Archive for the ‘nozaŗu terminoloģija’ Category

2019. gada akcijas rezultāti — šeit!

Aptaujas noteikumi, iepriekšējo gadu rezultāti (kopš 2003. gada).

Aptauju katrā gadumijā rīko Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
2019. gadā — jau septiņpadsmitā reize.

Daži no saņemtajiem ierosinājumiem

1) Gada vārda kandidāti
«birokratiāts»,
«sliecinātājs» (influenceris),
«ieteksnis» (influenceris),
«ieskubinātājs» (influenceris),
«domvedis» (thought leader; dažuprāt arī influenceris),
«pašgudrelis» (?),
«kūpekļošana», «garaiņošana» (abi — veipošana),
«tvaicīklis» (veipošanas ierīce),
«rīsulis» (rīsu ritulis jeb japāņu susis, suši),
«atģīmēšana» (nevārds: atbloķēšana ar seju),
«atģīmēt» (nevis: atbloķēt ar seju),
«spēkritenis» (elektrodivritenis, velosipeds ar papildu elektrodzinēju),
«elektrenis» (īsāks Alža Lauža minēts variants; gaŗāks VVC ierosinātais — «elektroskrejritenis»),
«jūsmāklis» (jūsmotājs + uzmākulis, angliski stan [no stalker + fan]),
«ģērbums» (~ outfit?),
«ietērpsme» (vēlamais vai obligātais ietērps kādā sarīkojumā, angl. dresscode, dreskods),
«tīkšķis» (angl.: like, patikšanas funkcija tīmekļa vietnēs; aizstāj laikošanu, laikus)
un tajā pašā terminu grupā— «tīkšķināt, tīkšķot»;
«tīkšķīgs» (tāds, ko gribas tīkšķināt),
«tīkšķojamā poga» (angl.: like button),
«izstāstījums» (angliski: narrativeveids, kā kaut kas tiek vēstīts, izstāstīts, arī piedzīvots, paturēts atmiņā, vēsturiskā un ļaudiskā uztverē),
«aplāde» (termins atzīts 2007. gadā; nelietot anglicismu: podkāsts).

2) Nevārdi
«podkāsts» (tā vietā der «aplāde»!), «cieta saruna», «episki», «jaudīgs» (nepiemērotā kontekstā), «heitot», «džadžot», «pabulijot», «bulingotājs», «bullijojamais individs», «pielādēta ziņa», «vaibs» (anglicismi), «līdztautietis» (domāts cittautietis, līdzpilsonis, kam cita tautība), «naratīvs», «izaicinājums» (kad nevis izaicina, provocē, bet vēlas paveikt ko lielisku), «komūnicēt» (kad domāts sarunāties, biedroties), «zemākā griba», «dekriminālizēt», «provalstisks».

3) Savārstījumi* (grūti lasāmas frazes, pārprotami teikumi, kancelejismi) —
● «Izglītības iestādes informēs par bērniem ar speciālajām vajadzībām atbalsta pasākumiem.»
● «Sīrija jāpamet visām valstīm, kuŗas nav uzaicinājusi valdība.»
● «Viņi atbrīvo visu no zobu gurniem līdz makaroniem.» (mašīntulkošana?)
● «Lāsti ir sagatavoti granulu, monolītu bloku, želeju un šķidrumu formā.» (mašīntulkošana?)
● «Dziesma veltīta manai bijušajai topošajai sievai.»
● «Uz lidmašīnas klāja.»
● «Eiropas „nākotnes sabiedrības pārstāvis“.» — irōniski raksta Otto Ozols «Jaunajā Gaitā».
● «20. maršruta autobusiem apstājusies kustība atjaunota.»
● «Zema oglekļa mazietilpīgas infrastruktūras investīcijas.» — nopietni vēstījusi ministrija (pdf).

* Savārstījuma katēgorijā īstenībā ir jāiesniedz sintakses kļūdas un neveikla sintakses lietojuma piemēri — bieži vien tas ir kāds sarežģīts teikums, vārdkopa vai grūtas tematikas dēļ tik pamatīgi samocīts paudums, ka to ir gandrīz neiespējami izlabot. Savārstījums, kā tas definēts gada vārda aptaujā, nav vienkārši aplams vai neglīts vārdu lietojums, pārprasta kāda atsevišķa vārda nozīme, nepiemērots stils. Šo materiālu ir interesanti un derīgi pētīt, lai izprastu mūsdienu latviešu valodas grūtumus un meklētu, kā tos risināt. (Gada vārda žūrijas atgādinājums.)


Iepriekšējos gadospar nevārdiem tika titulēti: «hendlings», «siera produkts», «uzrunāt (problēmu)», «aplikācija» (pareizi: «lietotne»), «uzstādījumi», «ekselence»;

par gada vārdiem: «talkot», «zibakcija», «staidzināt», «ziemotne», «ausīši», «atkraste», «jaunuzņēmums» u. c.

Pagājšgad — 2018. gada vārds bija «zibmaksājums», nevārds — «influenceris», spārnotais teiciens — «Izkāp no telefōna!».


Avots: LVAK.                                                          Rakstiet — gadavards@inbox.lv!


Aicinām noklausīties zinātniskus referātus par dažādām temām konferencē, kas notiks  2016. gada 11. novembrī LZA ēkā Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē 2. stāvā.

Rīkotāji šo konference veltī oficiālajai LZA TK septiņdesmitgadībai. 1946. gadā tā sāka darboties kā zinātņu akadēmijas struktūrvienība; taču tās priekštece ir arī pirmskaŗa Latvijas Republikas izglītības ministrijas latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Programma

(Ar 09.11.2016. saņemtiem labojumiem.)

Atklāšanas uzruna 10:00–10:15.

Konferences 1. daļa 10:15–12:45
Māris Baltiņš Latviešu terminoloģija septiņos gadu desmitos.
Iveta Pūtele Tradicionālais un novatoriskais latviešu termindarināšanā.
Agita Kazakeviča Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (1919–1921) darbības atspoguļojums Terminoloģijas komisijas sēžu protokolos.
Aldis Lauzis Lietvārda ģenitīva un pārējo atribūtīvo līdzekļu sēmantiskais pretstats terminoloģijā: paradeigmas tapšana un problēmas.
Anita Butāne Terminrade un kalkošana.
Regīna Kvašīte Sakne «termin-» latviešu un lietuviešu terminoloģijā.
Margarita Dunska Ekonomikas terminoloģija Latvijā.
Larisa Iļinska, Oksana Ivanova, Zane Seņko Tulkošanas izaicinājumi ekonomikas nozares tekstos.
Marina Platonova Daži aspekti tematiskā lauka «vide un ekoloģija» terminu sistēmu veidošanā un analizē.
Pārtraukums 12:45–13:30
Konferences 2. daļa 13:30–16:30
Juris Gunārs Pommers Spēkratu terminoloģiju kopjot.
Zane Broka Enerģētikas terminoloģijas stāvoklis un attīstības problēmas.
Artūrs Stalažs Augu šķirņu nosaukumu lietošanas un rakstības problēmas starptautisko noteikumu skatījumā.
Helēna Gizeleza Terminrades risinājumi medicīnas terminoloģijā no 1989. līdz 2014. gadam.
Tatjana Smirnova Terminoloģijas jautājumi fōnosēmantikas nozarē.
Gunta Ločmele Rakstiskās tulkošanas terminoloģijas izstrāde: LU pieredze.
Māra Jēkabsone, Inese Kazāka, Aina Štrāle, Inta Virbule Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam).
Anita Helviga Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 21. biļetens (1956) literātūrzinātnes terminoloģijas kontekstā.
Astrīda Vucāne Tradicionālās laulības transformācija mūsdienās: terminoloģiskais aspekts.
(Solvita Štekerhofa nereferēs) Juridiskās terminoloģijas attīstība 19. un 20. gadsimtā: nozīmīgākās personības.
Juris Baldunčiks Mūsdienu latviešu terminoloģija valodu kontaktu vējos: lidmašīna, lidaparāts un gaisa kuģis.

RLB latviešu valodas attīstības kopa aicina visus 2016. gada 7. martā pulksten 18:00 noklausīties LU Latviešu valodas institūta vadošās pētnieces, valodnieces Dr. philol. Annas Stafeckas stāstījumu «Vai latviešu valodas dialekti mūsdienās ir dzīvi?». Sanāksmē notiks Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē.

