 | Valters Nollendorfs on Latviešu valoda okupāciju iete… |
 | Brigita on LVAK saziņas informācija |
 | Oskars on Latviešu valodas attīstības… |
 | Igosib on Klasiskā latviešu pareizrakstī… |
 | (Seedit) on 2019. gada piemēri — 25 gada v… |
 | pitchux on Latviešu termini |
 | Maksims Jevdomkimovs on 2019. gada aptaujas rezultāti:… |
 | AJ on Klasiskā latviešu pareizrakstī… |
 | PL on 2019. gada aptaujas rezultāti:… |
 | Raimondo Arājs on 2019. gada aptaujas rezultāti:… |
| PL on 2019. gada aptaujas rezultāti:… |
 | Raimondo Arajs on 2019. gada aptaujas rezultāti:… |
| Raimondo Arajs on 2019. gada aptaujas rezultāti:… |
 | Zigrida Daškevica on 2019. gada aptaujas rezultāti:… |
| Raimondo Arājs on 2019. gada piemēri — 25 gada v… |
2019. gada 3. jūnijā RLB namā notika priekšlasījums «Kas būtu uzlabojams latviešu valodas mācīšanā skolā?». To varat noklausīties arī ierakstā.
Stāstīja filologs, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis (1939–2022).
Latviešu valodas attīstības kopas tematiskā tikšanās notiks 2018. g. 1. oktōbrī pulksten 18:00 RLB nama 306. telpā. Dr. philol. Vineta Poriņa stāstīs par savu pētījumu, kuŗā tiek izmantota kritiskā atgadījuma (incidenta) metode, lai izzinātu mūsdienu valodas situāciju. Sociolingvistiskais pētījums ir ilglaicīgs, rit trijos posmos, kas risinās ik pēc 3–4 gadiem. Latviešu grupā ir saskatītas zīmīgas atšķirības tieši pēdējā posmā.
Sanāksmē varēsit uzzināt sīkāk par pētījuma paņēmieniem un jaunākā posma secinājumiem.
LVAK aicina piedalīties visus interesentus – ieeja brīva.
Aicinām piedalīties valodai veltītā sarīkojumā!
Runās žurnāliste Ingrīda Stroda un apgāda “Zvaigzne ABC” projektu vadītāja Inese Auziņa.
Tema – latviešu valodas kvalitāte žurnālistikā un žurnālistikas loma jaunā mācību kvalitātes un satura veidošanā. Laiks un vieta: pirmdien, 2018. gada 7. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē.
2018. gada 5. martā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē varēs noklausīties RLB Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes un komisijas dibinātāja folklorista Ernesta Spīča stāstījumu. Tajā uzzināsit par Folkloras komisijas norisēm, kas veltītas valodai: A. Kronvalda piemiņas dienas; stāstnieku konkurss “Pulkā eimu, pulkā teku”, bērnu valodas attīstības veicināšana.
Ieeja brīva visiem interesentiem. Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa.
Skatiet arī: Aša Kronvalda piemiņas sarīkojums: foto atskats un jaunvārdi (2012)!
2017. gada 4. septembrī pulksten 18:00 aicinām jūs uz mājīgo un eleganto Rīgas Latviešu biedrības nama
Kluba zāli, kur norisināsies tikšanās ar Ievu Kolmani! Savam stāstījumam viņa devusi filosofisku nosaukumu:
«Kā domāt valodu?».
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Ieva Kolmane pazīstama ne tikai kā tulkotāja, kuŗas tulkoto prōzas darbu autori ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns, Dž. K. Roulinga, Airisa Mērdoka, Semjuels Bekets (u. c.), bet arī kā latviešu valodas gada vārda, nevārda un teiciena akcijas žūrijas locekle. Literātūru un valodu vērtēdama, Ieva sevi pieteic kā literātūrfilosofi.
«Latvijas Avīzē» 2014. gada pavasarī viņa raksta:
«…dabā nav ne tādas žūrijas, ne ekspertu, kas literātūras laukā spētu nekļūdīgi atsijāt graudus no pelavām…»
Vai ko līdzīgu var teikt arī par valodu? Valoda vienlaikus ir gan materiālinās dabas daļa, gan cilvēka prāta un dvēseles instruments. „Valoda ir tikai saziņas līdzeklis“ — tāda doma šķiet nožēlojami prīmitīvizēta, bet arī tai netrūkst mīļotāju un aizstāvju.
Bet varbūt tas, kā un cik stipri cilvēks vēlas vai nevēlas rūpēties par mūsu valodas latviskumu un tīrību, liecina par viņa raksturu, sociālo piederību? Vai varam kopt to, kā nozīmi un būtību neesam skaidri sapratuši? — Tātad darbs sociolingvistiem, valodniekiem… patiesībā jau visiem, kas spēj (un grib) domāt sistēmiski!
