[Drīzumā! — 2015. gada 7. decembrī 18:00 «Sistēmiskums bērnu valodā»,
Dr. habil. philol. Daces Markus stāstījums — rīko LVAK.]
Sabiedrībā varam saskatīt dažādus valodas prasmes līmeņus un, iespējams, ar tiem gluži cieši saistītu trejādu attieksmi pret valodas kvalitāti. Viens noskaņojums, ko maigi varētu saukt par “viselementārāko” – valodas kvalitāte man ir tikai neinteresants apgrūtinājums, lieka prasība. Otrs – vispār cenšos rakstīt un runāt bez trakām kļūdām, bet smalkumiem nav nozīmes. Trešs – aktīvi meklēju, interesējos, kā padarīt valodu latviskāku, atbrīvoties no uzmācīgiem sārņiem, ieviest vai atjaunot skaidrus un visā valodas kopējā struktūrā iederīgus izteiksmes līdzekļus, apspriežu valodas lietas ar domubiedriem.
RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) atzīst, ka līdzās ģimenes, mājas un draugu lokam ļoti svarīga ir bērnudārzu audzinātāju un skolu paidagogu darba kvalitāte — tieši viņi veido vidi, kuŗā bērni pavada itin daudz laika.
Bērnu valodas attīstības pētniecība kā speciālizēta nozare pazīstama jau gadu desmitiem. Priecājamies, ka Dr. habil. philol. Dace Markus jau atkal referēs RLB namā (iepriekšējā reizē: «Latviešu bērnu valoda 21. gadsimtā» — 06.05.2013.), šoreiz kopā ar kollēģi Annu Vulāni. Jau vidējā skolas vecumā var ieteikt ķerties pie Jāņa Kušķa valodas padomu grāmatiņām; latviešu bērniem ārzemēs, it sevišķi angļvalodīgā vidē noderēs bezmaksas e-grāmata, ko izplata apgāds «Eraksti» — «Turi pa rokai, iemet aci»
(Lalita Muižniece, Rasma Sināte, Sandra Kronīte-Sīpola, 1990, 1997).
Bieži vien pieaugušam cilvēkam trūkst laika, vēlmes vai sapratnes, kā pacelties par vienu pakāpi augstāk. Tātad varbūt risinājums ir – ar skatu tālākā nākotnē – rūpīgāk pētīt valodas attīstību jau mazotnē; vērtēt, salīdzināt, saprast nianses, atrast vājās vietas un izkopt jaunas mācīšanas metodes?
1. jūnijā būs pagājuši trīs mēneši, kopš sācies Norvēģijas 2009.–2014. g. finanču instrumenta financētais projekts nr. NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teōrijas un lietojums”, kuŗā pēta bērnu valodu, cenšas objektīvi vērtēt viņu prasmi un kopā ar ārzemju partneŗiem izstrādāt vērtēšanas rīkus un valodas datubazes, kas derēs gan vecākiem, gan zinātniekiem. Cerams, tas palīdzēs uzlabot kopējo latviešu valodas kvalitāti un mācīšanas metožu kopumu!
Gaidīsim jūs 2015. gada 1. jūnijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Šā vakara tema – divas latviešu pētnieces un izglītības darbinieces – Dr. habil. philol. Dace Markus un prof. Anna Vulāne sīki pastāstīs par projektu LAMBA (“Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications “). Stāstījumu un diskusiju rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK). Ieeja brīva. Īpaši ielūdzam valodas praktiķus, pētniekus, skolotājus, pirmsskolas paidagogus un vecākus, kuŗus interesē bērna valodas attīstība, kā arī interesentus, kam ir savs viedoklis un āķīgi jautājumi.
Varēsit uzzināt, cik plaši un ar kādām metodēm tiks pētītas pašu jaunāko latviešu un latviešu valodas apguvēju valodas lietojuma individuālās īpatnības. Pētījumā iesaistīs vairākus tūkstošus Latvijas bērnu. Šim veicienam tiks veltīti divi gadi. Vadošās iestādes lomu ir uzņēmusies Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA). Akadēmija ir izvirzījusi sev mērķi – 2015. gadā attīstīt innovātīvus pētniecības virzienus.
Lai daudzpusīgi un pamatīgi izzinātu, kā valodu lieto bērni no astoņu mēnešu līdz sešu gadu vecumam, ir ne tikai piesaistīti Norvēģijas finanču instrumenta izsludinātā konkursā piešķiŗamie līdzekļi, bet arī iedibināta sadarbība ar Norvēģijas Arktisko universitāti, Oslo Universitāti, LU aģentūru “Latvijas Universitātes Matēmatikas un informātikas institūts” un LU Humānitāro zinātņu fakultāti. Pētnieki paši dosies uz pirmsskolas izglītības iestādēm, bet ar pašu mazāko bērnu ģimenēm palīdzēs sazināties Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Pētāmie aspekti ietveŗ fōnētiku, gramatiku, valodas apguves kvalitātīvos un kvantitātīvos parametrus, katra individa vārdu krājuma lielumu, spēju izrunāt dažādas valodas skaņas. Ir paredzēts radīt mūsdienīgu valodas attīstības vērtēšanas līdzekli, kuŗa uzbūve līdzināsies kompleksiem, kas jau tiek izmantoti vairāk nekā 50 citās valodās.
Projekta pirmās dienas seminārā kopā ar norvēģu partneŗiem.
1. rindā pirmā no kreisās – Dace Markus; pirmā no labās – Anna Vulāne.
Veicienam (jeb projektam) ir četras sadaļas, kas attiecīgi veltītas šādām jomām: 1) komūnikātīvās attīstības izpētes testa izveide (zīdaiņiem un agrīnā vecuma bērniem – no žestiem līdz vārdiem un teikumiem); 2) vērojumi par izrunu, ko pētnieki nosaukuši par “valodas fōnēmiskās attīstības normām”, un “normātīvo datu” ieguve no 3 līdz 6 gadus veciem runātājiem; 3) četru speciālizētu runas korpusu kopuma izveide – divu vienvalodīgiem latviešu bērniem un divu bilingvāļiem; 4) izrunas un gramatikas apguves eksperimenti.
Iesaistīt tūkstošiem bērnu nepieciešams tālab, lai apkopotie dati būtu statistiski ticami. Visa pamatīgā darba mērķis ir radīt Latvijā līdz šim nebijušu, gan ikdienēji un praktiski, gan zinātniski noderīgu sistēmu, ar ko varēs noteikt bērnu runas prasmi un attīstīt bērnu valodu līdz skolas vecumam.
9. jūnijā Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmijā iepazīstināja ar apgādā «Zinātne» izdotu piecpadsmit autoru rakstu krājumu «Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā» (2015. g., 319. lpp.), kuŗa zinātniskās redaktores arī ir RLB 1. jūnija referentes profesores Dace Markus un Anna Vulāne.
Valters Feists
About: RLS’s Latvian Language Advancement Group
Citi LVAK raksti par temām: bērnu valoda, mācīšana, Dace Markus, valodas pētniecība
- Latviešu valodas attīstības kopa - (RLB LVAK) 
[…] 01.06.2015. – Rīgas Latviešu biedrības namā: Daces Markus un Annas Vulānes stāstījums par 2… […]