A. Stafecka sevišķi pievērsusies leksikas, morfoloģijas un fōnētikas izpētei, vadījusi baltu valodu atlanta izmēģinājumprojektu.

Savu referātu Dr. philol. Anna Stafecka pieteic šādi.

«Latviešu valodu visos Latvijas novados, kā zināms, nerunā vienādi. Dažviet territoriālās atšķirības valodā ir nelielas, citviet to ir tik daudz, ka dažādu dialektu runātājiem savā starpā ir pat grūti saprasties. Dzīvā runātā tautas valoda dažādu iekšēju un ārēju apstākļu ietekmē arvien attīstās un pārveidojas. Arī izloksnes un dialekti pārveidojas, nivelējas, un daudzas valodas parādības zūd. Šīs pārmaiņas nav vienādas visā valodas lietojuma territorijā. Izloksnes cita no citas un no visai nācijai kopīgās jeb literārās valodas atšķiŗas ne tikai ar vārdu krājumu, bet arī ar fōnētiskām, morfoloģiskām īpatnībām un sintaktiskām konstrukcijām. Kas no tā ir saglabājies mūsdienās un vai latviešu valodā izloksnes un dialekti joprojām ir dzīvi – to mēģināsim noskaidrot priekšlasījumā, balstoties uz LZP projektā «Latviešu valodas dialekti XXI gadsimtā: sociolingvistisks aspekts» iegūtajiem rezultātiem.»


 

Senais … pret nenormāli moderno

Cik žēl, ka dialektus cenšas aizstumt kādā pagātnes plauktā! Atkal un atkal kāds izsaucas «novecojis!». Tikmēr virspusības un steidzības dēļ arvien biežāk pamanāms kļūst briesmonis – it kā «moderna», bet īstenībā kroplīga, piesārņota un lauzīta latviešu jaunvaloda.

Ko mums var dot dziļāki meklējumi pašu valodas vārdu krājumā, senos avotos, pētījumos?

Pirmkārt. – Cilvēces izziņas, mākslas un technisko jauninājumu apvāršņi arvien paplašinās, tāpēc lietojam arvien vairāk domu un jēdzienu, un to nosaukšanai ir vajadzīgi termini, kas sākumā šķiet jauni, bet gribot negribot ievijas arī ikdienas valodā. Otrkārt. – Vai sarunvalodu, kā arī sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos lietojamo lietišķo valodu gribam redzēt piebārstītu ar svešcilmes vārdiem, kuŗu vidū ir ne viens vien burtisks pārcēlums jeb kalks?

Iespējas ir, mēģinājumu pamaz
No lietutiņa bēga... gāzenī iekļuva! (Lietuviešu sakāmvārds.)

«No lietutiņa bēga… gāzenī iekļuva!»
            (Lietuviešu sakāmvārds.)

Divus minētos apstākļus vērā ņemot, mums ir jāpēta, ko vēl varam atrast savas valodas bagātībās. Latviešu valodas vārdu krājumam nav jāsastingst tai stāvoklī, kādu «oficiāli atļāva» kāda viensējuma vai vairāksējumu vārdnīca, ko nodrukāja padomju okupācijas pēdējā posmā (pabeidza 1996. gadā).

«Jau pagājuši divi gadu desmiti, taču trūkst vienvalodīgas vārdnīcas, kur vienuviet sakopoti gan ikdienas vārdi, gan speciālizētie termini,» kommentē LVAK dalībnieks un vairākkārtējs referents Elvis Krumholcs. Vārdu meklēšanai puslīdz piemēroti ir arī terminu krājumi (glosāriji, piem., dažādās grāmatās), iestāžu vietnēs, konsultācijās pie speciālistiem. Tomēr cilvēki, kuŗu profesionālās darbības vai vaļasprieka lokā ir leksikoloģija vai terminoloģija, arī paši pamazām ir uzkrājuši pieredzi, jaunas atziņas un guvuši apjēgu par dažādiem vārdu avotiem. Tiek iemēģinātas arī jaunvārdu ieviešanas un senāku vārdu atgūšanas iespējas.

Latvietis drīkst nepieņemt  svešvārdus

2015. gadā mūsu gada vārda aptaujai tika atsūtīti nevārdi «kompartmentālizēts», «konceptuāli atbalstīt» (ne darbiem, ne vārdiem, tikai koncepcijām?), «konsolidēt» (ja domāts taupīt), «konsīleris», «koučinga trenere», «kulta ēdieni». Savukārt aizpērn pamanīti: «kanisterapija», «kontroversija», «kutikulēšana». Pavisam nesen saņēmām ierosinājumu, ka nebūtu jālieto «butiks», jo to pašu izsaka arī «antīku modes preču veikals».

Tautas valodā, dialektos (arī senāku laikmetu leksikā) varam atrast labus vārdus, turklāt gana skanīgus un īsus. LVAK valodniecības darba grupa ir izkopusi dažas metodes, kā meklēt derīgus vārdus Mīlenbacha vārdnīcā, kā arī senākos latviešu tekstos, agrīnās vārdnīcās.

Drosme, patstāvība… vai «aitība» un «avība»?

2008. gada rakstu krājumā «Linguistica Lettica» ietverts plašs Brigitas Bušmanes apskats «Leksēmas aita un avs latviešu valodā». «Avs» lietošana esot gājusi mazumā jau XX gadsimta sākumā, bet vai tāpēc tas ir mazvērtīgs dialektisms? Izteicienos labi zināma gan «aita», gan «avs». Pārnestā nozīmē «aita» izsaka lēnīgumu un muļķību. Savukārt dialektālā vārda «avs» tēlainība atklājas frazeoloģismos: «noklīdusī avs», «šķirt avis no āžiem» un daļēji arī – «vilks avju drānās». Šo trāpīgo, «avs» un «aitas» atšķirīgo nozīmi būtu derīgi izmantot arī mūsdienās. Psīcholoģijas lietpratēji varētu salīdzināt divas parādības: «aitība» un «avība». Pirmais – vientiesība, intellekta trūkums, piekāpība; otrais – nepatstāvība domās un rīcībā, pūļa sindroms, pārmērīgs kollektīvisms. Interesanti arī, kā šajā jēdzienu grupā iekļautos tā dēvētā «asertīvitāte»? Vai asertīvitātes trūkums ir aitības un avības apvienojums? Vai tas, ko angļu valodā dēvē par «sheeple», latviski būtu «aviķi» vai «aitiķi»? – Tas vēl jāapspriež un jānoskaidro.

Valters Feists

Gaidīsim daudz klausītāju un zinātkāru cilvēku 7. marta priekšlasījumā pulksten. 18:00 RLB namā. Ieeja brīva.
Savus jautājumus par valodas lietām varat sūtīt uz adresi LVAK@inbox.lv.

LVAK jaunumi katru mēnesi – vietnē LVAK.wordpress.com.

 

ALDIS LAUZIS šai rakstā: par sen un plaši zināmu, stabilu atšķirību starp apzīmējumiem “vispārējs” un “vispārīgs”, kuŗus Izglītības un zinātnes ministrija un likumdevēji lieto aplami, kaut arī šo 1986. gadā iedibinājušos kļūdu ir lūgts izlabot jau vairākkārt. 2012. gadā raksta autors ar atklātu vēstuli čivinātavā vērsies pie izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa. 2013. gadā par to lēmusi LZA TK (sk. šeit).

Aldis Lauzis ir filologs, terminologs, tulkotājs un redaktors, kas daudzus gadus darbojas LZA Terminoloģijas komisijā, kā arī bieži referē LVAK tematiskajos vakaros.


A: izglītība visiem ;   B: izglītība par visu.   A ≠ B !


2000.
gadā Apvienoto Nāciju Organizācija jaunajai tūkstošgadei izvirzīja astoņus lielus pasaules attīstības mērķus. Otrais to vidū bija “sasniegt VISPĀRĒJU pamatizglītību / achieve UNIVERSAL primary education (izcēlumi ir mani — A. L.)”, kas konkrēti nozīmēja “nodrošināt, lai jau 2015. gadā BĒRNIEM VISUR PASAULĒ — gan zēniem, gan meitenēm — būtu iespējams pabeigt pilnu pamatskolas kursu / ensure that, by 2015, CHILDREN EVERYWHERE, boys and girls alike, will be able to complete a full course of primary schooling” (mērķis nav sasniegts).

