Archive for the ‘valodas prakse’ Category

2017. gada 8. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Kluba zālē notiks priekšlasījums «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka – tās pagātne, tagadne un nākotne». Referente – filoloģijas zinātņu doktore Ieva Zuicena stāstīs par latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmu un iepazīstinās ar ūnikālās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saturu (tajā pavisam ir 3 miljoni vienumu), tapšanas vēsturi un nākotnes iespējām.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Priekšlasījumu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

RLB Latviešu valodas attīstības kopa 2017. gada 3. aprīlī pulksten 18:00 aicina uz LU Humānitāro zinātņu fakultātes profesores, Baltu valodniecības katedras vadītājas Dr. philol. Lidijas Leikumas priekšlasījumu
«Latgaliešu valoda Latvijā – mīti un patiesība».
L. Leikuma docē valodniecības kursus fakultātē, ir speciāliste latgalistikas jomā.
Priekšlasījums būs veltīts latviešu rakstu tradicijai, kas vēsturiski izveidojusies uz latgalisko izlokšņu pamata XVIII gadsimta Poļu Vidzemē. Attīstījusies ar pārrāvumiem, piedzīvojusi latīņburtu drukas un citus aizliegumus, vairākkārt reformēta. Izdzīvojusi un pastāv arī mūsu dienās, apliecinādama savu dzīvotspēju un piesakot dzīvotgribu daudzveidīgos izpaudumos.

Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Līdz 2017. gada 10. janvārim varēja iesūtīt pamatotus pieteikumus trijās katēgorijās:
      • 2016. gada vārds,         • 2016. gada nevārds,        • 2016. gada spārnotais teiciens.

23. janvārī publicēti 2016. gada aptaujas rezultāti («jaunuzņēmums», «ekselence», «Mans dopings ir mana tauta»).

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši populāritāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.

donuts-roza-virtulis-termins-nevards-kapkeiki-mafini-latviesu-valoda-nosaukumi-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens-2016

„Donuts rozā“…?

Gada nevārds – spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā* īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.

Gada vārda akcija notiek kopš 2003. gada, tai seko savēstes līdzekļi un visa sabiedrība. Šis ikgadējais notikums palīdz kopt valodu, izvairīties no svešvārdiem, neloģiskiem vārdu virknējumiem (gada savārstījumiem), vērtēt jaunvārdus.

Akcijas dibinātāja un rīkotāja — RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) uzsveŗ valodas kopšanas svarīgumu. Kopīgās pārdomās, lingvistiskā analizē un akcijas galarezultātos, ko žūrija publicēs 23. janvārī, uzzināsim, kā 2016. gadā ir veicies ar latviskumu valodā.


Atskats uz 2015. gada aptaujas gaitu

Ja neesat vēl iepazinis šo valodniecisko aptauju, aicinām atskatīties un papētīt pāris iepriekšējo gadu iesniegumus, spilgtāko vārdu piemērus, lai būtu vieglāk ieteikt savus kandidātus.

Iesniegtie vārdi un nevārdi, valodas kļūdas, dīvaini nosaukumi – galīgie rezultāti (28.01.2016.):
RLB.LV/sakums?b=1&lbu=63568

Starprezultāti, piemēri (11.01.2016.):
RLB.LV/sakums/gada-vards-nevards-un-sparnotais-teiciens-2015

2015. gada aptaujas rezultāti (25.01.2016.):

gada vārds — «atkraste»,
gada nevārds — «uzstādījumi»,
gada spārnotais teiciens —«Salauztā slotaskāta krimināllieta»,
gada savārstījums —«Instrukcija bērna lietošanai skolā»,
gada latviskākais teiciens (RLB īpašā balva) — «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost».

Atskats uz 2014. gada aptaujas gaitu

Raksts par nevārdiem portālā «Satori» (28.02.2015.) :
«2014. gada nevārdu mudžeklis gaida spārnotu atrisinājumu»
satori.lv/raksts/8604/2014_gada_nevardu_mudzeklis_gaida_sparnotu_atrisinajumu

Akcijas pirmo dienu iesūtījumi (14.01.2015.):
RLB.LV/sakums/2014-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens–aptauja-ir-sakusies
Akcijas starprezultāti (21.01.2015.) :
RLB.LV/sakums/gada-varda-nevarda-un-sparnota-teiciena-iesutisana–vel-lidz-26-janvarim-

Rezultāti (02.02.2015.):
2014. gada vārds «ausīši», nevārds «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu!?»

