāro zinātņu fakultātes profesores, Baltu valodniecības katedras vadītājas Dr. philol. Lidijas Leikumas priekšlasījumu
«Latgaliešu valoda Latvijā – mīti un patiesība».
L. Leikuma docē valodniecības kursus fakultātē, ir speciāliste latgalistikas jomā.
Priekšlasījums būs veltīts latviešu rakstu tradicijai, kas vēsturiski izveidojusies uz latgalisko izlokšņu pamata XVIII gadsimta Poļu Vidzemē. Attīstījusies ar pārrāvumiem, piedzīvojusi latīņburtu drukas un citus aizliegumus, vairākkārt reformēta. Izdzīvojusi un pastāv arī mūsu dienās, apliecinādama savu dzīvotspēju un piesakot dzīvotgribu daudzveidīgos izpaudumos.

Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē. Ieeja brīva visiem interesentiem.