Latvijas ministriju un citu iestāžu oficiālajos tekstos biežāk nekā “sasniegt vispārēju pamatizglītību” atrodami ne tik precīzie latviskojumi “panākt vispārēju pamatizglītību” un “nodrošināt vispārēju pamatizglītību”. Taču visbiežāk lasāms vēl cits neprecīzs interpretējums “nodrošināt VISIEM IEDZĪVOTĀJIEM pamatizglītību”, kuŗā ir pazaudēts territoriālais aspekts.

Kāpēc tā? Varbūt pārskatu un ziņojumu rakstītāji un tulkotāji nav ņēmuši vērā, ka universal ir ‘vispārējs’ (universal suffrage — vispārējas vēlēšanu tiesības; universal conscription — vispārēja kaŗaklausība; universal education — vispārēja izglītība; universal security — vispārēja drošība; universal applause — vispārēji aplausi)?

Vispārējie latviešu dziesmusvētki

Sākumā bija «latweeschu wispahrigee dzeedaschanas swehtki». Bet kopš Jāņa Endzelīna darbības perioda ir atzīts, ka labāk der «vispārējie latviešu dziesmusvētki».
Jā, dziesmusvētki nav ‘nekonkrēti’, ‘nespeciālizēti’ (vispārīgi), bet gan tādi, kuŗos piedalās visa latviešu tauta – vispārēji!               Foto: V•F•_

Jaunākiem rakstītājiem un tulkotājiem tas tiešām varētu arī būt paslīdējis gaŗām (tāpat kā, piem., var nebūt zināms, ka vajadzētu sacīt vārāmā sāls, nevis “vārāmais sāls”). Vārdnīcām daudzi neuzticas (vai arī – nezina, kuŗai vārdnīcai, kuŗiem valodas normētājiem uzticēties). Savukārt no skolas grāmatām rindkopa, kuŗā skaidrots, ko nozīmē vispārīgs un ko vispārējs, ir izmesta. Šis skaidrojums no gramatikas grāmatām pazuda 90. gados. Atkal — kāpēc? Diezgan droši var teikt, ka bija jāglābj mundieŗa gods: vajadzēja slēpt ministrijas neizdarību! Kā gan skolēniem drīkst mācīt, kas ir vispārīgs un kas vispārējs, ja pašai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir “Vispārējās vidējās izglītības departaments”, kas nevis rūpējas par to, lai visi iegūtu vidējo izglītību, bet gan pārzina vienu no diviem tās veidiem — vispārīgo vidējo izglītību (t. i., ne profesionālo) — un tātad būtu jāsauc par Vispārīgās vidējās izglītības departamentu! Rindkopā, kuŗu jau divus desmitus gadu skolēniem vairs nav lemts lasīt, doto piemēru vidū bija arī “vispārējā izglītība” (‘aptveŗ visas iedzīvotāju grupas’) un “vispārīgā izglītība” (‘vispār izglīto, bet nedod speciālas zināšanas’).

Kļūda iezagās pašos pēdējos padomju ēras gados. 1986. gadā kādas tulkotāja un redaktora kļūmes dēļ PSKP kongresa lēmuma tulkojumā krievu termins общее образование ‘vispārīgā izglītība’ tika atveidots ar vispārējā izglītība (kas krieviski būtu всеобщее образование), un tādā pašā garā nepareizi tika nosaukta arī jaundibinātā ministrijas nodaļa (“Vispārējās izglītības nodaļa”).

Atskats vēsturē

Pirmsākumā vispārējo un vispārīgo nešķīra. E. Bleses un V. Pētersona “Latviešu pareizrakstības rokas grāmatā” (1933) un šo pašu autoru “Pareizrakstības vārdnīcā” (1938) ir viens kopšķirklis “vispārējs un vispārīgs“. Šķiet, ka abu īpašības vārdu šķīrumu stingri iedibinājis J. Endzelīns. Viņa redakcijā iznākušajā “Latviešu pareizrakstības vārdnīcā” (1942) ir divi šķirkļi: vispārējs (“vispārēja krize”) un vispārīgs (“vispārīgas zināšanas”). V. Rūķes sakārtotajā un J. Endzelīna rediģētajā grāmatā “Valodas un rakstības jautājumi” (1940) teikts: “Adjektīvi ar -ējs, kas atvasināti no adverbiem, attiecas uz vietu un laiku un ir ar konkrētāku nozīmi. Tādēļ var runāt, piem., par vispārēju mēri, vispārēju krizi, bet vispārīgo vēsturi, vispārīgiem nosacījumiem, jo -īgs piešķiŗ abstraktāku nozīmi.”

Pāris citātu arī no skolas grāmatām, kas izdotas pirms neatkarības atgūšanas. “Latviešu valodas gramatika VIII–XI klasei”, I daļa, sarakstījis autoru kolektīvs A. Jankevica vadībā (R., 1954): “Vispārējā obligātā izglītība attiecas uz zināmu territoriju, tātad īpašības vārds šeit lietots vietas nozīmē. Turpretim vispārīgā izglītība ir pretstats speciālajai izglītībai.” I. Freidenfelds, A. Jankevics, J. Kārkliņš, A. Laua, I. Martinsone, E. Soida, “Latviešu valodas mācība. Palīglīdzeklis vidusskolu skolotājiem” (R., 1962): “..vispārīgā izglītība (vispār izglīto, bet nedod speciālas zināšanas), vispārīgs spriedums (nerunājot par konkrētiem faktiem), vispārējā izglītība (aptveŗ visas iedzīvotāju grupas)..”

2000. gadā iznāca “Paidagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca”, kuŗas gatavošanā piedalījās valodnieces un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas locekles Aina Blinkena, Dace Markus un Valentīna Skujiņa, kā arī izglītības darbinieki Inārs Beļickis, Dainuvīte Blūma, Tatjana Koķe un Arvils Šalme. Vārdnīcā ne vien definēts, ko nozīmē vārdkopas “vispārīgā izglītība” un “profesionālā izglītība”, bet arī atsevišķi skaidrots (tātad uzsvērts!), ko nozīmē vārdi “vispārējs” un “vispārīgs”:

VISPĀRĪGS — tāds, kas satura ziņā saistīts ar plašāko, nespeciālizēto, nedetālizēto. Piemēri: “vispārīgā izglītība”; “vispārīgs jautājums”; “vispārīgs priekšstats”; “vispārīgā valodniecība”; “vispārīgas zināšanas”
a. general
v. allgemein
kr. общий

VISPĀRĒJS — tāds, kas attiecas uz visiem, visu, kas aptveŗ visus, visu (visu territoriju, visus iedzīvotājus u. tml.). Piemēri: “vispārēja atzinība”; “vispārējā kaŗaklausība”; “vispārējā obligātā izglītība”
a. general, universal, comprehensive
v. allgemein
kr. всеобщий, общий

VISPĀRĪGĀ IZGLĪTĪBA — izglītība, kas orientēta uz cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izzināšanu, uz humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanu. Vispārīgo izglītību iegūst pēc īpašām programmām, kas dod iespēju apgūt vispārīgas zināšanas un prasmes dažādos savstarpēji nesaistītos mācību priekšmetos, kas skolēnu sagatavo izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā. Vispārīgo izglītību iegūst pamata un vidējās izglītības iestādēs.
a. general education
v. allgemeine Bildung
kr. общее образование

PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA — izglītība, kas praktiski un teōrētiski sagatavo darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un pilnveidei. Profesionālā izglītība tiek iegūta pamata, vidējās un augstākās izglītības iestādēs un/vai ārpus tām. Reizē ar profesionālajām zināšanām, prasmēm un iemaņām tiek apgūts kultūras mantojums un tiek pārmantota vēsturiskā sabiedriskā pieredze.
a. professional/vocational education, professional/vocational training
v. berufliche Bildung, berufliche Ausbildung
kr. профессиональное образование, профессиональное обучение

Deputātiem valoda daudz nerūp

P1090571-saeima-deputati-valoda-termins-izglitiba-likums-ministrija-vispariga-vispareja

«… Izglītības likuma projekts tika izlabots, vārdkopu vispārējā izglītība aizstājot ar vispārīgā izglītība. Taču Saeima šo likumprojektu pēc ilgas apspriešanas noraidīja, tā vietā tika izstrādāti un drīz vien pieņemti vairāki izglītības likumi un tajos atkal ir nepareizā nozīmē lietota vārdkopa «vispārējā izglītība».»               Foto: V•F•_

