Archive for the ‘laikraksti’ Category

Aicinām piedalīties valodai veltītā sarīkojumā!

Runās žurnāliste Ingrīda Stroda un apgāda “Zvaigzne ABC” projektu vadītāja Inese Auziņa.
Tema – latviešu valodas kvalitāte žurnālistikā un žurnālistikas loma jaunā mācību kvalitātes un satura veidošanā. Laiks un vieta: pirmdien, 2018. gada 7. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē.

Rīko latviešu valodas attīstības kopa.

2016. gada 25. janvāŗa preses konferencē Latviešu valodas attīstības kopa izsludināja 2015. gada rezultātus — jau trīspadsmito reizi sabiedrība uzzināja gada spārnoto teicienu.

Zemāk publicējam plašāku aptaujai iesniegto teicienu klāstu.

salocita-salauzta-slotaskata-kriminallieta-kriminalprocess-lieta-2015-gada-teiciens-slotas-kats-dainis-rutenbergs-tiesa-tiesasana-spriedums-twitter-lvak-rlb-aptauja-gada-vārds-spārnotais-teiciens-nevārds-savārstījums-valoda-latviešu-valodas-attīstības-kopa

Slotaskāts ar sūdzību vērsies jau trešajā instancē…

Par 2015. gada spilgtāko teicienu kronēts presē un tautā izplatījies apzīmējums
«salauztā slotaskāta krimināllieta».

Aptaujas rīkotāju izvēstī presei sacīts, ka šis teiciens: «raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku, kuŗš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu.»

Šī lieta jau itin gaŗi un skandalōzi iztiesāta divās tiesu instancēs, kaut gan Dainis Rūtenbergs sabojājis tikai slotaskātu; pateicoties aizstāvības pūlēm un sabiedrības atbalstam Rūtenberga kungs divās tiesu instancēs attaisnots. Turklāt slotaskātu kāda cita persona tai brīdī lietojusi, publiskā vietā skaļā balsī aģitēdama par labu nelikumīgajai un vardarbīgajai Krimas anneksijai. Iebrukums Ukrainas territorijā līdzinās citām gan Krievijas, gan PSRS veiktām okupācijām un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem.

 

 

 

Teicienu dažādība

Jau 2014. gadā titulēto spārnoto teicienu varēja sastiķēt tikai no diviem dziļdomīgiem polītiķu izteikumiem: «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?».

2015. gadā latvieši nākuši klajā ar krietnu klāstu spārnotu domu. Tāpat kā citus gadus ir vērojama tendence – daļa spārnoto teicieni ir trāpīgi un prasmīgi veidoti, bet citi gluži pretēji – izrādījušies abpusgriezīgi, jo pateikti tādā kontekstā un veidā, ka irōniskā kārtā «iezāģējuši» pašam sacītājam vai rakstītājam.

Tāpēc piemērus no 2015. g. aptaujas vākuma sniedzam divās atšķirīgās grupās.

Veŗoties visu aptaujai iesūtīto teicienu, neteicienu, pateicienu, viedību un pašattaisnojumu klāstā, var iedomāties, kāda būtu saruna, ja intelliģences ļaudis sarunātos, izmantodami frazes, kas cita par citu daiļrunīgākas:

– «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.»
– «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!»
– «Ūūū! Ūūū! Ūūū!»

(skat. čivinātavā)

1. — Atklāsmes. Aicinājumi. Asprātības. Domugraudi.

☺ «Aisberga redzamo daļu latvieši sauc par klupšanas akmeni.» (prātojums)
☺ «Ar kājām — ielas sālītas, brauciens sabiedriskajā transportā — arī sālīts.» (prātojums)
☺ «Aug bārda, zeļ bizness.» (virsraksts «Dienas Biznesā»)
☺ «Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi.» (zvērināta advokāta Alža Allika aizstāvības runā tiesā)
☺ «Ērtāk kājām!» (apavu reklāma laikā, kad sabiedriskā transporta biļetes kļuva dārgākas)
☺ «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.» (atziņa)
☺ «Kaķu tantes dārgais sapnis.» (čivinātavā par Latvijas Bankas nodarbēm ar krāšņu monētiņu izlaišanu)
☺ «Kas ātrāk maļ, tas tālāk tiek.» (prātula)
☺ «Laikam no sākuma jāierauj!» (jāspēcinās pirms stāšanās valsts prezidenta amatā)
☺ «Multikultūrālisma Trojas zirgs.» (Raivis Zeltīts – par mononacionālu valstu «atšķaidīšanu» ar iebraucējiem)
☺ «Nopelniem bagātā Žagara kultūras un atpūtas nams.» (par mainīto Latvijas Nacionālās operas nosaukumu)
☺ «pelēcīša trejdeviņas nokrāsas» (asprātība – kā labāk latviskojamas «Greja piecdesmit nokrāsas»?)
☺ «sods par braukšanu sabiedriskajā transportā» (paradokss)
☺ «Šveiciešiem vienīgais pluss bija uz vēdera.» (par sportistiem)
☺ «Tautai jāzina savas varoņmašīnas!» (par šķietami vissociāldemokratiskākās partijas dārgajiem spēkratiem)
☺ «Vāveres ir lecīgas.» (bērna valodā – jauns, pareizs vārda «lecīgs» lietojums)

2. — Pārteikšanās. Paradoksi. Atrunas. Jēlības . . .