Rīgas Latviešu biedrības namā 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 sāksies LVAK tematiskais vakars, kuŗā runās Ritvars Eglājs. Stāstījuma tema:

«Valoda, dēmografija un vēlēšanas — paša un Latvijas pieredze».

Šajā sanāksmē varēsit uzzināt par latviešu valodas stāvokli kopsakarībā ar tautību procesiem un vēlēšanu iznākumu skaitļiem. Ritvars Eglājs pastāstīs arī par paša personīgām attiecībām ar valodas lietošanu, pieredzējumiem un gūtām atziņām.

latviesu-tautas-domvezi-domvedis-viedoklu-lideris-termini-latviskak-ritvars-eglajs-rlb-lvak-valoda-etnodemografija-velesanas-statistika-likums5. decembŗa referents Ritvars Eglājs kopš 2003. gada strādā karšu apgādā «Jāņa sēta» par redaktoru. Ir bijis balsu skaitītājs Pilsoņu kongresa vēlēšanās 1990. gadā, vēlāk Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklis, bet kopš 2011. gada — Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Studējis Latvijas Ūniversitātes (LU) ģeografijas un zemes zinātņu fakultātē, Prāgas Kārļa Ūniversitātes Starptautiskajā dēmografijas vasaras skolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnaziju.

R. Eglājs darbojies arī žurnālistikā un publicistikā. Personīgas domas izpauž vēstīs, ko publicē emuāru vietnē ritvars.wordpress.com, agrāk arī klab.lv/~ritvars/. Neciezdams padomju okupācijas laikā (1944–1991) ieviestos lingvistiski bezjēdzīgos, «komūnisma celtniecības azartā» tapinātos latviešu valodas pārgrozījumus, Ritvars vienmēr raksta klasiskajā latviešu pareizrakstībā, kas tika izkopta priekškaŗa neatkarīgajā Latvijā.

Ritvara emuāros sakrājies daudz rakstu; par piemēru, pirms pieciem gadiem publicēta precīza statistiska analize — par visu 10. Saeimas deputātu un frakciju balsojumiem: cik pretlatviski, vienaldzīgi vai latviski tie bijuši (skatīt grafiku).

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) rīko brīvi apmeklējumus priekšlasījumus par valodu, valodnieciskām, kultūrālām un tautiskām latviešu lietām, kas notiek RLB namā katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Sekojiet turpmākajiem jaunumiem tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com.


Decembŗa un janvāŗa aktuālitāte — piedalīšanās aptaujā par 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena izvēli. Aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/. Aptaujas rīkotāji pēta sarunvalodu, valodas kvalitāti savēstes līdzekļos, oficiālās un techniskās publikācijās, spēju veidot loģiski pareizus teikumus, bērnu valodisko jaunradi. Katrs latviešu valodas lietotājs var iesūtīt dažādus priekšlikumus un šāgada vērojumus par valodu, izmantojot adresi gadavards@inbox.lv!

Tiekamies 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 RLB namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13!

Valoda un okupācija; etnolingvodemografija; latvietība, latviešu tautas interešu aizstāvība; Endzelīna pareizrakstība (klasiskā latviešu pareizrakstība).Teksta un fotografiju autors: Valters Feists.


 

3. oktōbrī diskutēs par modernu un plašu somu-latviešu valodas vārdnīcu.

30.09.2016. LVAK izvēsts plašsaziņas līdzekļiem.

Rīgas Latviešu biedrības namā pirmdien, 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00 iepazīstinās ar topošu divsējumu somu-latviešu vārdnīcu.

Šā veiciena pirmsākums – ideja veidot pašam savu “pagaidu vārdnīcu” radās jau 90. gadu vidū. Izveidoto krājumiņu tulkotājs Matīss Treimanis pārbaudījis praksē, strādādams pie sava pirmā somu romāna tulkojuma. 2010. gadā, krizes laikā, aptrūkstoties citiem darbiem, Matīss pamana, ka viņam jau ir gluži viegli lasīt, pētīt un saprast trīssējumu somu valodas skaidrojošo (vienvalodīgo) vārdnīcu. Tāpēc darbu pie somu-latviešu vārdnīcas nolēmis atsākt.