Mēģinājums ministrijas praksē atgriezties pie termina “vispārīgā izglītība” jau ir bijis, bet to izjauca cita traģikōmiska nejaušība. 1995. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas komisija, iepazinusies ar Saeimai iesniegto Izglītības likuma projektu, kur saglabājās aplamā nozīmē lietotā vārdkopa vispārējā izglītība, ministrijai nosūtīja aizrādījumu, kuŗā citastarp bija teikts:

“..Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos dokumentos un sarakstē netiek pareizi šķirta īpašības vārdu “vispārējs” un “vispārīgs” nozīme.
Vārds “vispārējs” izteic nojēgumu ‘tāds, kas aptveŗ visu (visus); visur sastopams’. Pēc nozīmes tas vairāk vai mazāk ir radniecīgs vārdiem “visaptveŗošs”, “vienlaidu”, “nepārtraukts”, “pilnīgs” (nozīmes sakritības samazināšanās secībā) un pretējs vārdiem “vietumējs”, “pārtraukumains”, “nepilnīgs”, “daļējs”, “atsevišķs” (nozīmes pretējuma samazināšanās secībā). Piemēri: “vispārēja mobilizācija”, “vispārēja kaŗaklausība”, “vispārējs sausums”, “vispārējs bads”.
Vārds “vispārīgs” izteic nojēgumu ‘tāds, kas attiecas uz visu’. Pēc nozīmes tas vairāk vai mazāk ir radniecīgs vārdiem “nespeciāls”, “nekonkrēts”, “pamat-”, “kopīgs”, “abstrakts” (nozīmes sakritības samazināšanās secībā) un pretējs vārdiem “speciāls”, “speciālizēts”, “konkrēts”, “parciāls” (nozīmes pretējuma samazināšanās secībā). Piemēri: “vispārīgs priekšstats”, “vispārīgā fizika”, “vispārīgā ķīmija”, “vispārīgā bioloģija”, “vispārīgā valodniecība”, “vispārīgā vēsture”.
Par VISPĀRĒJU IZGLĪTĪBU saucama izglītība, kas aptveŗ visus cilvēkus. Turpretī par VISPĀRĪGU IZGLĪTĪBU saucama izglītība, kuŗas saturu veido visām vai vairākām atziņu jomām kopīgais, t. i., izglītība, kas lietas un parādības tveŗ plašā kopskatā un kopsakarā, detālizējot tikai atsevišķus tipiskus piemērus. Vispārīgā izglītība ir vispārīga salīdzinājumā ar profesionālo izglītību (ko padomju laikā sauca par speciālo izglītību).
Jēdziens, kas Latvijas Izglītības likuma projektā formulēts kā ‘cilvēka un pasaules daudzveidības un vienotības apguve, lietu, īpašību, attiecību un procesu būtības, kopsaistību noskaidrošana un izpratne’, ir izteicams ar terminu “vispārīgā izglītība”, nevis “vispārējā izglītība”, kā piedāvāts šai projektā. Analoģiski šai projektā jālieto vairāki citi termini: “vispārīgā vidējā izglītība”, “vispārīgā augstākā izglītība”, “vispārīgie bērnudārzi”, “vispārīgais izglītības programmu profils”, “paidagogu vispārīgie pienākumi”, “izglītības iestāžu vadītāju vispārīgie pienākumi”.”

Ministrija uz aizrādījumu atsaucās, un Izglītības likuma projekts tika izlabots, vārdkopu vispārējā izglītība aizstājot ar vispārīgā izglītība. Taču Saeima šo likumprojektu pēc ilgas apspriešanas noraidīja, tā vietā steigā tika izstrādāti un drīz vien pieņemti vairāki izglītības likumi un tajos atkal ir nepareizā nozīmē lietota vārdkopa “vispārējā izglītība”. Diemžēl nekas nav mainījies arī pašas ministrijas lietotajā terminoloģijā.

Vārda “vispārīgs” lietojuma vēsture dažos piemēros

“«Dabiskā cenšanās iepazīties ar tuvām un tālākām zemēm,» Prange teic, “«kas arī nemācītiem atslēgtas ar atradumu, kaŗu un ceļojumu palīdzību, radīja vajadzību iegūt vispārīgas ģeografiskas zināšanas.»” (Atis Kronvalds. “Dzimtenes mācība”, 1922, tulkojums no vācu valodas latviski.)

„Tādēļ ka kursos iestājas personas, kuŗām jau iepriekšēja prakse lopkopībā un nepieciešama vispārīgā izglītība, tad te izņem speciālo lopkopības teōriju.” (Zemkopis, 1914.)

Likums par tautas izglītību. Vispārīgi noteikumi. — «Valdības Vēstnesis». 07.17.1934.

Likums par tautas izglītību. Vispārīgi noteikumi. — «Valdības Vēstnesis». 07.17.1934., 178. p.

“Par vienu no svarīgākiem skolotāju semināru trūkumiem uzskata to, ka augstākajās klasēs vispārīgā un profesionālā izglītība viena otru stipri traucē: paidagoģiskie priekšmeti un praktiskie darbi atņem laiku un traucē vispārizglītojošo priekšmetu piesavināšanu.” (Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1922.)

“..darbā nepieciešamās zināšanas var piesavināties tikai tas, kam ir attiecīgā vispārīgā izglītība; bez tās speciālās zināšanas nav saprotamas..” (Audzinātājs, 1929.)

“Mums jāprasa visai tautai pamatīga vispārīgā izglītība un pēc tam rūpīga arodizglītība. Vispārīgā izglītība sadalāma 2 posmos: pamatskola — vidējai bērnībai (7.–14. g.), visp. izglītības vidusskola — pūbertātes laikam.” (Audzinātājs, 1932.)

“Paidagoģija jau sen atzinusi, ka vispirms jādod vispārīgā izglītība un tikai pēc tam profesionālā.” (Latvijas Kareivis, 1934.)

“Par skolotājiem un audzinātājiem var būt Latvijas pilsoņi, kam ir vajadzīgā vispārīgā un paidagoģiskā, kā arī attiecīgā speciālā izglītība. | Par pilntiesīgu pamatskolas un papildskolas skolotāju atsevišķā priekšmetā var būt persona, kam ir attiecīgā speciālā izglītība, kuŗas apmērus nosaka Izglītības ministrija, un vajadzīgā paidagoģiskā prakse, ja viņas vispārīgā izglītība nav zemāka par vidusskolas pilnu kursu.” (“Likums par tautas izglītību. Vispārīgi noteikumi”. Valdības Vēstnesis, 1934, 17. jūl.)

“.. tāpēc augstskolā tam jāpapildina arī sava vispārīgā izglītība, lai izvairītos no tās profesionālās deformācijas, ko dažreiz pārmet inženieŗiem..” (P. Jurevičs. “Starptautiskā augstākās izglītības konference Parīzē 1937”, Audzinātājs, 1938.)


„Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teōrijas un lietojums” - Norvēģijas 2009.–2014. g. finanču instrumenta financētais projekts nr. NFI/R/2014/0532015. gada pavasaŗa darba cēlienu beidzām ar LVAK tematisko vakaru, kas arī bija cieši saistīts ar izglītību, lingvistiku un valodas praksi:

1. jūnijā pulksten 18:00 Dace Markus un Anna Vulāne stāstīja
par 2015.–2017. g. bērnu valodas pētījumu un tā devumu zinātnei un praksei
.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Stāstījumi par valodu – reizi mēnesī: LVAK.wordpress.com.


2015. g. 6. aprīlī LVAK sanāksmē noklausījāmies vērtīgu vairāku stundu stāstījumu par vārdiem un vārdnīcām, ko sniedza filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks.

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, "Svešvārdu vārdnīcas" sastādītājs); Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore).

Juris Baldunčiks (terminologs, VeA profesors, “Svešvārdu vārdnīcas” sastādītājs);
Maija Sinka (RLB LVAK koordinātore). – 07.04.2014. sanāksmē

Pēc stāstījuma un diskusijas LVAK koordinātore Maija Sinka secinājusi – tagad ir saprotams, kādēļ arī mūsu jaunās KLP vārdnīcas veidotāji tajā tik pamatīgi iedziļinās jau vairākus gadus, pat dažās šaurākās niansēs; patiesībā vārdnīcu izstrādei ir jābūt krietni pamatīgākai! Vārdnīcu veidojam, par pamatu ņemot Latviešu valodas krātuves vārdnīcas (pēdējie laidieni – XX gs. 40. gadi) un ALA izdotās, Valerijas Bērziņas–Baltiņas un Jāņa Bičoļa sastādītās “Latviešu valodas vārdnīcas” vielu, kā arī vācam, precīzējam un atklājam gan jaunus, gan vēsturiskus terminus. LVAK dalībnieks, apgāda “Eraksti” dibinātājs Ainārs Zelčs piekrīt – vētīšana, sijāšana un slīpēšana jāturpina!