☹ «burvīgais staļinisma dialogs ar pēckaŗa mākslu» (Zaiga Gaile: kas viņasprāt vērtīgs Rīgas architektūrā, Rātslaukumā)
☹ «Es jums sekoju!…— tviterī!» (pēkšņa izskaidrošanās)
☹ «Es justos komfortablāk, ja šis pieaugums nebūtu tik liels.» (Laimdota Staujuma par ministru algu paaugstināšanu)
☹ «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.» (Einārs Graudiņš)
☹ «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!» (Didzis Melbiksis savā „kritikā“ pret profesoru Taivānu)
☹ «Iestādes bezdarbība kā faktiskās rīcības forma» (LU 73. konferencē nolasīts referāts)
☹ «Oficiālais twitter konts (nav paredzēts sarakstei ar domi)» (Pļaviņu novada dome)
☹ «Paukojam, š*maukojam» (bērniem domātas izrādes afišā – grafiska īpatnība )
☹ «Ražots Tālajos Austrumos (ĶTR)» (pusmelīga norāde pie preces)
☹ «Tajā laikā biju Ķīnā.» (Laimdota Straujuma)
☹ «Ūūūūūū! Ūūūūūū! Ūūūūūū!» (Solvita Āboltiņa – atbilde pensionāriem pavisam brīvā stilā)

Veicināšanas balva no RLB

Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost. @vladis_spare, Vladis Spāre, 2015, latviskākais spārnotais teiciens, RLB veicināšanas balva

Mareka Ruskula (@briiC) illustrācija.

Vienam no iesūtītajiem teicieniem atkal tikusi RLB īpašā veicināšanas balva par latviskāko gada teicienu vai vārdu (atsevišķi no žūrijas vērtētajām 4 galvenajām katēgroijām). Šai papildu katēgorijā apbalvots literāts Vladis Spāre par prātulu
«Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.».

Starp citu, teiciens sākotnēji pamanīts Vlaža Spāres čivinājumā 2015. gada 11. decembrī: https://twitter.com/vladis_spare/status/675410883166736384.

 

Aicinām arī 2016. gadā pamanīt spārnotus teicienus, gada vārda, nevārda un savārstījuma kandidātus un sūtīt tos uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv! Vērtēšana notiek katrā gadumijā. LVAK žūrijā iesaista arī Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvjus. LVAK arī uzkrāj datus par vārdu un teicienu autoriem un vietu jeb kontekstu, kur tie pamanīti.

Valters Feists

2014. gada 3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā LVAK rīkoja ikmēneša tematisko sanāksmi. Šoreiz piedāvājām Juŗa Baldunčika stāstījumu «Kalki un puskalki latviešu valodā — pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā». Fotografijas no šā vakara — «Feisbukā». Juris Baldunčiks ir filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un 2013. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdi.

LVAK vietnē ir raksts par šo tematiku:

Citu valodu atdarinājumi: «veiksmes stāsts», «karstvieta», «galvas telefōns», «pielietot», «patērnieciska attieksme», «skrūvspārnis». — Vai KALKI iederas latviešu valodā?
(Valters Feists, 21.02.2014.)

 


 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

 


 

Pirmdien, 2011. gada 5. septembrī plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā par temu “Valoda Latvijas presē” runās sociolingviste Dr. philol. Dite Liepa.

Referentes darba pieredze ir saistīta ar Latviešu valodas aģentūru. D. Liepa strādā aģentūras Valodas attīstības daļā, kas sniedz sabiedrībai vajadzīgas praktiskas konsultācijas par valodas lietojuma jautājumiem. Aicinām izlasīt arī šā gada augusta interviju ar Diti Liepu – “Juristiem nedrīkst būt pašiem sava latviešu valoda”!

Priekšlasījumu organizē RLB namā latviešu valodas attīstības kopa (LVAK.wordpress.com). Adrese – Merķeļa ielā 13, 301. telpā. Nākamie priekšlasījumi notiks katra mēneša pirmajā pirmdienā. Ieeja brīva – aicināti visi valodas draugi!