«Filosofija izsenis interesējusies par jēdzieniem, proti, kā mēs ko domājam,» pauž Ieva Kolmane. «Jēdzienam daudzmaz klāt var tikt dažādos ceļos. ‘Valoda’, ko nevari ne sataustīt, ne saredzēt, pieder pie nojēgumiem, ko grūti definēt […] bet vari staigāt tam riņķī apkārt, un ik apriņķojums pasaka ko derīgu.»
2017. gada 4. septembŗa LVAK rīkotā tematiskā vakara referente piebilst: šoreiz priekšlasījums vai pat drīzāk — saruna būs mēģinājums tuvoties tam, kā valoda ir domājama, iztēlojama, izjūtama un saprotama.
Valters Feists
Savukārt 2017. gada 2. oktōbrī (arī 18:00) runās Egīls Skudra (valodnieks, vārdnīcu autors, bērnu valodas pētnieks un dažkārt dzejnieks). Stāstījuma tema būs «Latviešu literārās valodas pilnrakstības jautājumi». Egīlam ierosu devis tas, ka ar vienu burtu «o» mēdzam apzīmēt veselas trīs dažādas skaņas [uo], [ō] un [o]. — Gaidīsim jūs!
2017. gada 8. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Kluba zālē notiks priekšlasījums «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka – tās pagātne, tagadne un nākotne». Referente – filoloģijas zinātņu doktore Ieva Zuicena stāstīs par latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmu un iepazīstinās ar ūnikālās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saturu (tajā pavisam ir 3 miljoni vienumu), tapšanas vēsturi un nākotnes iespējām.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Priekšlasījumu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa.
Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē. Ieeja brīva visiem interesentiem.
Līdz 2017. gada 10. janvārim varēja iesūtīt pamatotus pieteikumus trijās katēgorijās:
• 2016. gada vārds, • 2016. gada nevārds, • 2016. gada spārnotais teiciens.
23. janvārī publicēti 2016. gada aptaujas rezultāti («jaunuzņēmums», «ekselence», «Mans dopings ir mana tauta»).
Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši populāritāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
„Donuts rozā“…?
Gada nevārds – spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).
Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā* īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.
Gada vārda akcija notiek kopš 2003. gada, tai seko savēstes līdzekļi un visa sabiedrība. Šis ikgadējais notikums palīdz kopt valodu, izvairīties no svešvārdiem, neloģiskiem vārdu virknējumiem (gada savārstījumiem), vērtēt jaunvārdus.
Akcijas dibinātāja un rīkotāja — RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) uzsveŗ valodas kopšanas svarīgumu. Kopīgās pārdomās, lingvistiskā analizē un akcijas galarezultātos, ko žūrija publicēs 23. janvārī, uzzināsim, kā 2016. gadā ir veicies ar latviskumu valodā.
Ja neesat vēl iepazinis šo valodniecisko aptauju, aicinām atskatīties un papētīt pāris iepriekšējo gadu iesniegumus, spilgtāko vārdu piemērus, lai būtu vieglāk ieteikt savus kandidātus.
• Iesniegtie vārdi un nevārdi, valodas kļūdas, dīvaini nosaukumi – galīgie rezultāti (28.01.2016.):
RLB.LV/sakums?b=1&lbu=63568
• Starprezultāti, piemēri (11.01.2016.):
RLB.LV/sakums/gada-vards-nevards-un-sparnotais-teiciens-2015
• gada vārds — «atkraste»,
• gada nevārds — «uzstādījumi»,
• gada spārnotais teiciens —«Salauztā slotaskāta krimināllieta»,
• gada savārstījums —«Instrukcija bērna lietošanai skolā»,
• gada latviskākais teiciens (RLB īpašā balva) — «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost».
• Raksts par nevārdiem portālā «Satori» (28.02.2015.) :
«2014. gada nevārdu mudžeklis gaida spārnotu atrisinājumu»
satori.lv/raksts/8604/2014_gada_nevardu_mudzeklis_gaida_sparnotu_atrisinajumu
• Akcijas pirmo dienu iesūtījumi (14.01.2015.):
RLB.LV/sakums/2014-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens–aptauja-ir-sakusies
• Akcijas starprezultāti (21.01.2015.) :
RLB.LV/sakums/gada-varda-nevarda-un-sparnota-teiciena-iesutisana–vel-lidz-26-janvarim-
• Rezultāti (02.02.2015.):
2014. gada vārds «ausīši», nevārds «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu!?»
- Latviešu valodas attīstības kopa - (RLB LVAK) 