Ja kāda vārda rakstības detaļas (galotne, gaŗumzīmes) vai pat kāds termins vispār tiek mainīts, tam var būt vairāki cēloņi.

Pēdējā lielā, vērtīgā un patiesā latviešu pareizrakstības reforma notika XX gadsimta sākumā, kad pilnīgi atteicās no vāciskiem principiem (sch=š, zch=ž, ah=ā, ee=ie, w=v u. tml.), precīzēja gaŗumzīmes gan latviešu vārdos (nevis “lasija”, bet “lasīja” u. tml.), gan arī svešvārdos (nevis “fīzika” vai “fizīka“, bet “fizika”; nevis “muzejs“, “muzīka“, “muzikants“, bet “mūzejs”, “mūzika”, “mūzikants” – jo visiem pamatā ir “mūza“!).

Šo moderno ortografiju, morfoloģiju, pareizrunu un svešvārdu aizgūšanas principus apkopoja, pabeidza un deva tautai Kārlis Mīlenbachs un Jānis Endzelīns.

Par vēlākiem šīs klasiskās latviešu pareizrakstības pārveidojumiem (okupācijas laikā) LVAK viedoklis ir negātīvs – tie nav atbalstāmi ne kultūrvēsturiski, ne polītiski. Pirmkārt jau tāpēc, ka tie fantastiski samudžina latviešu valodas morfoloģiju, kā arī citvalodu vārdu atveides principus. Ir notikusi dīvaina tuvināšana krievu valodai – piemēram: oriģinālvalodā tiek izrunāts [veda, ājurveda], bet pēckaŗa laikā krieviskās izrunas akcentētās zilbes pozicijā pievienota bezjēdzīga gaŗumzīme arī latviešu vārdiem: “vēdas“, “ajurvēda” (вéды, аюрвéда). Mūsdienās beidzot “islams” atkal izlabots par “islāmu”, bet pareizi būtu arī “darvīšs” (ne “dervišs“), “arabi” (ne “arābi“). Ungāru “čārdāšs“, ne “čardašs“.

Vārdnīcu uzdevums būtu arī nepieļaut pārmērīgi daudzu svešvārdu iebrukumu. (“Kredibilitāte”? “Monitorings”? “Simulācija”? “Animācija”? “Autlets”? “Resīvers”? “Mikroblogošana”? “Pop-up kafejnīca”? “Validēt”? “Kancelēt”? “Aplikācija“?)

Maija Sinka zina stāstīt arī, ka pat “Vācijā valodai arī pašlaik grūti laiki. Modē visādi anglicismi un viens otrs citvalodu paķēriens, kas ietilpināti parastos un pat lietišķos tekstos – sarunvalodā, presē, reklāmās, arī bieži literātūrā… Pat vēlēšanu plakātos!”.

Pat vietēju, latvisku lietu nosaukšanai domātie termini reizēm sašķobās, un iemesli ir miglā tīti! Izsenis mūsu novadi ir Kurzeme, Latgale, Sēlija, Vidzeme un Zemgale, tāpēc jāšaubās, vai to pašu vārdu “novadi” ir bijis prātīgi nesen ieviest kādu mazāku territoriju nosaukšanai. Apkaime ir vieta kaut kam apkārt, bet pēc pašiem jaunākiem grozījumiem (sagrozījumiem?) “Teikas apkaime” vairs neesot apvidus ap Teiku, bet Teika pati! (?)

6. aprīļa LVAK sanāksmes lektors ar terminoloģiju un vārdnīcu sastādīšanu nodarbojies jau daudzus gadus. Zinām Juŗa Baldunčika “Svešvārdu vārdnīcu” (vairāk nekā 15 tūkstoši citvalodu cilmes vārdu… starp daži pavisam reti, citur grūti atrodami). Kopš 2013. gada Juris Baldunčiks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdis.

Stāstījuma tema bija «Vārds valodā un vārdnīcā: adekvātuma problēma».


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2. februārī pulksten 11:00 preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā gada vārda akcijas rīkotāji – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija – paziņojuši 2014. gada rezultātus.

Par gada vārdu kļuvis bērna izteikts īsāks apzīmējums ausu sildītājiem — «ausīši».

Par gada nevārdu kļuvis apzīmējums «aplikācija», ko pārmērīgi bieži lieto latviskā termina «lietotne» jeb «lietojumprogramma» vietā. «Aplikācija» turklāt ir divdomīga, jo pazīstama jau senāk – kā darinājums no papīra vai auduma, tagad arī kā angļu vārda «app» jeb «application» tulkojums. Savukārt «lietotne» ir ērtāka, jo nozīmē tikai programmu, ko lieto viedtālrunī vai datorā – nav iespējams sajaukt.

Šogad piešķirta arī īpaša RLB balva par latviskāko vārdu vai teicienu. RLB vērtējumā par uzvarētāju kļuvis paudums jeb doma, kas 2014. gadā bijusi ļoti populāra un vēsturiski zīmīga «Cik tas ir latos?».

Par 2014. gada spārnoto teicienu žūrija izvēlējusies kombināciju no diviem akcijas respondentu pamanītiem pazīstamu cilvēku sacījumiem. «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?» – Tā kautrīgi apgalvojusi Inguna Sudraba un visnotaļ braši ievaicājies Artuss Kaimiņš (pirms vārda mainīšanas – Arturs Kaimiņš). Ekonomiste un aktieris tagad abi darbojas polītikā.

Vārdu un teicienu vērtēšanas žūrijā bija astoņi cilvēki – tostarp augstskolu mācībspēki, literāti, tulkotāji, redaktori, terminologi, kā arī vairāki sabiedriski aktīva darba veicēji.

sirdsprojekts - gada vārds 2014 - kandidāti - gada nevārds, spārnotais teiciensGada vārda jeb trāpīgākā, latviskākā un īpaši bieži pamanītā vārda katēgorijā žūrijas uzmanību izpelnījās iesūtījumi, kas nosauc gan pozitīvas lietas («ausīši», «sirdsprojekts», «derīgot»), gan negātīvas («kremlini», «lamu pirksts»). Un vēl citi vērā ņemami jaunvārdi – «maiteklis» (anglicisma «spoileris» vietā, filmu un grāmatu kontekstā), «pīļlūpas» (tīksmiņu jeb pašiņu kontekstā), «lablikumība» (eunomija), «aprisinājums» (pagaidu apkārtceļš, kamēr nav īsta, stabila risinājuma), «segburts» (literātūrzinātnē; līdzība ar segvārdu), «kolorado lenteņi» un «apnakšņot».

Zīmējumi: briiC.lv / twitter.com/briiC

Gada nevārdu jeb nevēlamu vārdu katēgorijā par finālistiem tika izraudzīti: jau minētā «aplikācija», «Riga» (gaŗumzīmi noņēmusi Rīgas Dome!), «sieviešu aukstā gaļa» (veikalos pamanīts produkts), «stāvizrāde» (nepareizi darināts vārds – no verba tagadnes; bet kā turpmāk sauksim estrādes komēdiju, estrādes kōmiķus?), «veiksmes stāsts» (zaudējis savu tiešo, sākotnēji domāto nozīmi, tagad par to joko), «kā rezultātā» (nevajadzīga klišeja, kalks), «pigmeju punduŗezis» (piedāvāts zooveikalos – vai divkārt samazināts ezis?).

Gada spārnoto teicienu jomā iesūtīti, piemēram: «Artura Kaimiņa sivēnmāja» (raksts portālā TVnet), «atentāts pret lieldienu zaķi», «īsti vīrieši atkal valdīs», «jaunas sejas kluba vaibstos», «Lēti polītiķi maksā dārgi!» – gan saprātīgi domugraudi, gan tāpat kā citus gadus arī dažādas pārteikšanās, paradoksi un mulsuma brīžos izstostīti vārdu virknējumi. Daži atzīti par piesārņotas un lecīgas valodas piemēriem («Pilnīgs outlets! Nāc un baudi!»), bet citi – par valodas savārstījumiem («padarīt iespējamu …spēlfilmu pieejamību»).