Jaunās somu-latviešu divvalodu skaidrojošās vārdnīcas galīgais apjoms būs vismaz divi palieli sējumi, kādi 100 tūkstoši vārdu. Pirmā sējuma ievaddaļai jau tiek veidots un precīzēts itin izvērsts latviešu un somu valodas gramatikas pārskats (vārdu, teikumu uzbūve), ko būs viegli apgūt, jo tas veidots pēc sastatījuma principiem.

Matīss Treimanis latviski tulkojis vairāku somu autoru daiļdarbus (Arto Pāsilinnas, Sisko Istanmeki, Kauko Reihkes un Kari Hotakainena), īsprōzu, filmu subtitrus un mazliet dzeju, kā arī lietišķus tekstus. Mācījies Tartu (Igaunijā), beidzis Latvijas Universitāti.

3. oktōbŗa priekšlasījumā M. Treimanis iepazīstinās ar vārdnīcas uzbūvi un savā darbā izmantotiem avotiem. Īpašu interesi varētu raisīt izvērstie jeb tādu vārdu šķirkļi, kam ir ļoti daudzas nozīmes vai lietojuma konteksti (pat līdz trīsdesmit sešiem – vienam pašam vārdam!).

“Šī vārdnīca tiek veidota tā, lai būtu piemērota arī somiem, kas vēlas mācīties latviešu valodu – sniegtas lietvārdu, skaitļa vārdu, īpašības vārdu un divdabju formas abās dzimtēs, sevišķa vērība piešķirta latviešu verbiem ar priedēkļiem,” komentē Matīss Treimanis.

Priekšlasījums “Topošā somu-latviešu divvalodu skaidrojošā vārdnīca” ir viens no RLB Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša tematiskajiem vakariem. Šai diskusijā būtu ieteicams iesaistīties cilvēkiem ar dažādu pieredzi, vēlmēm un turpmākajām interesēm – dažādu valodu lietotājiem, apguvējiem, salīdzināmās, somugru un baltu valodniecības speciālistiem un studentiem, vārdnīcu un literārās valodas kvalitātes vērotājiem, vērtētājiem un kopējiem.


Par LVAK – https://LVAK.wordpress.com/about/
Par RLB – http://www.rlb.lv/sakums/nest-gara-gaismu-un-zinasanas-tautai-
Saziņai – LVAK@inbox.lv, gadavards@inbox.lv.
Tālr. 26447286 (LVAK koordinātore Vineta Poriņa).
Informāciju sagatavoja Valters Feists, Latviešu valodas attīstības kopas vietņvedis.


 

Oktōbŗa pirmajā pirmdienā aicinām uz LVAK tematisko vakaru (pulksten 18:00), kuŗā runās Matīss Treimanis. Stāstījuma tema:

„Topošā somu–latviešu
divvalodu skaidrojošā vārdnīca“.

 

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti! (gadavards@inbox.lv) -- suomi-latvia latviaksi sanakirja lätti suomesta finnish latvian dictionary lexicography picture phrasebook; word of the year; zīmētāja, uzzīmēt māju, zīmēt cilvēkus dabā no dabas, jaunvārds, pieraksti, iesūtīt, latviešu valodas gada vārds 2016, 2017

Jaunvārds? — Pieraksti un atsūti!
              gadavards@inbox.lv

No idejas līdz padarītajam; no padarāmā – līdz secinājumiem par valodu atšķirībām, par valodu lietotāju vēlmēm, ērtībām, līdz nebeidzamiem jauninājumiem un jautājumiem. Valodniecības apakšnozare leksikografija – vārdu vākšana, aprakstīšana un atbilsmju veidošana daudzvalodīgās vārdnīcās (arī vārdnīcu nodošana visu vēlamo lietotāju un vērtētāju rokās) tikai šķietami ir vienkārša! Īstenībā tā ir joma, kuŗā sastopas un cita ar citu kontrastējas gan individuāla gaume, gan arī objektīva izziņa, gan lingvistiska un ekstralingvistiska kompetence, gan arī ekspresija.

Matīss Treimanis ir studējis Tartu*, beidzis Latvijas Universitāti. Latviski tulkojis vairāku prōzas autoru darbus no somu valodas – Arto Pāsilinnu, Sisko Istanmeki, Kauko Reihki, Kari Hotakainenu, arī vairākas somu filmas un dažādu jomu lietišķos tekstus. (* – jeb Tērbatā, Igaunijā.)