SIMTĀ latviešu valodas attīstības kopas sanāksme notika 2011. gada 4. aprīlī plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, «Līgo» zālē. Kā ikvienā LVAK ikmēneša sanāksmē – ieeja brīva visiem interesentiem, latviešu valodas kopējiem un atbalstītājiem.

Jubileja ir īpaša reize – tāpēc, turpinot savu desmito darbības gadu, LVAK šo pirmdienas vakaru veltīja publiskai diskusijai, kuŗā uzstājās vairākas latviešu kultūras, izdevējdarbības, izglītības un sabiedrības attīstības jomā plaši pazīstamas personas.

4. aprīļa tema –  «Par mūsu valodu un tās nākotni». Ir publicēts arī visu runu un diskusiju atstāsts: Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

Runātāju loks bija visai daudzpusīgs:

  • Vilis Vītols * (Vītolu fonda un Likteņdārza pamatlicējs);
  • LU rektors Mārcis Auziņš *;
  • RLB priekšsēdis Ingmārs Čaklais;
  • LU vadošā pētniece Dr. phil. Skaidrīte Lasmane *;
  • tulkotājs un komponists Ingmars Zemzaris *;
  • dzejniece un rakstniece Astrīde Ivaska * / **.
  • Sanāksmē ietverta arī visu sanākušo diskusija — vadīja literāts Jānis Oga *.

Skaidrīte Lasmane, Mārcis Auziņš, Astrīde Ivaska, Vilis Vītols.«Runātāji katrs no sava skata punkta īsi aktuālizēs dažus būtiskus valodas nākotnes jautājumus – skatoties reālitātei acīs, izteiks savas domas un vēlmes par mūsu valodas nākotni,» pirms sarīkojuma informēja LVAK koordinātore Maija Sinka-Gobiņa.

– Par LVAK –

Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopa kopš 2001. gada rudens idejiski turpina darbu, ko savulaik veica RLB valodniecības nodaļa – to 1904. gadā dibināja Kārlis Mīlenbachs un vēlāk, arī Otrā pasaules kaŗa okupāciju apstākļos, vadīja latviešu valodnieks, visā pasaulē ievērojamais baltists Jānis Endzelīns. LVAK publicē grāmatas un elektroniskus izdevumus, lieto un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību, kopš 2003. gada rīko gada vārda, nevārda un teiciena aptauju. Kopa aicina ikvienu iesaistīties pozitīvā, zinātkārā un jaunrasmīgā valodas jautājumu apspriešanā, tādējādi kopjot un paplašinot savu latvisko pasaules redzējumu. LVAK tematiskās sanāksmes notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā, izņemot jūliju un augustu.

Jautājumiem un ierosinājumiem – e-pasts LVAK@inbox.lv, vietne LVAK.wordpress.com / pasta adrese – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Merķeļa ielā 13, Rīga, LV 1050.

Skatīt arī:

· Valodas vērtības un nākotnes izredzes (2011).

Mārcis Auziņš

Mārcis Auziņš

Ingmārs Čaklais

Ingmārs Čaklais

Skaidrīte Lasmane

Skaidrīte Lasmane

Astrīde Ivaska

Astrīde Ivaska

[ Skatīt arī:
· Gada vārds, nevārds, teiciens kopš 2003. gada (vēsture) ;
· 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2014. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens ]


2011. gada 18. janvārī ar 2010. gada vārda aptaujas rezultātiem klajā nākusi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa – organizācija, kas izdod grāmatas, rūpējas par Jāņa Endzelīna valodniecisko atziņu saglabāšanu un lietošanu, kā arī reizi mēnesī RLB namā piedāvā brīvas populārzinātniskas lekcijas par valodu.

zibakcija; «pa lielam»; krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā – Dombrovska teiciens.2010. gada vārds – “zibakcija
(to radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti).

2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

2010. gada nevārds – “pa lielam” (atkarībā no nozīmes tā vietā ieteicams: “lielumkārt, lielākoties, galvenokārtvailielos vilcienos, vispārīgi raugoties“).

Šos vārdus izvēlas pēc aptaujas, kas notiek gadumijā (šī bija jau astotā reize – kopš 2003. gada).

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus: gada vārds “mēstule” (2004), ko var labi atvasināt – “mēstuļot”, “mēstuļotājs”, “pretmēstuļu līdzekļi”.

NEVĀRDI

Par nevārdiem var pieteikt literārā valodā nevēlamus vārdus – piemēram, liekus svešvārdus. Iepriekšējos gados iesniegts, piemēram, “hendlings” (2006) – latviskāk vai nu “rocēšana” (par dažādām ar rokām veicamām darbībām ar priekšmetiem), vai “auklēšana” (par bērniem).