Latviešu valodas attīstības kopa katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00 (izņemot jūliju, augustu) aicina noklausīties stāstījumus jeb referātus un piedalīties sarunās par valodu. Ieeja LVAK rīkotajās tematiskajās sanāksmēs RLB namā ir bez maksas visiem interesentiem. Tuvākais – 2. martā pulksten 18:00 «Par ģenitīveņiem latviešu valodā», referents – filologs Aldis Lauzis.

Vietne – LVAK.wordpress.com.
Tviterī – twitter.com/LVAK_valoda.
Vēsture – gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens: 2003–2018.

Latviešu valodas attīstības kopa lieto, pēta un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību (morfoloģiju – vārdu uzbūvi, svešvārdu atveides principus, vajadzīgajās vietās ch, ō un ŗ, gaŗumzīmes, arī izrunu), kas izkopta pirmajā Latvijas Republikas neatkarības periodā un ko plaši lieto trimdas latviešu izdevumi, kā arī vairāki apgādi un vietnes Latvijā.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2014. gada 6. oktōbrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā (Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā) piedāvājam Gizelas Vilcānes stāstījumu “Atmiņas par valodnieci Rasmu Grīsli”.

Jau drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rasma Grīsle enerģiski aicināja: nav jāturpina lietot pareizrakstību ar dažādiem padomju okupācijas laika pārveidojumiem, kas bija izsludināti 1946., 1957. gadā. “Padomju papildinājumiem” bija divi iemesli – savdabīga, disharmoniska jaunrade (ne valodas dziļākās likumībās balstīta, bet sociālistisku virspusību vadīta), kuŗai pievērsās tā daļa valodnieku, kas nespēja vai negribēja saprast klasiskās latviešu pareizrakstības labās īpašības, un polītiska nozākāšana un nereti pat vajāšana, kuŗu vērsa pret visu, kas radīts, kopts un mīlēts pirms padomju “atbrīvotāju” ienākšanas. Diemžēl šo abu parādību kopīgais produkts eksistē joprojām.

Lai aicinātu tam pretoties, Rasma Grīsle atklātā vēstulē PBLA valdes priekšsēdei Vairai Paeglei (Laiks, Nr. 10, 08.03.1997.) raksta, ka padomjlaiku mutanta vietā būtu atkal jālieto “ortografija, ko jau šā [divdesmitā] gadsimta sākumā pamatprincipos izveidoja mūsu valodniecības klasiķi Mīlenbachs un Endzelīns un kas Latvijas brīvvalsts laikā Endzelīna vadībā izkopta un sīkumos nemitīgi pilnīgota”. Citiem vārdiem sakot, – vai tas nav absurds, ka vēstures mācībgrāmatas, kas tapa ārpus okupētās Latvijas resp. trimdā un gan formas, gan satura ziņā bija pretstats sovjetizācijai, pēc valsts neatkarības atgūšanas (!) kļūst par to pašu padomisko pārveidojumu objektu?

Vēl viena R. Grīsles iemīļota darba joma bija latvisku vārdu izcelšana, skaidrošana un ieteikšana, lasītāju ieinteresēšana par valodnieka Jāņa Endzelīna atziņām. Dažkārt Grīsles norādes par atsevišķu vārdu svešo, nelatvisko izcelsmi ir izbrīnījušas lasītājus, tomēr ideju bagātība viņas rakstu krājumos “Spēkildze” piesaista ne vienu vien saturīgu recenziju. (Eduards Silkalns: “Vai bungu vietā runāsim par paupenēm?”, Laiks, Nr. 15, 08.04.2006.)

Ir iespējami divi ceļi: mēģināt vairot klasiskās pareizrakstības lietotāju skaitu bez valstiskiem rīkojumiem, paļauties tikai uz ideālisku tieksmi pēc zinībām un pēc attīrīšanās no padomju putrojumiem. Vai arī, kā rosina E. Silkalns, “vispirms lemt par grozījumiem valsts līmenī, un tikai tad skolām būs solids pamats pārkārtoties. Pirms skolēniem sāk mācīt Endzelīna rakstību, uz šādu rakstību jāpāriet viņu mācību grāmatām,”– Kuŗš būs iedarbīgāks?

Mūža nogalē Rasma Grīsle pabeidza daudzu gadu gaitā rūpīgi izstrādātu darbu akcentoloģijā: “Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi”, ko 2008. gadā izdeva apgāds “Zinātne”. Tā uzdevums ir palīdzēt nejaukt latviešu valodas zilbju intonācijas (piem., [luôgs], [luõks], [lùoks] – trīs atšķirīgi vārdi). Jauks šā sējuma apskats publicēts “Jaunajā Gaitā” Nr. 260 (“Nozīmīgs intonāciju pētījums”, recenzente Lalita Muižniece).

Gizela Vilcāne, skolotāja. Par valodnieci Rasmu Grīsli.Gizela Vilcāne (foto) ir Rasmas Grīsles māsas meita, strādā par fizikas un ķīmijas skolotāju Ogres vidusskolā. LVAK koordinātore Maija Sinka par Gizelas Vilcānes paveikto un vēl tagad turpināmo darbu: “Ar patiesu sirsnību un cieņu dzīvoja līdzi valodnieces Grīsles kundzes rūpēm par mūsu valodas problēmām un nākotni. Tādējādi bija arī palīdzīga Grīsles kundzes pēdējās grāmatas izdošanā, proti, Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kursa pierakstu publicēšanā. Pēc Rasmas Grīsles nāves 2013. gada maijā šķiro Grīsles daudzos materiālus, piemēram, ilgu gadu saraksti ar citiem valodniekiem visā pasaulē, un nozīmīgākos nodod Misiņa bibliotēkas krājumos.”.

Gizela Vilcāne runās LVAK sanāksmē jau otro reizi. Pirmais stāstījums RLB namā notika 2014. g. 2. jūnijā, tā ierakstu varat noklausīties arī mūsu vietnē:

LVAK.wordpress.com/2014/06/10/rudolfs-hofmanis-1921-2014-rasma-grisle-1922-2013-audioieraksts-no-latviesu-valodas-attistibas-kopas-pieminas-sanaksmes/

RLB latviešu valodas attīstības kopas tematiskās sanāksmes ir pieejamas ikvienam interesentam. Tās notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā plkst. 18:00, Rīgā, Merķeļa ielā 13 (izņemot jūliju un augustu).

LVAK.wordpress.com

 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org (RLB LVAK referāti: latviešu valoda - problēmas, kļūdas, vēsture, lingvistika, vārdnīcas, jaunvārdi)

Jēdzienu “kalks” definē šādi: vārds vai vārdu savienojums, kuŗa morfoloģiskā vai sēmantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga; šādā atveidojumā bieži parādās burtisks (tiešs) citvalodas vārda vai teiciena tulkojums.

kalks - definīcija; aviācijas termini, bezpilota lidaparāti, radiovadāmi modeļi, kalkošanas kvalitāte terminradē.

Helikoptera nosaukšanai derēs latviskāks vārds – kalks “skrūvspārnis“.
Tas radies jau pirms kaŗa un ir pieminēts LVAK diskusijās par jaunvārdiem un terminiem.

Tāpat kā vienkārši aizguvumi, arī kalki gan tiek labprāt lietoti un bagātina valodu, gan arī citkārt tiek kritizēti kā sārņi. Kalku derīgumu cenšas izvērtēt valodas kultūras, stilistikas un terminoloģijas speciālisti.

Valodniece Inta Freimane norādījusi: “Nevēlami kalki parasti valodā ienāk neintelliģences, zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ. Nevēlamu kalku lietojums savukārt var radīt nervōzitāti un neiecietību sabiedrībā un negātīvi ietekmēt daudzus sociālus procesus ražošanā, zinātnes un kultūras attīstībā un sadzīvē.

I. Freimane par kalkiem nosauc arī anglismus “ofiss“, imidžs“,menedžments“, “dīlers“, “kičs” – tomēr tiem nav kalka būtiskās pazīmes: tieša citas valodas struktūrālās formas pārcēluma, tāpēc tie varētu iederēties varbūt tikai valodnieces aprakstītajā “vārdu kalku” katēgorijā. Stila aspektā tie gan uzskatāmi par nozaŗu žargona elementiem, modesvārdiem. To literārie ekvivalenti – “birojs“, “tēls“, “pārvaldība“/”vadība“, “tirgonis“, “tīši amizanti banālais (vai aistētiski seklais) stils“.