LVAK tematiskajā vakarā no M. Treimaņa uzzināsim par vārdnīcas uzbūvi, izmantotiem avotiem, varēsim iepazīt sastādītāja darba paņēmienus un personīgi pavaicāt, kādas atziņas gūtas šai laikā. Lielā ekrānā varēsim pat redzēt fragmentus no gandrīz gatavā manuskripta. . . Ja nu vien vārds „manuskripts“ (käsikirjoitus) jau nav novecojis? Burtiski tas nozīmē: ‚rokraksts‘! Vai mums XXI gadsimtā, kad gandrīz visu rakstām ar kādu ierīci, nevis uz papīra ar roku, būtu jāmaina izpratne par tā nozīmi vai pretēji – jāveido tā vietā kāds jaunvārds?

Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā.
Laiks: 2016. gada 3. oktōbrī pulksten 18:00.
Ieeja brīva visiem interesentiem.
Rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa —  sīkāk: LVAK.wordpress.com/about/.


LVAK tematiskie vakari notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu).


 

Aicinām piedalīties skolu darbībai un latviešu valodas apguvei veltītā tematiskā vakarā, kas notiks
2016. gada 2. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā.

Referēs Bauskas Valsts ģimnazijas latviešu valodas un literātūras skolotāja Vija Cerusa. Tematiskais pieteikums: mācību priekšmets «Latviešu valoda» mūsdienīgā mācību procesā: veiksmes, problēmas un risinājumi.

Ielūdzam! - 02.05.2016.: Mūsdienīga latviešu valodas mācīšana, problēmas un risinājumi – stāsta Vija Cerusa.Priekšlasījumā uzzināsim par latviešu valodas mācību mērķiem un uzdevumiem, mācību līdzekļiem un metodēm. V. Cerusa ir Bauskas un Rundāles novada latviešu valodas un literātūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, kā arī biedre Latviešu valodas un literātūras skolotāju asociācijā.

Skolotājas praktiskā pieredze, personīgie novērojumi un viedoklis par problēmām, kas traucē skolēniem apgūt pareizu literāro rakstu valodu, ļaus turpināt LVAK iesākto diskusiju par latviešu valodas apguvi. Tās moderātore – valodniece un publiciste, LVAK vadītāja Dr. philol. Vineta Poriņa.

Lasīt, klausīties, pierakstīt jeb konspektēt dzirdēto, izteikt un pamatot savas domas mutiski un rakstiski, rakstīt un izkārtot pašam savus mācību darbus – tādas ir skolēnam un studentam vēlamās valodiskās spējas un to izpausmes. Pēc vidusskolas beigšanas katram jaunietim būtu jāspēj lietot valodu tik veikli, lai dažādos veidos varētu arvien nopietnāk sākt iesaistīties norisēs, darbos un centienos, kas raksturīgi patstāvīgam individam, un lai droši ritētu viņa tapšana par harmoniskas un kultūrālas sabiedrības locekli. Lai mijiedarbība ar apkārtni cilvēku bagātinātu, jau agrīnās jaunības posmā būtu jāiegūst prasme – gan valodā, gan caur valodu – atšķirt graudus no pelavām: pētīt un aptvert, kas kur iederīgs, kā nosaucamas dažādas lietas un kā veidojams paudums (teksts, runa, saruna, pētījums u. t. jpr.) sadzīvē, profesionālās attiecībās. Tas paveŗ ceļu uz turpmāku pasaules izzināšanu, dzīves izpratni dažādos līmeņos un, līdzās citām zinībām un personības iezīmēm, ir pat uzskatāms par laimes, darbīguma un pašreālizācijas pamatu.

Gaidīsim visus interesentus 02.05.2016. vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā.


 

Latviešu valodas attīstības kopa ir dibināta 2001. gadā un katru gadu rīko desmit tematiskus vakarus par valodu. LVAK jaunumi, raksti un sarunas — vietnē LVAK.wordpress.com un čivinātavā twitter.com/LVAK_valoda.

LVAK publikācijās izmantojam klasisko latviešu pareizrakstību.

P1110550_bernu_laukums_kntr_520_valodas_macisana_skolas_skolotaji_gada_vards

«Mūžīga attīstība, mūžīga pārmaiņa ir valodas dzīvība.» — Kārlis Mīlenbachs