2010. gadā latviešiem, kas piedalījās aptaujā, nejauki ir likušies, piemēram:
reciklēšana“,
koučs”                    (latviskāk: spējraisis”),
koučings“,
domofōns“,
outlets“/”autlets”   (latviskāk: izpārdotava”, šo un citus vārdus skatīt nevārdu tabulā),
slingošana“,
uzmest“,
izlejamais alus“.
Nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī daudzi citi vārdi — “simpatizēt“, “normāls“, “koncentrācija“, “kadrs“, “cipars“, ietvaros, “likumsakarīgi“.

Aptauja arī iezīmē atsevišķus spilgtus gada notikumus un aktuālas parādības latviešu tautā (2008. g. – “talkot”; 2006. g. – “draugoties”). 2010. gada vārds “zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās flešmobs un “flašmobs“.

Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību. Angļu valodā terminu “flashmob” ir pieņemts neattiecināt uz polītiskiem, reklāmiskiem un līdzīgiem profesionāli rīkotiem sarīkojumiem.

Gada spārnotais teiciens mēdz būt saistīts ar norisēm un interesantiem brīžiem polītikā un valsts pārvaldē – “zelta rokas” (ar jaunu, pārveidotu nozīmi, 2003), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (2009). Savukārt 2010. gadā līdzās jau minētajai Valža Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”.

Aptaujas žūrijā kopā ar LVAK darbojas arī Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji un citi filologi. Aptaujas e-pasta adrese (darbojas visu gadu, iesūtījumi tiek apkopoti) — gadavards@inbox.lv.

• Papildus — par gada aptaujas rezultātiem vēstīts “Ir.lv” rakstā “Kā rodas gada vārdi un nevārdi?” (20.01.2011.), kur pieminēti Ingmara Zemzaŗa, Rakstnieku savienības priekšsēdes Ievas Kolmanes, filologa Ojāra Buša un LVAK koordinātores architektes Maijas Sinkas viedokļi; LVAK iekļūst arī tālrādes “LNT” ziņās (18.01.2011.).

LVAK priecājas, ka šogad ir saņemts vairāk trāpīgu priekšlikumu ar pamatojumiem, jaunvārdu piedāvājumiem un latviešu valodas lietotāju apsvērumiem.

Latviešu valodas attīstības kopas jaunumi — LVAK.wordpress.com.
LVAK kanālis čivinātavā — twitter.com/LVAK_valoda.

2010. gada 7. jūnijā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā redaktore filoloģe Rūta Augstkalne visiem pietiekami aktīvajiem interesentiem stāstīja par jauniem (vārdnīcās neiekļuvušiem) atvasinājumiem latviešu valodā.

Tikšanās ar Rūtu Augstkalni ir daļa no RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) rēgulārā sabiedriskā darba, ko tā veic kopš 2001. gada rudens.

Papildu uzziņai — Rūtas Augstkalnes raksts «Rēgulāri atvasinājumi mūsdienu latviešu valodā» , Latviešu valodas struktūras jautājumi. R., 1970.

Kā, novērodama bieži lietotus vārdus avīzēs un salīdzinādama tos ar vārdnīcām, spriež Augstkalnes kundze un kā klausītāji apsprieda pēc priekšlasījuma: latviešu valodas vispārlietojamā leksika ir tikpat bagātīga kā citās valodās, dažos morfoloģiskos aspektos — pat lokanāka, izteiksmes iespējās daudzveidīgāka. Kāpēc var šķist, ka citās valodās vārdu ir vairāk? — Lielākajās līdzšinējās latviešu valodas vārdnīcās nav tikuši ievietoti visi atvasinājumi (gan iespējamie, gan itin plaši lietotie, sēmantiski patstāvīgie); varbūt tas tā bijis tāpēc, ka izdevēji un sastādītāji ir taupījuši vietu, un vienas vārdnīcas autoriem dažkārt ir bijusi atšķirīga attieksme pret iekļaujamiem un atsijājamiem vārdiem.
Vai tāpat kā LVAK diskutētājiem arī jums ir zināmi kādi interesanti sēmantikas un morfoloģijas paradoksi, izņēmumi, jaunvārdi, atvasinājumi latviešu valodā? — Kommentējiet!

Piemēram… (ja ielūkojas kādā rakstā…)

  • «Vārddarināšana» vai «vārdrade»?
  • «Pielūžņojums» vai vienkārši «lūžņi»?
  • Vai «piedēkļdarinājums» ir pārvarīgs?
  • Vai «pārvarīgs» ir piedēkļdarinājums?
  • Kāpēc «valodniecība» nav tas pats, kas ‘valodnieki’, savukārt «ierēdniecība» gan esot tas pats, kas ‘ierēdņi’!?
  • Kāda ir jūsu … «motīvētājvārdkopa»?