Daudz ir īsto (pilnīgo) derivātīvo kalku – atvasinājumu un salikteņu, kas samērā bieži nostabilizējas valodā un vairs neizraisa īpašu vārdnīcu veidotāju un valodas kopēju uzmanību. Tomēr interesanti ir atcerēties šādu vārdu etimoloģiju: “sadarboties” (kalkots no latīnisma “kooperēties”); “kopdarbs“, “kopdarbība” (no vācu “Zusammenarbeit“); “apstrādāt” (no krievu “обрабатывать“). Kalkoti arī specifiskāki nozaŗu termini: “pilnsabiedrība” (no vācu “Vollgesellschaft“); “skudrulācis“/”skudrlācis” (no vācu “Ameisenbär“); “lietusmežs” (no angļu “rainforest“); “smagais metalls” (gan ķīmijā, gan arī pārnestā nozīmē mūzikā; no vācu “Schwermetall” un angļu “heavy metal“).

Protams, nereti šādi tieši tulkojumi netiek pieņemti vai pat nemaz netiek piedāvāti. Ir “austiņas“, kuŗā nav izmantots kalks ne no vācu, ne angļu, ne krievu valodas – kaut gan terminoloģijas archīvos var atrast “galvas telefōnu” (datēts ar XX gs. 60., 70. gadiem; sal.: “головной телефон“, “headphones“, “Kopfhörer“). Ir “krāmu tirgus” (nevis kā angļiem – “flea market” – ‘blusu tirgus’). Bet “utenis“? – Par to 1886. gada 13. jūlija laikrakstā “Rota” vēstīts: “… Un kur tad nu wehl uz “utenes“, kā ļaudis scho tirgu parastā walodā eesaukuschi, kas gan tur wiss naw dabujams.” – raksta nosaukums: Uz krahmu vulgo* “utu” tirgus..

Viens un tas pats vārds var gan būt, gan nebūt piemērots kalkošanai – tas atkarīgs no konteksta un no tā, vai tiek atrasts cits, labi piemērots nekalkots variants. Ir vesela virkne dažādu nozaŗu terminu – gan vienvārda, gan kombinētu, kuŗos angļu valodā izmantots vārds “hotspot“. Taču ‘karstuma’ metaforas pārcelšana mūsu valodā (aktīvuma apzīmēšanai):

1) dažos gadījumos ir derējusi – šie termini radušies kalkojot:
·
hotspot” = “karstvieta” (a: ‘precīzā vieta, datora ekrāna punkts, kas tiek aktīvēts peles klikšķa brīdī’; b: ‘kāda objekta daļa, kas satur hipersaiti’ [abi termini – informācijas technoloģijās, ir ietverti “Microsoft” glosārijos]);
·biodiversity hotspot” = “biodaudzveidības karstais punkts“;
· ģeopolītiskie “karstie punkti” parādījās pēc 2. pasaules kaŗa – Latvijā kalkoja no krievu “горячая точка“, trimdā – no citām valodām;

2) citos gadījumos nav derējusi – šie termini radušies nekalkojot:
·[Wi-Fi] hotspot = tīklājs” (‘sakaru zona ap bezvadu datortīkla piekļuves ierīci’);
·
accident hotspot = melnais punkts” (‘bīstams autoceļa posms vai krustojums’).
Ģenētikas terminam “recombination hotspot” latvisko atveidojumu terminoloģijas datubazes pagaidām nepiedāvā.

tūrisms, ceļojumi, reklāmas frazes, valoda, kalkošana, kalkēšana, kalkoti teicieni, angļu kalki, LVAK, latviešu valoda, RLB

Tūrisma jēdziens “last minute travel deals” šeit kalkots itin saprotami, bet vēl labāk būtu izmantot
arī mīkstos un gaŗos burtus, reģistrējot latvisko domēna vārdu (sk. NIC.lv)!

Plaši zināmu, bēdīgi slavenu kalku vidū minami:
pielietošana” (literāri: “lietošana”, “izmantošana”),
runa iet par…” (lit.: “runā par…”; “runa ir par…”, “ir runa par…” vai pat īsāk “ir par…”),
forma” (uniforma; amata tērps; darba apģērbs) – ieviesies padomju okupācijas laikā (“форменная одежда“), bet literārās valodas vārdnīcā vēl tagad palikuši lietojuma piemēri “kaŗavīra forma”, “zila formas kleita”.

Savukārt XXI gadsimta sākumā ieviešas parazītisks frazeoloģisks kalks no angļu valodas: “veiksmes stāsts” (“success story“), kaut gan gribēto domu taču var izteikt vienkāršāk un īsāk – “veiksme“! Nekāda lasītāju apvārdošana ar “stāstiem” nav vajadzīga, ja veiksme ir patiesa. “Stāsts par veiksmi” ir iespējams, ja runa tiešām ir par stāstu (piem.: “publicēts stāsts par VEF veiksmi”, “izlasīju VEF veiksmes stāstu”), bet latviska domāšana ir pazaudēta tādos salikumos kā “Latvijas izlase ir [olimpiadas lielākais] veiksmes stāsts“**; “Latvija būs veiksmes stāsts“***.

Ne katrs nevēlams aizguvums ir kalks, un ne katrs kalks ir nevēlams, galēji neglīts un pilnīgi nepieņemams. Kalki, kas valodā ienāk gan spontāni, gan ar valodnieku un terminologu ieteikumiem, ir labs iemesls diskusijām! Šķiet, galīgi atrisināta vēl nav, piemēram, šāda dilemma:
1) vai labāk piekrist I. Freimanei****, ka adjektīva “patērniecisks” vietā labāk der “patērētāja –” (ģenitīvs) – tikai tāpēc, ka tam ir kalkveidīga līdzība ar krievu vārdu “потребительский“?
2) vai jāņem vērā jaunāka terminoloģijas atziņa*****, ka “patērnieciska attieksme” nav tas pats, kas “patērētāju attieksme” vai “patērētāja attieksme”, tātad sava vieta jēdzienu sistēmā ir arī vārdam “patērniecisks“!

Valters Feists
21.02.2014.

* “vulgo” (no latīņu valodas) = ‘mazāk koptā valodā’.
** “TVnet” 2014. g.
*** Valdis Dombrovskis; presē 2013. g.
**** Inta Freimane, “Valodas kultūra teōrētiskā skatījumā”, 1993. g.
***** “patērnieciskums” – “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini”, 1995. g.



2014. gada 3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā LVAK rīkoja ikmēneša tematisko sanāksmi. Šoreiz piedāvājām Juŗa Baldunčika stāstījumu «Kalki un puskalki latviešu valodā — pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā». Fotografijas no šā vakara — «Feisbukā». Juris Baldunčiks ir filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un 2013. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdi.

LVAK vietnē ir raksts par šo tematiku:

Citu valodu atdarinājumi: «veiksmes stāsts», «karstvieta», «galvas telefōns», «pielietot», «patērnieciska attieksme», «skrūvspārnis». — Vai KALKI iederas latviešu valodā?
(Valters Feists, 21.02.2014.)

 


 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

 


 

2014. gada 20. janvārī aptaujas rīkotāji izsludinājuši rezultātus — sabiedrībai kļuvis zināms 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Aptauju aizsāka RLB latviešu valodas attīstības kopa 2003. gadā.

Vai nebūtu jauki … ja ierastos kāds burvis un ar vienu rokas mājienu padzītu no latviešu valodas visus nevārdus un saulītē ieceltu derīgos un skanīgos vārdus, skaidru sintaksi, labu stila izjūtu, tā atbrīvodams mūs no visām lingvistiskajām nelaimēm?

gada vārds 2013, nevārds, spārnotais teiciens, vārdi, nevārdi, latviešu valodā, tīksmiņš, patiņš, paštīksmeklis, pašfoto, fotopašportrets, selfijs latviski, padomeklis, temturis, tīksmiņi, zīmols, nākotne ir nākotnes cilvēku rokās

«Cilvēciska saruna» — bet ja to piesārņo nevārdu smacenis? ☹                                     Foto: V•F•_

Mūsdienās visu gribam ļoti ātri un droši. Piemēram — datoros ar vienu pašu peles klikšķi var tikt iedarbināti „pretļaunprogrammatūras risinājumi“ „pretsurogātpasta, pretpikšķerēšanas, pretļaunprogrammatūras skenēšanai un atveseļošanai“ (citāti no tīmekļa!). Izrādās — ar divdesmit divus burtus gaŗu jaunvārdu var izteikties patiešām techniski precīzi! Jācer, ka pietiks arī spēka tādu terminu izklabināt uz taustiņiem vienā elpas vilcienā. Morfoloģiskiem, terminoloģiskiem un varbūt vēl citiem formāliem kritērijiem šie darinājumi ar „pret-“ visnotaļ atbilst.

Bet kā lai sabiedrība kopumā noskaidro, kuŗus vārdus skaust kā nevēlamus, bet kuŗus vērts daudzināt, leģitimēt, ierakstīt literārās valodas vārdnīcās? Tas noteikti nav vienas dienas, mēneša, pat gada darbs! Un nepietiek ar speciālistu, pētnieku un valodas centra un komisiju darbu. Tāpēc latviešu valodas lietotāju vēlmes, šaubas, jaunatklājumus, vispārējas valodas tendences un attīstību (vai varbūt tās trūkumu) pacietīgi turpināja pētīt un dokumentēt jau vienpadsmitā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena sabiedriskā aptauja, un 20.01.2014. — izsludināti tās rezultāti.

2013. gada vārds — „pašbilde“,
2013. gada nevārds — „dīlot, dīlošana, dīls“,
2013. gada spārnotais teiciens — „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Valsts prezidents Andris Bērziņš).

Žūrijā šoreiz darbojās:
Aldis Lauzis (filologs, terminologs, tulkotājs, redaktors),
Andrejs Veisbergs (leksikografs, LU profesors, LZA akadēmiķis),
Dace Strelēvica-Ošiņa (sociolingviste, MPhil (Cantab), Dr. philol.),
Dzintra Paegle (filoloģijas doktore, mācību grāmatu autore),
Eduards Cauna (terminologs),
Ieva Kolmane (literātūrkritiķe, tulkotāja),
Ilmārs Šlāpins (izdevējs, publicists, nesen publ. grāmata «Jauno latviešu valoda»),
Maija Sinka (LVAK koordinātore)
.

Pašbildes“ iecelšanu par gada vārdu viens žūrijas loceklis pamatojis ar to, ka „selfie“ esot žargona vārds angļu valodā, tāpēc tam noteikti esot vajadzīgs (vai tiešām?) žargonisks tulkojums arī latviešu valodā. Tomēr pašlaik, gada aptaujas rezultātu izsludināšanas dienā, tīmeklī plašāk izplatīts ir cits kandidāts – „tīksmiņš“, kas ir emōcionālāks. Savukārt „pašbilde“ darināta no neliterārā ģermānisma „bilde“ (attēls); daudzskaitļa ģenitīvā tā būs īpaši neskanīga, pat šļupstīga: „pašbilžu“.

Jau ievērojamais valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis ģermānismu „bilde“ (das Bild; das Bildnis) nelietot ‘attēla’ nozīmē. RLB valodniecības nodaļas 1938. gada 8. decembŗa 482. sēdes protokolā, lasām:  „Krievu vārdu иконa var latviski tulkot ar salikteni svēttēls (der labāk kā svētglezna vai svētbilde).“ (No grāmatas „Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942.“, izd. Losandželosā, ASV: Ramave, 2001.) To ir viegli saprast, jo cita, respektīvi, literārā latviskā „-bilde“ jau ir sastopama tādos vārdos kā „atbilde“, „piebilde“ – atvasinājumos no vārda „bilst“ (=teikt, sacīt); arī vārdā „bildinājums“.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka lietojams pašfoto (sarunvalodā) un fotopašportrets (oficiālā saziņā). Tādējādi var izvairīties gan no anglisma „selfijs“, gan ģermānisma „bilde“. http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/komisijas/lemumi.html

2013. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas žūrijas izskatīto vārdu vidū bija šādi pieteikumi.

GADA VĀRDA katēgorijā:
· īpaši saudzējama lieta – „glabātnis
· tīksmīgs fotopašportrets – „paštīksmeklis“, „patiņš“, „pašiņš“, „paškadriņš“, „sevītis“, „tīksmiņš“ u. c.
· padarīt saldāku (konteksts: salinātā rupjmaize) – salināt
· atsauces birka; atsauce – „īsmarka“, „mirkļbirka“, „čivpieliktnis“, „temturis“ (atvasināts no vārda „tema“)
· publiskas telpas plānošana, projektēšana un uzturēšana – vietveide“, „vietrade
· uzņēmējsabiedrība vai organizācija, kas rada vai attīsta zīmolus –
zīmolu ligzda
· padomju armijas invāzijas zīme Uzvaras laukumā – padomeklis
· ļaunprātīgiem nolūkiem radīta datoru programma vai vīruss – ļaunatūra
· interese – labads“ (lietvārds)
· kōpija; dubultnieks – otreklis
· kājminams transportlīdzeklis mobilai alus baudīšanai – alusipeds

GADA NEVĀRDA katēgorijā:
·šarmēt
·izdemokratizēt
·nomigrēt
·aizgājināt
·amizēt
·ievērtēt
·nekonkurētspējīgs“ (pareizā forma: konkurētnespējīgs)
·nepolītkorrekts“ (pareizā forma: polītnekorrekts)
·selfijs
·cūkgaļas maltā gaļa
·ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats
·dīlot“ … „dīloties“ … „dīlošana
·eiro“ (neērtā nelokāmā forma) – jālieto apstiprinātā latviskā lokāmā forma „eira“!
·euro“ (forma, kuŗu 2013. gadā tika vispār aizliegts tulkot) – latviski „eira“!
·drastisks“ (kur patiesībā domāts ‘drakonisks, skarbs’)
·spēles noteikumi“ (ar sportu un spēlēm nesaistītā kontekstā)
·kapacitāte“ (spēja)
·nerīdzinieks“ (sakarā ar plašām debatēm par pasažieŗu diskrimināciju)
·laineris“ (ne transporta līdzeklis, bet kosmētikā – ‘acu zīmulis’)
·nosēsties“ (lidmašīna patiesībā nolaižas!)
·laikot“ (ne uzlaikot, bet izteikt patiku tīmeklī ar pogu „Like“)
·aizlikts deguns“ … „deguna aizlikums“ (stipras iesnas)

GADA SPĀRNOTĀ TEICIENA katēgorijā:
· „Zolitūdes lielveikals sabrucis nelikumīgi“ (no kommentāra tīmeklī)
· „stingrās uzskaites medikamenti, tai skaitā skābeklis“ (no kommentāra tīmeklī)
· „lai izaugtu dižkoki, ir vajadzīgs pamežs – arī zinātnē“ (Jānis Stradiņš)
· „atkāpjas tie, kuŗi jūtas vainīgi“ (Gintars Jasinsks)
· „teōrētiski nav iespējams, bet praktiski gadās“ (Ritvars Eglājs)
· „cilvēciska saruna“ (Valdis Dombrovskis)
· „nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Andris Bērziņš)
· „Vienotības akmenī iemeta dārziņu“ (Augusts Brigmanis 24.09.13. „Krustpunktos“)

Aktīvākā gada vārda iesūtīšanas kampaņa risinājās no 27.12.2013. līdz 13.01.2014., bet LVAK atgādina, ka spilgtākos valodnieciskos un sociāllingvistiskos katra gada pamanījumus ikvienam no mums vajadzētu pierakstīt visu gadu — lai neaizmirstos. (Aptaujas adrese: gadavards@inbox.lv).

Svarīgi ir tas, ka šī akcija ir vienīgais notikums mūsu tautā, kas reizi gadā ļauj sastapties visu latviešu valodas lietotāju grupu viedokļiem un salīdzina dažādos valodas stilos un kontekstos pašlaik aktuālos vārdus, kā arī populārākos, krāšņākos vai skandalozākos vārdu salikumus jeb spārnotos teicienus.

Tādējādi gada vārda aptauja būtībā ir ikgadējs dažas nedēļas ilgs forums un ierosme visiem valodas lietotājiem, kuŗi vēlas spriest, salīdzināt, paust savu gaumi un izpratni valodas lietās — kaut vai tikai neklātienē: elektroniskās diskusijās par terminoloģiju, etimoloģiju (vārdu izcelsmi), jaunvārdiem u. c.

LVAK kontaktinformācija.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org